Prasība, kas celta 2022. gada 1. oktobrī– Primicerj/Komisija

(Lieta T-612/22)

(2022/C 432/44)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paola Primicerj (Roma, Itālija) (pārstāvis: E. Iorio, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2022. gada 2. augusta lēmumu (EMPL.C.1/BPM/kt (2022)5785472), ar kuru ir noraidīts lūgums (GestDem Nr. 2022/4090) iepazīties ar 2022. gada 15. jūlija atkārtoto brīdinājuma vēstuli, ko Eiropas Komisija nosūtījusi Itālijas Republikai pārkāpuma procedūrā 2016/4081 par goda tiesnešu darba nosacījumus noteicošā Itālijas tiesiskā regulējuma saderīgumu ar Eiropas Savienības tiesībām;

—	uzdot Eiropas Komisijai dot iespēju prasītājai iepazīties ar 2022. gada 15. jūlija atkārtoto brīdinājuma vēstuli, ko Eiropas Komisija nosūtījusi Itālijas Republikai pārkāpuma procedūrā 2016/4081;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gadījumā, ja tā neatzīs prasību.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir par prasības pieņemamību.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītāja izmanto Savienības pilsoņu vispārējās tiesības uz iestāžu darbības pārskatāmību, lai saņemtu vajadzīgo informāciju, pamatojoties uz tiesībām, kas visiem Savienības pilsoņiem ir garantētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1).

—	Turklāt iepazīšanās ar brīdinājuma vēstuli prasītājai konkrēti ļautu izmantot tiesības saņemt informāciju, sešus gadus vēlāk uzzinot iemeslus, kāpēc Komisija joprojām nav sniegusi motivētu atzinumu.

Otrais pamats ir par to, ka esot pārkāpti piekļuvē Savienības iestāžu dokumentiem ievērojamie principi, kas ir nostiprināti Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantā, kā arī Regulas (EK) Nr. 1049/2001 1. pantā un 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā – un ka pastāv vispārējas intereses piekļūt 2022. gada 15. jūlija atkārtotajai brīdinājuma vēstulei.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka pastāv vispārējas un prevalējošas tiesiskas intereses saņemt informāciju, proti, iepazīties ar to, ko Komisija un Itālijas Republika dara jautājumā par tiesnešu neatkarību (kas ir tiesiskas valsts būtisks priekšnosacījums), un tāpēc noteikumi par izņēmumiem no šīm piekļuves tiesībām esot jāinterpretē šauri.

—	Jau 2020. gada 16. jūlija un 2022. gada 7. aprīļa spriedumos Tiesa ir atzinusi, ka Itālijā goda tiesnešu darbību, konkrēti goda miertiesnešu darbību reglamentējošo normu kopums ir neatbilstošs un pretrunā tiesiskuma nosacījumam.

—

Noteikumiem par Savienības iestāžu dokumentu pārskatāmību un izplatīšanu ir pretrunā noliegt, ka pastāv prevalējoša vispārēja interese iepazīties nevis ar konfidenciālajiem dokumentiem un domu apmaiņu starp Itālijas Republiku un Komisiju, bet gan ar iebildumiem, kas izklāstīti 2022. gada 15. jūlija brīdinājuma vēstulē, par kuru ir plaši rakstīts Itālijas presē un par kuru pati Eiropas Komisija ir izplatījusi kopsavilkuma paziņojumu.

3.	Trešais pamats ir par to, ka neesot izpildīts pienākums norādīt Savienības iestāžu aktu pamatojumu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, izvērtējot dokumentu pamatojumu, ikviena ieinteresētā persona var uzzināt un saprast to, kādā veidā iestādes iedzīvina Līgumu, jo pamatojuma norādīšanas pienākums nodrošina gan kontroli, gan līdzdalību tādējādi, ka – padarot skaidri saprotamus tos vērtējumus, kas veikti pirms iestāžu dokumentu pieņemšanas – palīdz mazināt šo Savienībai nereti pārmesto demokrātijas deficītu.

Pamatojuma norādīšanas principi esot pārkāpti tāpēc, ka Komisija ir tikai gaužām vispārīgi un šabloniski norādījusi iemeslus, kāpēc 2022. gada 15. jūlija atkārtotās brīdinājuma vēstules izpaušana apdraudētu minēto “uzticēšanās gaisotni”, atbildēdama ar veidlapu, kurā ietvertas visai skopas norādes, kuras prasītājai un Vispārējai tiesai ļautu faktiski pārbaudīt, cik leģitīmi ir iemesli atteikumam, kas nav pietiekami pamatots konkrēti jautājumā par to, kāpēc vismaz daļēji nav izpaužams akts, kas jau daļēji ir publiskots kopā ar 2022. gada 15. jūlija pārkāpumu procedūras dokumentu kopumu, lai arī tas tika darīts veidā, lai neļauj saprast pret Itāliju izvirzīto papildiebildumu saturu un pamatojumu.

Apstrīdētajā piekļuves atteikumā neesot skaidri norādīti tā pamatā esošie iemesli, šo iemeslu juridiskais pamats, faktiskie apstākļi, nedz arī tas, kā ir ņemtas vērā dažādās lietā nozīmīgās intereses, ievērojot, ka šis atteikums skar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. un 47. pantā paredzēto tiesību izmantošanu, un tādējādi, tā kā pieņemtais akts ierobežo prasītājai Līgumā atzītās tiesības, šā akta pamatojumam esot jābūt ārkārtīgi stingram, konkrētam un precīzam, lai varētu skaidri saprast veiktās izvēles.

(1) OV 2001, L 145, 43. lpp.