Lieta C‑514/23

Tiberis Holding Srl

pret

Ministero dello Sviluppo Economico

un

Gestore dei servizi energetici (GSE) SpA

un

Ministero dell’ambiente e della sicurezza energetica

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (ceturtā palāta) 2025. gada 1. augusta spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – No atjaunīgajiem energoresursiem ražotas enerģijas izmantošanas veicināšana – Direktīva 2009/28/EK – 3. pants – Direktīva (ES) 2018/2001 – 4. pants – Valsts pasākumi enerģijas ražošanas no atjaunīgajiem energoresursiem stimulēšanai – Atbalsta shēma – Valsts atbalsts – LESD 108. pants – Eiropas Komisijas ekskluzīvā kompetence lemt par atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu – Komisijas lēmums, ar ko konstatēta šādas atbalsta shēmas saderība ar iekšējo tirgu – Prasība, ko atbalsta saņēmējs atbilstoši šai shēmai cēlis valsts tiesā un ar ko ir apstrīdēts minētās shēmas aspekts, kurš nesaraujami saistīts ar tās darbību – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu par šo direktīvu noteikumu interpretāciju nepieņemamība šīs prasības ietvaros

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu – Prasība norādīt iemeslus, kas pamato nepieciešamību saņemt atbildi uz prejudiciāliem jautājumiem

   (LESD 267. pants; Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 94. pants)

   (skat. 30. un 31. punktu)

2. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Robežas – Jautājumi, kuru mērķis ir pārbaudīt stimulu mehānisma, kas paredz stimulus enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem, atbilstību Direktīvas 2009/28 3. pantam un Direktīvas 2018/2001 4. pantam – Mehānisms, kas nesaraujami saistīts ar atbalsta shēmas, kura ar Komisijas lēmumu atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu, darbību – Komisijas ekskluzīvā kompetence lemt par minētās atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu – Iesniedzējtiesas kompetences izvērtēt attiecīgā mehānisma saderību ar paredzētajiem noteikumiem neesība – Pamatlietas atrisināšanai lūgtās interpretācijas nepieciešamības neesība – Nepieņemamība

   (LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 108. panta 3. punkts un 267. pants; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta b) punkta ii) apakšpunkts un c) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28 3. pants un Direktīvas 2018/2001 4. pants)

   (skat. 33.–63. punktu)

Rezumējums

Tiesa par nepieņemamu atzīst Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kura mērķis ir saņemt Direktīvas 2009/28 ( 1 ) un Direktīvas 2018/2001 ( 2 ) noteikumu interpretāciju, jo lūgtajiem skaidrojumiem nav nozīmes strīda izšķiršanai pamatlietā. Pamatlietas mērķis ir apstrīdēt valsts atbalsta shēmas īstenošanas veidu, kas nesaraujami saistīts ar šīs shēmas darbību, lai gan ar Komisijas lēmumu ir konstatēta minētās shēmas saderība ar iekšējo tirgu. Iesniedzējtiesa nevar šo saderību novērtēt, ņemot vērā direktīvu noteikumus, uz kuriem attiecas uzdotais jautājums, jo citādi tā piesavinātos Komisijas ekskluzīvo kompetenci izvērtēt atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

Ar 2016. gada 28. aprīļa lēmumu ( 3 ) Komisija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgu ar iekšējo tirgu atzina Itālijas Republikas paziņoto atbalsta shēmu, kuras mērķis ir veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, kas nav fotoelementu enerģija.

Pēc šī lēmuma pieņemšanas Ministero dello Sviluppo economico (Ekonomikas attīstības ministrija, Itālija) pieņēma 2016. gada 23. jūnija dekrētu ( 4 ), ar kuru tika ieviesta elektroenerģijas ražošanas stimulu sistēma, kas pakļauta dažādām piekļuves procedūrām, it īpaši iekļaušanai attiecīgajā reģistrā, kas noteikts atkarībā no enerģijas avota un iekārtas veida, un dalībai izsoles procedūrās ar cenas samazinājumu.

