Prasība, kas celta 2022. gada 22. septembrī – Silgan Holdings u.c./Komisija

(Lieta T-589/22)

(2022/C 424/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Silgan Holdings, Inc. (Stamford, Konetikuta, Amerikas Savienotās Valstis), Silgan Holdings Austria GmbH (Vīne, Austrija), Silgan International Holdings BV (Amsterdama, Nīderlande), Silgan Metal Packaging Distribution GmbH (Meisene, Vācija), Silgan White Cap Manufacturing GmbH (Hannovere, Vācija) (pārstāvji: D. Seeliger, H. Wollmann, R. Grafunder, Y.-K. Gürer un E. Venot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par spēkā neesošu pārsūdzēto lēmumu atbilstoši LESD 264. pantam, ciktāl tas attiecas uz prasītājām, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus atbilstoši Vispārējās tiesas reglamenta 134. pantam.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2022. gada 12. jūlija Lēmumu C(2022) 4761 final procedūrā saskaņā ar LESD 101. pantu [AT.40522 – Metal Packaging (sākotnēji –“Pandora”)].

Prasība ir balstīta uz šādiem trim pamatiem.

Pirmais prasības pamats: atbildētājas kompetences neesamība subsidaritātes principa pārkāpuma dēļ

Atbildētājas kompetencē neesot vest procedūru pret Silgan un pieņemt pārsūdzēto lēmumu. Ņemot vērā plašo izmeklēšanu un to, ka valsts procedūras stadija ļāva pieņemt lēmumu, Bundeskartellamt [Federālais karteļu birojs] esot bijis piemērots, lai pabeigtu izmeklēšanas procesu šajā lietā. Atbildētāja neesot bijusi labākā situācijā, lai veiktu procedūru.

Otrais prasības pamats: pilnvaru nepareiza izmantošana

Iemesls tam, ka atbildētāja uzsāka procedūru un pieņēma lēmumu, esot nenozīmīgi apsvērumi. To mērķis esot bijis apiet Vācijas tiesībās paredzētās tiesību normas attiecībā uz sankcijām par LESD 101. panta pārkāpumiem un it kā aizpildīt robu Vācijas tiesībās sankciju jautājumā.

Trešais prasības pamats: tiesību uz labu pārvaldību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu pārkāpums.

Atbildētāja neesot ievērojusi labas pārvaldības prasību un tādējādi pārkāpusi prasītāju Hartas 41. pantā paredzētās pamattiesības, jo pārsūdzētais lēmums esot nesamērīgs, pārkāpjot prasītāju tiesisko paļāvību un principu, ka administrācijai ir saistoši tās pašas pieņemtie lēmumi.