Pagaidu versija
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2024. gada 4. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība un zivsaimniecība – Bioloģiskie produkti – Regula (ES) 2018/848 – Bioloģiskās ražošanas noteikumi – 16. pants – Marķējums – 30. pants – Norādes uz bioloģisko ražošanu – 33. pants – Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips – Izmantošanas nosacījumi – Produkta atbilstība Regulai 2018/848 – 45. pants un 48. pants – Trešās valsts izcelsmes produktu importēšana, lai tos laistu Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus – Šīs trešās valsts ražošanas noteikumu līdzvērtība Regulas 2018/848 noteikumiem – Bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana trešā valstī
Lietā C‑240/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2022. gada 9. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 17. aprīlī, tiesvedībā
Herbaria Kräuterparadies GmbH
pret
Freistaat Bayern,
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], palātu priekšsēdētāji K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos], J. Regans [E. Regan], T. fon Danvics [T. von Danwitz], Z. Čehi [Z. Csehi], tiesneši S. Rodins [S. Rodin], L. S. Rosi [L. S. Rossi] (referente), I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], A. Kumins [A. Kumin], N. Jēskinens [N. Jääskinen], I. Ziemele un M. Gavalecs [M. Gavalec],
ģenerāladvokāts: Ž. Rišārs Delatūrs [J. Richard de la Tour],
sekretāre: N. Mundhenke [N. Mundhenke], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2024. gada 18. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Herbaria Kräuterparadies GmbH vārdā – H. Schmidt, Rechtsanwalt,
– Freistaat Bayern vārdā – C. Diroll, C. Novak un J. Vogel, pārstāvji,
– Eiropas Parlamenta vārdā – I. Anagnostopoulou un U. Rösslein, pārstāvji,
– Eiropas Savienības Padomes vārdā – L. Hamtcheva un R. Meyer, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un A. Dawes, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2024. gada 18. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV 2018, L 150, 1. lpp.) 16. panta 1. punktu, 30. panta 1. un 2. punktu, 33. panta 1. punktu, 45. panta 1. punktu, 48. panta 1. punktu, kā arī II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, un, otrkārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 20. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Herbaria Kräuterparadies GmbH (turpmāk tekstā – “Herbaria”) un Freistaat Bayern (Bavārijas federālā zeme, Vācija) par Herbaria noteikto aizliegumu izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu un norādes uz bioloģisko ražošanu, laižot Savienības tirgū tādu augļu sulu un ārstniecības augu izvilkumu maisījumu, kurā papildus bioloģiskiem produktiem ir nebioloģiskas lauksaimniecības izcelsmes vitamīni un dzelzs glikonāts.
Atbilstošās tiesību normas
Regula (EK) Nr. 834/2007
3 Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV 2007, L 189, 1. lpp.) 23. panta “Tādu terminu lietošana, kas norāda uz bioloģisko ražošanu” 1. punktā bija paredzēts:
“Šīs regulas nolūkā par produktu, kura marķējumā, reklāmā vai tirdzniecības dokumentos ir norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm, uzskata tādu produktu, kura sastāvdaļas vai barība ir aprakstīta ar terminiem, kas patērētājam liek domāt, ka tā sastāvdaļas vai barība ir iegūta saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Īpaši pielikumā uzskaitītos terminus, kā arī to atvasinājumus vai deminutīvus, piemēram, “bio” un “eko”, var izmantot visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā, atsevišķi vai saistīti, tādu produktu marķēšanai un reklamēšanai, kuri atbilst šīs regulas prasībām.
Dzīvu vai neapstrādātu lauksaimniecības produktu marķējumā vai reklāmā terminus, kas norāda bioloģiskās ražošanas metodi, var lietot vienīgi tad, ja turklāt visas šā produkta sastāvdaļas arī ir ražotas saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.”
4 Regulas Nr. 834/2007 33. panta “Tādu produktu imports, kam ir līdzvērtīgas garantijas” 2. punktā bija noteikts:
“[Eiropas] Komisija var saskaņā ar 37. panta 2. punktā minēto procedūru atzīt trešās valstis, kuru ražošanas sistēma atbilst principiem un ražošanas noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi II, III un IV sadaļā paredzētajiem, un kuru kontroles pasākumu efektivitāte ir līdzvērtīga V sadaļā paredzēto pasākumu efektivitātei, un izveidot šādu valstu sarakstu. Līdzvērtīguma izvērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32 [pamatnostādnes CAC/GL 32 par bioloģiski ražotas pārtikas ražošanu, pārstrādi, marķēšanu un tirdzniecību, kuras izstrādājusi Codex Alimentarius komisija, īstenojot kopīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) programmu].
[..]”
Regula (EK) Nr. 889/2008
5 Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV 2008, L 250, 1. lpp.), 27. panta “Atsevišķu līdzekļu un vielu izmantošana pārtikas pārstrādē” 1. punktā bija noteikts:
“Saskaņā ar [Regulas Nr. 834/2007] 19. panta 2. punkta b) apakšpunktu bioloģiskās pārtikas (izņemot vīnu) ražošanā drīkst izmantot šādas vielas:
[..]
f) minerālvielas (tostarp mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un mikrouzturvielas, kuru lietošana atļauta tikai tiktāl, ciktāl to izmantošana ir likumīgi nepieciešama pārtikas produktos, kuros tie ir iekļauti.”
Regula (EK) Nr. 1235/2008
6 Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2008. gada 8. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm (OV 2008, L 334, 25. lpp.), 7. panta 1. punktā bija paredzēts:
“Komisija izveido atzītu trešo valstu sarakstu saskaņā ar Regulas [Nr. 834/2007] 33. panta 2. punktu. Atzīto valstu saraksts ir norādīts šīs regulas III pielikumā. [..]”
Īstenošanas regula (ES) Nr. 126/2012
7 Ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 126/2012 (2012. gada 14. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 889/2008 attiecībā uz dokumentāriem pierādījumiem un Regulu (EK) Nr. 1235/2008 attiecībā uz bioloģisko produktu importēšanas kārtību no Amerikas Savienotajām Valstīm (OV 2012, L 41, 5. lpp.), Regulas Nr. 1235/2008 III pielikumā ietvertajā trešo valstu sarakstā tika iekļautas Amerikas Savienotās Valstis.
Regula 2018/848
8 Regulas 2018/848 6., 9., 15., 17., 73., 77.–79., 93., 95., 96., 108. un 123. apsvērumā noteikts:
“(6) Ņemot vērā Savienības bioloģiskās ražošanas politikas mērķus, par minētās politikas īstenošanai izveidotā tiesiskā regulējuma mērķi būtu jāizvirza godīgas konkurences un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšana, centieni saglabāt un attaisnot patērētāju uzticēšanos produktiem, kas marķēti ar bioloģisko produktu marķējumu, un nodrošināt apstākļus, kuros šī politika varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību.
