7.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 109/32


Prasība, kas celta 2022. gada 19. janvārī – Vyatsky Plywood Mill/Komisija

(Lieta T-32/22)

(2022/C 109/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vyatsky Plywood Mill OOO (Kirova, Krievija) (pārstāvji: M. Krestiyanova un N. Tuominen, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1930 (2021. gada 8. novembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam (1), pilnā apmērā, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un saistībā ar to.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas (2) 3. un 4. pantu, pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemdama vērā EU Plywood Associations apgalvojumus, kad tā noteica ražojuma tvērumu un Savienības ražošanas nozares sastāvu un definīciju, un pārkāpusi labas pārvaldības principu. Komisijai kā objektīvai izmeklēšanas iestādei būtu vajadzējis koncentrēties uz pierādījumiem, ko pēc savas ierosmes bija iesniegusi EU Plywood Associations, pārbaudīt tos un sniegt to pienācīgu faktisku un juridisku vērtējumu ražojuma tvēruma kontekstā, kas ir antidempinga izmeklēšanas pamatelements, kurš ietekmē visus tās secinājumus. Komisija arī faktiski noraidīja/neņēma vērā jebkādus prasītājas pierādījumus vai argumentus par EU Plywood Associations apgalvojumiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. pantu, kļūdaini veikdama cenu analīzi kaitējuma un cēloņsakarības kontekstā. Pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā cenu attīstību pēc IP un neesot pienācīgi ņēmusi vērā acīmredzamo tirgus segmentāciju. Otrkārt, Komisija neesot novērtējusi ietekmi, kāda ir Savienības ražošanas nozares piekļuvei galvenajai izejvielai, importam no trešām valstīm un jebkādas potenciālai Krievijas diskriminēšanai.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 21. pantu, jo antidempinga pasākumu noteikšana Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa importam ir pretrunā Savienības vispārējām interesēm. Savienības ražošanas nozare, ar to nesaistīti importētāji un lietotāji būs spiesti saskarties ar augstas kvalitātes un videi draudzīga bērza saplākšņa – par samērīgu cenu – trūkumu.

4.

Ar ceturto pamatu pakārtoti – gadījumam, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētā regula ir jāatstāj spēkā – tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot pasākumu tā pašreizējā formā, kas neatbilst Savienības interesēm. Procedūras tvērumam vairāk atbilstu tas, ja pasākumi būtu tikuši noteikti kā mainīgs maksājums, kas balstīts uz ad valorem maksājumu, kura maksimums būtu minimālā importa cena.


(1)  OV 2021, L 394, 7. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).