6.2.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 45/28


Prasība, kas celta 2022. gada 13. decembrī – Madre Querida u.c./Komisija

(Lieta T-781/22)

(2023/C 45/37)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Madre Querida, SL (Burela, Spānija), Hermanos GaldoSL (Burela), Pesqueras Breogan, SL (Burela), Breso Pesca, SL (Burela), Casariego 99, SL (Ribadeo, Spānija), Pesquerías Mapa, SL (Gozon, Spānija), Virgen de Pastoriza, SL (Burela), Pesca Norte Breogan, SL (Burela), Basanta Frá Hnos, CB (Burela), Armapesca Burela, SL (Burela), Deycon Pesca, SL (Viveiro, Spānija), Larrabaste, SLU (Cariño, Spānija), Pesqueras Canoura, SL (Burela), Pesqueras Luarquesa, SL (Navia, Spānija), Pastor Nauta, CB (Cervo, Spānija), Villaselan 99, SL (Tapia de Casariego, Spānija), Organización de Productores Pesqueros del Puerto de Burela (LUGO) (Burela) (pārstāvji: Á. Givaja Sanz, A. Lamadrid de Pablo un V. Romero Algarra, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/1614 (1) (2022. gada 15. septembris), ar kuru nosaka esošos jeb pastāvošos dziļūdens zvejas apgabalus un izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu būt atrodamas jutīgas jūras ekosistēmas, 2. pantu un II pielikumu;

pakārtoti un papildu kārtā – pamatojoties uz LESD 277. pantu, atzīt par spēkā neesošiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2336 (2) (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (turpmāk tekstā – “Pamatregula”), 9. panta 6. un 9. punktu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas izvirza divus pamatus.

1.

Pirmais pamats ir par to, ka ar Īstenošanas regulas 2. pantu un II pielikumu netiekot ievēroti Savienības tiesību vispārējie principi, proti, diskriminācijas aizlieguma un samērīguma princips, jo šajās tiesību normās netiek ievēroti ne diskriminācijas aizlieguma princips – paredzot vienādu attieksmi pret atšķirīgiem zvejas rīkiem, kā arī atšķirīgu attieksmi pret Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas ūdeņiem -, ne samērīguma princips – pazeminot robežas tam, kas tiek uzskatīts par piemērotu un nepieciešamu Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

2.

Otrais pamats, kas ir pakārtots pirmajam pamatam, ir balstīts uz iebildi par Pamatregulas 9. panta 6. un 9. panta prettiesiskumu tāpēc, ka šīs tiesību normas esot pretrunā Eiropas Savienības tiesību vispārējiem principiem, ciktāl ar tām tiek pārkāpts LESD 291. pants, kā arī netiek ievērots samērīguma princips.


(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1614 (2022. gada 15. septembris), ar kuru nosaka esošos jeb pastāvošos dziļūdens zvejas apgabalus un izveido to apgabalu sarakstu, kuros ir vai varētu būt atrodamas jutīgas jūras ekosistēmas (OV 2022, L 242, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2336 (2016. gada 14. decembris), ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV 2016, L 354, 1. lpp.).