[..]
(9) Ņemot vērā bioloģiskās ražošanas nozares dinamisko attīstību, Padomes Regulā [Nr. 834/2007] ir konstatēta vajadzība arī turpmāk pārskatīt Savienības noteikumus par bioloģisko ražošanu, ņemot vērā minēto noteikumu piemērošanā gūto pieredzi. Komisijas veiktās pārskatīšanas rezultāti liecina, ka Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz bioloģisko ražošanu būtu jāuzlabo, lai paredzētu noteikumus, kuri atbilst patērētāju augstajām prasībām un garantē pietiekamu skaidrību tiem, kam šie noteikumi adresēti. Tāpēc Regula [Nr. 834/2007] būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.
[..]
(15) Pētniecības projekti ir apliecinājuši, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai. Noteikumi, kuri nav uzticami, ilgākā laikposmā var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos un radīt tirgus traucējumus. Tāpēc bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgas attīstības Savienībā pamatā vajadzētu būt pārdomātiem ražošanas noteikumiem, kas ir saskaņoti Savienības līmenī un kas attaisno operatoru un patērētāju cerības attiecībā uz bioloģisko produktu kvalitāti un atbilstību šajā regulā izklāstītajiem principiem un noteikumiem.
[..]
(17) Šai regulai būtu jānodrošina pamats bioloģiskās ražošanas ilgtspējīgai attīstībai un tās pozitīvai ietekmei uz vidi, vienlaikus nodrošinot bioloģisko produktu iekšējā tirgus efektīvu darbību un godīgu konkurenci, tādējādi palīdzot lauksaimniekiem gūt taisnīgus ienākumus, nodrošinot patērētāju uzticēšanos, aizsargājot patērētāju intereses un veicinot īsus izplatīšanas kanālus un vietēju produkciju. Minētos mērķus būtu jāpanāk, ievērojot vispārīgos un īpašos principus un vispārīgos un sīki izstrādātos ražošanas noteikumus, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai.
[..]
(73) Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu marķēšanai būtu jāpiemēro [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV 2011, L 304, 18. lpp.)] vispārīgie noteikumi un jo īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut marķējumu, kas varētu radīt neskaidrības patērētājiem vai tos maldināt. Turklāt šajā regulā būtu jānosaka īpaši noteikumi par bioloģisko un pārejas produktu marķēšanu. Tiem būtu jāaizsargā gan operatoru intereses, nodrošinot, ka to produkti ir pareizi identificēti tirgū un ka operatori var darboties godīgas konkurences apstākļos, gan patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu izvēli.
[..]
(77) Lai radītu skaidrību patērētājiem visā Savienības tirgū, Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošanai vajadzētu būt obligātai attiecībā uz visu Savienībā ražoto fasēto bioloģisko pārtiku. Turklāt vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi izmantot minēto logotipu Savienībā ražotiem nefasētiem bioloģiskajiem produktiem un jebkādiem no trešām valstīm importētiem bioloģiskajiem produktiem, kā arī informācijas un izglītības nolūkos. Būtu jānosaka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa paraugs.
(78) Tomēr, lai nemaldinātu patērētājus par produkta bioloģisko izcelsmi kopumā, ir lietderīgi minēto logotipu izmantot tikai tiem produktiem, kuri satur vienīgi vai gandrīz vienīgi bioloģiskas sastāvdaļas. Tāpēc šo logotipu nevajadzētu atļaut izmantot tādu pārejas produktu vai pārstrādātu produktu marķējumā, kuri pēc svara satur mazāk nekā 95 % lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu, kas iegūtas bioloģiskajā ražošanā.
(79) Lai gadījumos, kad tiek lietots Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, patērētāju vidū nerastos nekādas neskaidrības par to, vai produkta izcelsme ir Savienībā vai ārpus Savienības, patērētāji būtu jāinformē par vietu, kurā audzētas produkta sastāvā esošās lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas. Minētajā sakarībā būtu jāatļauj bioloģiskās akvakultūras izcelsmes produktu marķējumā izmantot atsauci uz akvakultūru, nevis uz lauksaimniecību.
[..]
(93) Pieredze, kas gūta saistībā ar Regulā [Nr. 834/2007] paredzēto kārtību, kādā bioloģiskos produktus importē Savienībā, liecina, ka minētā kārtība ir jāpārskata, lai tā attaisnotu patērētāju cerības, ka importēti bioloģiskie produkti atbilst tikpat augstiem standartiem kā Savienības standarti, kā arī, lai labāk nodrošinātu Savienības bioloģisko produktu piekļuvi starptautiskajam tirgum. Turklāt ir jānodrošina skaidrība attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro bioloģisko produktu eksportam, jo īpaši, ieviešot bioloģiskā eksporta sertifikātus.
[..]
(95) Būtu jāsaglabā iespēja, ka piekļuve Savienības tirgum tiek dota bioloģiskajiem produktiem, kas neatbilst Savienības noteikumiem par bioloģisko ražošanu, bet tiek importēti no trešām valstīm, kuru bioloģiskās ražošanas un kontroles sistēmas ir atzītas par līdzvērtīgām Savienības sistēmām. Tomēr trešo valstu līdzvērtības atzīšana, kas paredzēta Regulā [Nr. 834/2007], būtu jāīsteno tikai ar starptautisku vienošanos starp Savienību un minētajām trešām valstīm, kurās arī Savienībai tiek nodrošināta savstarpēja līdzvērtības atzīšana.
(96) Trešās valstis, kuras līdzvērtības nolūkā ir atzītas saskaņā ar Regulu [Nr. 834/2007], būtu jāatzīst par līdzvērtīgām arī saskaņā ar šo regulu uz ierobežotu laikposmu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz atzīšanas shēmu, kuru īsteno ar starptautisku vienošanos, ar noteikumu, ka tās turpina nodrošināt savu bioloģiskās ražošanas un kontroles noteikumu līdzvērtību attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības noteikumiem un izpilda visas prasības attiecībā uz to atzīšanas uzraudzību, ko veic Komisija. Minētajai uzraudzībai būtu jābalstās galvenokārt uz ikgadējiem ziņojumiem, ko minētās atzītās trešās valstis nosūta Komisijai.
[..]
(108) Ir jāparedz pasākumi, ar kuriem nodrošina vienmērīgu pāreju uz tādu tiesisko regulējumu attiecībā uz bioloģisko produktu un pārejas produktu importu Savienībā, kā tas grozīts ar šo regulu.
[..]
(123) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, godīgu konkurenci un bioloģisko produktu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī nodrošināt patērētāju uzticēšanos šiem produktiem un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet bioloģiskās ražošanas noteikumu nepieciešamās saskaņošanas dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar [LES] 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.”
9 Regulā 2018/848 ir deviņas nodaļas, tostarp I nodaļā “Priekšmets, darbības joma un definīcijas” ir 1.–3. pants, III nodaļā “Ražošanas noteikumi” ir 9.–29. pants, IV nodaļā “Marķēšana” ir 30.–34. pants un VII nodaļā “Tirdzniecība ar trešām valstīm” ir 44.–49. pants.
10 Šīs regulas 2. panta “Darbības joma” 1. punktā noteikts:
“Šo regulu piemēro šādiem produktiem, kam ir lauksaimniecības, tostarp akvakultūras un biškopības, izcelsme, kā uzskaitīts LESD I pielikumā, un produktiem, kas iegūti no minētajiem produktiem, ja šādus produktus ražo, sagatavo, marķē, izplata, laiž tirgū vai importē Savienībā, vai eksportē no tās vai tos paredzēts ražot, sagatavot, marķēt, izplatīt, laist tirgū, importēt Savienībā vai eksportēt no tās:
a) dzīvi vai nepārstrādāti lauksaimniecības produkti, tostarp sēklas un citi augu reproduktīvie materiāli;
b) pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kurus lieto pārtikā;
c) barība.
[..]”
11 Minētās regulas 3. pantā “Definīcijas” paredzēts:
“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
[..]
64) “līdzvērtība” ir atbilstība tiem pašiem mērķiem un principiem, kuru panāk, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi;
[..].”
12 Šīs pašas regulas 16. pants “Pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumi” formulēts šādi:
“1. Operatori, kas ražo pārstrādātu pārtiku, jo īpaši ievēro II pielikuma IV daļā un visos šā panta 3. punktā minētajos īstenošanas aktos izklāstītos sīki izstrādātos ražošanas noteikumus.
[..]
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz paņēmienus, kas atļauti pārtikas produktu pārstrādē.
[..]”
13 Saskaņā ar Regulas 2018/848 30. pantu “Tādu norāžu lietošana, kuras apzīmē bioloģisko ražošanu”:
“1. Šīs regulas vajadzībām produktu uzskata par tādu, kura apzīmēšanai izmantotās norādes apzīmē bioloģisko ražošanu, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šāds produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas, ko izmanto tā ražošanā, ir apzīmētas ar norādēm, kuras patērētājam liek domāt, ka produkts, sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir ražotas saskaņā ar šo regulu. Konkrēti – šīs regulas prasībām atbilstošu 2. panta 1. punktā minētu produktu marķējumā un reklāmā visā Savienībā un jebkurā no IV pielikumā uzskaitītajām valodām, atsevišķi vai saistīti, var lietot minētajā pielikumā dotās norādes un to atvasinājumus un deminutīvus, piemēram, “bio” un “eko”.
2. Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem produktiem norādes, kas minētas šā panta 1. punktā, Savienībā nevienā no IV pielikumā uzskaitītajām valodām neizmanto šīs regulas prasībām neatbilstošu produktu marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos.
[..]”
14 Šīs regulas 32. panta “Obligātās norādes” 2. punktā paredzēts:
“Ja izmanto Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, tajā pašā vizuālajā laukā, kurā redzams logotips, ir norāde par vietu, kurā audzētas produkta sastāvā esošās lauksaimniecības izejvielas, un minētā norāde ir attiecīgi vienā no šādiem veidiem:
a) “Lauksaimniecība ES”, ja lauksaimniecības izejvielas ir audzētas Savienībā;
b) “Lauksaimniecība ārpus ES”, ja lauksaimniecības izejvielas ir audzētas trešās valstīs;
c) “Lauksaimniecība ES/ārpus ES”, ja daļa lauksaimniecības izejvielu ir audzēta Savienībā un daļa – trešā valstī.
[..]”
15 Minētās regulas 33. pants “Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips” formulēts šādi:
“1. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, var izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu.
[..]
2. Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips ir oficiāls apliecinājums saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK, 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV 2017, L 95, 1. lpp.)] 86. un 91. pantu, izņemot gadījumus, kad to lieto saskaņā ar 1. punkta otro daļu.
[..]
5. Lai marķētu, noformētu un reklamētu šai regulai atbilstošus produktus, var izmantot nacionālus un privātus logotipus.
[..]”
16 Regulas 2018/848 45. panta “Bioloģisko produktu un pārejas produktu imports” 1. punktā noteikts:
“Produktu var importēt no trešās valsts, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu vai kā pārejas produktu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi trīs nosacījumi:
a) produkts ir produkts, kā minēts 2. panta 1. punktā;
b) piemērojams viens no turpmāk aprakstītajiem gadījumiem:
i) produkts atbilst šīs regulas II, III un IV nodaļas prasībām, un visus operatorus un operatoru grupas, kas minēti 36. pantā, tostarp eksportētājus attiecīgajā trešā valstī, kontrolē kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, kuras atzītas saskaņā ar 46. pantu, un minētās iestādes vai institūcijas visiem šādiem operatoriem, operatoru grupām un eksportētajiem ir izsniegušas sertifikātu, kas apliecina, ka tie atbilst šai regulai;
ii) gadījumos, ja produkts ir no trešās valsts, kura ir atzīta saskaņā ar 47. pantu, minētais produkts atbilst attiecīgajā tirdzniecības nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem; vai
iii) gadījumos, ja produkts ir no trešās valsts, kura ir atzīta saskaņā ar 48. pantu, minētais produkts atbilst līdzvērtīgiem ražošanas un kontroles noteikumiem minētajā trešā valstī, un ir importēts ar inspekcijas sertifikātu, kas apliecina šo atbilstību un ko izdevušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas; un
c) operatori trešās valstīs spēj jebkurā laikā sniegt importētājiem un valsts iestādēm Savienībā un minētājās trešās valstīs informāciju, kas ļauj identificēt operatorus, kuri ir to piegādātāji, un minēto piegādātāju kontroles iestādes vai kontroles institūcijas, ar mērķi nodrošināt attiecīgā bioloģiskā produkta vai pārejas produkta izsekojamību. Minēto informāciju dara pieejamu arī importētāju kontroles iestādēm vai kontroles institūcijām.”
17 Saskaņā ar šīs regulas 47. pantu “Līdzvērtība saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu”:
“Atzīta trešā valsts, kā minēts 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, ir trešā valsts, kuru Savienība saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu ir atzinusi par tādu, kuras ražošanas sistēma atbilst tiem pašiem mērķiem un principiem, jo tiek piemēroti noteikumi, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi kā Savienības noteikumi.”
18 Minētās regulas 48. pantā “Līdzvērtība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007” paredzēts:
“1. Atzīta trešā valsts, kā minēts 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, ir trešā valsts, kura saskaņā ar Regulas [Nr. 834/2007] 33. panta 2. punktu ir atzīta līdzvērtības nolūkos, tostarp tās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 58. pantā paredzēto pārejas pasākumu.
