–

DYKA Plastics NV vārdā – S. Van Garsse un S. Verhoeven, advocaten,

–

Fluvius System Operator CV vārdā – E. Gypen un G. Laenen, advocaten,

–

Čehijas Republikas valdības vārdā – L. Halajová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Austrijas valdības vārdā – J. Schmoll un C. Pesendorfer, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 42. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp DYKA Plastics NV (turpmāk tekstā – “DYKA”) un Fluvius System Operator CV (turpmāk tekstā – “Fluvius”) par Fluvius rīkoto publisko iepirkumu par kanalizācijas darbiem, kuros tā pieprasa izmantot keramikas un betona kanalizācijas caurules.

3

Direktīvas 2014/24 74. un 92. apsvērumā noteikts:

[..]

4

Saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta “Priekšmets un darbības joma” 2. punktu:

“Šīs direktīvas nozīmē iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim.”

5

Minētās direktīvas 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.”

6

Atbilstoši minētās direktīvas 42. pantam “Tehniskās specifikācijas”:

“1.   Tehniskās specifikācijas, kas definētas VII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes nepieciešamos raksturlielumus.

Minētie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai metodi vai uz īpašu procesu kādam citam to aprites cikla posmam, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai, ja vien tie ir saistīti ar līguma priekšmetu un atbilst līguma vērtībai un mērķiem.

[..]

2.   Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.

3.   Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem:

4.   Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Šādu atsauci papildina ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

[..]”

7

Direktīvas 2014/24 VII pielikumā ar nosaukumu “Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas” paredzēts:

“Šajā direktīvā:

[..].”

8

2016. gada 17. jūnijawet inzake overheidsopdrachten (Publisko iepirkumu likums; 2016. gada 14. jūlijaBelgisch Staatsblad, 44219. lpp.) 4. panta pirmajā daļā paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.”

9

Šī likuma 5. panta 1. punkts formulēts šādi:

“Līgumslēdzēja iestāde iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šī likuma darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.

[..]”

10

Minētā likuma 53. panta 2.–4. punktā noteikts:

“2.   Tehniskās specifikācijas visiem ekonomikas dalībniekiem sniedz vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nav tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei.

3.   Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas formulē kādā no šiem veidiem:

4.   Tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, nedz arī tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu.

Šāda norāde vai atsauce izņēmuma kārtā ir atļauta tikai tad, ja:

1. punkta otrās daļas minētajā gadījumā norādei vai atsaucei jāpievieno vārdi “vai līdzvērtīgs”.

[..]”

11

Fluvius ir saskaņā ar Beļģijas tiesībām dibināta sabiedrība, kuras uzdevums ir vairāku sabiedrisko pakalpojumu tīklu, tostarp kanalizācijas tīkla, būvniecība, pārvaldība un uzturēšana Flandrijas reģionā.

12

Publicējot paziņojumus par publiskajiem līgumiem cauruļu uzstādīšanai vai nomaiņai, notekūdeņu novadīšanas sistēmās Fluvius pieprasa izmantot keramikas caurules un lietus ūdeņu novadīšanas sistēmās – betona caurules. Citu materiālu izmantošana ir atļauta tikai īpašos tehniskos apstākļos.

13

Kā plastmasas kanalizācijas cauruļu ražotājs un piegādātājs DYKA uzskata, ka tā izslēgšana no Fluvius rīkotajām publiskā iepirkuma procedūrām ir pretrunā publiskā iepirkuma principiem, kas noteikti Publisko iepirkumu likuma 4., 5. un 53. pantā, ar kuriem tiek īstenots Direktīvas 2014/24 18. un 42. pants.

14

2020. gada 4. jūnijāDYKA pieprasīja Fluvius pielāgot iepirkuma procedūru tādējādi, lai tajā varētu piedāvāt plastmasas kanalizācijas caurules.

15

Turklāt 2020. gada 7. oktobrīDYKA lūdza Fluvius precizēt iepirkuma dokumentos, kas attiecas uz publisko līgumu par kanalizācijas sistēmas uzstādīšanu Beringenas [Beringen] (Beļģija) pašvaldībā, iemeslus, kādēļ plastmasas caurules ir izslēgtas no šī līguma.

