1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Puma SE lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2022. gada 21. septembra lēmumu lietā R 1900/2021‑3 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

2021. gada 13. aprīlī prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu par reģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu pēc pieteikuma, ko 2017. gada 23. augustā iesniegusi Road Star Group un kas ir attēlots šādi:

3

Preces, saistībā ar kurām paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 02.04. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “kurpes”.

4

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam bija izvirzīts Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu, paredzētais pamats.

5

Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar to, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, it īpaši attiecībā uz agrākajiem dizainparaugiem un turpmāk attēlotajām precēm:

–	agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0005 (turpmāk tekstā – “D 1”):

–	agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0006 (turpmāk tekstā – “D 2”):

–	agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0003 (turpmāk tekstā – “D 3”):

–	agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0002 (turpmāk tekstā – “D 4”):

–	agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0001 (turpmāk tekstā – “D 5”):

–	prece “NRGY v2” ar preču zīmi “PUMA”, kas ietverta katalogā Run/Train/Fit A/W 2016 (turpmāk tekstā – “D 6”):

–	prece “Mega NRGY Knit”, kas tīmeklī piedāvāta tiešsaistes pirkšanas un pārdošanas vietnē (turpmāk tekstā – “D 7”):

6

Ar 2021. gada 24. septembra lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, jo tam esot individuāls raksturs.

7

2021. gada 12. novembrī prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

8

Ar apstrīdēto lēmumu EUIPO Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību. Pirmkārt, Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 7 ir tikuši darīti pieejami sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē. Otrkārt, runājot par informēta lietotāja definīciju Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, tā uzskatīja, ka šis lietotājs ir persona, kas parasti pērk kurpes un kam ir samērā augsts uzmanības līmenis. Treškārt, attiecībā uz radošo brīvību tā norādīja, ka autoram ir plaša brīvība attiecībā uz kurpju radīšanu un, konkrētāk, attiecībā uz struktūru, formu, materiālu, krāsu, rakstiem un dekoratīviem elementiem. Ceturtkārt, attiecībā uz kopiespaidu tā uzskatīja, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 7 informētam lietotājam rada atšķirīgu kopiespaidu. Tātad Apelācijas padome secināja, ka apstrīdētais dizainparaugs nav jāatzīst par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu.

9

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

10

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

11

EUIPO apgalvo, ka prasība ir acīmredzami nepamatota, jo prasības pieteikumā prasītāja ar pirmo prasījumu ir lūgusi, pirmkārt, atcelt Apelācijas padomes lēmumu, kas atšķiras no šajā lietā faktiski izskatītā lēmuma, un, otrkārt, atzīt par spēkā neesošu citu dizainparaugu, nevis to, attiecībā uz kuru tā bija lūgusi atzīt par spēkā neesošu Apelācijas padomē.

12

Tiesas sēdē prasītāja atzina, ka prasības pieteikuma pirmajā prasījumā ir pieļauta kļūda. Tomēr tā uzskata, ka no prasības pieteikuma satura acīmredzami izriet, ka prasība un lūgtā atcelšana attiecas uz apstrīdēto lēmumu un [spēkā neesamības atzīšana attiecas uz] apstrīdēto dizainparaugu.

13

Šajā ziņā jākonstatē, tāpat kā to dara prasītāja, ka no prasības pieteikuma izriet, ka EUIPO konstatētā kļūda ir pārrakstīšanās kļūda un ka prasība tomēr ir vērsta pret apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto Kopienas dizainparaugu, kā tas konkrēti izriet no prasības pieteikuma ievada punktiem, it īpaši no tā 17. punkta, un – vispārīgāk – no visiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem, kas ļauj tos nepārprotami identificēt. Līdz ar to EUIPO lūgums šī iemesla dēļ noraidīt prasību ir jānoraida.

14

Ar pirmā prasījuma otro daļu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu.

15

Šajā ziņā jāuzskata, ka ar šo lūgumu prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 61. panta 3. punktu ir iesniegusi lūgumu veikt grozījumus, aicinot Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem Apelācijas padomei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. februāris, Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Zaharieva (Saldējuma maisiņu [konusu] iepakojums), T‑794/16, nav publicēts, EU:T:2018:70), 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

16

Prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu, pārkāpumu, jo Apelācijas padome būtībā neesot ievērojusi agrāko dizainparaugu aizsardzības apjomu un esot kļūdaini secinājusi apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.

17

Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu, ja tas neatbilst minētās regulas 4.–9. pantā noteiktajām prasībām, tostarp novitātes un individuālā rakstura prasībām.