Tāpēc ražotājiem, kas pārdod enerģiju brīvajā tirgū un gūst labumu no stimula atbilstoši to iekļaušanai reģistrā, ir pienākums pārskaitīt Gestore dei servizi energetici (GSE) SpA starpību starp tirgus cenu un stimulējošu tarifu, kuru garantē GSE, ja tirgus cena ir augstāka nekā tarifs (turpmāk tekstā – “negatīvs stimulu mehānisms”). Šis mehānisms nav piemērojams ražotājiem, kam ir tiesības saņemt stimulu saistībā ar piedalīšanos izsoles procedūrā.

Tiberis Holding Srl (turpmāk tekstā – “Tiberis”) apsaimnieko hidroelektrostaciju uz Tibras upes. 2017. gada septembrī GSE apmierināja Tiberis pieteikumu, lai uz to tiktu attiecināta iepriekš minētā stimulu sistēma, ņemot vērā tās iekļaušanu reģistrā. No 2017. līdz 2021. gadam Tiberis atbilstoši šai sistēmai saņēma atbalstu par kopējo summu 4044340,75 EUR. Tomēr 2022. gadā GSE pieprasīja atmaksāt daļu no saņemtā atbalsta – 1224210,86 EUR.

Tiberis šos atmaksas pieprasījumus, kā arī līgumu un tiesību aktu normas, ar kurām tie bija pamatoti, apstrīdēja Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), atsaucoties uz Direktīvas 2009/28 3. panta un Direktīvas 2018/2001 4. panta pārkāpumu. Šī prasība tika noraidīta kā nepamatota. Tad Tiberis vērsās Valsts padomē, kas ir iesniedzējtiesa, ar pieteikumu pret minēto spriedumu, atsaucoties uz tiem pašiem iemesliem.

Iesniedzējtiesa uzskata, ka 2016. gada 23. jūnija dekrēts, ciktāl tas paredz negatīvu stimulu mehānismu, šķiet esam pretrunā Direktīvas 2009/28 3. pantā un Direktīvas 2018/2001 4. pantā noteiktajiem kumulatīvajiem kritērijiem, kam jābūt izpildītiem, lai stimuli būtu likumīgi. Šādos apstākļos tā vaicā Tiesai, vai šie noteikumi nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas paredz šādu mehānismu, kurš ir piemērojams tikai tiem ražotājiem, kas saņem stimulu tāpēc, ka ir iekļauti atbilstošā reģistrā, bet nav piemērojams ražotājiem, kuri saņem stimulu, piedaloties izsoles procedūrās.

Tiesas izvērtējums

Tiesa vispirms norāda, ka tai principā jālemj par prejudiciālajiem jautājumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības tiesību interpretāciju, bet ka tai jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa pie tās ir vērsusies, lai pārbaudītu savu kompetenci vai tai iesniegtā lūguma pieņemamību.

Šajā gadījumā prasības pamatlietā mērķis, ņemot vērā Direktīvas 2009/28 3. pantu un Direktīvas 2018/2001 4. pantu, ir apstrīdēt 2016. gada 23. jūnija dekrētā paredzētā negatīvā stimulu mehānisma – kas veido no atjaunīgajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas, izņemot fotoelementu enerģiju, veicināšanas shēmas īstenošanas kārtību, kura izveidota ar šo dekrētu, – likumību. Šī shēma ir valsts atbalsta shēma, ko Itālijas iestādes paziņojušas Komisijai un ko pēdējā minētā ar Lēmumu SA.43756 atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Tāpēc Tiesa uzskata, ka tai jāpārbauda, vai valsts tiesa, kas saņēmusi šādu prasību no minētās shēmas adresāta, var to novērtēt, ņemot vērā Direktīvas 2009/28 3. panta un Direktīvas 2018/2001 4. panta noteikumus.

Šajā ziņā tā atgādina, ka ar LESD ieviestajā valsts atbalstu kontroles sistēmā valsts tiesām un Komisijai ir papildinoša, taču atšķirīga loma. Minētās tiesas rūpējas, lai līdz Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanai tiktu nodrošināta indivīdu tiesību aizsardzība gadījumos, kad valsts iestādes, iespējams, nav ievērojušas LESD 108. panta 3. punktā paredzēto aizliegumu īstenot atbalsta pasākumus, pirms ir beigusies Komisijas veiktā iepriekšējās pārbaudes procedūra. Turpretim to kompetencē nav lemt par atbalsta pasākumu vai valsts atbalsta shēmu saderību ar iekšējo tirgu, jo šis vērtējums ir ekskluzīvā Komisijas kompetencē, kuras darbību kontrolē Savienības tiesas.

