1.

Ar šīm apelācijas sūdzībām vairāki elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (turpmāk tekstā – “PSO”) ( 2 ) lūdz atcelt divus Vispārējās tiesas 2023. gada 15. februāra spriedumus – Austrian Power Grid u.c./ACER ( 3 ) un Austrian Power Grid u.c./ACER ( 4 ) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētie spriedumi”).

2.

Ar šiem spriedumiem Vispārējā tiesa noraidīja vairāku PSO celtās prasības atcelt divus Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) Apelācijas valdes 2020. gada 16. jūlija lēmumus, ar kuriem apstiprināta šādu minētās aģentūras lēmumu spēkā esamība:

3.

Apelācijas sūdzības īsumā izraisa divus jautājumus – vienu vispārīgāku un otru ļoti tehnisku. Tajos tiek lūgts paskaidrot, vai Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas:

4.

Regulas 20. pantā “Eiropas platforma apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju” ir noteikts:

“1.   Viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā visi PSO izstrādā īstenošanas satvara priekšlikumu attiecībā uz Eiropas platformu apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju.

2.   Eiropas platforma apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju, ko vada PSO vai PSO pašu izveidota struktūra, ir balstīta uz kopīgiem pārvaldības principiem un darījumdarbības procesiem, un to veido vismaz aktivizācijas optimizēšanas funkcija un PSO‑PSO norēķinu funkcija. Šāda Eiropas platforma izmanto daudzpusēju PSO‑PSO modeli ar izdevīguma secības kopīgajiem sarakstiem, lai apmainītos ar visiem balansēšanas enerģijas solījumiem no visiem manuālas aktivizācijas frekvences atjaunošanas rezervju standarta produktiem, izņemot nepieejamus solījumus atbilstīgi 29. panta 14. punktam.

3.   1. punktā minētais priekšlikums ietver vismaz šādus elementus:

[..]

4.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad apstiprināts īstenošanas satvara priekšlikums attiecībā uz Eiropas platformu apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju, visi PSO ieceļ struktūru vai struktūras, kam uztic Eiropas platformas vadīšanu atbilstīgi 3. punkta e) apakšpunktam.

5.   18 mēnešu laikā pēc tam, kad apstiprināts īstenošanas satvara priekšlikums attiecībā uz Eiropas platformu apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju, visi PSO var sagatavot priekšlikumu pārveidojumiem Eiropas platformā apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar manuālu aktivizāciju atbilstīgi 1. punktam. Ierosinātos pārveidojumus pamato ar izmaksu un ieguvumu analīzi, ko veic visi PSO atbilstīgi 61. pantam. Priekšlikumu paziņo Komisijai.

[..]”

5.

Tās 21. panta “Eiropas platforma apmaiņai ar balansēšanas enerģiju no frekvences atjaunošanas rezervēm ar automātisku aktivizāciju” formulējums ir līdzīgs 20. panta formulējumam.

6.

Regulas 37. pantā “Starpzonu jaudas aprēķināšana” ir paredzēts:

“1.   Pēc tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika PSO balansēšanas enerģijas apmaiņas vai nebalansa ieskaita procesa īstenošanas sakarā pastāvīgi atjaunina informāciju par starpzonu jaudas pieejamību. Informāciju par starpzonu jaudu atjaunina katru reizi, kad ir izmantota daļa starpzonu jaudas vai starpzonu jauda ir pārrēķināta.

2.   Pirms 3. punktā minētās jaudas aprēķināšanas metodikas ieviešanas PSO izmanto pēc tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika atlikušo starpzonu jaudu.

3.   Piecu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā visi jaudas aprēķināšanas reģiona PSO izstrādā metodiku, ar ko aprēķina starpzonu jaudu balansēšanas laikposmā balansēšanas enerģijas apmaiņai vai nebalansa ieskaita procesa īstenošanai. Šāda metodika nepieļauj tirgus izkropļojumus un ir saskanīga ar Regulā (ES) 2015/1222 paredzēto starpzonu jaudas aprēķināšanas metodiku, ko piemēro tekošās dienas laikposmā.”

7.

Regulas 6. panta “ACER uzdevumi saistībā ar regulatīvajām iestādēm” 10. punktā ir noteikts:

“ACER ir kompetenta pieņemt atsevišķus lēmumus par regulatīviem jautājumiem, kas ietekmē pārrobežu tirdzniecību vai pārrobežu sistēmu drošību, kad šādu lēmumu pieņemšanai ir vajadzīgs vismaz divu regulatīvo iestāžu kopīgs lēmums, ja šādas pilnvaras regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas saskaņā ar kādu no šādiem tiesību aktiem:

ACER ir kompetenta pieņemt atsevišķus lēmumos, kā minēts pirmajā daļā, šādos gadījumos:

Kompetentās regulatīvās iestādes var kopīgi lūgt uz ilgākais sešiem mēnešiem pagarināt šā punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto termiņu, izņemot gadījumos, kas atbilst šīs regulas 4. panta 7. punktam vai Direktīvas (ES) 2019/944 59. panta 1. punkta c) apakšpunktam vai 62. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

Ja pirmajā daļā minētās pilnvaras pieņemt lēmumus par pārrobežu jautājumiem regulatīvajām iestādēm ir uzticētas jaunos tīkla kodeksos vai vadlīnijās, kas pieņemtas kā deleģētie akti pēc 2019. gada 4. jūlija, ACER kompetence, ievērojot šā punkta otrās daļas b) punktu, balstās vienīgi uz brīvprātības principu, pamatojoties uz lūgumu, ko iesniegušas vismaz 60 % kompetento regulatīvo iestāžu. Ja ir iesaistītas tikai divas regulatīvās iestādes, jebkura no tām var nodot lietu ACER.

Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamu nepieciešamību paplašināt ACER iesaistīšanos regulatīvo iestāžu domstarpību risināšanā attiecībā uz kopīgiem lēmumiem par jautājumiem, attiecībā uz kuriem minētajām regulatīvajām iestādēm ar deleģēto aktu ir piešķirtas pilnvaras pēc 2019. gada 4. jūlija. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šādu pilnvaru grozīšanai vai vajadzīgo pilnvaru nodošanai ACER.”

8.

Pārsūdzēto spriedumu 2.–18. punktā ir aprakstīta abu tiesvedību priekšvēsture, kuras kopsavilkumu es turpinājumā izklāstīšu.

9.

Pēc Regulas 2017/2195 stāšanās spēkā 2017. gada 18. decembrī visi PSO izstrādāja atbilstoši šīs regulas 20. panta 1. punktam mFRR metodikas priekšlikumu un – atbilstoši tās 21. panta 1. punktam – aFRR metodikas priekšlikumu.

10.

2018. gada 18. decembrī PSO saskaņā ar Regulas 2017/2195 5. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu nosūtīja apstiprināšanai visām valstu regulatīvajām iestādēm (turpmāk tekstā – “VRĪ”) savus aFRR un mFRR metodiku priekšlikumus.

11.

ACER paziņoja, ka nepiekrīt šiem pirmajiem priekšlikumiem, un PSO tai atkārtoti nosūtīja vēl otro un trešo priekšlikumu, ar dažādiem variantiem.

12.

2019. gada 18. decembrī, atbildot uz ACER2019. gada 17. decembra e‑pastu, PSO nosūtīja ACER aFRR trešā priekšlikuma un mFRR trešā priekšlikuma grozītu versiju. Tie apstiprināja, ka vienota struktūra (tikai viens PSO vai viena PSO piederīga sabiedrība) uzņemtos pildīt funkcijas, kas specifiski vajadzīgas aFRR un mFRR platformu darbībai, proti, aktivizācijas optimizēšanas funkciju un PSO‑PSO norēķinu funkciju, un ka attiecībā uz jaudas pārvades īstenošanu, kas bija starpplatformu funkcija, to varētu uzticēt citai vienotai struktūrai (vienotam PSO vai PSO piederīgai struktūrai).

13.

2019. gada 20. decembrīACER sagatavoja lēmumprojektu par aFRR un mFRR metodiku galīgo versiju, ko nosūtīja PSO.

14.

2020. gada 24. janvārīACER pieņēma Lēmumu 02/2020 par aFRR metodiku un Lēmumu 03/2020 par mFRR metodiku.

15.

2020. gada 23. martā atbilstoši Regulas 2019/942 28. pantam Austrian Power Grid, ČEPS, a.s., Polskie sieci elektroenergetyczne S.A., Red Eléctrica de España, S. A., RTE Réseau de transport d’électricité un Svenska kraftnät apstrīdēja ACER Apelācijas valdē Lēmumu 02/2020, un šī sūdzība sākotnēji tika reģistrēta ar numuru A‑001‑2020. TenneT TSO BV un TenneT TSO GmbH iesniedza ACER Apelācijas valdē sūdzību galvenokārt par Lēmumu 02/2020, ko sākotnēji reģistrēja ar numuru A‑004‑2020. Konstatējusi, ka minētās sūdzības ir par vienu un to pašu priekšmetu, Apelācijas valde tās apvienoja ar numuru A‑001‑2020 (apvienotā).

16.

2020. gada 16. jūlijā Apelācijas valde apstiprināja Lēmumu 02/2020, noraidot sūdzības lietā A‑001‑2020 (apvienotajā).

17.

Par Lēmumu 03/2020, kas attiecas uz mFRR metodiku, tie paši PSO iesniedza divas sūdzības ACER Apelācijas valdē, kas tika apvienotas un reģistrētas ar numuru A‑002‑2020 (apvienotā).

18.

2020. gada 16. jūlijā Apelācijas valde apstiprināja Lēmumu 03/2020, noraidot sūdzības lietā A‑002‑2020 (apvienotajā).

19.

2020. gada 30. septembrī vairāki PSO cēla divas prasības atcelt ACER Apelācijas valdes 2020. gada 16. jūlija lēmumus A‑001‑2020 un A‑002‑2020, ar kuriem tika apstiprināti ACER Lēmumi 02/2020 un 03/2020.

20.

2023. gada 15. februārī Vispārējā tiesa ar pārsūdzētajiem spriedumiem noraidīja šīs atcelšanas prasības.

21.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji (Polskie sieci elektroenergetyczne, RTE Réseau de transport d’électricité, Affärsverket Svenska kraftnät un TenneT TSO) lūdz Tiesu:

22.

ACER lūdz Tiesu:

23.

Apelācijas sūdzībās to iesniedzēji norāda uz diviem pamatiem pārsūdzēto spriedumu atcelšanai:

24.

Pirms analizēt katru no abiem šiem apelācijas pamatiem, paudīšu savu viedokli par iebildumiem pret iebildi par nepieņemamību.

25.

ACER apgalvo, ka apelācijas sūdzības ir nepieņemamas, jo:

26.

Dubultā iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.

27.

Kad apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Savienības tiesību interpretāciju vai piemērošanu Vispārējā tiesā, tad pirmajā instancē izskatītos tiesību jautājumus var no jauna izskatīt apelācijas tiesvedībā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs savu apelācijas sūdzību nevarētu balstīt uz pamatiem un argumentiem, kurus tas jau izmantojis Vispārējā tiesā, tad apelācijas sūdzība zaudētu daļu no savas jēgas ( 11 ). Eiropas Savienības Tiesa atkārtoti ir nospriedusi, ka prasītājs ir tiesīgs iesniegt apelācijas sūdzību, tajā izvirzot pamatus, kuri ir radušies no paša pārsūdzētā sprieduma un kuru mērķis ir kritizēt tā pamatotību no tiesību viedokļa ( 12 ).

28.