16

Fluvius2020. gada 15. oktobra atbildē apstiprināja, ka notekūdeņu novadīšanai tiek akceptētas tikai keramikas caurules un lietus ūdeņu novadīšanai – betona caurules. Fluvius uzskata, ka tai šī materiālu izvēle sīkāk nav jāpamato.

17

DYKA vērsās iesniedzējtiesā – ondernemingsrechtbank Gent, afdeling Gent (Ģentes Uzņēmējdarbības lietu tiesas Ģentes nodaļa, Beļģija), lūdzot tai izdot rīkojumu Fluvius izbeigt šo praksi un piespriest tai samaksāt kompensāciju.

18

Iesniedzējtiesā Fluvius apgalvo, ka it īpaši no ilgtspējības viedokļa ir likumīgi “pēc noklusējuma” – t. i., nepastāvot īpašiem tehniskiem apstākļiem – izvēlēties keramikas un betona kanalizācijas caurules. Tā būtībā uzskata, ka ar šādu prasību netiek pārkāpti Direktīvas 2014/24 18. un 42. pantā noteiktie principi.

19

Iesniedzējtiesa norāda, ka no Direktīvas 2014/24 42. panta izriet, ka tehniskās specifikācijas jāizstrādā tā, lai izvairītos no mākslīgas konkurences ierobežošanas. Kā var secināt no 42. panta 3. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 74. apsvērumu, tehnisko specifikāciju formulēšana atbilstoši darbības rezultātiem un funkcionālām prasībām parasti ļautu vislabāk sasniegt mērķi nodrošināt atvērtību konkurencei.

20

Šī tiesa neizslēdz, ka Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei tehniskās specifikācijas jāformulē kādā no šajā tiesību normā uzskaitītajiem veidiem. Tomēr šķiet, ka Fluvius izmantotais formulējums, kas ietver atsauci uz keramikas un betona caurulēm, neietilpst nevienā no minētajiem veidiem un turklāt tas var izraisīt dažu uzņēmumu vai produktu izslēgšanu, uz ko varētu attiekties šīs direktīvas 42. panta 4. punktā noteiktais aizliegums. No tā varētu izrietēt, ka nav ievēroti minētās direktīvas 18. panta 1. punktā un 42. panta 2. punktā izklāstītie principi.

21

Šādos apstākļos ondernemingsrechtbank Gent, afdeling Gent Ģentes Uzņēmējdarbības lietu tiesas Ģentes nodaļa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

22

Iesākumā jānorāda, ka Eiropas Komisija rakstveida apsvērumos šaubās par piemērojamo direktīvu.

23

Jāatgādina, ka prejudiciālais jautājums jāizskata, ņemot vērā visas Līgumu un atvasināto tiesību normas, kurām var būt nozīme saistībā ar izvirzīto problēmu. Tas, ka valsts tiesa savu jautājumu ir formulējusi, atsaucoties tikai uz dažām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem ir atsaukusies vai nav (spriedums, 2022. gada 16. jūnijs, Obshtina Razlog, C‑376/21, EU:C:2022:472, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Fluvius ir atbildīgs par kanalizācijas sistēmu ierīkošanu, pārvaldību un uzturēšanu. Parasti ar minēto darbību saistītos darbus reglamentē Direktīva 2014/24, kā noteikts tās 1. panta 2. punktā.

25

Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.), 10. panta 1. punktā ir paredzēts, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst darbības, kas saistītas ar dzeramā ūdens pārvadi un sadali. Direktīvas 2014/25 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā šajā ziņā ir precizēts, ka šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpst arī līgumi vai metu konkursi, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē līgumslēdzēji, kas veic kādu no darbībām, kuras minētas 10. panta 1. punktā un ir saistītas ar notekūdeņu novadīšanu vai attīrīšanu.

26

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar secināt, vai Fluvius kā līgumslēdzēja iestāde veic darbību, kas saistīta ar dzeramā ūdens pārvadi un sadali vai dzeramā ūdens piegādi. Tomēr tiesas sēdē Fluvius, kuru atbalsta Komisija un DYKA, apgalvoja, ka tā nedarbojas šajā jomā. Tādējādi, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, šķiet, ka šajā lietā piemērojama Direktīva 2014/24.

27

Katrā ziņā jānorāda, ka noteikumi, kas Direktīvā 2014/24 un Direktīvā 2014/25 reglamentē tehniskās specifikācijas, būtībā ir vienādi.

28

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tehnisko specifikāciju formulēšanas metožu uzskaitījums šajā tiesību normā ir izsmeļošs.

29

Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punktu tehniskās specifikācijas atbilstoši šīs tiesību normas a) apakšpunktam formulē, atsaucoties uz darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, vai arī atbilstoši minētās tiesību normas b) apakšpunktam, atsaucoties uz tehniskajām specifikācijām un – vēlamajā secībā – uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskajiem novērtējumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, citām Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu, vai arī atbilstoši šīs pašas tiesību normas c) vai d) punktam, atsaucoties uz abu šo veidu apvienojumu. Starp 42. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajām tehnisko specifikāciju formulēšanas metodēm nav hierarhijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, Roche Lietuva, C‑413/17, EU:C:2018:865, 26. un 28. punkts).

30

Kā izriet no teikuma daļas “tehniskās specifikācijas formulē kādā no šādiem veidiem”, kura ir pirms šiem a)–d) apakšpunktiem, līgumslēdzējai iestādei tehniskās specifikācijas jāformulē atbilstoši vienam no minētajiem punktiem, nevis citai metodei. Tāpēc, kā secinājumu 44. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts, Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkts jāsaprot tādējādi, ka tajā ir izsmeļoši uzskaitītas iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujamo tehnisko specifikāciju formulēšanas metodes. Ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies atļaut papildu metodes, tas būtu paudis savu gribu, izmantojot, piemēram, tādus vārdus kā “var tikt formulētas”.

31

Šo interpretāciju neatspēko Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkta sākumā ietvertais precizējums, saskaņā ar kuru šī tiesību norma “neskar obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem”. Šis precizējums, protams, valsts tehnisko noteikumu esamības gadījumā var radīt situācijas, kurās līgumslēdzējas iestādes var atkāpties no 42. panta 3. punktā paredzētā noteikuma, bet pats par sevi šī noteikuma jēgu tas nemaina. Ja nav norādīts neviens “obligāts valsts tehniskais noteikums”, kā tas ir šajā gadījumā, tehniskās specifikācijas – neskarot šīs direktīvas 42. panta 4. punktu – jāformulē atbilstoši kādai no 42. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā paredzētajām metodēm.

32

Minēto interpretāciju neatspēko arī Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta otrajā teikumā ietvertā norāde, ka var būt gadījumi, “[kad] nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar [42. panta] 3. punktu”.

33

Atbilstoši šīs direktīvas 42. panta 4. punkta otrajam un trešajam teikumam līgumslēdzēja iestāde šādos gadījumos izņēmuma kārtā var atsaukties uz noteiktu ražošanu vai izcelsmi, konkrētu procesu vai citu īpašu elementu, kas minēts 42. panta 4. punkta pirmajā teikumā un ko papildina vārdi “vai līdzvērtīgs”.

34

Ja šis izņēmums piemērojams tādēļ, ka nav iespējams sniegt pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punktu, līgumslēdzēja iestāde tehniskajās specifikācijās var iekļaut atsauci uz elementiem, kuru norādīšana principā ir aizliegta Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta pirmajā teikumā, ar nosacījumu, ka šai atsaucei ir pievienoti vārdi “vai līdzvērtīgs”.

35

Turklāt, tā kā Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta pirmajā teikumā ir precizēts, ka aizliegums izmantot tajā minētās atsauces nav piemērojams, ja šāda atsauce ir pamatota ar līguma priekšmetu, jāatzīst, ka šis gadījums, tāpat kā šīs direktīvas 42. panta 4. punkta otrajā teikumā paredzētais gadījums, kas minēts šī sprieduma 32.–34. punktā, ir atkāpe no šīs direktīvas 42. panta 3. punktā uzskaitīto tehnisko specifikāciju formulēšanas metožu izņēmuma ekskluzīvas piemērojamības.