Minētās atzīšanas termiņš beidzas 2025. gada 31. decembrī.
2. Pamatojoties uz gada ziņojumiem, kuri 1. punktā minētajām trešām valstīm katru gadu līdz 31. martam jānosūta Komisijai, par to noteikto kontroles pasākumu īstenošanu un izpildi un ņemot vērā jebkādu citu saņemtu informāciju, Komisija nodrošina atzīto trešo valstu pienācīgu uzraudzību, regulāri pārskatot šo valstu atzīšanu. Šajā nolūkā Komisija var lūgt dalībvalstu palīdzību. Uzraudzības veidu nosaka, pamatojoties uz neatbilstības iespējamības novērtējumu, jo īpaši ņemot vērā apjomu, kādā eksports no attiecīgās trešās valsts uz Savienību tiek veikts, kompetentās iestādes veikto monitoringa un uzraudzības darbību rezultātus un iepriekšējo kontroļu rezultātus. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un [Eiropas Savienības] Padomei par pārskatīšanas rezultātiem.
[..]”
19 Šīs pašas regulas II pielikumā ir IV daļa par pārstrādātas pārtikas ražošanas noteikumiem. Minētās IV daļas 2.2.2. punkts formulēts šādi:
“Pārtikas pārstrādē var izmantot šādus produktus un vielas:
[..]
f) minerālvielas (tostarp mikroelementi), vitamīni, aminoskābes un mikrouzturvielas – ar noteikumu, ka:
i) to izmantošana parasta patēriņa pārtikā ir “tieša juridiska prasība”, proti, tā ir tieši prasīta Savienības tiesību aktu noteikumos vai valsts tiesību aktu noteikumos, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, kā rezultātā attiecīgo pārtiku vispār nevar laist tirgū kā parasta patēriņa pārtiku, ja minētās minerālvielas, vitamīni, aminoskābes vai mikrouzturvielas nav pievienotas; [..]
[..].”
20 Direktīvas 2018/848 IV pielikums “Norādes, kas minētas 30. pantā” formulēts šādi:
“BG: биологичен
ES: ecológico, biológico, orgánico
CS: ekologické, biologické
DA: økologisk
DE: ökologisch, biologisch
ET: mahe, ökoloogiline
EL: βιολογικό
EN: organic
FR: biologique
GA: orgánach
HR: ekološki
IT: biologico
LV: bioloģisks, ekoloģisks
LT: ekologiškas
LU: biologesch, ökologesch
HU: ökológiai
MT: organiku
NL: biologisch
PL: ekologiczne
PT: biológico
RO: ecologic
SK: ekologické, biologické
SL: ekološki
FI: luonnonmukainen
SV: ekologisk.”
Regula (ES) 2020/1693
21 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1693 (2020. gada 11. novembris), ar ko Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu groza attiecībā uz tās piemērošanas datumu un dažiem citiem minētajā regulā norādītiem datumiem (OV 2020, L 381, 1. lpp.), 7. apsvērumā noteikts:
“Covid‑19 pandēmija un ar to saistītā sabiedrības veselības krīze arī rada vēl nepieredzētas grūtības trešām valstīm un trešās valstīs bāzētiem operatoriem. Tāpēc attiecībā uz trešām valstīm, kas atzītas par līdzvērtīgām saskaņā ar Regulas [Nr. 834/2007] 33. panta 2. punktu, ir lietderīgi to atzīšanas termiņu pagarināt par vienu gadu, proti, līdz 2026. gada 31. decembrim, lai šādām trešām valstīm būtu pietiekami daudz laika bez liekiem bioloģisko produktu tirdzniecības traucējumiem mainīt savu statusu, vai nu noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Savienību, vai arī to uzņēmējiem panākot pilnīgu atbilstību [Regulai 2018/848].”
22 Šīs regulas 1. pantā paredzēts:
“[Regulu 2018/848] groza šādi:
[..]
2) regulas 48. panta 1. punkta otrajā daļā datumu “2025. gada 31. decembrī” aizstāj ar “2026. gada 31. decembrī”;
[..].”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
23 Herbaria ražo dzērienu “Blutquick” – augļu sulu un ārstniecības augu izvilkumu maisījumu, kas iegūts bioloģiskā ražošanā. Šim dzērienam, kuru tirgo kā uztura bagātinātāju, ir pievienoti vitamīni, kas nav augu izcelsmes, un dzelzs glikonāts. Uz iepakojuma ir Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, valsts bioloģiskās ražošanas marķējums, kā arī norāde par sastāvdaļu izcelsmi no “kontrolētas bioloģiskās lauksaimniecības”.
24 Ar 2012. gada 18. janvāra lēmumu Bayerische Landesanstalt für Landwirtschaft (Bavārijas federālās zemes Lauksaimniecības institūts, Vācija) tostarp uzdeva Herbaria līdz 2012. gada 1. decembrim noņemt saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 23. pantu aizsargāto norādi uz bioloģisko ražošanu “Blutquick” etiķetē, reklāmā un tirdzniecībā, pamatojoties uz to, ka atbilstoši šīs regulas un Regulas Nr. 889/2008 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem vitamīnus un minerālvielas pārstrādes produktiem ar norādi “bioloģisks” var pievienot tikai tad, ja to izmantošana ir prasīta tiesību aktos. Bavārijas federālās zemes Lauksaimniecības institūts uzskata, ka “Blutquick” gadījumā tas tā neesot.
25 Herbaria par šo lēmumu cēla prasību Bayerisches Verwaltungsgericht München (Bavārijas Administratīvā tiesa Minhenē, Vācija), kas uzdeva Tiesai prejudiciālus jautājumus par 27. panta 1. punkta f) apakšpunkta interpretāciju.
26 Ņemot vērā atbildes uz šiem jautājumiem, kuras Tiesa sniedza 2014. gada 5. novembra spriedumā Herbaria Kräuterparadies (C‑137/13, EU:C:2014:2335), Bayerisches Verwaltungsgericht München (Bavārijas Administratīvā tiesa Minhenē) Herbaria prasību noraidīja.
27 Tā kā apelācijas sūdzība par šo lēmumu tika noraidīta ar 2021. gada 29. jūlija spriedumu, Herbaria par to iesniedza revīzijas sūdzību iesniedzējtiesā Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa, Vācija).
28 Minētā tiesa norāda – tā kā Bavārijas federālās zemes Lauksaimniecības institūta 2012. gada 18. janvāra lēmums ir administratīvs akts ar pastāvīgu iedarbību, no valsts judikatūras izriet, ka šai tiesai ir jāizskata tajā iesniegtais strīds, pamatojoties uz tiesībām, kas bija piemērojamas tās nolēmuma pieņemšanas brīdī. Tādēļ Regula Nr. 834/2007 šim strīdam vairs neesot piemērojama ratione temporis, jo tā ir aizstāta ar Regulu 2018/848.
