1.

Kādas procedūras gaitā, kas norisinājās, lai izsniegtu biocīdu produktu tirdzniecības atļauju, kompetentā Francijas iestāde ( 2 ) izstrādāja ziņojumu par dažādu aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci, kas bija noteicošais faktors prasītās atļaujas izdošanai.

2.

Kāds ķīmijas uzņēmums, kas apstrīd novērtēto tehnisko ekvivalenci, lūdz piekļuvi minētajam ziņojumam. Apgalvojot, ka ziņojumā ir ietverta ar komercnoslēpumu aizsargāta tehniskā informācija, ANSES tam darīja zināmas tikai dažas ziņojuma lappuses, liedzot piekļuvi pārējam.

3.

Šajā kontekstā tiek spriests, pirmkārt, vai piekļuvi strīdīgajai informācijai regulē Direktīva 98/8/EK ( 3 ), saskaņā ar kuru tika skatīta atļauja, vai Regula (ES) Nr. 528/2012 ( 4 ), kas bija spēkā brīdī, kad tika iesniegts pieteikums par piekļuvi ziņojumam.

4.

Ja, kā es ierosināšu Tiesai, būtu piemērojama Regula Nr. 528/2012, vēl būs jānoskaidro, vai šī regula izslēdz Direktīvas 2003/4/EK ( 5 ) piemērošanu vai, gluži otrādi, vienu un otru var aplūkot saskaņoti.

5.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ļaus Tiesai attīstīt savu doktrīnu par tiesību uz piekļuvi informācijai, no vienas puses, un komercnoslēpumu un komerciālo interešu aizsardzībai piemītošās konfidencialitātes, no otras puses, samierināšanu.

6.

Regulas 61. apsvērumā ir teikts:

“Ar šo regulu izveidotās sistēmas būtiska sastāvdaļa ir efektīva informācijas apmaiņa par riskiem, kas saistīti ar biocīdiem, un par risku pārvaldības pasākumiem. Kompetentajām iestādēm, [Eiropas Ķimikāliju] Aģentūrai [turpmāk tekstā – “Aģentūra”] un Komisijai, atvieglojot piekļuvi informācijai, būtu jāievēro konfidencialitātes princips un jānovērš jebkāda informācijas izpaušana, kas varētu kaitēt attiecīgās personas komerciālajām interesēm, izņemot gadījumus, kad šāda izpaušana ir vajadzīga cilvēku veselības, drošības vai vides aizsardzībai vai pastāvot citiem sevišķi svarīgiem sabiedrības interešu apsvērumiem.”

7.

Tās 3. pantā (“Definīcijas”) ir noteikts:

“1.   Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

[..]

[..].”

8.

Regulas 66. pantā (“Konfidencialitāte”) redakcijā, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 334/2014 ( 6 ), ir noteikts:

“[..]

2.   Aģentūra un kompetentās iestādes liedz piekļuvi informācijai, ja tās atklāšana apdraud attiecīgo personu komerciālo interešu, privātuma vai drošības aizsardzību.

Turpmāk minētās informācijas atklāšanu parasti uzskata par tādu, kas apdraud attiecīgo personu komerciālo interešu, privātuma vai drošības aizsardzību:

[..]

Tomēr gadījumos, kad ir vajadzīga steidzama rīcība, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību, drošību vai vidi, vai citos gadījumos, kas saistīti ar sevišķām sabiedrības interesēm, Aģentūra vai kompetentās iestādes izpauž šajā punktā minēto informāciju.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta pēc atļaujas piešķiršanas nekādā gadījumā neliedz piekļuvi šādai informācijai:

[..]

j) analīzes metodēm, kas minētas 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

[..].”

9.

Regulas 67. pantā (“Publiska piekļuve ar elektroniskiem līdzekļiem”) redakcijā, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 334/2014, ir noteikts:

“1.   No dienas, kad Komisija ir pieņēmusi īstenošanas regulu, paredzot, ka aktīvā viela ir apstiprināta, kā minēts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bez maksas tiek darīta publiski un viegli pieejama šāda Aģentūras vai Komisijas rīcībā esoša aktuāla informācija par minēto aktīvo vielu:

[..]

2.   No dienas, kad biocīds ir apstiprināts, Aģentūra bez maksas dara publiski un viegli pieejamu turpmāk minēto aktuālo informāciju:

3.   No dienas, kad Komisija ir pieņēmusi īstenošanas regulu, paredzot, ka aktīvā viela ir apstiprināta, kā minēts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Aģentūra bez maksas dara publiski pieejamu šādu aktuālo informāciju par minēto aktīvo vielu, izņemot gadījumus, kad datu iesniedzējs saskaņā ar 66. panta 4. punktu iesniedz pamatojumu, kuru kompetentā iestāde vai Aģentūra atzīst par derīgu un kurā izklāstīts, kāpēc šāda publiskošana var potenciāli kaitēt tā vai kādas citas iesaistītās personas komerciālajām interesēm:

[..]

e) novērtējuma ziņojumu.