18

Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam uzskata, ka dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopiespaida, kādu šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas darīts pieejams sabiedrībai līdz tam datumam, kad iesniegts reģistrācijas pieteikums.

19

Kopienas dizainparauga individuālā rakstura vērtējums būtībā tiek veikts, īstenojot četru posmu pārbaudi. Šajā pārbaudē ir jānosaka, pirmkārt, nozare, pie kuras pieder izstrādājumi, kuros ir paredzēts iekļaut vai izmantot dizainparaugu, otrkārt, minēto izstrādājumu informēts lietotājs atbilstoši šo izstrādājumu funkcionālajam uzdevumam un, ņemot vērā šo informēto lietotāju, agrākais zinātības līmenis, kā arī uzmanības līmenis attiecībā uz līdzībām un atšķirībām, salīdzinot dizainparaugus, treškārt, autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē, kuras ietekme uz individuālo raksturu ir apgriezti proporcionāla, un, ceturtkārt, ņemot vērā individuālo raksturu, – to kopiespaidu iespējami tieša salīdzinājuma rezultāts, kurus informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs un ikviens publiskots agrāks dizainparaugs, aplūkots individuāli (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Visi/one/EUIPO – EasyFix (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

20

Ņemot vērā šos principus, jāpārbauda, vai izskatāmajā lietā Apelācijas padome varēja pamatoti uzskatīt, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs.

21

Vispirms attiecībā uz agrāko dizainparaugu darīšanu pieejamu sabiedrībai Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā būtībā uzskatīja, ka, pirmkārt, no izdrukām no EUIPO datubāzes eSearch attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem D 1 līdz D 5 un, otrkārt, izvilkumiem no katalogiem un tiešsaistes pirkšanas un pārdošanas platformas, kas attiecas uz agrākajiem D 6 un D 7 dizainparaugiem, izriet, ka tie ir pietiekami darīti pieejami sabiedrībai, lai tos varētu ņemt vērā apstrīdētā dizainparauga spēkā esamības vērtējumā.

22

Turpinājumā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā konstatēja, ka apstrīdēto dizainparaugu ir paredzēts izmantot attiecībā uz kurpēm un ka tādējādi informētam lietotājam, kuram ir interese par kurpēm, valkājot kurpes, esot augsts uzmanības līmenis.

23

Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 26. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka autora brīvības pakāpe ir augsta, jo tā ir ierobežota tikai tiktāl, ka kurpēm jāatbilst pēdu ergonomikai, jābūt izturīgām, jāļauj saglabāt stabilu stāju un jābūt ērtām un drošām valkātājam. Tomēr autors var brīvi izvēlēties formu, materiālu, krāsu, rakstus un dekoratīvus elementus.

24

Ir jāapstiprina šie Apelācijas padomes secinājumi, kuri, ņemot vērā lietas materiālos esošos elementus, šķiet pareizi, un kurus lietas dalībnieki turklāt nav apstrīdējuši.

25

Prasītāja apgalvo, ka agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 5 ir reģistrēti ar norādi “kurpju zoles” un ka pārējās kurpes grafiskais attēlojums, kas šajos agrākajos dizainparaugos ir attēlots ar punktētām līnijām, ir attēlots vienīgi tādēļ, lai novērotājam norādītu, kā zole savienota ar pārējo kurpes daļu. Līdz ar to apstrīdētā dizainparauga salīdzinājums ar agrākajiem dizainparaugiem D 1 līdz D 5 varot tikt veikts, tikai pamatojoties uz kurpju zolēm, kas ir to būtiskais elements, jo pretējā gadījumā šo elementu aizsardzība zaudētu savu iedarbību.

26

EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

27

Izskatāmajā lietā prasītāja apstrīd faktu, ka, salīdzinot attiecīgo dizainparaugu kopiespaidu, ir ņemta vērā gan apstrīdētā dizainparauga virsa, gan agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 punktētie elementi. Šie divi iebildumi jāizskata secīgi, lai noteiktu atbilstošos elementus, kas jāņem vērā, salīdzinot attiecīgo dizainparaugu kopiespaidus.

28

Jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. pantam konfliktējošo dizainparaugu radītā kopiespaida salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā katra no šiem dizainparaugiem izskatu kopumā (spriedums, 2021. gada 28. oktobris, Ferrari, C‑123/20, EU:C:2021:889, 46. punkts).