Tā tas ir šajā lietā: izvirzot savus atcelšanas pamatus, apelācijas sūdzības iesniedzēji identificē (domājamās) tiesību kļūdas, ko pieļāvusi Vispārējā tiesa. Norādīt apelācijas instancē uz tiesību kļūdām attiecībā uz pirmajā instancē jau skatītiem juridiskajiem jautājumiem, atkārtoju, atbilst loģikai, kas ir apelācijas sūdzību pamatā.

29.

Attiecībā uz pirmo apelācijas pamatu, ja tas tiktu apmierināts, tiktu atcelts gan spriedums, gan attiecīgā gadījumā Apelācijas valdes un ACER lēmumi, kam būtu ietekme uz apelācijas sūdzības iesniedzēju juridisko situāciju. Tādējādi tiem ir interese, lai tiktu apmierināts to pirmais apelācijas pamats, kas nav hipotētisks. Tas, vai tas būtu vai nebūtu jāapmierina, ir jautājums, kas jāizskata pēc būtības.

30.

Apelācijas sūdzības iesniedzēju skatījumā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka ACER Apelācijas valde ir veikusi apstrīdēto lēmumu pilnīgu pārbaudi.

31.

To ieskatā Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šo kļūdu, neņemot vērā pašas Apelācijas valdes vērtējumu par pārbaudes intensitāti, ko tā pati piemēro, un izmeklējot, vai pārbaude ir vai nav bijusi pilnīga. Vispārējā tiesa, šādi rīkojoties, neievēro Tiesas spriedumā ACER/Aquind ( 13 ) noteikto judikatūru.

32.

ACER iebilst pret šiem argumentiem.

33.

Spriedumā ACER/Aquind Tiesa atzina, ka ACER Apelācijas valdei ir jāveic pilnīga pārbaude ne tikai attiecībā uz juridiskajiem vērtējumiem, bet arī attiecībā uz sarežģītiem tehniskiem, zinātniskiem vai ekonomiskiem vērtējumiem, ko ACER iekļāvusi savos lēmumos. Apelācijas valde nevar veikt tikai ierobežotu pārbaudi, kas koncentrēta tikai uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamību ( 14 ).

34.

Šobrīd nav nepieciešams sīkāk izklāstīt, kāda argumentācija pamudināja Tiesu noteikt ACER Apelācijas valdei šo pārbaudes kārtību ( 15 ) pēc Regulas (EK) Nr. 713/2009 ( 16 ) 18. un 19. panta interpretācijas. Judikatūra, kas izriet no sprieduma ACER/Aquind, šajās apelācijas sūdzībās netiek apspriesta.

35.

Kad ACER Apelācijas valde pieņēma šajā lietā apstrīdētos lēmumus (2020. gada 16. jūlijā), vēl nebija taisīts spriedums ACER/Aquind. Tolaik Apelācijas valde ievēroja savu ierasto praksi, proti, sarežģītiem tehniskiem, zinātniskiem vai ekonomiskiem vērtējumiem veikt ierobežotu pārbaudi. Tās pārbaude aprobežojās ar to, vai ACER lēmumos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

36.

Vispārējās tiesas skatījumā no lēmumiem, ko PSO apstrīdējuši ( 17 ), izriet, ka “Apelācijas valde atbilstoši savai tā laika lēmumpieņemšanas praksei pilnīgu pārbaudi veica tikai par ACER juridiskajiem vērtējumiem tās [lēmumos], bet ierobežotu pārbaudi, kas aprobežojās ar acīmredzamu kļūdu meklēšanu, veica attiecībā uz sarežģītiem tehniskiem faktu vērtējumiem, šajā ziņā atzīstot, ka ACER ir zināma novērtējuma brīvība” ( 18 ).

37.

Tomēr Vispārējā tiesa apgalvoja, ka:

38.

Vispārējās tiesas rīcība šajās abās tiesvedībās, kurās celtas atcelšanas prasības, ir pretrunā tam, kā tā pati rīkojās lietā T‑735/18 ( 19 ), kas ir sprieduma ACER/Aquind priekšmets.

39.

Lietā T‑735/18 Vispārējā tiesa piekrita kādam iepriekš aprakstītajam analogam ACER Apelācijas valdes apsvērumam un nepārbaudīja, vai minētā valde faktiski ir veikusi sarežģītu tehnisko vērtējumu pilnīgu pārbaudi.

40.

Lai gan lietā ACER/Aquind aģentūra izvirzīja argumentu, ka īstenībā Apelācijas valde bija veikusi sarežģītu tehnisko jautājumu pilnīgu pārbaudi, Tiesa apliecināja, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, jo no Apelācijas valdes 52. punkta skaidri izrietēja, ka minētā valde savā pārbaudē (par Lēmumu Nr. 05/2018) gribēja aprobežoties ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā ( 20 ).

41.

Savukārt tagad Vispārējā tiesa izmanto atšķirīgu pieeju. Tā vietā, lai pieņemtu, kā pati Apelācijas valde ir apgalvojusi, ka tās pārbaude attiecībā uz sarežģītiem tehniskiem jautājumiem bija ierobežota, Vispārējā tiesa iedziļinās apstrīdētajos lēmumos, lai noskaidrotu, vai Apelācijas valde ir izdarījusi to, ko tā apgalvo, ka nav izdarījusi.

42.

Pēc šīs pārbaudes Vispārējā tiesa secināja, ka Apelācijas valde ir faktiski neierobežoti un pilnīgi pārbaudījusi ACER sarežģītos tehniskos vērtējumus. It īpaši, tā apliecināja, ka minētā valde ir pārbaudījusi, ka informācijas par pieejamo starpzonu jaudu pastāvīgas atjaunināšanas process centralizētā vai decentralizētā veidā ir funkcija, kas no tehniskā viedokļa ir vajadzīga aFRR un mFRR platformu darbībai ( 21 ).

43.