29 Iesniedzējtiesā Herbaria vairs neapstrīd, ka vitamīnu un minerālvielu pievienošana “Blutquick” nav prasīta tiesību aktos un ka tādējādi šis produkts neatbilst Regulas 2018/848 16. panta 1. punktam un tās II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunkta i) punktam, ar kuru būtībā tika aizstāts Regulas Nr. 889/2008 27. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Tādējādi iesniedzējtiesa uzskata, ka netiek apšaubīts, ka Regulas 2018/848 33. panta 1. punktā, 33. panta 5. punktā un 30. panta 1. punktā attiecībā uz “Blutquick” ir aizliegts izmantot attiecīgi Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, valsts bioloģiskās ražošanas marķējumu un norādes uz bioloģisko ražošanu.
30 Tomēr Herbaria apgalvo, ka, piemērojot šo regulu, no Amerikas Savienotajām Valstīm importēts pārtikas produkts, kas ir salīdzināms ar “Blutquick”, šādam aizliegumam nav pakļauts.
31 Pēc 2012. gadā noslēgtā nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Komisiju un US Department of Agriculture (Lauksaimniecības ministrija, Amerikas Savienotās Valstis) Amerikas Savienotās Valstis tika iekļautas to trešo valstu sarakstā, kuru ražošanas noteikumi ir līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti Regulā Nr. 834/2007 saskaņā ar tās 33. panta 1. punktu. Atbilstoši Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktam šāda iekļaušana šobrīd ļaujot produktus, kas konkurē ar Herbaria tirgotajiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes produktiem, laist Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus. Uz tiem varot būt Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, kā arī norādes uz bioloģisko ražošanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst šīs trešās valsts ražošanas noteikumiem, t.i., pat tad, ja tie neatbilst Savienības ražošanas noteikumiem. Herbaria uzskata, ka tā esot nevienlīdzīga attieksme, ar kuru tiekot pārkāpts Hartas 20. pants.
32 Bavārijas federālā zeme uzskata, ka Herbaria sniegtā Regulas 2018/848 interpretācija ir kļūdaina un faktiski Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes produkta varot izmantot tikai tad, ja tas atbilst šajā regulā paredzētajiem ražošanas noteikumiem, tādēļ neesot nekādas atšķirīgas attieksmes salīdzinājumā ar Savienībā ražotu produktu.
33 Iesniedzējtiesai vispirms ir šaubas par to, vai no Amerikas Savienotajām Valstīm importētam produktam var izmantot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, lai arī ne visi tā aspekti atbilst Regulā 2018/848 paredzētajām prasībām.
34 Turpinājumā, ja tas tā patiešām ir, tā vaicā, vai tas neradītu nevienlīdzīgu attieksmi Hartas 20. panta izpratnē un, attiecīgā gadījumā, vai šādu nevienlīdzīgu attieksmi varētu attaisnot, ņemot vērā Amerikas Savienotajās Valstīs konkrētajiem produktiem piemērojamo ražošanas un kontroles noteikumu līdzvērtīguma atzīšanu vai tirdzniecības atvieglošanas mērķi, kas izvirzīts ar šādu līdzvērtības atzīšanu.
35 Visbeidzot iesniedzējtiesa uzskata, ka līdzīgs jautājums rodoties saistībā ar Regulas 2018/848 30. panta 1. punktā paredzētās norādes uz bioloģisko ražošanu izmantošanu.
36 Šādos apstākļos Bundesverwaltungsgericht (Federālā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Regulas 2018/848] 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu drīkst izmantot pārstrādātai pārtikai, kas saskaņā ar minētās regulas 45. panta 1. punktu tiek importēta, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, taču kas satur ne tikai augu produktus, bet arī minerālvielas un vitamīnus, kas nav augu izcelsmes, un tāpēc neatbilst [Regulas 2018/848] 16. panta 1. punkta, to lasot kopsakarā ar II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, prasībām?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai no [Hartas] 20. panta izriet, ka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu drīkst izmantot pārstrādātai pārtikai, ja tās izcelsme ir Eiropas Savienība un tā atbilst līdzvērtīgām tiesību normām par ražošanu un kontroli saskaņā ar [Regulas 2018/848] 48. panta 1. punktu atzītā trešā valstī, taču ne [minētās regulas] 16. panta 1. punkta, to lasot kopsakarā ar II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, prasībām?
3) Vai no [Hartas] 20. panta izriet, ka tādu pārstrādātu Eiropas Savienības izcelsmes pārtiku saskaņā ar [Regulas 2018/848] 30. panta 1. punktu drīkst marķēt kā bioloģisku, neizmantojot Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu?”
Par lūgumu atkārtoti uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu
37 Pēc ģenerāladvokāta secinājumu pasludināšanas Herbaria ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2024. gada 26. jūnijā, lūdza atkārtoti sākt mutvārdu procesu.
38 Lūguma pamatojumam Herbaria apgalvo, ka ģenerāladvokāta secinājumos ir vairākas juridiskas un faktiskas neprecizitātes, kas var maldināt Tiesu. Šie elementi, kurus ģenerāladvokāts esot uzskatījis par noteicošiem, atbildot uz prejudiciālajiem jautājumiem, turklāt neesot apspriesti tiesas sēdē starp pamatlietas pusēm vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām.
39 Tādējādi, pirmkārt, ģenerāladvokāts esot kļūdaini apgalvojis, ka pastāv “norādes uz [produkta ar]” Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu ar izejvielas izcelsmi un produkta ražošanas vietu, līdz ar to, izmantojot šo logotipu, patērētājs vienmēr esot informēts par to, ka minētā produkta izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Otrkārt, ģenerāladvokāts esot nepareizi interpretējis Regulas Nr. 834/2007 33. panta 2. punktā norādītās Codex Alimentarius pamatnostādnes.
40 Pirmām kārtām, jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro daļu ģenerāladvokāts, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniedz pamatotus secinājumus lietās, kurās atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ir vajadzīga ģenerāladvokāta piedalīšanās. Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz pamatojums, ar kādu ģenerāladvokāts tos izdara (spriedums, 2024. gada 18. janvāris, CROSS Zlín, C‑303/22, EU:C:2024:60, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Jāatgādina arī, ka Eiropas Savienības Tiesas statūtos un Tiesas Reglamentā nav paredzēta iespēja pamatlietas pusēm un šo statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām atbildēt uz ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi vienas pamatlietas puses vai ieinteresētās personas nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem, lai kādi arī būtu viņa šajos secinājumos aplūkotie jautājumi, pati par sevi nevar būt iemesls, kas pamatotu tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 18. janvāris, CROSS Zlín, C‑303/22, EU:C:2024:60, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Līdz ar to Herbaria nevar likumīgi pamatot savu lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu, kritizējot atsevišķu ģenerāladvokāta secinājumu fragmentu pamatotību.