Turklāt Tiesa norāda, ka LESD 108. pantā paredzētās iepriekšējās kontroles procedūras rezultāts nekad nedrīkst būt pretrunā konkrētām LESD normām. Tādējādi atbalsts, kas, pats par sevi vai ņemot vērā dažus tā aspektus, ir pretrunā Savienības tiesību normām vai vispārējiem tiesību principiem, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Ja atbalsta vai atbalsta shēmas aspekti ir tik nesaraujami saistīti ar atbalsta vai atbalsta shēmas priekšmetu vai to darbību, ka tos nav iespējams izvērtēt atsevišķi, to ietekme uz atbalsta vai atbalsta shēmas saderību vai nesaderību kopumā obligāti jāizvērtē LESD 108. pantā paredzētajā procedūrā. Tādējādi šādu aspektu vērtēšana nav valsts tiesu kompetencē.

Tiesa arī atgādina, ka Savienības tiesību normu piemērošana valsts atbalsta jomā ir balstīta uz lojālas sadarbības pienākumu, pirmkārt, starp valsts tiesām un, otrkārt, Komisiju, kā arī Savienības tiesām, kuras ietvaros ikviena no tām rīkojas atkarībā no lomas, kāda tai paredzēta LESD. Tādējādi valsts tiesām jāatturas pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā Komisijas lēmumam par valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo šādas saderības vērtējums ir ekskluzīvā šīs iestādes kompetencē.

Šajā gadījumā pamatlietā apstrīdētais negatīvā stimula mehānisms galu galā nosaka tā atbalsta apmēru, kas individuāli piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem tiek piemērota attiecīgā atbalsta shēma, ņemot vērā to ierakstīšanu reģistrā. Tādējādi šis mehānisms ļāva Komisijai secināt, ka tieši attiecībā uz projektiem, kas iekļauti reģistrā, šī atbalsta shēma atbilst samērīguma nosacījumam. Tāpēc šis mehānisms ir aspekts, kas nesaraujami saistīts ar Lēmumā SA.43756 paredzētās atbalsta shēmas darbību, un to nevar novērtēt atsevišķi no shēmas.

No tā izriet – ja valsts tiesai tiktu ļauts lemt par šī negatīvā stimula mehānisma likumību, ņemot vērā Direktīvas 2009/28 3. pantu, tā ar savu vērtējumu varētu aizstāt Komisijas vērtējumu Lēmumā SA.43756. Tādējādi attiecīgā tiesa piesavinātos šīs iestādes ekskluzīvo kompetenci novērtēt valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un pārkāptu savu lojālas sadarbības pienākumu.

Turklāt Komisija nevarēja attiecīgo atbalsta shēmu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, iepriekš nepārliecinādamās, ka šī atbalsta shēma nav pretrunā citām attiecīgajām Savienības tiesību normām vai vispārējiem tiesību principiem.

Tam, ka Lēmumā SA.43756 tieši nav minēta Direktīva 2009/28, it īpaši tās 3. pants, uz ko attiecas uzdotais jautājums, šajā ziņā nav nozīmes, jo Komisija noteikti ir ņēmusi vērā minēto direktīvu, kad tā vērtēja attiecīgās atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu.

Paziņotā shēma, kas atbilst pamatlietā aplūkotajai, tika novērtēta, it īpaši ņemot vērā Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam ( 5 ). Šajās pamatnostādnēs, uz kurām ir atsauce Lēmumā SA.43756, ir atgādināts, ka klimata pārmaiņu un enerģijas ilgtspējības jomā Savienība sev ir noteikusi ambiciozus mērķus, ka vairāki Savienības tiesību akti, piemēram, Direktīva 2009/28, jau sekmē šo mērķu sasniegšanu un ka valsts atbalsts var būt atbilstošs instruments, lai sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu.

Runājot par Direktīvas 2018/2001 4. pantā paredzētā negatīvā stimula mehānisma saderības ar direktīvu vērtējumu, Tiesa konstatē, ka šī direktīva, protams, tika pieņemta pēc Lēmuma SA.43756, tāpēc nevar uzskatīt, ka ar šo lēmumu Komisija noteikti šo mehānismu novērtējusi, pārliecinoties, ka tas nepārkāpj šo tiesību normu.