29

Tomēr atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 25. panta b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 6. pantu, konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam jābūt balstītam uz publiskotām apstrīdētā dizainparauga iezīmēm, un tam jāaptver tikai šī dizainparauga aizsargātās iezīmes, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtas – it īpaši tehniskas – iezīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Eternit/EUIPO – Eternit Österreich (Būvniecības panelis), T‑193/20, EU:T:2021:782, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā ziņā apstāklim, ka agrākajā dizainparaugā ir atklātas papildu iezīmes, kuru nav apstrīdētajā dizainparaugā, nav nozīmes strīdīgo dizainparaugu salīdzinājumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 21. jūnijs, Haverkamp IP/EUIPO – Sissel (Oļu pludmales virsmas musturs), T‑228/16, nav publicēts, EU:T:2018:369, 38. punkts, un 2021. gada 10. novembris, Būvniecības panelis, T‑193/20, EU:T:2021:782, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Tādējādi, lai veiktu konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājumu, jānosaka, kuri elementi ir faktiski aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu un kuri tādējādi šajā ziņā ir būtiski (spriedums, 2018. gada 21. jūnijs, Oļu pludmales virsmas musturs, T‑228/16, nav publicēts, EU:T:2018:369, 37. punkts).

32

Izskatāmajā lietā jākonstatē, ka apstrīdētais dizainparaugs ir reģistrēts ar norādi “kurpes” un ka tajā ir attēloti dažādi pilna kurpes modeļa dizainparauga skati – kā izriet no šā sprieduma 2. punkta.

33

Tāpēc, ņemot vērā šā sprieduma 28.–31. punktā minēto judikatūru, salīdzinot apstrīdēto dizainparaugu ar agrākiem dizainparaugiem, jāņem vērā visi elementi, kas faktiski ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu, kurā attēlota visa kurpe, kas sastāv gan no kurpes zoles, gan no virsas.

34

Tātad attiecīgo dizainparaugu salīdzinājums nevar aprobežoties tikai ar apstrīdētā dizainparauga zoles izskata salīdzinājumu ar agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 esošo zoli, kas ir vienīgā aizsargātā daļa.

35

Prasītāja apgalvo, ka šāda risinājuma sekas ir tādas, ka tiek apšaubīta dizainparauga aizsardzība tikai attiecībā uz izstrādājuma daļu. Tomēr jānorāda, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata pārbaude atšķirībā no šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vai atšķirībā no tiesvedības par pārkāpumu neietilpst agrāko tiesību aizsardzības loģikā. Proti, Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats ir vērsts vienīgi uz to, lai noteiktu, vai apstrīdētais dizainparaugs atbilst šīs pašas regulas 4.–9. pantā paredzētajām reģistrācijas prasībām.

36

Tomēr, ja par pamatu ņemtu agrākā dizainparauga aizsargātās iezīmes, kā to vēlētos prasītāja, nevis apstrīdētā dizainparauga aizsargātās iezīmes, tas nozīmētu izslēgt no apstrīdētā dizainparauga salīdzinājuma elementus, kas ir aizsargāti. Tā rezultātā netiktu pārbaudīts, vai minētais dizainparaugs kopumā atbilst aizsardzības prasībām, un tas tādējādi būtu pretrunā Regulas Nr. 6/2002 4. pantam.

37

Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentu, atbilstoši kuram zole esot kurpes būtiskais elements, jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru nav izslēgts, ka, salīdzinot dizainparaugus, katra no tiem radītajā kopiespaidā dominē noteiktas attiecīgo preču vai preču daļu iezīmes. Lai noteiktu, vai konkrētā iezīme ir dominējošā attiecībā pret preci vai tās daļu, jānovērtē vairāk vai mazāk izteiktā ietekme, ko attiecīgās preces vai tās daļas atsevišķās iezīmes rada uz šīs preces vai tās daļas izskatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 25. oktobris, Merlin u.c./ITSB – Dusyma (Spēles), T‑231/10, nav publicēts, EU:T:2013:560, 36. punkts).

38

Ir jānorāda, tāpat kā to dara EUIPO, ka prasītāja nav minējusi, kāpēc zole būtu jāuzskata par būtisku kurpes elementu, un tas pats par sevi varētu pamatot salīdzinājumu. Turklāt, pat pieņemot, ka no tīri tehniskā viedokļa tas tā ir, šim konstatējumam nav nozīmes saistībā ar dizainparauga aizsardzību, jo atšķirībā no patentiem tiek aizsargāts tikai izskats.

39

Izskatāmajā lietā nav iemesla uzskatīt, ka no tīri vizuālā viedokļa zole informētam lietotājam ir iezīme, kas ir dominējoša salīdzinājumā ar pārējo kurpes daļu. Zolei, augstākais, būs tikpat liela nozīme kā virsai kurpes kopējā vizuālajā iespaidā.

