Lieta C‑119/23

Virgilijus Valančius

pret

Lietuvos Respublikos Vyriausybė

(Vilniaus apygardos administracinis teismas
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2024. gada 29. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LES 19. panta 2. punkta trešā daļa – LESD 254. panta otrā daļa – Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšana amatā – Neapšaubāma neatkarība – Prasības attiecībā uz augstiem tiesnešu amatiem – Valsts procedūra Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidāta izvirzīšanai – Neatkarīgu ekspertu grupa, kuras uzdevums ir novērtēt kandidātus – To kandidātu sarindojuma saraksts, kuri atbilst LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā paredzētajām prasībām – Tāda kandidāta izvirzīšana, kurš ir iekļauts sarindojuma sarakstā, bet nav visaugstāk ierindotais kandidāts – LESD 255. pantā paredzētās komitejas atzinums par kandidātu atbilstību

Prejudiciālie jautājumi – Tiesas kompetence – Apjoms – Savienības tiesnešu amatā iecelšanas procedūra – Valsts procedūra Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidāta izvirzīšanai – Lūgums interpretēt Līgumos ietvertās Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšanas prasības – Iekļaušana

(LES 19. panta 2. punkta trešā daļa; LESD 254. panta otrā daļa)

(skat. 28.–34. punktu)
Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību tiesā – Tiesnešu neatkarības princips – Tvērums – Sasaiste ar tiesībām uz neatkarīgu un objektīvu, iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu

(LES 2. pants un 19. panta 2. punkta trešā daļa)

(skat. 46.–50. punktu)
Eiropas Savienības Tiesa – Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšana amatā – Savienības tiesībās ietvertās neatkarības un profesionālo spēju prasības – Ietekme uz valsts procedūru Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidāta izvirzīšanai – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka atlases procedūrā piedalās neatkarīgu ekspertu grupa, kurai jānovērtē kandidāti un jāizveido sarindojuma saraksts – Valsts valdības priekšlikums apstiprināt minētajā sarakstā iekļautu kandidātu, kas nav visaugstāk ierindotais kandidāts – Pieļaujamība – Minēto prasību ievērošanas garantijas

(LES 19. panta 2. punkta trešā daļa; LESD 254. panta otrā daļa)

(skat. 53., 54., 56.–60., 62.,63., 65., 66. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Izskatot Vilniaus apygardos administracinis teismas (Viļņas Administratīvā apgabaltiesa, Lietuva) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesas virspalāta lemj par Līgumu noteikumu, kas reglamentē Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšanu, ( 1 ) ietekmi uz valsts procedūru šī amata kandidāta izvirzīšanai.

2016. gadā V. Valančius tika iecelts par Vispārējās tiesas tiesnesi. Pēc pilnvaru termiņa beigām 2019. gada augustā viņš turpināja veikt savus pienākumus ( 2 ). 2021. gadā tika izveidota Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases procedūra ( 3 ). Saskaņā ar šo procedūru darba grupa, kura lielākoties sastāv no neatkarīgiem ekspertiem, izveidoja to kandidātu sarindojuma sarakstu, kuri dilstošā secībā tika sarindoti atkarībā no iegūtā punktu skaita. Visaugstākajā pozīcijā sarindojuma sarakstā atradās V. Valančius.

2022. gadā Lietuvas valdība nolēma par kandidātu Vispārējās tiesas tiesneša amatam izvirzīt personu, kas minētajā sarakstā bija norādīta otrajā vietā. Pēc tam, kad LESD 255. pantā paredzētā komiteja bija sniegusi nelabvēlīgu atzinumu par šo kandidātu, minētā valdība nolēma par kandidātu izvirzīt personu, kura tajā pašā sarakstā bija ierindota trešajā vietā. 2023. gadā pēdējā minētā persona tika iecelta par Vispārējās tiesas tiesnesi.

V. Valančius Lietuvas valdības pieņemto lēmumu par kandidāta izvirzīšanu tiesiskumu apstrīdēja iesniedzējtiesā, citastarp lūdzot uzdot šai valdībai atsākt izvirzīšanas procedūru un norādīt tā kandidāta personvārdu, kurš sarindojuma sarakstā atrodas visaugstākajā pozīcijā.

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa lūdza Tiesu lemt par to Līgumu noteikumu interpretāciju, kuri reglamentē Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšanu.

Tiesas vērtējums

Attiecībā uz savu kompetenci lemt par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa norāda, ka saskaņā ar Savienības tiesību normām ( 4 ) Vispārējās tiesas tiesneša iecelšanas procedūrai ir trīs posmi. Pirmajā posmā attiecīgās dalībvalsts valdība izvirza kandidatūru Vispārējās tiesas tiesneša amatam, attiecīgo priekšlikumu nosūtot Padomes Ģenerālsekretariātam. Otrajā posmā LESD 255. pantā paredzētā komiteja, ņemot vērā LESD 254. panta otrajā daļā ietvertās prasības, sniedz atzinumu par šī kandidāta atbilstību Vispārējās tiesas tiesneša pienākumu veikšanai. Trešajā posmā, kas notiek pēc apspriešanās ar šo komiteju, dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, ar savu pārstāvju starpniecību minēto kandidātu ieceļ par Vispārējās tiesas tiesnesi, pieņemot attiecīgu lēmumu pēc attiecīgās dalībvalsts valdības priekšlikuma. Tātad dalībvalsts valdības pieņemts lēmums izvirzīt kandidātu Vispārējās tiesas tiesneša amatam ir pirmais posms iecelšanas procedūrā, ko reglamentē LES 19. panta 2. punkta trešā daļa un LESD 254. panta otrā daļa, un līdz ar to tas ietilpst šo normu piemērošanas jomā. Šādos apstākļos Tiesai acīmredzami ir kompetence interpretēt šīs tiesību normas prejudiciālo nolēmumu sniegšanas kontekstā.

Attiecībā uz uzdoto prejudiciālo jautājumu būtību Tiesa uzsver, ka prasība par tiesu neatkarību konkretizē vienu no Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtībām, kas nostiprinātas LES 2. pantā, kurā definēta pati Savienības kā kopīgas tiesību sistēmas identitāte; šīs prasības ievērošana ir obligāta gan Savienībai, gan dalībvalstīm. Tā kā šī prasība, kas aptver divus aspektus – neatkarību šaurā nozīmē un objektivitāti –, ir raksturīga tiesas spriešanas uzdevumam un tā kā ar LES 19. pantu Eiropas Savienības Tiesai un valstu tiesām kopīgi ir uzticēts uzdevums nodrošināt pārbaudi tiesā Savienības tiesību sistēmā, tā ir jāievēro gan Savienības līmenī, tostarp attiecībā uz Vispārējās tiesas tiesnešiem, gan dalībvalstīs attiecībā uz to tiesām.

Turklāt Tiesa atgādina, ka prasības par iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu ir cieši saistītas arī ar prasībām par neatkarību – tādā ziņā, ka abas ir vērstas uz to, lai tiktu ievēroti pamatprincipi, proti, tiesību prioritāte un varas dalīšana, kas ir būtiski tiesiskumam, kurš kā vērtība apstiprināts ar LES 2. pantu. Prasība par iepriekš tiesību aktos noteiktu tiesu pēc savas būtības ietver tiesnešu iecelšanas procedūru, precizējot, ka tiesas neatkarība it īpaši ir atkarīga no veida, kādā tās locekļi ir iecelti.

Šajā ziņā Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšanas amatā materiāltiesiskajiem nosacījumiem un procesuālajai kārtībai ir jābūt tādiem, lai būtu iespējams izslēgt ieinteresēto personu pamatotas šaubas par to, vai viņi atbilst LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā ietvertajām prasībām, kuras attiecas gan uz to, ka “par [viņu] neatkarību nav šaubu”, gan uz to, ka viņi “atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstiem amatiem”. Šajā nolūkā citastarp ir jānodrošina visas Vispārējās tiesas tiesnešu iecelšanas procedūras integritāte un līdz ar to arī katra šīs procedūras posma rezultāta integritāte.

Tātad, vispirms, attiecībā uz valstī notiekošo Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidāta izvirzīšanas posmu Tiesa norāda, pirmkārt, ka, tā kā Savienības tiesību akti šajā ziņā neietver speciālas normas, šāda kandidāta izvirzīšanas procesuālā kārtība ir jāreglamentē katras dalībvalsts tiesību sistēmā, proti, tā, lai šī kārtība ieinteresētajām personām neradītu pamatotas šaubas par to, vai izvirzītais kandidāts atbilst LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā ietvertajām prasībām. Šajā ziņā apstāklis, ka likumdošanas varas pārstāvji vai izpildvaras pārstāvji iesaistās tiesnešu iecelšanas procesā, pats par sevi nevar būt pamats šādām pamatotām šaubām ieinteresēto personu vidū. Ņemot to vērā, neatkarīgu padomdevēju struktūru iesaistīšanās, kā arī tas, ka valsts tiesību normās ir paredzēts pienākums norādīt pamatojumu, var veicināt iecelšanas amatā procesa augstāku objektivitāti, nospraužot robežas iecēlējinstitūcijai piešķirtās rīcības brīvības izmantošanā.

Otrkārt, runājot par Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases un izvirzīšanas materiāltiesiskajiem nosacījumiem, Tiesa uzsver: lai gan dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šo nosacījumu formulēšanā, tomēr tām ir jānodrošina, ka neatkarīgi no šajā nolūkā piemērojamās procesuālās kārtības izvirzītie kandidāti atbilst LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā ietvertajām prasībām par neatkarību un profesionālo kvalifikāciju.

Turpinājumā, Tiesa uzsver, ka pārbaude par dalībvalstu izvirzīto kandidātu atbilstību Vispārējās tiesas tiesneša pienākumu veikšanai, ņemot vērā šīs prasības, ir arī LESD 255. pantā paredzētās komitejas atbildība. Proti, lai sagatavotu atzinumu par šādu atbilstību, minētajai komitejai jāpārliecinās, vai izvirzītais kandidāts atbilst prasībām par neatkarību un profesionālo kvalifikāciju, kas saskaņā ar Līgumiem ir nepieciešamas Vispārējās tiesas tiesneša pienākumu veikšanai.

Šajā kontekstā Tiesa precizē, ka, lai gan tas, ka pastāv atvērta, pārskatāma un stingra atlases procedūra, ir nozīmīgs aspekts, kas jāņem vērā, pārliecinoties, vai izvirzītais kandidāts atbilst šīm prasībām, tomēr šādas procedūras neesamība pati par sevi vēl nav iemesls apšaubīt šādu atbilstību. Lai to pārbaudītu, LESD 255. pantā paredzētā komiteja var lūgt, lai valdība, kas iesniegusi attiecīgo priekšlikumu, tai nosūtītu papildu informāciju vai citas ziņas, kuras tā uzskata par vajadzīgām savām apspriedēm.

Visbeidzot, Tiesa norāda, ka uzdevums nodrošināt LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā ietverto prasību ievērošanu ir arī dalībvalstu valdību – ar to pārstāvju starpniecību – pienākums, kad tās, ņemot vērā LESD 255. pantā paredzētās komitejas atzinumu, nolemj par Vispārējās tiesas tiesnesi iecelt kādas no šīm valdībām izvirzīto kandidātu. Pēc iecelšanas amatā šis kandidāts kļūst par Savienības tiesnesi un vairs nepārstāv dalībvalsti, kas viņu ir izvirzījusi.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa secina, ka tad, ja dalībvalsts ir ieviesusi Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases procedūru, saistībā ar kuru darba grupai, kas pārsvarā sastāv no neatkarīgiem ekspertiem, ir jānovērtē šie kandidāti un jāizveido LES 19. panta 2. punkta trešajā daļā un LESD 254. panta otrajā daļā ietvertajām prasībām atbilstošu kandidātu sarindojuma saraksts un ieteikuma veidā jānorāda šajā sarakstā visaugstāk ierindotais kandidāts, tad ar to vien, ka šīs dalībvalsts valdība ir nolēmusi izvirzīt kandidātu, kurš gan ir iekļauts šajā sarindojuma sarakstā, bet nav visaugstāk ierindotais kandidāts, nav pietiekami, lai secinātu, ka šis priekšlikums var radīt pamatotas šaubas par to, vai izvirzītais kandidāts atbilst šīm prasībām. Turklāt tas, ka LESD 255. pantā paredzētā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par valsts valdības izvirzīto kandidātu, kurš minētajā sarakstā bija norādīts trešajā vietā, apliecina, ka dalībvalstu valdību lēmums par šī kandidāta iecelšanu amatā atbilst iepriekš aprakstītajām prasībām.

( 1 ) LES 19. panta 2. punkta trešā daļa un LESD 254. panta otrā daļa.

( 2 ) Pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 5. panta trešo daļu.

( 3 ) Ar Lietuvas Republikas tieslietu ministra 2021. gada 9. marta dekrētu Nr. 1R‑65 pieņemtais Pretendento į Europos Sąjungos bendrojo teismo teisėjus atrankos tvarkos aprašas (Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases procedūras apraksts) – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā aplūkojamajam strīdam.

( 4 ) Tostarp LES 19. panta 2. punkta trešo daļu un LESD 254. panta otro daļu un 255. pantu.