Manuprāt, Vispārējā tiesa pieļauj tiesību kļūdu, ignorējot Apelācijas valdes paziņojumu. Ja tā apgalvo, ka ir veikusi ierobežotu un marginālu pārbaudi par apstrīdēto ACER lēmumu sarežģītiem tehniskajiem jautājumiem, neredzu, kā no tā atkāpties un aizstāt šo apgalvojumu ar pretējo.

44.

Kā jau ierosināju secinājumos lietā ACER/Aquind ( 22 ) un Tiesa apstiprināja savā spriedumā ( 23 ), kad Apelācijas valde apgalvo, ka ir veikusi ierobežotu pārbaudi attiecībā uz acīmredzamu kļūdu novērtējumu saistībā ar sarežģītiem ACER lēmumu tehniskajiem jautājumiem, Vispārējai tiesai nav jāpārbauda, vai minētā valde “patiešām” ir veikusi minēto jautājumu pilnīgu pārbaudi.

45.

Vadoties no šīs premisas, mūsu aplūkojamajā lietā Vispārējai tiesai būtu jāņem vērā Apelācijas valdes paziņojums, jo tā ir viskvalificētākā zināt, kāda veida pārbaudi tā ir piemērojusi savos lēmumos.

46.

Ja, kā šajā gadījumā, Apelācijas valde apgalvo, ka tā ir piemērojusi ierobežotu un marginālu kontroli, Vispārējai tiesai saskaņā ar ACER/Aquind judikatūru bez liekas kavēšanās ir jāatceļ minētās valdes lēmumi. Pēc šīs atcelšanas Apelācijas valdei būs jāizstrādā jauni lēmumi, kuros tā veiktu pilnīgu pārbaudi attiecībā uz sarežģītajiem tehniskajiem jautājumiem ( 24 ).

47.

Ja savukārt Apelācijas valde kādā savā lēmumā apgalvo, ka ir veikusi ACER lēmumā esošu juridisko vērtējumu un sarežģītu tehnisku vērtējumu pilnīgu pārbaudi, Vispārējai tiesai būs jāanalizē šīs pārbaudes tvērumu, ja apelācijas sūdzības iesniedzēji uzskata, ka tai nav atbilstošas darbības jomas vai ka tā ir nepietiekama. To nedarot un pieņemot Apelācijas valdes vērtējumu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

48.

Iepriekšējie apsvērumi liek man ierosināt apmierināt apelācijas sūdzības pirmo pamatu.

49.

Īsumā, šajā pamatā Vispārējai tiesai tiek pārmesta tiesību kļūda, ko tā pieļāvusi, uzskatot, ka saskaņā ar Regulu 2017/2195 minētā “balansēšanas enerģijas starpzonu jaudas pārvades funkcija” ir aFRR un mFRR platformu pārvaldībai vajadzīga funkcija.

50.

Abas strīdīgās tēzes no pretējām pozīcijām apgalvo, ka:

51.

No tehniskā viedokļa ir iespējams, ka šādas funkcijas piešķiršana Eiropas platformām balansēšanas sadalei būtu bijis ieteicams risinājums. Tomēr, kā turpmāk izklāstīšu, uzskatu, ka tā nebija Savienības likumdevēja izvēle, kas atspoguļota Regulas 2017/2195 20., 21. un 37. pantā.

52.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi Regulas 2017/2195 20., 21. un 37. pantu, vērtējot mFRR un aFRR platformu izmantošanai vajadzīgo funkciju juridiskos pamatus. To ieskatā:

53.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji izvērš šo apelācijas sūdzības pamatu divās cieši saistītās daļās:

54.

ACER nepiekrīt šiem argumentiem.

55.

Pirms analizēt šīs divas daļas, kurās apelācijas sūdzības iesniedzēji izvērš šo otro apelācijas sūdzības pamatu, uzskatu par lietderīgu, ņemot vērā tā ārkārtējo tehnisko sarežģītību, izskaidrot elektroenerģijas balansēšanas tirgus darbību un Eiropas platformu, kas izveidotas, lai veicinātu pārrobežu savienojumus starp valstu elektroenerģijas balansēšanas tirgiem, darbību.

56.

Ievērojot to fiziskos raksturlielumus, pastāv četri elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgi, uz kuriem ir atsauce Regulas (ES) 2019/943 ( 26 ) 6.–9. pantā:

57.

Attiecībā uz pēdējo minēto tirgu ar Regulu 2017/2195 izveido “ES mēroga tehniskos, darbības un tirgus noteikumus, ar ko regulē elektroenerģijas balansēšanas tirgu darbību” ( 28 ).

58.

Konkrēti, Regulā 2017/2195 ar mērķi veicināt elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstību Eiropā ir prasīts, lai balansēšanas tirgu enerģijas sadale, kas agrāk tika īstenota stingri valstu robežās, pakāpeniski – atbilstoši tajā noteiktajam kalendāram – pārietu uz Eiropas līmeni.

59.

Regulā 2017/2195 šim nolūkam ir izmantotas četras Eiropas platformas balansēšanas sadalei ( 29 ) viena platforma katram no noteiktajiem balansēšanas standarta produktiem ( 30 ):

60.

PSO iecēla Amprion GmbH un TransnetBW GmbH kā struktūras mFRR un aFRR/IN platformu attīstībai, uzturēšanai un pārvaldībai ( 35 ). Kā norādīja ACER tiesas sēdē, PSO bija pārejas periodā pakāpeniski līdz 2024. gada 24. jūnijam jāpievienojas šīm platformām, taču praksē šajā procesā ir aizkavēšanās ( 36 ).

61.

Atšķirība starp mFRR platformu un aFRR platformu, kā liecina to nosaukumi, ir atkarīga no tā “[..] vai balansēšanas enerģiju manuāli aktivizē operators vai to aktivizē automātiski, izmantojot noslēgtu darbības shēmu” ( 37 ).