40

Tādējādi, ņemot vērā šā sprieduma 37. punktā minēto judikatūru, nevar uzskatīt, ka kopiespaidā starp attiecīgajiem dizainparaugiem dominēs zoļu izskats.

41

Lai gan EUIPO pamatnostādnēm par reģistrētu Kopienas dizainparaugu pieteikumu izskatīšanu nav saistoša spēka, tās ir atsauces dokuments par EUIPO praksi dizainparaugu jomā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 8. jūnijs, Muschaweck/EUIPO – Conze (UM), T‑293/21, EU:T:2022:345, 38. punkts). Šajā ziņā minēto pamatnostādņu 5.4. punktā, redakcijā, kas bija piemērojama 2023. gada 31. martā, ir noteikts:

“Vizuālās disklamācijas norāda, ka aizsardzība netiek pieprasīta un reģistrācija netiek piešķirta atveidojumā redzamā dizainparauga konkrētām īpatnībām. Tādējādi tās parāda daļas, kurām aizsardzība nav paredzēta. To var panākt [tostarp] tās dizainparauga daļas, kurām aizsardzība netiek pieprasīta, apvelkot ar pārtrauktu līniju, apēnojot tās citas krāsas tonī vai izmantojot izplūdušus to attēlus [..]”.

42

Izskatāmajā lietā agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 5 ir reģistrēti ar norādi uz “kurpju zoles” un, kā izriet no šā sprieduma 5. punkta, atveido kurpes zoles izskatu ar punktētu kurpes virsas izskatu. Jākonstatē, ka attiecībā uz redzamo punktēto virsu nav pieprasīta nekāda aizsardzība.

43

Kā izriet no šā sprieduma 29. punktā minētās judikatūras, konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam jābalstās uz apstrīdētā dizainparauga publiskotām un aizsargātajām iezīmēm, kas ietver kurpes zoles un virsas izskatu.

44

Līdz ar to jānosaka, vai agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 apavu virsas izskats arī var tikt ņemts vērā, salīdzinot konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu, lai gan runa nav par iezīmēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta aizsardzība.

45

Šajā ziņā no Regulas Nr. 6/2002 14. apsvēruma izriet, ka dizainparauga individuālā rakstura vērtējumam atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. pantu, būtu jāietver konstatējums, vai informētam lietotājam kopējais iespaids, kas radies, aplūkojot dizainparaugu, skaidri atšķiras no iespaida, kas viņam radies no jau esoša dizainparauga veidojuma (spriedums, 2021. gada 16. jūnijs, Davide Groppi/EUIPO – Viabizzuno (Galda lampa), T‑187/20, EU:T:2021:363, 25. punkts).

46

Proti, Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. pantu, paredzētajā spēkā neesamības pamata pārbaudē agrākajam dizainparaugam ir vienīgi jāatklāj agrākais attīstības līmenis. To veido agrākie dizainparaugi, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai attiecīgā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā. Tomēr agrākā dizainparauga piederība pie minētā attīstības līmeņa izriet tikai no tā, vai tas ir darīts pieejams sabiedrībai (skat. spriedumu, 2021. gada 16. jūnijs, Galda lampa, T‑187/20, EU:T:2021:363, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

47

Tādējādi, lai noteiktu, vai agrāka dizainparauga elementi var tikt ņemti vērā, nav jākoncentrējas uz dizainparauga aizsardzības priekšmetu, bet gan vienīgi uz jautājumu par to, vai šie elementi ir darīti pieejami sabiedrībai.

48

Šajā ziņā Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā ir precizēts, ka dizainparaugu uzskata par darītu pieejamu sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai pirms Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā.

49

Turklāt, lai dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmētu visu tā elementu darīšanu par pieejamu, ir nepieciešams, lai tie šīs darīšanas par pieejamu brīdī būtu skaidri un precīzi redzami (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 28. oktobris, Ferrari, C‑123/20, EU:C:2021:889, 38. un 39. punkts).

50

Izskatāmajā lietā prasītāja nav apstrīdējusi, ka agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi, proti, punktētu kurpju virsas izskats, arī ir tikuši darīti pieejami vienlaikus ar minēto dizainparaugu aizsargāto daļu. Turklāt jānorāda, ka agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi ir pietiekami skaidri un precīzi redzami, lai bez interpretācijas centieniem uztvertu kurpju virsu un tās dažādo daļu izskatu, kā, piemēram, kapes, auklas vai arī priekšdaļas virsmas izskatu.

51

Līdz ar to Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi var tikt ņemti vērā, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.

52

Prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka apstrīdētajam dizainparaugam un agrākajiem dizainparaugiem ir vienas un tās pašas iezīmes zoles zonā un, otrkārt, ka apstrīdētā dizainparauga starpzoles iezīmes ir identiskas agrākā dizainparauga D 7 iezīmēm.