43 Otrām kārtām, atbilstoši Reglamenta 83. pantam Tiesa jebkurā brīdī, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta ir jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apspriedušas.
44 Šajā lietā tomēr jānorāda, ka ieinteresētās personas, kas piedalījās šajā tiesvedībā, gan rakstveida, gan mutvārdu daļā varēja izklāstīt tiesiskos apstākļus, kurus tās uzskatīja par atbilstošiem, lai ļautu Tiesai interpretēt Savienības tiesību normas, kas ir iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu priekšmets. Šajā ziņā Tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir visi elementi, kas nepieciešami, lai lemtu par šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, un neviens no elementiem, uz kuriem Herbaria atsaucas sava lūguma atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu pamatojumam, neattaisno šo atkārtoto sākšanu atbilstoši Reglamenta 83. pantam.
45 Šādos apstākļos Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, uzskata, ka nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
46 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktajās valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai lietderīga atbilde, kas ļautu izspriest tajā izskatāmo lietu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Apstāklis, ka valsts tiesa prejudiciālo jautājumu ir izteikusi, formāli atsaucoties uz noteiktām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem atsaukusies. Tālab Tiesai no visa valsts tiesas iesniegtās informācijas kopuma, it īpaši no iesniedzējtiesas nolēmuma pamatojuma, jānošķir tie Savienības tiesību elementi, kuriem, ņemot vērā strīda priekšmetu, ir nepieciešama interpretācija (spriedums, 2023. gada 21. septembris, Juan, C‑164/22, EU:C:2023:684, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Formulējot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa norāda vienīgi uz Regulas 2018/848 33. panta 1. punktu, kurā reglamentēta Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana. To ņemot vērā, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un it īpaši no pamatojuma attiecībā uz trešo jautājumu izriet, ka šī tiesa uzskata, ka pirmais jautājums līdzīgā veidā rodas saistībā ar šīs regulas 30. panta 2. punktu, kurā reglamentēta norāžu uz bioloģisko ražošanu izmantošana.
48 Tādēļ, lai sniegtu lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai, jāuzskata, ka ar pirmo jautājumu šī tiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas 2018/848 30. panta 2. punkts un 33. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu un norādes uz bioloģisko ražošanu var izmantot pārstrādātai pārtikai, kas importēta no trešās valsts atbilstoši šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā un 48. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, lai gan, tā kā šī pārtika satur minerālvielas un vitamīnus, kas nav augu izcelsmes, tā neatbilst minētās regulas 16. panta 1. punkta, to lasot kopsakarā ar tās II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, prasībām.
Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa un norāžu uz bioloģisko ražošanu izmantošana
49 Iesākumam jānorāda, ka saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu Regula 2018/848 ir piemērojama šajā tiesību normā paredzētajiem produktiem, ja tos ražo vai importē Savienībā vai tos paredzēts tajā ražot vai importēt.
50 Atbilstoši šīs regulas 30. panta 2. punkta un 33. panta 1. punkta formulējumam norāžu uz bioloģisko ražošanu un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana ir atļauta tikai produktiem, kas atbilst minētajai regulai.
51 Tādējādi, kā secinājumu 67.–72. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts, šīs norādes un šis logotips var tikt izmantoti vienīgi tādiem bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti Savienībā vai importēti no trešās valsts, lai tos laistu Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus, un tikai tad, ja tie atbilst minētajā regulā, it īpaši tās II un III nodaļā noteiktajām prasībām.
52 To ņemot vērā, saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normas, jāņem vērā ne tikai to formulējums, bet arī to konteksts un mērķi, kas izvirzīti ar tiesisko regulējumu, kurā šīs normas ietvertas (spriedums, 2024. gada 29. jūlijs, Belgian Association of Tax Lawyers u.c., C‑623/22, EU:C:2024:639, 94. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
53 Pirmām kārtām, šajā kontekstā jānorāda, ka Regulā 2018/848 tiek nošķirti Savienībā ražoti produkti no produktiem, kas importēti no trešām valstīm, lai tos laistu Savienības tirgū kā bioloģiskus produktus.
54 Pirmkārt, konkrētāk saistībā ar Savienībā ražotu pārstrādātu pārtiku, tai, piemērojot šīs regulas 16. panta 1. punktu, jāatbilst šīs regulas II pielikuma IV daļā, kā arī jebkurā tās 16. panta 3. punktā norādītajā īstenošanas aktā ietvertiem detalizētiem ražošanas noteikumiem.
55 Otrkārt, Regulas 2018/848 45. pantā ir paredzēti kumulatīvi nosacījumi, kuriem jāatbilst produktam, kas nav ražots Savienībā, lai to varētu importēt no trešās valsts un laist Savienības tirgū kā bioloģisku produktu.
56 Tādējādi vispirms – Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir prasīts, lai importētais produkts būtu šīs regulas 2. panta 1. punktā norādītais produkts.
57 Turpinot – minētās regulas 45. panta 1. punkta c) apakšpunktā būtībā ir prasīts, lai trešo valstu operatori spētu sniegt importētājiem un valsts iestādēm Savienībā un šajās trešās valstīs visu nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu attiecīgā produkta izsekojamību.
58 Visbeidzot – saskaņā ar šīs pašas regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunktu no trešās valsts importētam produktam jāatbilst vienam no šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem.
59 Tādējādi, pirmkārt, Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā norādītajā gadījumā šim produktam būtībā jāatbilst šīs regulas II, III un IV nodaļas noteikumiem un līdz ar to minētās regulas III nodaļas ražošanas noteikumiem, kā arī tās IV nodaļā paredzētajiem marķēšanas noteikumiem.
60 Otrkārt, Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajā gadījumā šim produktam, ja tas ir no trešās valsts, kura ir atzīta saskaņā ar šīs regulas 47. pantu, jāatbilst attiecīgajā tirdzniecības nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.
61 Treškārt, Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā norādītajā gadījumā produktam, ja tas ir no trešās valsts, kura līdzvērtības nolūkā ir atzīta saskaņā ar tās 48. panta 1. punktu, jāatbilst līdzvērtīgiem ražošanas un kontroles noteikumiem minētajā trešā valstī un jābūt importētam ar inspekcijas sertifikātu, kas apliecina šī produkta atbilstību un ko izdevušas minētās trešās valsts kompetentās iestādes, kontroles iestādes vai kontroles institūcijas.