36

Tomēr, izņemot šīs pašas direktīvas 42. panta 4. punktā norādītos gadījumus un nepastāvot nekādiem obligātiem valsts tehniskajiem noteikumiem 42. panta 3. punkta izpratnē, tehnisko specifikāciju formulēšanas metožu, kas uzskaitītas šīs pašas direktīvas 42. panta 3. punkta a)–d) apakšpunktā, saraksts jāuzskata par izsmeļošu.

37

Kā izriet no visiem iepriekš minētajiem apstākļiem, principā ir piemērojama šī sprieduma 30. punktā izklāstītā interpretācija, kas skaidri izriet no Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punktā ietvertajiem vārdiem “formulē kādā no šādiem veidiem”, proti, neskarot, pirmkārt, precizējumu, kas ietverts šīs tiesību normas sākumā, un, otrkārt – šīs direktīvas 42. panta 4. punktā. Ņemot vērā Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru, ja Savienības tiesību normas jēga nepārprotami izriet no tās formulējuma, Tiesa nevar atkāpties no šīs interpretācijas (spriedums, 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata, C‑200/23, EU:C:2024:827, 56. punkts un tajā minētā judikatūra), 42. panta 3. punkta tvērums vairs nav jāizvērtē.

38

Tātad uz pirmo uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tehnisko specifikāciju formulēšanas metožu uzskaitījums šajā tiesību normā ir izsmeļošs, neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, kas ir saderīgi ar Savienības tiesībām minētās tiesību normas izpratnē, un neskarot šīs direktīvas 42. panta 4. punktu.

39

Ar otro un trešo jautājumu, kuri jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes būvdarbu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās var precizēt, no kādiem materiāliem jābūt izgatavotiem pretendentu piedāvātajiem produktiem.

40

Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka būvdarbu publiskā iepirkuma procedūrā tehnisko specifikāciju formulējuma mērķis saskaņā ar Direktīvas 2014/24 42. panta 1. punktu ir noteikt “būvdarbu [..] nepieciešamos raksturlielumus”. Tā kā tehniskās specifikācijas nosaka šos raksturlielumus, tās – kā izriet no šīs direktīvas 92. apsvēruma – definē pašu publiskā līguma priekšmetu.

41

Saskaņā ar minētās direktīvas VII pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu šo specifikāciju vidū var iekļaut arī “preces vai piegādes [raksturlielumus, kuri nepieciešami], lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu”. Šie raksturlielumi tostarp ietver visus “tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām”.

42

Lai gan līgumslēdzējām iestādēm šajā ziņā ir plaša rīcības brīvība, kas ir pamatota ar to, ka tās vislabāk pārzina piegādes, kas tām vajadzīgas, un prasības, kas jāizpilda, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, Direktīvā 2014/24 tomēr ir noteikti konkrēti ierobežojumi, kas tām jāievēro. Saskaņā ar Direktīvas 2014/24 42. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar tās 18. panta 1. punktu, tām jānodrošina, ka tehniskās specifikācijas sniedz visiem ekonomikas dalībniekiem vienādu piekļuvi iepirkuma procedūrai, un to sekas nevar būt tādas, ka rodas nepamatoti šķēršļi publiskā iepirkuma atvēršanai konkurencei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, Roche Lietuva, C‑413/17, EU:C:2018:865, 29.–33. punkts).

43

Tāpat no šīs direktīvas 74. apsvēruma izriet, ka tehniskajām specifikācijām, kas formulētas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, jāatver šis publiskais līgums konkurencei un tādējādi jāļauj iesniegt piedāvājumus, kas it īpaši atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 25. oktobris, Roche Lietuva, C‑413/17, EU:C:2018:865, 36. punkts, un 2024. gada 24. oktobris, Obshtina Pleven, C‑513/23, EU:C:2024:917, 36. punkts).

44

Direktīvas 74. apsvērumā ir precizēts, ka tehnisko specifikāciju formulēšana, atsaucoties uz darbības rezultātiem un funkcionālajām prasībām, ļauj pēc iespējas labāk sasniegt mērķi nodrošināt atvērtību konkurencei un ka tādēļ šī formulējuma metode, kas veicina inovāciju publiskajā iepirkumā, būtu jāizmanto pēc iespējas plašāk.