53

Pakārtoti prasītāja norāda, ka visu aplūkoto dizainparaugu salīdzinājums esot iespējams tikai ar agrākajiem dizainparaugiem D 6 un D 7, kuri rada tādu pašu kopiespaidu kā apstrīdētais dizainparaugs. Šajā ziņā prasītāja apstrīd, ka apstrīdētā lēmuma 38. punktā ir ņemta vērā agrākajam dizainparaugam D 6 raksturīgā paplašinātā josla pie pamatnes – kas sākas horizontāli un pēc tam paceļoties sašaurinās uz aizmuguri un kas ir atrodama agrākajā dizainparaugā D 6 –, jo tā ir Eiropas Savienības preču zīme.

54

Turklāt prasītāja apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru apstrīdētā dizainparauga motīvu daudzveidība radot atšķirīgu kopiespaidu. Proti, šī rakstu daudzveidība radot iespaidu, ka kurpes ir adītas, kas esot arī agrākā dizainparauga D 7 kurpes virsas radītais iespaids.

55

Prasītāja apstrīd arī to, ka apstrīdētajam dizainparaugam atšķiras virsas konfigurācija. Šajā ziņā starp apstrīdēto dizainparaugu un agrāko dizainparaugu D 6 nepastāvot būtiskas atšķirības [kurpes] manšetes daļā. Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā dizainparauga papēža kapes izskatu nosaka tās tehniskā funkcija –neļaut kurpes augšējai daļai sakrist un ka tātad uz to neattiecas Kopienas dizainparauga aizsardzība saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktu. Visbeidzot – visos attiecīgajos dizainparaugos esot ietverta auduma josla, kas vertikāli piestiprināta papēža kapes zonā.

56

EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

57

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūra dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopiespaida par atšķirīgumu vai no “dežavū” [déjà vu] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, lai gan tās varētu būt kaut kas lielāks nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu (skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, Antrax It/EUIPO – Vasco Group (Radiatoru termosifoni),T‑828/14 un T‑829/14, EU:T:2017:87, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Turklāt no judikatūras izriet, ka dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam ir jābūt sintētiskam un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar analītisku līdzību un atšķirību uzskaitījuma salīdzinājumu (spriedums, 2015. gada 29. oktobris, Roca Sanitario/ITSB – Villeroy & Boch (Krāns ar vienu rokturi), T‑334/14, nav publicēts, EU:T:2015:817, 58. punkts).

59

Turklāt, tā kā vārdiskie un grafiskie elementi, kas ietverti attiecīgajos dizainparaugos, ir uz ražojuma izvietotas atšķirtspējīgas preču zīmes vai apzīmējumi, lai norādītu tā izcelsmi, kuriem nav ornamentālas vai dekoratīvas funkcijas un kuri nav ražojuma iezīmes, kas attiecīgajiem ražojumiem piešķir to veidolu Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) un b) punkta izpratnē, šiem elementiem nav nozīmes, salīdzinot kopiespaidu, lai noteiktu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Sanford/EUIPO – Avery Zweckform (Etiķetes), T‑443/20, EU:T:2021:767, 80. punkts).

60

Vispirms jānorāda, kā izriet no šā sprieduma 34. un 51. punkta, ka agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 esošie atrunu elementi ir jāņem vērā, jo tie ir darīti pieejami sabiedrībai un ir skaidri un precīzi norādīti, un ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgo dizainparaugu salīdzinājums nevar attiekties vienīgi uz zoļu savstarpēju salīdzināšanu.

61

Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 40. punkta, saistībā ar kopiespaidu starp attiecīgajiem dizainparaugiem nav jāpiešķir lielāka nozīme kādai konkrētai kurpes daļai.

62

Apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka attiecīgie dizainparaugi sakrīt tādēļ, ka runa ir par kurpēm ar auklām, ar zemu manšeti un teksturētu zoli ar dilstošu biezumu, bet tie ir pietiekami atšķirīgi, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopiespaidu.

63

Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 31. punktā secināja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir dažādi raksti, tādi kā paralēlās līnijas un punkti, turpretim agrākajos dizainparaugos D 1 un D 2 ir divi atšķirīgi ielaidumi papēža kapes un uz purngala zonā. Turklāt apstrīdētajam dizainparaugam ir īpaši liela papēža kape un trīs pāri cilpiņu, kas ir izvietotas tālāk no kurpes manšetes, savukārt agrākajiem dizainparaugiem D 1 un D 2 ir zemāka papēža kape un pieci pāri cilpiņu, kuri izvietoti tuvāk kurpes virsai.