62.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka starpzonu jaudas aprēķināšana ir uzskatāma par funkciju, kas vajadzīga mFRR un aFRR platformu darbībai. Tādējādi Vispārējā tiesa esot paplašinājusi Regulas 2017/2195 20. un 21. pantā paredzēto režīmu, attiecinot to arī uz 37. pantā aplūkoto funkciju, kas paredz citu juridisko režīmu.

63.

Vispārējās tiesas ieskatā Apelācijas valde secināja, ka jaudas pārvades funkcija ir viena no funkcijām, kas vajadzīga aFRR un mFRR platformu darbībai. Vispārējās tiesas argumentācijas šajā jautājumā kopsavilkums ir šāds ( 38 ):

64.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa nosprieda: “[..] funkcija, kas ļauj aprēķināt un pastāvīgi atjaunināt [informāciju par] starpzonu pārvades jaudas pieejamību, piemērojot saskaņotu metodiku attiecībā pret visiem PSO, ņemot vērā Regulas 2017/2195 mērķi nodrošināt [..] platformas efektīvu un drošu vadību, no tehniskā un juridiskā viedokļa ir jāuzskata par funkciju, kas vajadzīga tādas platformas darbībai, kuras uzbūvei, kā atgādināts Regulas 2017/2195 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā [20. panta 3. punkta a) apakšpunktā], jābūt vispārīgai un jāatbilst kopīgiem pārvaldības principiem un darījumdarbības procesiem” ( 40 ).

65.

Šis apgalvojums analogos terminos atkārtojas citās pārsūdzēto spriedumu daļās. It īpaši, to 122. punktā ir noteikts, ka “[..] pieejamās starpzonu pārvades jaudas pastāvīgas atjaunināšanas funkcija, kas ir jaudas pārvades funkcijas pamatā, un līdz ar to pati jaudas pārvades funkcija ir vispārīgi jākvalificē par funkcijām, kādas vajadzīgas [..] platformas darbībai [..]”.

66.

Mana saiknes starp Regulas 2017/2195 37. pantu un 20. un 21. pantu interpretācija atšķiras no Vispārējās tiesas interpretācijas. Es atsevišķi aplūkošu 37. pantu, no vienas puses, un 20. un 21. pantu, no otras puses, un tad apkopošu savus argumentus par šo noteikumu kombinēto interpretāciju.

67.

Regulas 2017/2195 37. pantā ir noteikts juridiskais režīms pastāvīgai informācijas atjaunināšanai par starpzonu jaudas pieejamību. Saskaņā ar šo režīmu Regulas 2017/2195 37. pants:

68.

Regulas 2017/2195 37. pantā minētie pilnvarojumi ir adresēti PSO, un tajos nav atsauces ne uz vienu Eiropas platformu balansēšanas sadalei (tās pašas regulas 19.–22. pants).

69.

Manuprāt, un tas sakrīt ar apelācijas sūdzības iesniedzēju viedokli, ir jānošķir PSO uzliktie pienākumi un platformām piešķirtās funkcijas. Regulā 2017/2195 abi šie aspekti ir aplūkoti sistemātiski un dažādās sadaļās:

70.

Šī atšķirība darbojas ne tikai attiecībā uz sistemātiku Regulā 2017/2195. Tās 37. panta lasījums uzrāda, ka tajā nav nevienas atsauces vai mijnorādes uz 20. un 21. pantu. It īpaši, no 37. panta nevar secināt, ka starpzonu jaudas pārvade ir vajadzīga mFRR un aFRR platformu darbībai. Platformām ir vajadzīgi dati par starpzonu balansēšanas enerģijas jaudu, kas pieejama apmaiņai starp PSO, lai iedarbinātu aktivizācijas optimizēšanas funkciju.

71.

Jēdziens “platformas darbībai vajadzīgās funkcijas” nav iekļauts starp 45 Regulas 2017/2195 2. pantā definētajiem jēdzieniem. Šis jēdziens parādās tikai šīs regulas 20. un 21. pantā, saskaņā ar kuriem ir jānosaka to nozīme.

72.

Šo pantu 1. punktā ir noteikts, ka PSO ir jāiesniedz īstenošanas satvaru priekšlikums attiecībā uz mFRR un aFRR platformām. 2. punktā ir noteiktas šādas konkrētas abu platformu īpašības: i) tās ir jāvada PSO vai PSO pašu izveidotai struktūrai; ii) tām jābūt balstītām uz kopīgiem pārvaldības principiem un darījumdarbības procesiem; iii) tām ir jāietver vismaz aktivizācijas optimizēšanas funkcija un PSO‑PSO norēķinu funkcija; iv) ir jāizmanto daudzpusējs PSO‑PSO modelis ar izdevīguma secības kopīgajiem sarakstiem, lai apmainītos ar visiem balansēšanas enerģijas solījumiem no visiem (manuālas vai automātiskas) aktivizācijas frekvences atjaunošanas rezervju standarta produktiem.

73.

PSO priekšlikumam ir jāievēro šīs platformu īpašības un jāietver vismaz tie elementi, kas noteikti Regulas 2017/2195 20. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā. Šo elementu vidū ir “a) Eiropas platformas vispārīgā uzbūve” un “c) Eiropas platformas darbībai vajadzīgo funkciju definīcija”.

74.

MFRR un aFRR platformu funkciju vidū obligāti ir aktivizācijas optimizēšana un PSO‑PSO norēķini. Tāpēc abas ir vajadzīgas funkcijas mFRR un aFRR platformu darbībai. Tādā pašā mērā tām kā tādām ir jābūt iekļautām PSO iesniegtajos priekšlikumos.

75.

Debates koncentrējās ap to, kā interpretēt Regulas 2017/2195 20. panta 2. punktā un 21. panta 2. punktā izmantoto terminu “vismaz”. Vispārējās tiesas ieskatā abu jēdzienu atsauce uz (vismaz) aktivizācijas optimizēšanas un PSO‑PSO norēķinu funkcijām neliedz ACER noteikt pienākumu, ka platformām ar to pašu vajadzīgo funkciju nosaukumu ir jāietver arī citas, no šīm divām atšķirīgas funkcijas.