45

Šāds Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētais tehnisko specifikāciju formulēšanas veids ļauj ikvienam ekonomikas dalībniekam, kura preces atbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajam darbības rezultātam un funkcionālajām prasībām, iesniegt piedāvājumu, tostarp neatkarīgi no tā produktu ražošanas procesa un materiāla, no kā šie produkti izgatavoti.

46

Lai Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā formulēšanas metode nodrošinātu atbilstošu atvērtību konkurencei, Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka tehniskajām specifikācijām, kas formulētas saskaņā ar šo metodi, jāpievieno norāde “vai līdzvērtīgs”.

47

Tādējādi, tā kā atvērtība konkurencei ir garantēta gadījumā, ja tiek piemērota kāda no Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajām metodēm, tā ir garantēta arī minētās direktīvas 42. panta 3. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos, kas sastāv no šo divu metožu kombinācijas.

48

Savukārt saskaņā ar šīs direktīvas 42. panta 4. punktu principā ir aizliegts tehniskajās specifikācijās iekļaut atsauci uz “konkrēt[iem] ražotāj[iem] vai avot[iem] vai konkrēt[iem] proces[iem], kuri raksturo kāda konkrēta ekonomikas dalībnieka nodrošinātos produktus vai pakalpojumus”, vai “tirdzniecības mark[ām], patent[iem], tip[iem], vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu”.

49

Šādas atsauces nepavisam neveicina publiskā iepirkuma atvērtību konkurencei, bet gan ierobežo to.

50

Tomēr izņēmuma kārtā līgumslēdzēja iestāde līguma dokumentos, kas ietver tehniskās specifikācijas, var iekļaut Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punktā minēto atsauci, ar nosacījumu – kurš būtībā paredzēts šīs tiesību normas otrajā teikumā –, ka darbības rezultāti vai funkcionālās prasības, kas minētas saskaņā ar šīs direktīvas 42. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vai specifikācijas, kas minētas atbilstoši šīs direktīvas 42. panta 3. punkta b) apakšpunktam, vai abu kombinācija, pašas par sevi neļauj sniegt pietiekami precīzu un saprotamu līguma priekšmeta aprakstu. Šādā gadījumā līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar šīs pašas direktīvas 42. panta 4. punkta trešo teikumu šai atsaucei jāpievieno norāde “vai līdzvērtīgs”.

51

Turklāt, kā izriet no Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta pirmajā teikumā ietvertās frāzes “izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno”, šajā tiesību normā minētās atsauces var izdarīt arī tad, ja tas ir likumīgi, ņemot vērā līguma priekšmetu. Ņemot vērā šīs frāzes novietojumu 4. punkta sākumā un vārdu “izņemot tad, ja” lietojumu, šis gadījums, kas atšķiras no 42. panta 4. punkta otrajā teikumā paredzētā, jāsaprot kā apstāklis, kas līgumslēdzējai iestādei ļauj noraidīt pašu 4. punkta normatīvā satura, kurā ietverts minētā punkta pirmajā teikumā paredzētais principiālais aizliegums, piemērojamību, tā otrajā teikumā paredzēto izņēmumu no šī aizlieguma un šī pēdējā minētā panta trešajā teikumā paredzēto prasību minētā izņēmuma piemērojamības gadījumā pievienot norādi “vai līdzvērtīgs”.

52

Tātad, ja tāda atsauce kā Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punktā minētā ir pamatota ar līguma priekšmetu, to var iekļaut tehniskajās specifikācijās un nav piemērojams šīs tiesību normas pirmajā teikumā paredzētais aizliegums vai tās otrajā un trešajā teikumā paredzētie nosacījumi.

53

Šis gadījums, uz kuru attiecas vārdi “izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno”, jāinterpretē šauri – ja šādi netiek apdraudēts mērķis atvērt publiskā iepirkuma līgumus konkurencei –, tādējādi, ka tie attiecas tikai uz situācijām, kurās prasība par noteikta veida vai izcelsmes produkta, vai pat noteiktas preču zīmes produkta, vai tāda produkta, kas iegūts, pamatojoties uz konkrētu patentu vai paņēmienu, nenovēršami izriet no līguma priekšmeta.