64

Apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome arī norādīja, ka attiecīgajiem dizainparaugiem ir citas atšķirības zoles zonā. Konkrētāk, Apelācijas padome uzskatīja, ka atšķirībā no agrākajiem dizainparaugiem D 1 un D 2 apstrīdētā dizainparauga zole sastāv no diviem slāņiem, tās aizmugurējā daļā ir izliekums un konusveidīga pazole, kas izliecas uz augšu purngala daļā.

65

Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

66

Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes, it īpaši attiecībā uz agrākā dizainparauga D 1 zoles tekstūru. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākiem dizainparaugiem D 1 un D2 atšķiras galvenokārt ar virsas rotājumu, pazoles esamību, noapaļotu manšeti bez asiem iegriezumiem un stilizētu kapi, kas sniedzas līdz kurpes vidum. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai attiecīgajiem dizainparaugiem piešķirtu atšķirīgu kopiespaidu, ko pamanīs informēts lietotājs, kurš veltīs tam daudz uzmanības.

67

Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

68

Proti, prasītāja ir balstījusies vienīgi uz salīdzinājumu starp zolēm attiecīgajos dizainparaugos, norādot, ka tām ir vairākas kopīgas iezīmes, tostarp zole, kas nedaudz sašaurinās no papēža zonas līdz kurpes purngalam, kur tā nedaudz ieliecas uz augšu, struktūra, kas līdzīga polistirola virsmai, dažādi vienkrāsaini balti atsevišķi moduļi, kuri novietoti blakus cits citam, struktūra, kas vienveidīgi stiepjas pāri visam zoles sānu skatam, un zole, kura izvietota uz pazoles un kurai ir viegls izvirzījums uz aizmuguri papēža līmenī.

69

Tomēr šā sprieduma 66. punktā norādītās atšķirības ir nozīmīgākas nekā prasītājas identificētās kopīgās iezīmes un ir pietiekamas, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu starp attiecīgajiem dizainparaugiem. Šis secinājums it īpaši ir balstīts uz faktu, ka pretēji prasītājas vērtējumiem Apelācijas padomes vērtējumi nebalstās vienīgi uz zoļu salīdzinājumu un ka attiecīgo dizainparaugu virsas būtiski atšķiras, kas ļauj radīt atšķirīgu kopiespaidu uz informētu lietotāju.

70

Apstrīdētā lēmuma 35. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka atšķirībā no agrākajiem dizainparaugiem D 3 līdz D 5 apstrīdētajā dizainparaugā ir attēlota papēža kape ar paralēlu līniju rakstu, ar daudzām līnijām un kontrastējošiem punktiem rotātu virsmu, ar priekšdaļas virsmu, ko rotā zosu kāju raksts, pazemināta manšete bez redzamas mēlītes vai atbalsta Ahileja cīpslas zonā, un divas rindas ar trim cilpām, kuras savienotas ar krusteniski sasietām auklām. Savukārt agrākajos dizainparaugos D 3 līdz D 5 esot redzami divi uzšuvumi uz virsas, atsevišķa mēlīte un atbalsts Ahileja cīpslas zonā, un pieci pāri cilpu ar taisni sasietām auklām.

71

Konkrētāk, attiecībā uz zoli Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 36. punktā konstatēja, ka apstrīdētā dizainparauga zole sastāv no diviem atšķirīgiem slāņiem, ka tā aizmugurē ir izteikti izliekta un savienojas ar virsu pa gludu līniju. Turpretim agrāko dizainparaugu D 3 līdz D 5 zoles veidojot tikai viens slānis ar robotu malu savienojuma ar virsu vietā un mazāku izliekumu nekā apstrīdētajā dizainparaugā. Turklāt Apelācijas padome norādīja, ka apstrīdētā dizainparauga pazole, šķiet, ir gluda un ka tā nosedz apavu purngalu un papēdi, savukārt agrākā dizainparauga D 4 pazole nav pilnīga un agrākā dizainparauga D 3 pazole ir ar profilu. Toties agrākajā dizainparaugā D 5 esot tikai pazole bez profila.

72

Līdz ar to Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 37. punktā uzskatīja, ka kopiespaids, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs, atšķiras no kopiespaida, kādu rada agrākie dizainparaugi D 3 līdz D 5.

73

Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

74

Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākajiem dizainparaugiem D 3 līdz D 5 atšķiras galvenokārt ar virsas rotājumu, vairāk sašaurinošos zoles formu, ar starplīniju, kas sadala starpzoli divās daļās, ar noapaļotu manšeti bez asiem iegriezumiem, ar stilizētu kapi, kura sniedzas līdz kurpes vidum, un, visbeidzot, ar izteiktas mēlītes neesamību. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu par attiecīgajiem dizainparaugiem, un to informēts lietotājs, kurš tam veltīs daudz uzmanības, pamanīs.

75

Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

76

Proti, attiecīgo dizainparaugu kopīgās iezīmes, uz kurām atsaucas prasītāja un kuras mutatis mutandis ir pārņemtas šā sprieduma 68. punktā, neļauj atsvērt minēto dizainparaugu atšķirīgo kopiespaidu. Šis secinājums tostarp izriet no fakta, ka Apelācijas padomes vērtējumi nebalstās vienīgi uz zoļu salīdzinājumu un ka attiecīgo dizainparaugu virsas būtiski atšķiras, kas ļauj radīt atšķirīgu kopiespaidu uz informētu lietotāju.

77

Tāpat pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, zoles iezīmes apstrīdētajā dizainparaugā lielā mērā atšķiras no agrāko dizainparaugu D 3 līdz D 5 iezīmēm, kā izriet no šī sprieduma 71. punkta. Turklāt apstrīdētajā dizainparaugā šī zole vairāk sašaurinās.

78

Apstrīdētā lēmuma 38. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka attiecīgajiem dizainparaugiem atšķīrās virsu rotājumi. Agrākajā dizainparaugā D 6 uz sāniem esot attēlota svītra, kas sākas ar platu horizontāli pamatni un pēc tam paceļoties uz aizmuguri sašaurinās. Savukārt agrākajā dizainparaugā D 7 ir attēlota nepārtraukta trīsstūrveida plāksne kontrastējošā krāsā ar vairāku paralēlu līniju apmali malās. Turpretim apstrīdētajā dizainparaugā uz visas virsas esot attēloti daudzi dažādi motīvi.

79

Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 39. punktā attiecībā uz virsas konfigurāciju arī norādīja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir pazemināta manšete bez redzamas mēlītes vai atbalsta Ahileja cīpslas zonā un īpaši liela papēža kape. Turpretī tā konstatēja, ka agrākajiem dizainparaugiem D 6 un D 7 ir augsts kāts, augsta mēlīte, liels atbalsta laukums Ahileja cīpslas zonā un bieza lence uz mēlītes priekšpuses, lai noturētu auklas vietā, kā arī auklu savilcējs. Atšķirībā no agrāko dizainparaugu D 6 un D 7 plānākās un šaurākās virsmas, apstrīdētā dizainparauga virsma esot arī vairāk izliekta un biezāka.

80

Attiecībā uz zoles apakšējo daļu Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 40. punktā konstatēja, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir atšķirtspējīgs raksts, ko veido trīsstūri uz papēža un purngala, kurus aptver tumšas krāsas gluda pazole, savukārt agrākā dizainparauga D 6 zolei ir vairākas joslas un līnijas un agrākajam dizainparaugam D 7 – rievota zole.

81

Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41. punktā uzskatīja, ka, ņemot vērā šīs atšķirības, kopiespaids, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs, atšķiras no kopiespaida, kādu rada agrākie dizainparaugi D 6 un D 7.

82

Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

83

Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes, it īpaši zoles zonā. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākajiem dizainparaugiem D 6 un D 7 atšķiras galvenokārt ar virsas rotājumu, ar zemu noapaļotu manšeti bez asiem griezumiem, ar stilizētāku kapi, kas sniedzas līdz pat kurpes vidum, un, visbeidzot, ar to, ka tajā nav izteiktas mēles vai platas lences, kura paredzēta aukliņu nostiprināšanai. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai attiecīgajiem dizainparaugiem piešķirtu atšķirīgu kopiespaidu, ko informēts lietotājs, kurš tam veltīs daudz uzmanības, pamanīs.

84

Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

85

Proti, prasītāja apgalvo, ka attiecīgie dizainparaugi rada vienādu kopiespaidu noteiktu kopīgu iezīmju dēļ, kas mutatis mutandis ir pārņemtas šā sprieduma 68. punktā, un tādēļ, ka apstrīdētā dizainparauga zoles profils rada tādu pašu kopiespaidu kā agrākais dizainparaugs D 7 un ka to pazole ir gandrīz identiska, jo apavu priekšējā un aizmugurējā trešdaļā ir redzami trīsstūri. Tomēr attiecīgo dizainparaugu zoles kopīgās iezīmes neļauj atsvērt minēto dizainparaugu atšķirīgo kopiespaidu, kas izriet it īpaši no tā, ka tajos ir redzama kurpes virsa, kas būtiski atšķiras pēc struktūras un rotājumiem.

