|
20.3.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 104/17 |
Prasība, kas celta 2023. gada 18. janvārī – Dānijas Karaliste/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-19/23)
(2023/C 104/22)
Tiesvedības valoda – dāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Dānijas Karaliste (pārstāvji: C. Maertens, M.P. Brøchner Jespersen un J. Farver Kronborg)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi
Prasītājas prasījumi Tiesai galvenokārt ir šādi:
|
— |
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (1) (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā; |
|
— |
piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pakārtoti, valdība lūdz Tiesu:
|
— |
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu; |
|
— |
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 4. panta 2. punktu. |
Pamati un galvenie argumenti
Galvenā prasījuma atbalstam valdība, pirmkārt, apgalvo, ka, pieņemot apstrīdēto direktīvu, atbildētāji ir pārkāpuši kompetences piešķiršanas principu un rīkojušies, pārkāpjot LES[D] 153. panta 5. punktu. Apstrīdētā direktīva tieši ietekmējot atalgojuma līmeņa noteikšanu dalībvalstīs un attiecoties uz tiesībām apvienoties, kas saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu ir izslēgtas no Savienības likumdevēja kompetences.
Sava galvenā prasījuma atbalstam valdība, otrkārt, norāda, ka apstrīdēto regulu likumīgi nevarēja pieņemt, pamatojoties uz LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tas tā ir tādēļ, ka šai direktīvai ir gan LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunktā, gan LESD 153. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītais mērķis. Pēdējais minētais mērķis nav pakārtots pirmajam mērķim un tam ir nepieciešama tāda lēmumu pieņemšanas procedūra, kas atšķiras no tās, kas tika izmantota, pieņemot apstrīdēto direktīvu (skat. LESD 153. panta 2. punktu). Abas lēmumu pieņemšanas procedūras nav savienojamas, jo tiesību aktu pieņemšanai saskaņā ar LESD 153. panta 1. punkta f) apakšpunktu, atšķirībā no tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir nepieciešama vienprātība (skat. LESD 153. panta 2. punktu).
Sava pakārtotā prasījuma atbalstam valdība norāda, ka, pieņemot apstrīdētās direktīvas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu, atbildētāji ir pārkāpuši kompetences piešķiršanas principu un rīkojušies, pārkāpjot LESD 153. panta 5. punktu. Šīs tiesību normas tieši ietekmējot atalgojuma līmeņa noteikšanu dalībvalstīs un attiecoties uz tiesībām apvienoties, kas saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu ir izslēgtas no Savienības likumdevēja kompetences.