54

Ņemot vērā visus iepriekš sniegtos precizējumus par Direktīvas 2014/24 42. panta tvērumu, iesniedzējtiesai būs jāizvērtē, vai Fluvius, izmantojot tehniskās specifikācijas, ko tā formulē saistībā ar kanalizācijas būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, var vai nevar ierobežot šos publiskos līgumus, ļaujot piedalīties tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas notekūdeņu novadīšanai piegādā keramikas caurules un lietus ūdeņu novadīšanai – betona caurules.

55

Lai gan tikai iesniedzējtiesai jāpiemēro 42. pantā paredzētie noteikumi, kā tos ir interpretējusi Tiesa, pēdējā minētā tomēr var sniegt norādes, lai noteiktu, cik lielā mērā šie noteikumi var tikt piemēroti tādai atsaucei kā pamatlietā aplūkotā, kas ietver prasību izmantot “keramikas” un “betona” caurules.

56

Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka materiālu, no kura produkts izgatavots, nevar kvalificēt kā “darbības rezultātu” vai “funkcionālo prasību” Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Lai gan materiāls var veicināt produkta darbības rezultātu vai tā spēju izpildīt funkcionālu prasību, tas pats par sevi nav “darbības rezultāts” vai “funkcionāla prasība”.

57

Tādā gadījumā kā pamatlietā, kad attiecīgajā ekonomikas nozarē pastāv produkti, kurus var atšķirt atkarībā no to ražošanas un it īpaši materiāla, prasība izmantot produktus, kas sastāv no noteikta materiāla, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 72. un 73. punktā, jākvalificē kā atsauce uz “tipu” vai “konkrētu ražošanas veidu”, kas “dažiem uzņēmumiem vai produktiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu” Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta pirmā teikuma izpratnē, ja šīs atsauces rezultātā tiek izslēgti uzņēmumi, kas piegādā produktus, kuri sastāv no materiāla, kas nav pieprasītais materiāls.

58

Otrkārt, jānorāda, ka tiesas sēdē Tiesā Fluvius, atbildot uz tās uzdoto jautājumu, paziņoja, ka pamatlietā aplūkotajai tehniskajai specifikācijai, saskaņā ar kuru caurulēm notekūdeņu novadīšanai jābūt no keramikas un caurulēm lietus ūdeņu novadīšanai – no betona, tā nav pievienojusi norādi “vai līdzvērtīgs”.

59

Ja tas tā būtu, bet tas jāpārbauda iesniedzējtiesai, no tā izrietētu – bez nepieciešamības pārbaudīt, vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24 42. panta 3. punktu ir iespējams sniegt pietiekami precīzu un saprotamu katra pamatlietā aplūkotā līguma priekšmeta aprakstu –, ka Fluvius nevarētu lietderīgi atsaukties uz izņēmumu, kas paredzēts Publisko iepirkumu likuma 53. panta 4. punkta otrās daļas 1. apakšpunktā, ar kuru Beļģijas tiesībās transponēts šīs direktīvas 42. panta 4. punkta otrais teikums, jo prasība, kas formulēta 42. panta 4. punkta trešajā teikumā, kas Beļģijas tiesībās transponēts ar minētā likuma 53. panta 4. punkta trešo daļu, nebūtu izpildīta.

60

Treškārt, attiecībā uz Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkta, kas interpretēts šī sprieduma 51.–53. punktā un Beļģijas tiesībās transponēts ar minētā likuma 53. panta 4. punkta otrās daļas 2. apakšpunktu, sākumā paredzēto gadījumu, jāatzīst, ka prasība par konkrēta materiāla izmantošanu publiskajā līgumā vai tā daļā var it īpaši acīmredzami izrietēt no līguma priekšmeta, ja tā balstīta uz līgumslēdzējas iestādes estētisko skatījumu, vai nepieciešamības, lai darbs atbilstu tās videi, vai, ja, ņemot vērā saskaņā ar šīs direktīvas 42. panta 3. punkta a) apakšpunktu formulēto darbības rezultātu un funkcionālās prasības, neizbēgami ir jāizmanto produkti, kas veidoti no šī materiāla. Šādās situācijās nav iespējama nekāda alternatīva, kas būtu balstīta uz atšķirīgu tehnisku risinājumu.