86

Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, jānorāda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, ņemot vērā “svītru, kas sākas ar platu horizontāli pamatni un pēc tam paceļoties uz aizmuguri sašaurinās” un kas atbilst Eiropas Savienības preču zīmei, jo šis grafiskais apzīmējums, it īpaši tā izmēra dēļ, ievērojami ietekmē agrākā dizainparauga D 6 izskatu un, konkrētāk, tā rotājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Etiķetes, T‑443/20, EU:T:2021:767, 80. punkts).

87

Tāpat jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru apstrīdētais dizainparaugs un agrākais dizainparaugs D 7 rada tādu pašu iespaidu to stila, kas atgādina adījumu, dēļ. Proti, jākonstatē, ka kopiespaidu, kas izriet no stila, kurš atgādina adījumu, lielā mērā kompensē apstrīdētajā dizainparaugā esošais daudzo dažādo rakstu klāsts, kas lielā mērā kontrastē ar agrāko dizainparaugu D 7, kuram, izņemot svītru aizmugures kapē un trīsstūru rakstus sānos, nav īpašu rakstu.

88

Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, apstrīdētā dizainparauga manšete būtiski atšķiras no agrākā dizainparauga D 6 manšetes. Proti, atšķirībā no pēdējā minētā apstrīdētā dizainparauga manšetei nav mēlītes un tam drīzāk ir noapaļota forma bez asiem izgriezumiem.

89

Pie tam, runājot par prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētā dizainparauga īpaša lielā izmēra kapi prasa tā tehniskā funkcija, jāatgādina, ka Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, ko nosaka tikai ražojuma tehniskā funkcija.

90

Saskaņā ar judikatūru, lai novērtētu, vai ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija, ir jāpierāda, ka šī funkcija ir vienīgais faktors, kas ir noteicis šīs iezīmes, jo alternatīvu dizainparaugu esamība šajā ziņā nav noteicošā (spriedumi, 2018. gada 8. marts, DOCERAM, C‑395/16, EU:C:2018:172, 32. punkts, un 2020. gada 18. novembris, Tinnus Enterprises/EUIPO– Mystic Products et Koopman International (Šķidruma sadales iekārta), T‑574/19, EU:T:2020:543, 16. punkts).

91

Ja spēkā neesamības atzīšanas procesā ir izvirzīts Regulas Nr. 6/2002 8. panta 1. punkts, Apelācijas padomei ir jāpārbauda pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzēja iesniegtie pierādījumi un pēc tam vajadzības gadījumā tie jāsalīdzina ar attiecīgā dizainparauga īpašnieka iesniegtajiem pretējajiem pierādījumiem un tādējādi jāizvērtē katra procesa dalībnieka iesniegto pierādījumu ticamība, lai nonāktu pie secinājuma par to, vai strīdīgā ražojuma izskata iezīmes nosaka vienīgi tā tehniskā funkcija (spriedums, 2022. gada 26. janvāris, Unger Marketing International/EUIPO – Orben Wasseraufbereitung (Ūdens attīrītāji), T‑325/20, nav publicēts, EU:T:2022:23, 38. punkts).

92

Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja procesā EUIPO nav atsaukusies uz faktu, ka apstrīdētā dizainparauga kapi nosaka tā tehniskā funkcija, kā arī tā Vispārējā tiesā nav iesniegusi pierādījumus, ka šī īpaši lielā kape izrietētu vienīgi no tās tehniskās funkcijas šā sprieduma 90. punktā minētās judikatūras izpratnē. Līdz ar to šī kape nav jāizslēdz no attiecīgo dizainparaugu savstarpējā salīdzinājuma.

93

Visbeidzot – attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru visi attiecīgie dizainparaugi ietver auduma joslu, kas vertikāli piestiprināta kapes zonā, jānorāda, ka pretēji agrāko dizainparaugu auduma joslai apstrīdētā dizainparauga auduma josla nesniedzas pāri papēža kapei, un tas izraisa atšķirību, kas informētam lietotājam nepaliks neievērota.

94

Tātad Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētais dizainparaugs rada kopiespaidu, kas ir atšķirīgu no agrāko D 1 līdz D 7 dizainparaugu radītā.

95

No iepriekš minētā izriet, ka neviens no prasītājas norādītajiem agrākajiem dizainparaugiem nerada tādu pašu kopiespaidu kā tas, ko rada apstrīdētais dizainparaugs, un ka nav nekāda pamata atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

96

Tādējādi prasītājas izvirzītais vienīgais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

97

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

98

Tā kā tiesas sēde ir notikusi un tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: