Prasība, kas celta 2022. gada 2. septembrī — Francija/VNV

(Lieta T-540/22)

(2022/C 398/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji: T. Stehelin, J.-L. Carré un E. Timmermans)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotās noregulējuma valdes Pārsūdzību izskatīšanas grupas 2022. gada 8. jūnija Lēmumu 3/2021;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) Pārsūdzību izskatīšanas grupas 2022. gada 8. jūnija Lēmumu 3/2021, ar kuru apstiprināts VNV lēmums attiecīgajai banku grupai nepiešķirt atbrīvojumu attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats ir vērsts uz to, ka apstrīdētajā lēmumā Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV ir pareizi interpretējusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 255, 1. lpp.), 12.h pantu un ka tā nav pārsniegusi diskrecionārās varas robežas.

2.	Otrais pamats ir vērsts uz to, ka Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV nav pārkāpusi tiesiskās drošības principu.

3.	Trešais pamats ir vērsts uz to, ka Pārsūdzību izskatīšanas grupa kļūdaini esot uzskatījusi, ka VNV ir izpildījusi LESD 296. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu.