1)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa, aplūkojot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par neatkarīgu, objektīvu un iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu, kura nodrošina efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, nav uzskatāma Eiropas Savienības dalībvalsts pirmās instances tiesa, kuras sastāvā lietu vienpersoniski izskata šīs tiesas tiesnesis, kurš lietas izskatīšanai ir norīkots, acīmredzami pārkāpjot valsts tiesību normas par lietu sadali, kā arī par tiesas sastāva noteikšanu un izmaiņām tajā?

2)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 2. pants, 6. panta 1. un 3. punkts un 19. panta 1. punkta otrā daļa, aplūkojot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesību normu piemērošanu, kāds ir Ustawa z 27 lipca 2001 r. Prawo o ustroju sądów powszechnych (2001. gada 27. jūlija Likums par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju; konsolidētais teksts, 2020. gada Dz. U., 2072. pozīcija, ar grozījumiem) 55. panta 4. punkta otrais teikums, lasot to kopsakarā ar Ustawa o zmianie ustawy – Prawo o ustroju sądów powszechnych, ustawy o Sądzie Najwyższym oraz niektórych innych ustaw z 20 grudnia 2019 r. (2019. gada 20. decembra Likums, ar ko groza Likumu par vispārējās jurisdikcijas tiesu organizāciju, Likumu par Augstāko tiesu un dažus citus likumus, 2020. gada Dz.U., 190. pozīcija) 8. pantu, ciktāl ar tiem otrās instances tiesai ir aizliegts tiesvedību valsts pirmās instances tiesā lietā, kura minētajā tiesā ierosināta, atzīt – pamatojoties uz Ustawa z 17 listopada 1964 r. Kodeks postępowania cywilnego (1964. gada 17. novembra Likums – Civilprocesa kodekss; konsolidētais teksts, 2021. gada Dz.U., 1805. pozīcija, ar grozījumiem) 379. panta 4. punktu – par spēkā neesošu tādēļ, ka šīs tiesas sastāvs ir nelikumīgs, ka tiesas sastāvs nav pienācīgi izveidots vai ka tās sastāvā ir persona, kurai nav tiesību vai kompetences pieņemt nolēmumu, šo atzīšanu par spēkā neesošu piemērojot kā juridisku sankciju, kura nodrošina efektīvu tiesību aizsardzību tiesā gadījumā, ja lietas izskatīšanai tiesnesis ir norīkots, acīmredzami pārkāpjot valsts tiesību normas par lietu sadali, kā arī par tiesas sastāva noteikšanu un izmaiņām tajā?