Tomēr, tā kā ar 2016. gada 23. jūnija dekrētu izveidoto atbalsta shēmu Komisija atļāva saskaņā ar minēto lēmumu, šī shēma ietilpst jēdzienā “pastāvošs atbalsts” Regulas 2015/1589 ( 6 ) 1. panta b) punkta ii) apakšpunkta izpratnē.

LESD 108. panta 1. punkts Komisijai piešķir kompetenci, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskatīt atbalsta sistēmas, kas ir šajās valstīs. Šādas pārskatīšanas iznākumā Komisija var ieteikt konkrētai dalībvalstij atbilstīgus pasākumus, kuri vajadzīgi sakarā ar pakāpenisku iekšējā tirgus attīstību vai darbību, un, ja nepieciešams, lemt par atbalsta, ko tā uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izbeigšanu vai grozīšanu. Šādas pārskatīšanas ietvaros juridiskā situācija nemainās, līdz attiecīgā dalībvalsts piekrīt ieteikumam veikt atbilstīgus pasākumus vai Komisija pieņem galīgo lēmumu.

Tādējādi tādas pastāvošas atbalsta shēmas kā pamatlietā aplūkotā saderības ar iekšējo tirgu vērtējums turpina būt ekskluzīvā Komisijas kompetencē, kuras darbību kontrolē Savienības tiesas.

Turklāt ikviens grozījums, kas tiks veikts pamatlietā aplūkotajā negatīvā stimula mehānismā, ņemot vērā iespējamu atbalsta intensitātes palielināšanos, kura varētu izrietēt no grozījuma, varēs ietekmēt attiecīgās atbalsta shēmas saderības ar iekšējo tirgu vērtējumu. Minētā mehānisma, kas ir nesaraujami saistīts ar šīs shēmas darbību, neesības gadījumā ir iespējams, ka Komisija būtu uzskatījusi, ka minētā atbalsta shēma nav samērīga un tāpēc nav saderīga ar iekšējo tirgu. Tāpēc runa būtu par pastāvoša atbalsta grozījumu, kas veido “jaunu atbalstu” Regulas 2015/1589 1. panta c) punkta izpratnē, uz kuru attiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētais paziņošanas pienākums un kura saderības ar iekšējo tirgu vērtējums ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

Tas pats attiecas uz gadījumu, kad stimulu mehānisma grozījums tiktu veikts nevis erga omnes, bet tikai par labu konkrētam adresātam, piemēram, Tiberis, jo atbalsta shēmu, kas īstenota individuāli, kaut arī tā neatbilst atbalsta shēmai, kura paziņota Komisijai un kuru tā ir atļāvusi, arī varētu uzskatīt par “jaunu atbalstu”. Valsts atbalstu kā tādu nevar ieviest ar tiesas nolēmumu, bet tā ieviešana ir diskrecionāra lēmuma jautājums, kas neietilpst tiesas kompetencē.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa secina, ka Savienības tiesības nepieļauj, ka iesniedzējtiesa vērtē attiecīgā negatīvā stimula mehānisma saderību ar Direktīvas 2009/28 3. panta vai Direktīvas 2018/2001 4. panta noteikumiem. Tā kā lūgtajai interpretācijai nav nozīmes strīda atrisināšanai pamatlietā, Tiesa lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atzīst par nepieņemamu.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV 2018, L 328, 82. lpp.).

( 3 ) Lēmums C(2016) 2726 final (2016. gada 28. aprīlis) par valsts atbalstu SA.43756 (2015/N) – Itālija, Atbalsts elektroenerģijas ražošanai Itālijā no atjaunojamajiem energoresursiem (turpmāk tekstā – “Lēmums SA.43756”).

( 4 ) 2016. gada 23. jūnijaDecreto del Ministero dello Sviluppo economico – Incentivazione dell’energia elettrica prodotta da fonti rinnovabili diverse dal fotovoltaico (Ekonomikas attīstības ministrijas dekrēts par elektroenerģijas, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, izņemot fotoelementu enerģiju, veicināšanu; 2016. gada 29. jūnijaGURI Nr. 150, 8. lpp.; turpmāk tekstā – “2016. gada 23. jūnija dekrēts”).

( 5 ) Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV 2014, C 200, 1. lpp.).

( 6 ) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).