—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/692 (2022. gada 16. februāris) par grozījumiem, ko izdara, zinātnes un tehnikas attīstībai pielāgojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, labojot šo regulu, ciktāl ar to ieviesta saskaņota klasifikācija un marķējums vielai silanamīns, 1,1,1-trimetil-N-(trimetilsilil)-, hidrolīzes ar silīciju produktiem; pirogēnisku, sintētiski amorfu silīcija dioksīdu nanoformā ar apstrādātu virsmu (turpmāk tekstā – “viela” vai “SAS-HMDS”) (CAS Nr. 68909-20-6) (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”) (1);

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus un

—

veikt citus tiesvedībai nepieciešamos pasākumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, tika pārkāptas vairākas CLP regulas (2) normas, tostarp 36. un 37. pants un I pielikuma 3.9. iedaļa. Konkrētāk, Riska novērtēšanas komiteja (RAC) neesot pierādījusi, ka tika ievēroti kritēriji vielas klasificēšanai par STOT RE 2, un līdz ar to tā atzinums nav derīgs pamatojums apstrīdētajai klasifikācijai. Līdz ar to Komisijai īstenībā neesot bijis iespējams, balstoties uz RAC atzinumu, konstatēt, ka apstrīdētā klasifikācija būtu atbilstīga. Līdz ar to, pieņemdama apstrīdēto regulu, Komisija ir pārkāpusi CLP regulas 37. panta 5. punktu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka RAC nav ievērojusi CLP regulas 37. panta 4. punktā izklāstīto procedūru un ir pārkāpusi šīs normas dažādā ziņā. Pirmkārt, RAC neesot pieņēmusi savu atzinumu likumā paredzētajā 18 mēnešu termiņā. Otrkārt, RAC nedeva attiecīgajām personām formālu iespēju komentēt tās atzinumu, lai gan CLP regula ietver šādu konkrētu prasību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no 37. panta 5. punkta, proti, tā neesot pienācīgi pārliecinājusies, vai saskaņotās klasificēšanas un marķēšanas (SKM) procedūra ir noritējusi pienācīgi un atbilstoši CLP regulai. Līdz ar to Komisijai īstenībā neesot bijis iespējams konstatēt, ka apstrīdētā klasifikācija būtu atbilstīga, un tā apstrīdētās regulas pieņemšanā neesot ievērojusi CLP regulas 37. panta 5. punktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemdama apstrīdēto regulu bez iepriekšēja ietekmes novērtējuma veikšanas un dokumentēšanas, Komisija neesot izpildījusi savu apņemšanos Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu un neesot ievērojusi labas pārvaldības principu.