62 No Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma paša izriet, ka attiecīgi šīs tiesību normas i), ii) un iii) apakšpunktā norādītie nosacījumi ir alternatīvi, tādēļ pietiek ar to, ka ir izpildīts tikai viens no tiem, lai no trešās valsts importētais produkts, ja tas atbilst arī abiem pārējiem šīs regulas 45. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, varētu tikt laists Savienības tirgū kā bioloģisks produkts.
63 No šiem trim alternatīvajiem nosacījumiem vienīgi Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzētais nosacījums prasa, lai importētais produkts atbilstu šīs regulas II, III un IV nodaļas noteikumiem.
64 Attiecīgi produkts, kas atbilst Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajam gadījumam, lai arī tas neatbilst visiem šīs regulas III nodaļā paredzētajiem ražošanas noteikumiem, varētu tikt laists Savienības tirgū kā bioloģisks produkts, ja vien runa ir par produktu no trešās valsts, ko Savienība līdzvērtības nolūkā ir atzinusi saskaņā ar Regulas Nr. 834/2007 33. panta 2. punktu, uz kuru ir atsauce Regulas 2018/848 48. panta 1. punktā, un ja tas tostarp atbilst šajā trešā valstī spēkā esošajiem ražošanas noteikumiem, kuri Savienībā ir uzskatīti par līdzvērtīgiem minētajā III nodaļā paredzētajiem noteikumiem.
65 Šajā ziņā jānorāda, ka jēdziens “līdzvērtība” Regulas 2018/848 3. panta 64. punktā ir definēts kā atbilstība tiem pašiem mērķiem un principiem, kuru panāk, piemērojot noteikumus, kas nodrošina tādu pašu atbilstības apliecināšanas pakāpi.
66 Līdz ar to atsauce Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā uz attiecīgās trešās valsts ražošanas noteikumu līdzvērtīgumu noteikti nozīmē, ka šajā trešā valstī spēkā esošajiem noteikumiem jābūt tādiem pašiem mērķiem un jāatbilst tiem pašiem principiem, kas izriet no Regulas 2018/848 II nodaļas noteikumiem. Attiecībā uz tās III nodaļā norādītajiem ražošanas noteikumiem no šīs definīcijas izriet, ka minētās trešās valsts tiesiskajam regulējumam jābūt nevis identiskam Savienības tiesiskajam regulējumam, bet gan jāgarantē tāda pati “atbilstības apliecināšanas pakāpe”, kādu Savienība prasa attiecībā uz Savienībā ražotiem produktiem.
67 Kā atgādināts šī sprieduma 50. punktā, gan Regulas 2018/848 30. panta 2. punktā, gan 33. panta 1. punktā norādes uz bioloģisko ražošanu un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu ir atļauts izmantot vienīgi attiecībā uz produktiem, kas atbilst šai regulai.
68 Turpretī nevienā Regulas 2018/848 normā nav atļauts izmantot šīs norādes vai minēto logotipu produktiem no trešām valstīm, kas ir atzīti līdzvērtības nolūkā, ja tie, lai gan tos var importēt Savienībā, piemērojot šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) vai iii) punktu, tomēr neatbilst tajā paredzētajiem ražošanas noteikumiem.
69 Tādējādi šī sprieduma 50. punktā norādīto Regulas 2018/848 30. panta 2. punkta un 33. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju apstiprina it īpaši šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta struktūra. Savienības likumdevējs attiecībā uz produktiem, kuri importēti kā bioloģiski produkti, ir vēlējies nošķirt tos, kas atbilst minētās regulas II, III un IV nodaļai, no vienas puses, no tiem, uz kuriem attiecas līdzvērtīgi noteikumi to izcelsmes valstī, kas par tādiem ir atzīti vai nu tirdzniecības nolīgumā, vai kā vienpusējs Savienības pasākums, no otras puses.
70 Otrām kārtām, šādu interpretāciju apstiprina Regulas 2018/848, it īpaši tās noteikumu par bioloģisko produktu marķēšanu, tostarp 30. panta 2. punkta un 33. panta 1. punkta, mērķi.
71 Vispirms, kā izriet no Regulas 2018/848 6., 9. un 123. apsvēruma, tiesiskā regulējuma, kas izveidots, lai īstenotu kopējo lauksaimniecības politiku, kurā šī regula ietilpst saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktā minētajiem instrumentiem, mērķis ir nodrošināt godīgas konkurences apstākļus bioloģisko produktu iekšējā tirgū, kā arī saglabāt un attaisnot patērētāju uzticēšanos produktiem, kas marķēti ar bioloģisko produktu marķējumu. Šajā nolūkā Savienības likumdevējs ir vēlējies paredzēt noteikumus, kas atbilst patērētāju augstajām prasībām šajā jomā un garantē pietiekamu skaidrību to adresātiem. Tieši šajā kontekstā tas Regulas 2018/848 15. apsvērumā ir uzsvēris, ka bioloģiskās pārtikas tirgū izšķiroša nozīme ir patērētāju uzticībai, un tās 17. apsvērumā – ka šīs regulas mērķis tostarp ir veicināt šo uzticēšanos, kā arī aizsargāt patērētāju intereses.
72 Turpinot – no Regulas 2018/848 73. apsvēruma izriet, ka tās marķēšanas noteikumu, ieskaitot tos, kas attiecas uz Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa un norāžu uz bioloģisko ražošanu izmantošanu, mērķis ir aizsargāt gan operatoru intereses, kuri vēlas, lai to produkti tiktu pareizi identificēti bioloģisko produktu tirgū un lai tie varētu darboties godīgas konkurences apstākļos, gan patērētāju intereses, ļaujot tiem izdarīt apzinātu tiem piedāvāto produktu izvēli.
73 Visbeidzot – attiecībā uz Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu Regulas 2018/848 77.–79. apsvērumā konkrētāk ir uzsvērta Savienības likumdevēja griba, lai šī logotipa izmantošana tiktu regulēta tā, lai radītu skaidrību patērētājiem visā Savienības tirgū, nemaldinātu tos par attiecīgā produkta bioloģisko izcelsmi kopumā, kā arī izvairītos no jebkādām neskaidrībām par to, vai produkta izcelsme ir Savienībā vai trešā valstī.
74 Šajā gadījumā, kā izriet no šī sprieduma 64.–67. punkta, Savienības likumdevēja izdarītās izvēles rezultātā produkti, kas importēti no trešām valstīm saskaņā ar Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzēto līdzvērtības režīmu, var tikt laisti Savienības tirgū kā bioloģiskie produkti pat tad, ja tie neatbilst visām šajā regulā, it īpaši tās II un III nodaļā noteiktajām prasībām. Turpretī Savienībā ražotiem produktiem jāatbilst visām šīm prasībām, lai tos varētu laist tirgū kā bioloģiskus produktus.
75 Ja šajā kontekstā norādes uz bioloģisko ražošanu un Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu tiktu atļauts izmantot bioloģisko produktu iekšējā tirgū gan attiecībā uz produktiem, kas ražoti Savienībā vai trešās valstīs, ievērojot Regulā 2018/848 paredzētos ražošanas noteikumus, gan uz tiem, kas ražoti trešās valstīs saskaņā ar standartiem, kuri ir tikai līdzvērtīgi minētajiem ražošanas noteikumiem, tas kaitētu godīgai konkurencei bioloģisko produktu iekšējā tirgū un radītu neskaidrību, kas var maldināt patērētājus.
76 Šādā situācijā pēdējie minētie varētu uzskatīt, ka produkts, uz kura ir norādes par bioloģisko ražošanu vai Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, atbilst visām Regulas 2018/848, īpaši tās II un III nodaļas prasībām, lai arī tas atbilst vienīgi tās trešās valsts ražošanas noteikumiem, no kuras tas tiek importēts un kuras noteikumi ir līdzvērtīgi šīs regulas ražošanas noteikumiem.
77 Konkrētāk – minētā logotipa pastāvēšanas iemesls tieši ir skaidri un nepārprotami informēt patērētājus par to, ka produkts, uz kura tas atrodas, pilnībā atbilst visām Regulā 2018/848 noteiktajām prasībām, ne tikai tām līdzvērtīgiem noteikumiem. Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka minētais logotips atbilstoši šīs regulas 33. panta 2. punktam ir uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālu apliecinājumu.
78 Apstāklis, kuru it īpaši uzsver Komisija, ka saskaņā ar Regulas 2018/848 32. panta 2. punktu, ja uz produkta tiek izmantots Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips, jāpievieno norāde, kurā precizēta vieta, kur ražotas šī produkta sastāvā esošās lauksaimniecības izejvielas, nav pietiekams, lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām. Šāda norāde faktiski neļauj patērētājiem uzzināt, vai importētais produkts atbilst Regulas 2018/848 ražošanas noteikumiem vai arī tas tikai atbilst ražošanas noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām.
79 Tādēļ jāsecina, ka tāda produkta marķējumam, kas importēts no trešās valsts, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, piemērojot Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, nevar izmantot ne Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, ne principā arī norādes uz bioloģisko ražošanu.
Trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana
80 To ņemot vērā, ciktāl Regulā 2018/848, īpaši tās VII nodaļā ir ietverti noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, šīs regulas mērķis ir arī ieviest vairākus noteikumus, kas piemērojami starptautiskajai bioloģisko produktu tirdzniecībai, lai, kā tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai pamatoti uzsvēra Padome, atvieglotu, pirmkārt, piegādi, piedāvājuma pieejamību, kā arī pieaugošo pieprasījumu pēc šiem produktiem Savienībā un, otrkārt, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, atvieglotu šādu Savienības izcelsmes produktu eksportu uz trešām valstīm.
81 Tieši šajā kontekstā iekļaujas minētās regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts, ar kuru Komisijai ir piešķirta kompetence atzīt, ka trešās valsts noteikumi ir līdzvērtīgi Regulas 2018/848 noteikumiem.
82 No Tiesas rīcībā esošiem lietas materiāliem izriet, ka uz dažiem produktiem, kas importēti kā bioloģiski produkti saskaņā ar šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzēto līdzvērtības sistēmu, ir trešās valsts, no kuras tie tiek importēti, bioloģiskās ražošanas logotips un ka šādā logotipā var būt norādes uz bioloģisko ražošanu, piemēram, “biologique”, “ecológico” vai “organic”, vai arī šo norāžu atvasinājumi un deminutīvi, piemēram, “bio” vai “eco”.
83 Šajā ziņā jākonstatē, ka trešās valsts, no kuras tie tiek importēti, bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana importētajiem produktiem nevar kaitēt godīgai konkurencei bioloģisko produktu iekšējā tirgū vai radīt neskaidrību, kas varētu maldināt patērētājus. Proti, papildus tam, ka trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipa, kas atšķiras no Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa, izmantošana nerada attiecīgajiem produktiem vienādus konkurences apstākļus, trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana nevar arī radīt iespaidu, ka attiecīgie importētie produkti atbilst visām Regulā 2018/848 noteiktajām prasībām.
84 No tā izriet, ka, neraugoties uz šī sprieduma 79. punktā formulēto secinājumu, lai nodrošinātu it īpaši Regulas 2018/848 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkta lietderīgo iedarbību, kā arī saglabātu pilnvaras, kas ar šo regulu ir piešķirtas Komisijai, saskaņā ar šo tiesību normu importētajiem produktiem, kuriem ir piekļuve Savienības tirgum “kā bioloģiskiem produktiem”, jānodrošina to izcelsmes trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipa izmantošana, pat ja šajā logotipā ir identiskas norādes tām, kas attiecas uz bioloģisko ražošanu šīs regulas 30. panta 1. punkta un tās IV pielikuma izpratnē.
85 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka
– Regulas 2018/848 30. panta 2. punkts un 33. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka ne Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, ne principā arī norādes uz bioloģisko ražošanu nevar izmantot pārstrādātai pārtikai, kas importēta no trešās valsts atbilstoši šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā un 48. panta 1. punktā paredzētajiem apstākļiem, lai to laistu Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, ja, tā kā šī pārtika satur minerālvielas un vitamīnus, kas nav augu izcelsmes, tā neatbilst minētās regulas 16. panta 1. punkta, to lasot kopsakarā ar tās II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, prasībām.
– Tomēr šādai pārtikai Savienībā var izmantot šīs trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipu, pat ja šajā logotipā ir norādes uz bioloģisko ražošanu šīs pašas regulas 30. panta 1. punkta un tās IV pielikuma izpratnē.
Par otro un trešo jautājumu
86 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, atbilde uz otro un trešo jautājumu nav jāsniedz.
Par tiesāšanās izdevumiem
87 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 30. panta 2. punkts un 33. panta 1. punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
ne Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu, ne principā arī norādes uz bioloģisko ražošanu nevar izmantot pārstrādātai pārtikai, kas importēta no trešās valsts atbilstoši šīs regulas 45. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā un 48. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, lai to laistu Eiropas Savienības tirgū kā bioloģisku produktu, ja, tā kā šī pārtika satur minerālvielas un vitamīnus, kas nav augu izcelsmes, tā neatbilst minētās regulas 16. panta 1. punkta, to lasot kopsakarā ar tās II pielikuma IV daļas 2.2.2. punkta f) apakšpunktu, prasībām.
Tomēr šādai pārtikai Savienībā var izmantot šīs trešās valsts bioloģiskās ražošanas logotipu, pat ja šajā logotipā ir norādes uz bioloģisko ražošanu šīs pašas regulas 30. panta 1. punkta un tās IV pielikuma izpratnē.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – vācu.