4.   No dienas, kad biocīds ir apstiprināts, Aģentūra bez maksas dara publiski pieejamu turpmāk izklāstīto aktuālo informāciju, izņemot gadījumus, kad datu iesniedzējs saskaņā ar 66. panta 4. punktu iesniedz pamatojumu, kuru kompetentā iestāde vai Aģentūra atzīst par derīgu un kurā izklāstīts, kāpēc šāda publiskošana var potenciāli kaitēt tā vai kādas citas iesaistītās personas komerciālajām interesēm:

[..]

b) novērtējuma ziņojumu.”

10.

Tās 91. pantā (“Pārejas pasākumi attiecībā uz biocīdu atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK”) ir noteikts:

“Biocīdu atļaujas pieteikumus, kas iesniegti Direktīvas 98/8/EK piemērošanas vajadzībām un kuru novērtēšana nav pabeigta līdz 2013. gada 1. septembrim, kompetentās iestādes novērtē saskaņā ar minēto direktīvu.

[..].”

11.

Regulas 96. pantā redakcijā, kas grozīta ar Regulu Nr. 334/2014, (“Atcelšana”) ir noteikts:

“Neskarot šīs regulas 86., 89. līdz 93. un 95. pantu, Direktīvu 98/8/EK atceļ no 2013. gada 1. septembra.”

12.

Tās 97. pantā (“Stāšanās spēkā”) ir noteikts:

“Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. septembra.

[..].”

13.

Direktīvas 4. pantā (“Izņēmumi”) ir noteikts:

“[..]

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka vides informācijas pieprasījumu noraida, ja informācijas izpaušana var kaitēt:

[..]

[..]

Panta 1. un 2. punktā minētā atteikuma iemeslus nedrīkst tulkot paplašināti, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības ieguvumu informācijas izpaušanas gadījumā. Katrā konkrētā gadījumā sabiedrības ieguvumu informācijas izpaušanas gadījumā pretstata ieguvumam atteikuma gadījumā. Piemērojot 2. punkta a), d), f), g) un h) apakšpunktu, dalībvalstis nedrīkst paredzēt pieprasījuma atteikumu, ja pieprasītā informācija skar piesārņojuma emisiju vidē.

[..]”

14.

Tās 11. pantā (“Atcelšana”) ir noteikts:

“Ar šo no 2005. gada 14. februāra atceļ Direktīvu 90/313/EEK.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu pielikumā.”

15.

Sabiedrība Sumitomo Chemical Agro Europe SAS (turpmāk tekstā – “Sumitomo”) tirgo biocīdu, kas paredzēts odu apkarošanai, ar nosaukumu “Vectobac”, kura aktīvā viela ( 7 ) ir iekļauta to aktīvo vielu sarakstā, kuras ir apstiprinātas iekļaušanai biocīdos saskaņā ar Direktīvas 98/8 I pielikumu.

16.

2013. gada 30. augustā ( 8 )Compagnie européenne de réalisations antiparasitaires SAS France (CERA) iesniedza ANSES pieteikumus, lai saņemtu atļauju laist valsts tirgū trīs vienādam mērķim paredzētus biocīdus ar nosaukumirm “Aquabac XT”, “Aquabac DF3000” un “Aquabac 200G”.

17.

Šo trīs biocīdu aktīvā viela ir tā paša serotipa tā pati bacillus. Tomēr celms, kam tā atbilst ( 9 ), nav iekļauts Eiropas līmenī atļauto vielu sarakstā.

18.

CERA lūdza ANSES ievērot konfidencialitāti attiecībā uz tai sniegtajiem komercnoslēpuma datiem.

19.

2019. gada 19. augustāANSES piešķīra atļaujas. Tā pamatojās uz novērtējuma ziņojumu, kurā secināts, ka aktīvās vielas Bti‑BMP 144 un Bti‑AM65‑52 ir tehniski ekvivalentas ( 10 ).

20.

2021. gada 11. februārī Sumitomo, kas apstrīd šo tehnisko ekvivalenci, lūdza ANSES, kā apgalvo iesniedzējtiesa, izsniegt tai šo novērtējuma ziņojumu ( 11 ).

21.

ANSES nosūtīja Sumitomo tikai daļu ziņojuma (titullapu, kopsavilkumu un secinājumus tabulas veidā), pamatojoties uz to, ka pārējās tā daļas satur tehnisku informāciju, uz kuru attiecas komercnoslēpums. Šī novērtējuma ziņojuma neizpaustā informācija attiecas:

22.

Sumitomo apstrīdēja šo ANES lēmumu Tribunal administratif de Melun (Melunas Administratīvā tiesa, Francija), kas 2022. gada 22. septembrī daļēji apmierināja tās prasību, tomēr neuzliekot pienākumu izsniegt visu ziņojumu, nedz arī informāciju, kuru esmu minējis iepriekšējā punktā ( 15 ).

23.

Tad sabiedrība Sumitomo iesniedza apelācijas sūdzību Conseil d’État (Valsts padome, Francija), kas nolēma uzdot Tiesai četrus prejudiciālus jautājumus, no kuriem šeit tiek pārrakstīti pirmais, trešais un ceturtais:

[..]

24.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika reģistrēts 2023. gada 22. decembrī.

25.

Rakstveida apsvērumus iesniedza sabiedrība Sumitomo, ANSES, Francijas valdība un Eiropas Komisija, un Tiesa neuzskatīja par nepieciešamu rīkot tiesas sēdi.

26.

Saskaņā ar Tiesas norādījumiem šajos secinājumos es neaplūkošu otro prejudiciālo jautājumu.

27.

Visi lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka no 2013. gada 1. septembra iesniegtie pieteikumi par piekļuvi informācijai par biocīdiem ir jāskata saskaņā ar Regulu Nr. 528/2012. Tāpat tas tā ir it īpaši, kad runa ir par informāciju par biocīdiem, kuru laišana tirgū ir atļauta atbilstoši Direktīvai 98/8.

28.

Es piekrītu šim novērtējumam, ievērojot Regulas Nr. 528/2012 96. un 97. pantu. Saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 96. panta pirmo daļu un 97. panta otro daļu tā ir piemērojama no 2013. gada 1. septembra – datuma, kurā tika atcelta Direktīva 98/8.

29.

Patiesi, Regulas Nr. 528/2012 96. panta – redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 334/2014 – pirmajā daļā ir noteikts, ka Direktīvu 98/8 atceļ “neskarot šīs regulas 86., 89. līdz 93. un 95. pantu”. Šīs regulas 89.–93. un 95. pantā ( 16 ) iekļautie “pārejas pasākumi” attiecas uz citādiem gadījumiem nekā tas, par ko ir šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu. Proti:

30.

Galu galā, neviens no šajā tiesību normās noteiktajiem pārejas pasākumiem neatsaucas uz tādiem pieteikumiem, kāds ir strīdīgais pieteikums šajā lietā, proti: pieteikumiem par piekļuvi informācijai par kādu atļautu biocīdu un tajā ietverto aktīvo vielu; it īpaši – par tehnisko ekvivalenci ar kādu atļautu aktīvo vielu.

31.

Ja nav īpašu pārejas noteikumu, tad pieteikumiem par piekļuvi informācijai ir jāatbilst regulējumam, kas ir spēkā to iesniegšanas brīdī. Šajā gadījumā attiecīgais brīdis bija pēc 2013. gada 1. septembra – datuma, kad tika atcelta Direktīva 98/8 un bija jāsāk piemērot Regula Nr. 528/2012.

32.

Iepriekš izklāstīto nemaina apstāklis, ka lūgtā informācija attiecas uz biocīdiem, kas atļauti saskaņā ar Direktīvu 98/8. Atbilstoši Regulas Nr. 528/2012 91. pantam ar tādiem biocīdiem saprot tos, kuru novērtēšana atļaujas mērķiem nebija pabeigta brīdī, kad sāka piemērot minēto regulu, proti, 2013. gada 1. septembrī ( 18 ).

33.

Kā norādīja Sumitomo un Francijas valdība ( 19 ), biocīda tirdzniecības atļaujas pieteikums, no vienas puses, un pieteikumi piekļuvei informācijai par atļautu biocīdu, no otras puses, izraisa divas atšķirīgas procedūras:

34.

Pretējā gadījumā, kā brīdina Francijas valdība ( 20 ), tiktu nepamatoti apdraudēts vienlīdzīgas attieksmes princips, īstenojot tiesības uz informāciju. Šo tiesību apjomam un tvērumam ir jābūt tādiem, kā izriet no to īstenošanas laikā spēkā esošajām tiesību normām, neatkarīgi no dienas, kad tika formalizēts attiecīgās informācijas priekšmets.

35.

Vadoties no tā, ka pieteikumus par piekļuvi informācijai šajā lietā regulē Regula Nr. 528/2012, es trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu skatīšu kopā, daļēji mainot secību, kādā tie uzdoti.

36.

Iesniedzējtiesa vēlas zināt, vai Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pants nosaka īpašu un izsmeļošu kārtību piekļuvei informācijai par biocīdiem un to aktīvajām vielām.

37.

Rodas jautājums, kāpēc Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pantā nav atsauces uz Direktīvu 2003/4 ( 21 ). Šī neatsaukšanās varētu tikt interpretēta tādējādi, ka [tās mērķis ir] “nepiemērot Direktīvas 2003/4 tiesību normas, ciktāl tajās ir paredzēts, pirmkārt, ka komercnoslēpums nevar liegt izpaust informāciju par emisijām vidē un, otrkārt, tikai tad, ja citas ar vidi saistītas informācijas izpaušana var apdraudēt uzņēmuma komerciālās intereses, kompetentajai administratīvajai iestādei pirms iespējamā izpaušanas atteikuma ir jālīdzsvaro šī uzņēmuma intereses un sabiedrības intereses” ( 22 ).

38.

Kā norādīja Komisija, kaut gan iesniedzējtiesa to necitē, tās jautājums netieši atsaucas uz Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otro daļu. Tas ietver gan pienākumu izsvērt sabiedrības intereses kopā ar komerciālajām interesēm, gan aizliegumu noraidīt pieteikumus par piekļuvi informācijai par emisijām vidē.

39.

Tātad ir jānosaka, vai Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pants izslēdz Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanu.

40.

Piekrītu lietas dalībniekiem, kas apgalvo, ka klusums Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pantā neizraisa Direktīvas 2003/4 nepiemērojamību pieteikumiem par piekļuvi dokumentiem, kas izstrādāti šīs regulas vajadzībām.

41.

It īpaši, kā apgalvo Francijas valdība un Komisija, pretējais nozīmētu starptautisko saistību, ko Eiropas Savienība uzņēmās, parakstot Orhūsas konvenciju ( 23 ), neievērošanu. Direktīvas 2003/4 pieņemšana saskaņā ar tās 5. apsvērumu tieši bija atbilde uz nepieciešamību nodrošināt Savienības tiesību saderību ar minēto Konvenciju.

42.

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka “paredzot, ka komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti nevar vērst pret “informāciju par piesārņojuma emisiju vidē”, Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrā daļā ir ļauts konkrētāk īstenot šo noteikumu un principu par visplašāko iespējamo piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošajai vai tām pieejamai informācijai vides jomā” ( 24 ).

43.

No šī atzinuma, kā arī citiem sprieduma Bayer CropScience un Stichting De Bijenstichting 53.‑58. punktā ietvertajiem atzinumiem izriet, ka:

44.

Orhūsas konvencijas 4. panta 4. punkta otrās daļas “konkrētāka īstenošana” notiek, paredzot Direktīvā 2003/4 “vispārīgu sistēmu ar mērķi nodrošināt, lai ikvienai Savienības dalībvalsts fiziskai vai juridiskai personai būtu tiesības piekļūt publisko institūciju rīcībā esošajai vai tām pieejamajai vides informācijai, nepamatojot tās nepieciešamību”” ( 25 ).

45.

Kā norāda Direktīvas 2003/4 nosaukums, tā reglamentē “vides informācijas pieejamību sabiedrībai”. Regula Nr. 528/2012 savukārt regulē “biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu”.

46.

Tātad runa ir par diviem leģislatīviem instrumentiem, kas atšķirīgi ietekmē strīda pamatlietā priekšmetu, proti, piekļuvi ziņojumam, kas izstrādāts trīs biocīdu tirdzniecības atļaujas procedūras gaitā.

47.

Ņemot vērā to attiecīgos priekšmetus, abi instrumenti atbilst mērķiem, kas šķietami nesakrīt:

48.

Tomēr es, tāpat kā Komisija, uzskatu, ka abas tiesību normas pieļauj atbilstīgu interpretāciju. Pēc manām domām, šī lieta pierāda, ka tās nebūt nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan var papildināt viena otru.

49.

Sumitomo interese šajā tiesvedībā ir strikti komerciāla. Ar piekļuvi ziņojumam, ko tā lūdz (un kas ir atteikta), tā vēlas apstrīdēt biocīdos, kuru laišana tirgū ir atļauta konkurējošam uzņēmumam, izmantoto aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci. Attiecīgi tās prasījums ietilpst Regulas Nr. 528/2012 66. panta darbības jomā.

50.

Tiktāl – un tikai tiktāl –, ciktāl Sumitomo lūgtā informācija ir saistīta ar “emisijām vidē”, kompetentajai iestādei ir jāievēro Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkts. Tāpēc piekļuve šādai informācijai ir jāpiešķir pat tad, ja pret to tiek iebilsts ar komerciāla rakstura datu konfidencialitāti.

51.

Iepriekš izklāstīto neliek apšaubīt tas, ka Sumitomo atsaucas uz šīs informācijas lietderību, lai aizstāvētu savas intereses tiesvedībā, kurā tiek aplūkota strīdīgā tehniskā ekvivalence: Direktīva 2003/4 garantē piekļuvi vides informācijai, nepamatojot tās nepieciešamību ( 27 ).

52.

Konfidencialitātes principam komerciālo interešu aizsardzības dēļ (kas ir spēkā Regulā Nr. 528/2012 reglamentētajās procedūrās) ir pretrunā princips par informācijas par emisijām vidē izpaušanu (ko garantē Direktīva 2003/4).

53.

Tādējādi abu principu mijiedarbība tiek formulēta atkarībā no prasītās informācijas nozīmes videi. Konkrētāk: atkarībā no tā, vai tiek meklēti dati, kas, kaut gan ir iekļauti biocīda tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūrā, stingri atbilst minētajai procedūrai pakļautā biocīda emisijām vidē.

54.

Turklāt var apgalvot, ka pats par sevi Regulas Nr. 528/2012 66. pants neliedz izvērtēt sabiedrisko interesi noteiktas informācijas atklāšanā kā pretsvaru īpaši interesei saglabāt konfidencialitāti komerciālu apsvērumu nolūkos.

55.

No šī viedokļa – bez nepieciešamības paust to konkrēti (kā tas darīts Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punktā) – abu kategoriju interešu izsvēršana ir nepieciešama, lai spriestu par saskaņā ar Regulu Nr. 528/2012 iesniegtu pieteikumu par piekļuvi informācijai.

56.

Regulas Nr. 528/2012 66. panta 2. punktā patiesi ir noteikts, ka “parasti” noteiktas informācijas atklāšana apdraud komerciālo interešu aizsardzību. Tomēr tas arī atļauj šo informāciju atklāt, kad ir nepieciešama steidzama rīcība, lai aizsargātu, inter alia, vidi.

57.

Ciktāl runa ir par “vispārēju tiesību normu” (kam tāpēc ir pieļaujami atsevišķi izņēmumi) un netiek izslēgta nepieciešamība noteiktos apstākļos izpaust informāciju, kompetentajai iestādei būs pienākums izvērtēt sabiedrisko interesi par piekļuvi informācijai, kopsakarā ar privāto interesi saglabāt tās konfidencialitāti. Nekas neliek tai automātiski dot priekšroku pēdējai minētajai.

58.

Noslēgumā ierosinu uz trešā prejudiciālā jautājuma pirmo daļu atbildēt tādējādi, ka Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pants neizslēdz Direktīvas 2003/4 piemērošanu.

59.

Iesniedzējtiesa vēlas zināt, īsumā, vai “informācija par emisijām vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta izpratnē iekļauj informāciju, kas ietverta aktīvo vielu, par kurām ir strīds, tehniskās ekvivalences novērtējumā.

60.

Kā norādījusi Komisija ( 28 ), iesniedzējtiesai, kuras rīcībā ir ziņojums par ekvivalenci un CERA pieteikums par konfidencialitāti, ir jāpārbauda, kāda veida datus satur viens un otrs.

61.

Eiropas Savienības Tiesa tomēr var sniegt iesniedzējtiesai dažas norādes, lai tā noteiktu, kad parasti procedūrā, lai pierādītu aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci, ietvertā informācija var tikt kvalificēta kā “informācija par emisijām vidē”.

62.

Pirmkārt, jēdziens “emisijas vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē “[ietver] tostarp produktu vai vielu, piemēram, [..] biocīdu produktu, un vielu, ko šie produkti satur, novadīšan[u], ciktāl šāda novadīšana ir faktiska vai paredzama normālos vai reālos izmantošanas apstākļos”” ( 29 ).

63.

Otrkārt, “jēdziens “informācija par emisiju vidē”” attiecas ne tikai “uz informāciju par pašām emisijām, proti, par norādēm saistībā ar šo emisiju raksturu, sastāvu, daudzumu, datumu un vietu, [bet arī] uz datiem par minēto emisiju īslaicīgāku vai ilglaicīgāku ietekmi uz vides stāvokli” ( 30 ).

64.

Treškārt, no jēdziena “informācija par emisiju vidē” ir izslēgta gan informācija, kas neattiecas uz attiecīgā produkta emisijām vidē, gan dati, kas attiecas uz hipotētiskām emisijām ( 31 ).

65.