61

Izņemot gadījumus, kad materiāla izmantošana neizbēgami izriet no līguma priekšmeta, līgumslēdzēja iestāde nevar pieprasīt konkrēta materiāla izmantošanu, ja tā nav pievienojusi norādi “vai līdzvērtīgs”. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējai iestādei jāatturas noteikt prasību izmantot noteiktu materiālu, vai nu izvairoties no tā, ka šāds materiāls tiek minēts iepirkuma procedūras dokumentos, vai minot vienu vai vairākus materiālus, kam pievienota norāde “vai līdzvērtīgs”. Tādējādi atbilstoši Direktīvā 2014/24 izvirzītajam mērķim nodrošināt atvērtību konkurencei līgumslēdzējai iestādei jāpiemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji dažādiem piedāvājumiem, kas var ietvert gan tos, kuros tiek piedāvāti produkti, kas sastāv no attiecīgajā nozarē plaši lietotiem materiāliem, gan tos, kas piedāvā produktus, kuri sastāv no mazāk ierastiem vai pat inovatīviem materiāliem. Tādējādi līgumslēdzēja iestāde ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem dod iespēju pierādīt šādu materiālu līdzvērtību.

62

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro un trešo jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 42. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzējas iestādes būvdarbu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās – nepievienojot norādi “vai līdzvērtīgs” – nevar precizēt, no kādiem materiāliem jābūt izgatavotiem pretendentu piedāvātajiem produktiem, ja vien konkrēta materiāla izmantošana nenovēršami neizriet no līguma priekšmeta un nav iespējama nekāda uz citu tehnisko risinājumu balstīta alternatīva.

63

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 42. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka noteikti ir pārkāpts pienākums nodrošināt ekonomikas dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrām un šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētais aizliegums radīt nepamatotus šķēršļus publisko līgumu atvērtībai konkurencei, ja līgumslēdzēja iestāde ar tehnisko specifikāciju, kas nav saderīga ar minētās direktīvas 42. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem noteikumiem, izslēdz konkrētus uzņēmumus vai produktus.

64

No Direktīvas 2014/24 42. panta 2. punkta formulējuma nepārprotami izriet, ka šīs tiesību normas mērķis attiecībā uz tehnisko specifikāciju formulējumu ir atgādināt dažus no šīs direktīvas 18. panta 1. punktā paredzētajiem noteikumiem, proti, pirmkārt, pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un, otrkārt, aizliegumu mākslīgi ierobežot konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. oktobris, Roche Lietuva, C‑413/17, EU:C:2018:865, 32. un 33. punkts).

65

Šis Direktīvas 2014/24 42. panta 2. punkta saturs savukārt ir konkretizēts 42. panta 3. un 4. punktā. Kā izriet no pirmā līdz trešā prejudiciālā jautājuma pārbaudes, arī šie punkti, kā apstiprināts Direktīvas 2014/24 74. apsvērumā, ir balstīti uz minēto pienākumu un aizliegumu.

66

Tāpēc, ja daži uzņēmumi vai produkti ir izslēgti tādas tehniskās specifikācijas dēļ, kas nav saderīga ar Direktīvas 2014/24 42. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem noteikumiem, šī izslēgšana noteikti apdraud 42. panta 2. punktā noteikto pienākumu garantēt, ka tehniskās specifikācijas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi iepirkuma procedūrai un nepamatoti neierobežo konkurenci.

67

Tādējādi uz uzdoto ceturto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 42. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 18. panta 1. punktu, jāinterpretē tādējādi, ka noteikti ir pārkāpts pienākums nodrošināt ekonomikas dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi publiskā iepirkuma procedūrām un šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētais aizliegums radīt nepamatotus šķēršļus publisko līgumu atvērtībai konkurencei, ja līgumslēdzēja iestāde ar tehnisko specifikāciju, kas nav saderīga ar minētās direktīvas 42. panta 3. un 4. punktā paredzētajiem noteikumiem, izslēdz konkrētus uzņēmumus vai produktus.

68

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: