—

atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/883 (2022. gada 3. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1) (turpmāk tekstā – “grozītais lēmums”), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/878 (2022. gada 3. jūnijs), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (2) (turpmāk tekstā – “grozītā regula”), ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—

piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts grozītā lēmuma 2. pants un grozītās regulas 3. pants, jo Padome esot pieļāvusi tiesību kļūdu, prasītājam maldīgi piemērodama grozītā lēmuma 2. panta 1. punkta g) kritēriju un grozītās regulas 3. panta 1. punktu, pamatīgi neizvērtējot faktus un nenorādot pietiekamu pamatojumu, lai pret personu noteiktu ierobežojošus pasākumus.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – “LESD”) 296. pants, Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkts un grozītā lēmuma 2. un 4. pants, jo Padome neesot norādījusi pietiekami specifisku un konkrētu pamatojumu, lai attaisnotu lēmumu veikt ierobežojošus pasākumus pret prasītāju atbilstoši Lēmuma 4. pantam un Regulas 3. pantam; tā esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, veikdama analīzi un nespēdama pierādīt, kāpēc uz prasītāju būtu attiecināms kāds no grozītajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem, pamatīgi neizvērtējot faktus un nenorādot pietiekamu pamatojumu, lai pret personu noteiktu ierobežojošus pasākumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Hartas 41. un 48. pants, to pamatojot ar šādiem motīviem: Padome neesot izsniegusi prasītājam pierādījumus ietverošos lietas materiālus, dodot viņam pietiekamu laiku, lai aizstāvētu savas tiesības, Padome esot noteikusi laika ierobežojumu 14 dienu apjomā apsvērumu paušanai un pierādījumus ietverošos lietas materiālus esot izsniegusi tikai vienu dienu pirms termiņa beigām, un prasītājam neesot bijis laika izskatīt pierādījumus ietverošos lietas materiālus un paust apsvērumus, lai gan Padomei būtu bijis prasītājam jādod pietiekams laiks pierādījumus ietverošo lietas materiālu izskatīšanai un apsvērumu sniegšanai un būtu bijusi jānodrošina visu aizstāvības tiesību stingra ievērošana.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 296. pants un Hartas 16. un 45. pants, jo Padome pret prasītāju esot veikusi nesamērīgus ierobežojošus pasākumus, pamatojoties uz neapstiprinātiem apgalvojumiem par faktiem, kuri katrā ziņā vairs nevarot būt pamatoti.