Vadoties no šīm premisām (un atkārtoti uzsverot, ka iesniedzējtiesai ir jākonstatē, vai lietā strīdīgais ziņojums satur datus par emisijām vidē), es piekrītu Komisijas un Francijas valdības novērtējumam ( 32 ): principā nešķiet, ka šie dati ir atspoguļoti dokumentācijā, kuras mērķis ir pārbaudīt dažādu aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci, proti, salīdzināt Eiropas līmenī apstiprināto vielu ar kāda cita biocīda, attiecībā uz kuru notiek atļaujas piešķiršanas procedūra, aktīvo vielu.

66.

Kā ir norādījusi arī Francijas valdība ( 33 ), aktīvas vielas apstiprināšana pati par sevi neatļauj to emitēt vidē. Šis apstiprinājums tiek piešķirts produktam, kas satur vielu, ievērojot riskus un apdraudējumus, ko tā var radīt “normālos vai reālos izmantošanas apstākļos” ( 34 ). Šādi apstākļi ir nevis atsevišķās vielas emisijas apstākļi, bet gan biocīda, kura sastāvā tā ietilpst, emisijas apstākļi.

67.

Attiecīgi uz ceturto prejudiciālo jautājumu var atbildēt, ka informācija, kas pieejama tehniskās ekvivalences starp kādu aktīvo vielu un citu jau agrāk atļautu aktīvo vielu novērtēšanas procedūrā, principā nav “informācija par emisijām vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta izpratnē. Iesniedzējtiesai, ievērojot minētajā procedūrā faktiski iegūto informāciju, būs pēdējais vārds šajā sakarā.

68.

Iesniedzējtiesa lūdz Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. un 4. punkta interpretāciju. Īsumā, tā vēlas zināt, vai strīdīgais ziņojums ir “novērtējuma ziņojums” Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punkta e) apakšpunkta izpratnē, un tāpēc tā izpaušanai ir jābūt publiskai un bezmaksas, neskarot gadījumus, kad ir panākta vienošanās par tā konfidenciālu apstrādi.

69.

Saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punktu no kādas aktīvās vielas atļaušanas dienas Eiropas Ķimikāliju aģentūra bez maksas dara publiski pieejamu noteiktu aktuālo informāciju par aktīvajām vielām, ja vien pieteicējs nav lūdzis to uzskatīt par konfidenciālu. Šīs informācijas vidū parasti ir jāpublisko “novērtējuma ziņojums” (67. panta 3. punkta e) apakšpunkts).

70.

Ir taisnība, ka strīdīgais ziņojums ir izstrādāts valsts iestādes veiktas biocīda atļaujas piešķiršanas procedūras gaitā. Tāpēc varētu domāt, ka nav piemērojama tāda tiesību norma kā Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punkts, principā aprobežojoties ar informāciju, kas Eiropas Ķimikāliju aģentūrai jāsniedz.

71.

Tomēr uzskatu, ka mūs interesējošiem mērķiem un tā kā runa ir par informāciju, kas izstrādāta ar Direktīvu 98/8 regulētā procedūrā, kurā nosacījumus par piekļuvi informācijai nosaka Regula Nr. 528/2012, tās 67. panta 3. punkts ir pēc analoģijas piemērojams valsts iestādei ( 35 ).

72.

Uztverot burtiski, “novērtējuma ziņojums”, uz ko ir norāde Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punkta e) apakšpunktā, ir minēts expressis verbis tās pašas regulas 8. pantā. Runa ir par ziņojumu, ko saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 8. panta 1. punktu “kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu” nosūtīs Aģentūrai pēc aktīvās vielas apstiprināšanas pieteikuma novērtēšanas ( 36 ).

73.

Tehniskās ekvivalences novērtēšana starp vienām aktīvajām vielām un citām aktīvajām vielām var iespējami būt sākotnējais posms, lai saņemtu atļauju konkrētam biocīdam, ja tā ir pieprasīta ( 37 ). Kā norādījušas ANSES ( 38 ) un Francijas valdība ( 39 ), Regulas Nr. 528/2012 54. pantā nav atsauces ne uz vienu formālu ziņojumu, kas būtu jāizstrādā ekvivalences noteikšanas procedūras gaitā.

74.

Gluži vienkārši, kā to norāda Komisija ( 40 ), Regulas Nr. 528/2012 54. pants atsaucas uz novērtējumu, kas jāveic, lai pieņemtu lēmumu par aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci. Nevienā no tā punktiem nav noteikts, ka šis novērtējums ir jāsniedz tieši ziņojumā.

75.

Regulas Nr. 528/2012 54. pantā reglamentētā procedūra sākas ar pieteikumu (1. punkts) ar pievienotiem precīziem datiem, lai Aģentūra to novērtētu (2. punkts). Ja pieteicējam būs jāiesniedz papildinformācija, Aģentūra to pieprasīs (5. punkts). Tāpat arī Aģentūra varēs apspriesties ar dalībvalsts kompetento iestādi (6. punkts). Procedūra noslēdzas ar lēmumu, kas konstatē vai atsaka prasīto [tehnisko] ekvivalenci un ko var pārsūdzēt (7. punkts).

76.

Pieteicējam acīmredzami ir tiesības zināt lēmumu un tā pamatojumu, un tāpēc iemeslus, kas ir pamatojuši pieņemto lēmumu par tehnisko ekvivalenci. Tā kā šajā procedūrā nav obligāts novērtējuma ziņojums, uz to neattiecas Regulas Nr. 528/2012 67. pantā garantētās piekļuves tiesības. Ja šāds ziņojums pastāv, piekļuve tam attiektos uz tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, bet ne uz tiesībām piekļūt publiskai informācijai.

77.

Īsumā, ziņojuma par vienu aktīvo vielu un citu aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci izpaušanu nereglamentē Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punkta e) apakšpunkts. Tāda ir atbilde, ko iesaku sniegt uz trešā prejudiciālā jautājuma otro daļu.

78.

Iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punktu. Tā vēlas zināt it īpaši, vai saskaņā ar minēto tiesību normu ir iespējams iegūt visu detalizēto informāciju par šīm analīzes metodēm, kaut gan tās izpaušana varētu apdraudēt komercnoslēpumu, vai tikai “vispārīgu informāciju par šo metožu raksturu un attiecīgā gadījumā par secinājumiem, ko tās ir ļāvušas izdarīt”.

79.

Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punkta j) apakšpunktā ir noteikts, ka pēc atļaujas piešķiršanas nekādā gadījumā neliedz piekļuvi informācijai par “analīzes metodēm, kas minētas [šīs pašas regulas] 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā”.

80.

Savukārt Regulas Nr. 528/2012 19. panta 1. punktā ir paredzēti nosacījumi atļaujas piešķiršanai biocīdam produktam, kuram nevar piemērot vienkāršoto atļaujas piešķiršanas procedūru saskaņā ar tās pašas regulas 25. pantu. It īpaši minētā 1. punkta c) apakšpunktā ir atsauce uz iespēju “biocīdā esošo aktīvo vielu [..] tehnisko ekvivalenci [..] noteikt saskaņā ar II un III pielikumā noteiktajām attiecīgajām prasībām”.

81.

No Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punkta j) apakšpunkta un tās pašas regulas 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta apvienojuma izriet, ka pēc atļaujas piešķiršanas nekādā gadījumā neliedz piekļuvi informācijai par analīzes metodēm, kas ļāva konstatēt atļautā biocīda aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci.

82.

Pēc manām domām, kas atkal sakrīt ar Komisijas un Francijas valdības viedokli ( 41 ), pienākums atļaut piekļuvi informācijai stingri aprobežojas ar analīzes metodēm un tātad neattiecas uz šo metožu piemērošanā iegūtajiem rezultātiem vai secinājumiem. Ir loģiski, ka nebūs pietiekami sniegt vispārīgu informāciju par analīzes metožu raksturu, bet jāsniedz informācija par šīm metodēm kopumā.

83.

No nepārprotama Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punkta formulējuma (“nekādā gadījumā”) izriet, ka informāciju par analīzes metodēm nevar atteikt nekādos apstākļos; tāpēc to nevar atteikt arī tad, ja tā var apdraudēt komercnoslēpumu.

84.

Regulas 66. panta 3. punkts ir skaidri izteikts izņēmums no tās pašas tiesību normas 2. punktā noteiktā konfidencialitātes principa. Ja 2. punkts nosaka atteikumu piekļuvei tādai informācijai, kuras izpaušana apdraud attiecīgo personu komerciālo interešu, privātuma vai drošības aizsardzību, šis aizliegums jebkurā gadījumā zaudē spēku “pēc atļaujas piešķiršanas”, kā tas apgalvots 3. punktā (“neatkarīgi no 2. punkta”).

85.

Attiecīgi iesaku uz trešā prejudiciālā jautājuma trešo daļu atbildēt tādējādi, ka pēc biocīda tirdzniecības atļaujas piešķiršanas nedrīkst liegt piekļuvi detalizētai informācijai par analīzes metodēm, kas ļāva konstatēt atļautā biocīda aktīvo vielu tehnisko ekvivalenci.

86.

Informācijas apjomā, kas saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punktu ir jāpublisko no aktīvās vielas apstiprināšanas datuma, h) apakšpunktā ir atsauce uz “analīžu metod[ēm], kas minētas II pielikuma 1. sadaļas 5.2. un 5.3. iedaļā un 2. sadaļas 4.2. iedaļā”.

87.

Ciktāl attiecas uz II pielikuma 2. sadaļas 4.2. iedaļu, tās sākotnējā redakcijā bija minētas “monitoringa metodes atliekvielu (dzīvotspējīgo un dzīvotnespējīgo) un to daudzuma noteikšanai”. Tomēr ar pamatojumu pielāgot II pielikumu, ko izdarīja ar Deleģēto regulu (ES) 2021/525 ( 42 ), 4.2. iedaļas saturs tika formulēts šādi: “Ražotā mikroorganisma analīzes analītiskās metodes”, savukārt tās sākotnējais saturs tika atveidots jaunā – 4.3. iedaļā.

88.

Šādos apstākļos iesniedzējtiesa uzdod divus jautājumus:

89.

Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir atsauce – tagad, tāpat kā agrāk – uz saturu, kas sākotnēji bija sastopams 4.2. iedaļā un šodien atrodas šīs regulas II pielikuma 4.3. iedaļā; proti, attiecībā uz “monitoringa metodēm atliekvielu (dzīvotspējīgo un dzīvotnespējīgo) un to daudzuma noteikšanai”.

90.

Kā norādījusi Sumitomo ( 43 ), Deleģētās regulas 2021/525 16. apsvērums izceļ to, ka Komisijas nolūks nebija mainīt Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punkta h) apakšpunktā noteiktās pieejamās informācijas priekšmetu. Ar jauno regulējumu tika iecerēts svītrot “atkārtotas un nebūtiskas” prasības par mikroorganismiem, kas bija sastopamas II un III pielikuma 2. iedaļas sākotnējā tekstā.

91.

Regulas Nr. 528/2012 85. panta Komisijai piešķirtais deleģējums neļāva tai darīt vairāk kā tikai “pielāgot šīs regulas normas zinātniskajam un tehniskajam progresam”. Pielāgošanai nevajadzēja grozīt 67. pantu attiecībā uz sabiedrībai pieejamās informācijas satura ierobežošanu ( 44 ).

92.

Tāpēc otrais no jautājumiem, ko iesniedzējtiesa uzdevusi šajā trešā prejudiciālā jautājuma daļā, esot palicis bez priekšmeta tiktāl, ciktāl metodes, par ko jāsniedz informācija saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nav “analītiskās metodes mikroorganisma analīzei tādā stāvoklī, kādā to ražo” [ražotā mikroorganisma analīzes analītiskās metodes], uz ko ir norāde 4.2. iedaļā, kas minēta jautājumā.

93.

Katrā ziņā atbilde nebūs atšķirīga no tās, ko esmu ieteicis jautājumam par Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punkta j) apakšpunkta interpretāciju, un to iemeslu dēļ, kas izklāstīti, risinot šo jautājumu.

94.

Kopumā Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punkta h) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir atsauce uz tās pašas regulas II pielikuma 2. sadaļas spēkā esošo 4.3. iedaļu.

95.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Conseil d’État (Valsts padome, Francija) uzdotajiem pirmo, trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu

jāinterpretē tādējādi, ka

no 2013. gada 1. septembra iesniegtie pieteikumi par piekļuvi informācijai par atļautajiem biocīdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū ir jāskata atbilstoši Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pantam.

Regulas Nr. 528/2012 66. un 67. pants neizslēdz Direktīvas 2003/4 piemērojamību.

Informācija, kas pieejama tehniskās ekvivalences starp kādu aktīvo vielu un citu jau atļautu aktīvo vielu novērtēšanas procedūrā, principā nav “informācija par emisijām vidē” Direktīvas 2003/4 4. panta 2. punkta nolūkiem.

Ziņojuma par kādas aktīvās vielas un citas jau atļautas aktīvās vielas tehnisko ekvivalenci publiskošanu neregulē Regulas Nr. 528/2012 67. panta 3. punkta e) apakšpunkts.

Saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 66. panta 3. punkta j) apakšpunktu pēc atļaujas piešķiršanas nedrīkst liegt piekļuvi detalizētai informācijai par analīzes metodēm, kas ļāva konstatēt atļautā biocīda aktīvās vielas tehnisko ekvivalenci. Pienākums izpaust šo informāciju neattiecas uz šo metožu piemērošanas rezultātiem vai secinājumiem.

Regulas Nr. 528/2012 67. panta 1. punkta h) apakšpunktā ir atsauce uz tās pašas regulas II pielikuma 2. sadaļas spēkā esošo 4.3. iedaļu.