Prasība, kas celta 2022. gada 15. novembrī – Bourbon Offshore Interoil Shipping/Komisija

(Lieta T-721/22)

(2023/C 35/91)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bourbon Offshore Interoil Shipping – Navegação, Lda (Funšala, Portugāle) (pārstāves: S. Fernandes Martins un M. Mendonça Saraiva, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Lēmumu (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN), ko Portugāle īstenoja attiecībā uz Zona Franca da Madeira;

—	katrā ziņā un neietekmējot iepriekš minēto prasījumu, atcelt minētā Komisijas Lēmuma (ES) 2022/1414 (2020. gada 4. decembris) par atbalsta shēmu SA.21259 (2018/C) (ex 2018/NN) 4. pantu un līdz ar to arī rīkojumu par atbalsta atgūšanu no saņēmējiem kopā ar procentiem;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu saskaņā ar LESD 264. pantu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir par to, ka metodoloģija, ko Eiropas Komisija izmanto, definējot “darbvietu izveides” jēdzienu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam (OV 2006, C 54, 13. lpp.) izmantotajos FTE (pilnslodzes ekvivalenta) un GDV (gada darba vienību) jēdzienos, neesot piemērojama.

Otrais pamats ir par to, ka rīkojums par atbalsta atgūšanu no saņēmējiem kopā ar aprēķinātajiem procentiem esot nepieļaujams.