76.

Manuprāt, šī interpretācija tomēr nav pareiza. Likumdevējs ir vēlējies nodrošināt platformām minimālo funkciju saturu, uzskatot, ka tikai divas no tām ir obligātas (“vajadzīgas”) to darbībai. Protams, nekas neliedz pievienot citas funkcijas, piemēram, starpzonu jaudas pārvades funkciju, bet lēmums par to, vai tās pievienot vai ne, ir jāpieņem PSO, bez iespējas ACER to noteikt kā pienākumu.

77.

PSO – apelācijas sūdzības iesniedzēji nenoliedz, ka dati par starpzonu jaudu ir nepieciešami efektīvai balansēšanas platformu darbībai ( 41 ). No šīs premisas tomēr nevar secināt, ka šādu datu aprēķināšana – kā nepieciešamā funkcija – ir jāveic struktūrai, kas iecelta platformas izmantošanai, vai pašai platformai.

78.

Faktiski tieši Regulas 2017/2195 37. pants uztic PSO (nevis platformām) uzdevumu aprēķināt starpzonu jaudu. Šīs jaudas pieejamības datu aprēķināšana un atjaunināšana ir jāveic PSO.

79.

Tas, ka šie dati ir obligāti nepieciešami mFRR un aFRR platformu pienācīgai darbībai (par ko lietas dalībnieki ir vienisprāt), atkārtoju, tomēr nav tas pats, kas starpzonu jaudas aprēķināšanas un to pastāvīgas atjaunināšanas obligāta uzticēšana šādām platformām ar ACER lēmumu. Uzsveru, ka starpzonu jaudas aprēķināšana nav obligāti jāveic kā vajadzīga platformu un struktūru, kam uzticēta to izmantošana, funkcija.

80.

Eiropas Savienības Tiesas formulētie jautājumi tiesas sēdē atklāja, ka Regulas 2017/2195 37. pants uztic PSO VRĪ uzraudzībā funkciju sagatavot datus par balansēšanas enerģijas starpzonu jaudu un šo datu pastāvīgu atjaunināšanu. Tikai PSO rīcībā ir tehniskie līdzekļi un iespēja sagatavot minētos datus, tāpēc nav iespējams nodot minēto datu sagatavošanas funkciju platformas algoritmam. Citādi varētu tikt apdraudēta elektroenerģijas piegādes drošība, par ko PSO atbild savās attiecīgajās teritorijās.

81.

Tāpēc, manuprāt, ir kļūdaini uzskatīt, ka elektroenerģijas balansēšanas starpzonu datu sagatavošanas un atjaunināšanas funkcija ir atzīstama par vienu no aFRR un mFRR platformu darbībai vajadzīgajām funkcijām. Abas platformas nevar pārvaldīt un atjaunināt balansēšanas enerģijas apmaiņas starpzonu jaudu, kaut arī tām šie dati ir nepieciešami darbībai. PSO ir pienākums nosūtīt platformām minētos datus individuāli vai – ja tie uzskata par ērtāku – centralizēti ar kopīgu datorsistēmu.

82.

Pirmkārt, kā atzinusi Vispārējā tiesa ( 42 ), mFRR un aFRR platformas sākotnēji darbojās bez starpzonu jaudas pārvades funkcijas.

83.

Tas notika tāpēc, ka PSO saskaņā ar Regulas 2017/2195 37. panta 3. punktu bija iepriekš jāizstrādā metodika, ar ko aprēķina starpzonu jaudu balansēšanas laikposmā balansēšanas enerģijas apmaiņai. PSO nolēma, ka šī funkcija tiks veikta, izmantojot informātikas moduli, koordinēti un centralizēti, daudzplatformu līmenī, kam vispirms bija jāizveido šis modulis un jāorganizē tā pārvaldība ( 43 ).

84.

Otrkārt, kā jau norādīju, Regulas 2017/2195 37. pantā ir noteikts juridiskais režīms starpzonu jaudas pieejamības pastāvīgai atjaunināšanai un šīs jaudas aprēķināšanas metodikas izveidei. Šis juridiskais režīms atšķiras no tā, kas piemērojams četrām Eiropas platformām balansēšanas sadalei (tās pašas regulas 19.–22. pants). Tie ir atšķirīgi režīmi, kas atspoguļo likumdevēja izvēli piešķirt tiem autonomu saturu.

85.

Treškārt, lēmumpieņemšanas procedūra, kas tika piemērota mFRR un aFRR platformu izveidei, atšķiras no Regulas 2017/2195 37. pantā izmantotās. Saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu regulatīvajām iestādēm ir jāapstiprina priekšlikumi, ko PSO iesnieguši attiecībā uz: “a) Eiropas platformu izveides satvari[em] atbilstīgi 20. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam [..]”; un “b) izmaiņ[ām] Eiropas platformu izveides satvaros atbilstīgi 20. panta 5. punktam un 21. panta 5. punktam”. Tāpēc ACER pēc PSO priekšlikuma lemj par īstenošanas satvariem un to izmaiņām mFRR un aFRR/IN platformu gadījumā.

86.

Savukārt PSO ziņā ir piedāvāt, un attiecīgā reģiona VRĪ – apstiprināt saskaņā ar Regulas 2017/2195 5. panta 3. punkta f) apakšpunktu metodiku, ar ko aprēķina starpzonu jaudu katram aprēķināšanas reģionam, saskaņā ar 37. panta 3. punktu ( 44 ). ACER iesaiste šajos gadījumos iespējama tikai tad, kad VRĪ nevar vienoties vai lūdz Aģentūru izlemt, saskaņā ar Regulas 2017/2195 5. panta 7. punkta un Regulas 2019/942 6. panta 10. punkta b) apakšpunkta otrās daļas noteikumiem.

87.

Starpzonu balansēšanas enerģijas apmaiņas jaudas pārvades iekļaušanas Eiropas platformās lietderība un efektivitātes palielināšana, manuprāt, neattaisno netiešas kompetences piešķiršanu ACER, lai kvalificētu to par aFRR un mFRR platformām vajadzīgu funkciju. PSO rīcībā ir tehniskie līdzekļi starpzonu jaudas aprēķināšanai un atjaunināšanai, un nav acīmredzams, ka aFRR un mFRR var šo darbību veikt efektīvāk. Turklāt šī netiešā kompetence būtu pretrunā Regulas 2017/2195 37. pantam ( 45 ).

88.

Ceturtkārt, Regulas 2017/2195 37. panta 1. punktā ir noteikts pienākums PSO pastāvīgi atjaunināt balansēšanas enerģijas starpzonu jaudas pieejamību. Tāpēc katram PSO tiek noteikts pienākums pārvaldīt apmaiņas jaudu, kas ir būtiska, lai nodrošinātu enerģijas apmaiņu starp zonām. Regulas 37. pantā nekas nav teikts par to, ka šī funkcija tiek uzticēta Eiropas platformām balansēšanas sadalei.

89.

No Regulas 2017/2195 37. panta 1. punkta var secināt, ka informāciju par zonu starpā apmaināmo balansēšanas enerģiju sniedz katrs PSO. Kā jau norādīju, tieši PSO rīcībā ir tehniskie līdzekļi, lai sniegtu datus par pieejamo starpzonu balansēšanas enerģijas jaudu. 37. panta 2. punkts papildina šo argumentu ar apgalvojumu, ka PSO izmanto pēc tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika atlikušo starpzonu jaudu, līdz brīdim, kamēr tā attīstās un piemēro jaudas aprēķina metodiku atbilstoši 3. punktā noteiktajam.

90.

Piektkārt, Regulas 2017/2195 37. panta 3. punktā ir paredzēts pakāpeniski īstenot balansēšanas enerģijas jaudas apmaiņas pārvades funkcijas saskaņotu pārvaldību. Konkrēti tajā ir noteikts, ka piecu gadu laikā visi jaudas aprēķināšanas reģiona PSO izstrādā metodiku, ar ko aprēķina starpzonu jaudu balansēšanas enerģijas apmaiņai. Tāpēc tieši PSO izstrādā šo metodiku un VRĪ to apstiprina. PSO ir arī pienākums uzturēt saskanīgumu ar Regulā (ES) 2015/1222 paredzēto starpzonu jaudas aprēķināšanas metodiku, ko piemēro tekošās dienas laikposmā ( 46 ).

91.

Man nešķiet loģiski – pretēji tam, ko uzskata Vispārējā tiesa – ka starpzonu jaudas pārvades funkcija tiek piešķirta Eiropas platformām un ka, savukārt, šīs starpzonu jaudas metodikas izstrāde ir uzticēta PSO un tās apstiprināšana – VRĪ. Ir jābūt saskaņai starp Regulas 2017/2195 37. panta 1. un 3. punktu, kas, manuprāt, pārsūdzētajos spriedumos nav ievērota.

92.

Vispārējā tiesa neņem pienācīgi vērā saikni starp Regulas 2017/2195 37. panta 3. punktu un Regulu 2015/1222. Kā jau minēju, pirmā tiesību norma prasa, lai būtu saskanīgums starp PSO izstrādāto starpzonu apmaiņas jaudas aprēķināšanas metodiku balansēšanas enerģijai un starpzonu apmaiņas jaudas aprēķināšanas metodiku, ko piemēro nākamās dienas un tekošās dienas griezumā. Regulas 2015/1222 15. panta 1. punktā ir paredzēts, ka visi PSO kopīgi izstrādā kopīgu priekšlikumu par apmaiņas jaudas aprēķināšanas reģionu noteikšanu; un tās 20. panta 2. punktā – ka visi PSO no katra apmaiņas jaudas aprēķināšanas reģiona iesniedz priekšlikumu par kopīgu koordinētu jaudas aprēķināšanas metodiku attiecīgajā reģionā.

93.

Attiecīgi, Regula 2015/1222 neaplūko vienu metodiku, kas būtu vienāda visiem PSO ( 47 ), lai aprēķinātu starpzonu apmaiņas jaudu nākamās dienas un tekošās dienas griezumā, bet aplūko dažādas atšķirīgas reģionālas metodikas. Balansēšanas enerģijas starpzonu jaudas aprēķināšana nav jāveic, izmantojot vienotu saskaņotu un obligātu metodiku visiem PSO.

94.

Sestkārt, Regulas 2017/2195 sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija, ko piemēro Vispārējā tiesa, nav noteicoša, lai kataloģizētu balansēšanas enerģijas starpzonu jaudas pārvadi kā mFRR un aFRR platformu darbībai vajadzīgu funkciju.

95.

Lai sasniegtu Regulas 2017/2195 pirmajā, sestajā, septītajā un desmitajā apsvērumā, kā arī 3. pantā izvirzītos mērķus, pietiek, ka PSO pienācīgā veidā iesniedz Eiropas platformām datus par balansēšanas enerģijas starpzonu apmaiņas jaudu.

96.

Tāpēc apelācijas sūdzības otrā pamata pirmā daļa ir jāapmierina.

97.

Apelācijas sūdzības otrā pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kas sastāv no tā, ka nav nošķirti pienākumi, kas, kā PSO, ir tiem uzticēti kā “vajadzīgas” funkcijas mFRR un aFRR platformu izmantošanai, no vienas puses, un to tiesības piedāvāt papildu funkciju iekļaušanu šajās platformās, no otras puses. Tie apgalvo, ka ACER nevar tiem uzlikt nevienu papildu funkciju pretēji tam, ko ir atzinušas Apelācijas valde un Vispārējā tiesa.

98.

ACER noraida šo argumentu un uzskata pārsūdzēto spriedumu interpretāciju par apstiprinātu tiesībās.

99.

Vispārējās tiesas tēzes sākumpunktos ir šādi:

100.

Vispārējā tiesa galīgi apstiprināja Apelācijas valdes lēmumu, kas savukārt apstiprināja PSO nostājai pretrunā esošos ACER lēmumus. Tā apgalvo, ka starpzonu jaudas pārvade, kas noteikta Regulas 2017/2195 37. pantā, ir “vispārīgi jākvalificē” ( 50 ) par funkciju, kāda vajadzīga mFRR un aFRR platformu darbībai.

101.

Manuprāt, pēc tam, kad ir konstatēts, ka šīs apelācijas sūdzības otrā pamata daļas saturs lielā mērā pārklājas ar apelācijas sūdzības pirmā pamata saturu, pārsūdzētajos spriedumos pieļautā tiesību kļūda atkal izpaužas kā tas, ka netiek novērtēts, ka vajadzīgas funkcijas – kā nepieciešamas saskaņā ar Regulas 2017/2195 20. un 21. pantu – mFRR un aFRR platformu izveidei, ir, kā tajās pašās tiesību normās noteikts, aktivizācijas optimizēšanas un PSO‑PSO norēķinu funkcijas.

102.

Pieejamās starpzonu apmaiņas jaudas pārvades un pastāvīgas atjaunināšanas funkcija, atkārtoju, nav balansēšanas platformu darbībai vajadzīga funkcija, bet uz to attiecas atšķirīgs juridiskais režīms, ko nosaka Regulas 2017/2195 37. pants.

103.

ACER piešķirot mFRR un aFRR platformām, pretēji PSO nostājai, starpzonu apmaiņas jaudas pārvades un pastāvīgas atjaunināšanas funkciju, PSO un VRĪ faktiski zaudē tiesības, kas tiem piešķirtas ar Regulas 2017/2195 37. pantu. Tādējādi tiem tiek liegtas pilnvaras kopīgi izlemt, kā vislabāk pārvaldīt šo funkciju, kas saskaņā ar to priekšlikumu paredzēja iecelt vienotu struktūru, kam uzticēts pārvaldīt jaudu kā daudzplatformu funkciju.

104.

Priekšlikumos, kas iesniegti ACER attiecībā uz mFRR un aFRR platformām, PSO kopīgi novērtēja, ka jaudas pārvades funkcija faktiski ir daudzplatformu funkcija, kas visām šīm platformām būtu jāīsteno koordinēti un centralizēti. Starpzonu apmaiņas jaudas aprēķināšana par visiem attiecīgajiem PSO tiktu veikta, izmantojot “jaudu pārvaldības informātikas moduli”, kas iegūtos rezultātus tieši pievienotu šo platformu aktivizācijas optimizēšanas funkcijai.

105.

PSO savos priekšlikumos norādīja, ka vēlas saglabāt pilnīgu brīvību koordinēti un centralizēti uzticēt jaudas pārvadi kādai citai struktūrai, kas nav vienotā par aktivizācijas optimizēšanu un PSO‑PSO norēķinu īstenošanu atbildīgā struktūra. Gaidot, līdz jaudas pārvades funkcija tiks ieviesta šādā koordinētā un centralizētā veidā, PSO uzskatīja, ka vienotā struktūra, kas atbild par aktivizācijas optimizēšanas un PSO‑PSO norēķinu veikšanu, teorētiski varētu veikt arī jaudas pārvadi, ievietojot aktivizācijas optimizēšanas funkcijā katra attiecīgā PSO sniegtos datus ( 51 ).

106.

Kā jau minēju, nav strīda par to, ka mFRR un aFRR platformām ir vajadzīgi dati par balansēšanas enerģijas starpzonu apmaiņas jaudu. Tomēr šādus datus platformām var sniegt PSO, un tie nav jāpārvalda tieši šajās platformās.

107.

Nekas neliedz PSO kopīgi vienojoties nolemt piedāvāt iekļaut mFRR un aFRR platformās jaudas pārvadi kā papildu funkciju, ja tas rada efektivitātes pieaugumu. Taču tas ir viņu pašu un VRĪ lēmums saskaņā ar Regulas 2017/2195 37. pantu, un tiem to nevar noteikt ACER, piemērojot tās pašas regulas 20. un 21. pantu.

108.

Tāpēc uzskatu, ka ir jāapmierina arī apelācijas sūdzības otrā pamata otrā daļa.

109.

Atbilstoši Tiesas Statūtu 61. panta pirmajai daļai gadījumā, ja apelācijas sūdzība ir pamatota, Tiesa atceļ Vispārējās tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā Tiesa var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

110.

Ierosinu Tiesai apmierināt PSO apelācijas sūdzības un attiecīgi atcelt pārsūdzētos spriedumus. Man nešķiet iespējama pārsūdzēto spriedumu daļēja atcelšana, jo punkti, kuros pieļautas tiesību kļūdas, ir šiem spriedumiem būtiski. Tāpēc ir jāveic pilnīga atcelšana.

111.

Uzskatu arī, ka Tiesas rīcībā ir nepieciešamā informācija, lai pieņemtu galīgo spriedumu par prasībām atcelt lēmumus, kas apstrīdēti Vispārējā tiesā.

112.

Šeit izklāstīto iemeslu dēļ ir jāapmierina Vispārējā tiesā izvirzītais trešais atcelšanas pamats attiecībā uz Apelācijas valdes pienākuma veikt ACER lēmumu pilnīgu pārbaudi neizpildi, kā arī otrā atcelšanas pamata ceturtā līdz astotā daļa. Attiecīgi, ir pilnībā jāatceļ abi apstrīdētie ACER Apelācijas valdes lēmumi.

113.

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

114.

Reglamenta 138. panta 1. punktā, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz minēta Reglamenta 184. panta 1. punktu, noteikts, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

115.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji ir lūguši piespriest ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Ja, kā ierosinu, to apelācijas sūdzības tiks apmierinātas, būs jāpiespriež ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

116.

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, ierosinu Tiesai: