1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Francijas Republika lūdz atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/400/22 “Administratori (AD 7) un eksperti (AD 9) aizsardzības rūpniecības jomā un kosmosa jomā” (OV 2022, C 233 A, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētais paziņojums par konkursu”).

2

Eiropas Komisija 2020. gada 1. janvārī izveidoja jaunu Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu, lai īstenotu Komisijas politiku aizsardzības rūpniecības jomā, par kuru līdz šim bija atbildīgs Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts.

3

Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 2022. gada 16. jūnijā publicēja apstrīdēto paziņojumu par konkursu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4

Saskaņā ar apstrīdētā paziņojuma par konkursu “Vispārīgajiem noteikumiem”“[EPSO] rīko atklāto konkursu, pamatojoties uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem, lai izveidotu kandidātu rezerves sarakstus, no kura galvenokārt Eiropas Komisija, jo īpaši Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts [..], varēs pieņemt darbā jaunus civildienesta ierēdņus (AD 7 un AD 9 funkciju grupa) [aizsardzības rūpniecības jomā un kosmosa jomā]”.

5

Apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.1. punktā (“Konkursa procedūru pārskats”) ir paredzēts, ka konkurss tiks organizēts piecos posmos, proti, “pieteikums”, “piemērotības pārbaude”, “Talent screener [Talanta vērtētājs]”, “vērtēšanas centra pārbaudījumi” un “apliecinošo dokumentu pārbaude un kandidātu rezerves sarakstu izveide”.

6

Saskaņā ar apstrīdētā paziņojuma par konkursu 3.2. punktu (“Konkrētie nosacījumi: valodas”) “piemērotajam kandidātam jāpārvalda vismaz divas no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kā noteikts tālāk 4.2.1. punktā”.

7

Saskaņā ar apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punktu (“Valodu prasības”):

“Kandidātam šajā konkursā ir vajadzīgas vismaz padziļinātas vienas no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām prasmes (vismaz C1 līmenis) un pietiekamas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasmes (vismaz B2 līmenis). Vienai no šīm valodām jābūt angļu valodai.

[..]

Šā konkursa valodu lietojuma prasībās, t.i., faktā, ka konkrēti pārbaudījumi jākārto angļu valodā, ir ņemta vērā [Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta] darbinieku pienākumu specifika. Uz abām jomām un pakāpēm, uz kurām attiecas šis paziņojums par konkursu, attiecas vienas un tās pašas prasības.

Analītiskajā darbā, iekšējā saziņā un sanāksmēs, saziņā ar ārējām ieinteresētajām personām, ziņojumu, brīfingu, runu un tiesību aktu izstrādē, publikāciju sagatavošanā, veicot citus I pielikumā minētos pienākumus, kā arī piedaloties specializētos mācību kursos, [Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta] darbinieki lieto galvenokārt angļu valodu. Angļu valodu lieto arī dienestu savstarpējās apspriedēs, starpiestāžu saziņā un revīzijas procedūrās. Tādēļ, lai kandidāti uzreiz pēc pieņemšanas darbā varētu sākt darbu, ir būtiski, lai tiem būtu labas angļu valodas prasmes.

Citu valodu prasmes tiek uzskatītas par priekšrocību, jo konkrētos gadījumos, piemēram, ar konkrētām valstīm saistītā darbā, tiek lietotas citas valodas. Tomēr, lai varētu veikt I pielikumā uzskaitītos pienākumus, veiksmīgajiem kandidātiem vajadzīgas vismaz pietiekamas angļu valodas prasmes (B2 līmenī).

Minēto iemeslu dēļ angļu valodai jābūt starp kandidātu pārvaldītajām valodām. Tas arī nosaka valodu lietojumu pieteikuma veidlapā un pārbaudījumos (sk. 4.2.2. punktu).”

8

Apstrīdētā konkursa paziņojuma I pielikumā ir norādīti raksturīgāko pienākumu piemēri, kurus var uzticēt veikt veiksmīgajiem šā konkursa kandidātiem atkarībā no jomas (aizsardzības rūpniecības joma vai kosmosa joma) un veicamās funkcijas (administrators vai eksperts).

9

Apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.2. punktā (“Pieteikuma un pārbaudījumu valodas”) ir paredzēts, ka pieteikumi jāiesniedz jebkurā no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām, izņemot sadaļu “Talent Screener” [Talantu vērtētājs], kas jāaizpilda angļu valodā. Attiecībā uz pārbaudījumiem vērtēšanas centrā loģiskās analīzes testi jākārto kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda. Intervija, kas vērsta uz prasmi pareizi novērtēt situācijas, mutiskā uzstāšanās, intervija par konkrēto jomu un rakstiskie pārbaudījumi konkrētajā jomā notiek angļu valodā.

10

Turklāt šajā punktā ir precizēts, ka “kandidāti tiek aicināti aizpildīt sava pieteikuma veidlapas sadaļu “Talent Screener”/“Talantu vērtētājs” angļu valodā, jo atlases komisija viņu atbildes vērtēs salīdzinoši”, un ka “pieteikuma sadaļu Talent Screener komisija var izmantot kā atsauces dokumentu intervijā par konkrēto jomu”.

11

Saskaņā ar apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.3.3. punktu (“Talent Screener” [Talantu vērtētājs]):

“Atlases komisija veiks kandidātu atlasi pēc kvalifikācijas to kandidātu vidū, kuri atzīti par piemērotiem. Tālab atlases komisija, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta piemēroto kandidātu pieteikuma veidlapā, salīdzinoši novērtēs viņu visu rezultātus. Sīkāka informācija ir sniegta šā paziņojuma IV pielikumā. Šā novērtējuma rezultātā atlases komisija sarindos kandidātus katrā jomā un pakāpē pēc iegūto kopējo punktu skaita. Kandidāti ar visaugstāko punktu skaitu tiks uzaicināti uz vērtēšanas centra pārbaudījumiem.”

12

Apstrīdētā konkursa paziņojuma IV pielikumā ir izklāstīti “Talent Screener” [Talantu vērtētāja] atlases kritēriji pa jomām un atlases procedūra.

13

Francijas Republikas, ko atbalsta Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Itālijas Republika, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Savas prasības pamatojumam Francijas Republika izvirza piecus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.d panta, aplūkojot to Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 22. panta gaismā, pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 27. panta pirmās daļas pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz LESD 342. pantā paredzētās procedūras nepareizu piemērošanu, kā arī Padomes Regulas Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 517/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo dažas regulas un lēmumus brīvas preču aprites, personu pārvietošanās brīvības, uzņēmējdarbības tiesību, konkurences politikas, lauksaimniecības, pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas politikas, transporta politikas, enerģētikas, nodokļu, statistikas, Eiropas komunikāciju tīklu, tiesu iestāžu un pamattiesību, tiesiskuma, brīvības un drošības, vides, muitas savienības, ārējo attiecību, ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas un iestāžu jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV 2013, L 158, 1. lpp.), 6. pantā paredzēto procedūru nepareizu piemērošanu. Ceturtais pamats attiecas uz LES 3. panta 3. punkta ceturtās daļas un Pamattiesību hartas 22. panta pārkāpumu. Piektais pamats attiecas uz LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt Savienības tiesību aktu pamatojumu neizpildi.

16

Sava pirmā pamata atbalstam Francijas Republika apgalvo, ka, ņemot vērā to, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbā tiek lietotas un ir noderīgas arī citas Eiropas Savienības oficiālās valodas, kas nav angļu valoda, it īpaši franču valoda, ar iemeslu, kas saistīts ar nepieciešamību, lai pieņemtie darbinieki varētu sākt strādāt nekavējoties, nevar pamatot to, ka konkursa 2. valodas izvēle tiek ierobežota vienīgi ar angļu valodas izvēli (turpmāk tekstā – “strīdīgais valodas ierobežojums”), jo šāds ierobežojums neatbilstot patiesajām dienesta vajadzībām. Tā apšauba Komisijas iesniegto dokumentu atbilstību, lai pierādītu, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbinieki savā darbā pārsvarā izmanto angļu valodu. Francijas Republika arī apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi saikni starp angļu valodas lietošanu Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā un apstrīdētajā paziņojumā par konkursu aprakstītajiem pienākumiem. Francijas Republika arī apgalvo, ka strīdīgais ierobežojums nav balstīts uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem. Turklāt tā apgalvo, ka, pat pieņemot, ka strīdīgo diskrimināciju varētu attaisnot ar angļu valodas lietošanu attiecīgajā ģenerāldirektorātā, Komisija neesot pierādījusi šīs diskriminācijas samērīgumu.

17

Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Itālijas Republika piekrīt Francijas Republikas argumentiem. Beļģijas Karaliste un Itālijas Republika piebilst, ka Komisija nevar pielīdzināt dienesta intereses vienīgi nepieciešamībai, lai darbā pieņemtie ierēdņi varētu nekavējoties sākt strādāt iekšējās un ārējās saziņas vajadzībām. Tā, Beļģijas Karaliste norāda, ka, lai gan Vispārējā tiesa 2021. gada 2. jūnija spriedumā Itālija/Komisija (T‑718/17, nav publicēts, EU:T:2021:316, 63. un 64. punkts) un 2021. gada 8. septembra spriedumā Spānija/Komisija (T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554, 65. punkts) ir atzinusi, ka mērķis, lai darbinieki varētu sākt strādāt nekavējoties, varētu būt leģitīms mērķis, Tiesa 2023. gada 16. februāra spriedumā Komisija/Itālija un Spānija (C‑635/20 P, EU:C:2023:98, 96. punkts) neuzskatīja, ka šāds mērķis atbrīvo Komisiju no pienākuma objektīvi pierādīt, ka pastāv dienesta intereses, ar ko attaisnojams konkursa 2. valodas izvēles ierobežojums. Turklāt Beļģijas Karaliste norāda, ka Vispārējā tiesa pati 2021. gada 2. jūnija spriedumā Itālija/Komisija (T‑718/17, nav publicēts, EU:T:2021:316, 70. punkts) ir atgādinājusi, ka mērķis, lai darbā pieņemtie ierēdņi nekavējoties varētu sākt strādāt, jālīdzsvaro ar mērķi pieņemt darbā visspējīgākos, visefektīvākos un visgodprātīgākos ierēdņus, kā arī ar darbā pieņemto ierēdņu iespējām iestādēs apgūt dienesta interesēm nepieciešamās valodas. Beļģijas Karalistes ieskatā, kā arī to ir uzsvērusi Francijas Republika, pastāvot vēl citi mērķi, kuri jālīdzsvaro ar mērķi, lai darbā pieņemtie ierēdņi nekavējoties varētu sākt strādāt, piemēram, mērķis aizsargāt Savienības valodu daudzveidību, “iedzīvināt daudzvalodību”, “pieņemt darbā darbiniekus ar dažādiem valodu profiliem, ņemot vērā uzdevumu dažādību un Savienības darbībā iesaistīto kontaktu daudzveidību vai nepieciešamību iesakņoties uzņēmējas valsts sabiedrībā”.

18

Komisija apgalvo, ka no pierādījumiem, kas iesniegti Vispārējā tiesā, izriet, ka angļu valoda ir Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta galvenā darba valoda un ka tādēļ tās zināšanas ir nepieciešamas, lai pieņemtie darbinieki nekavējoties varētu sākt darbu, kas ir Savienības Tiesas atzīts mērķis personāla politikas vispārējās interesēs. Tā precizē, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā neviena cita Savienības oficiālā valoda netiek lietota tik plaši kā angļu valoda, kas, ņemot vērā judikatūru, pamatotu šādas valodas noteikšanu par attiecīgā konkursa 2. valodu. Komisija uzskata, ka strīdīgais valodas ierobežojums esot arī samērīgs ar mērķi, lai darbā pieņemtie darbinieki nekavējoties varētu sākt darbu, jo neviens cits valodu lietojums kā vien apstrīdētajā paziņojumā par konkursu paredzētais, ņemot vērā judikatūru, neļauj sasniegt šo vispārējo interešu mērķi.

19

Vispirms jāatgādina, ka Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā ir noteikts:

“Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”

20

Pamattiesību hartas 22. pantā ir noteikts:

“Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību.”

21

Jāatgādina arī, ka Regulas Nr. 1 1. pantā ir noteikts:

“Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.”

22

Turklāt jānorāda, ka Regulas Nr. 1 1. pantā ir skaidri noteikts, kādas ir Savienības iestāžu darba valodas, un tās 6. pantā ir paredzēts, ka iestādes savos reglamentos var noteikt, kuras ar šo regulu noteiktās valodas lietojamas īpašos gadījumos.

23

Šajā ziņā vispirms jākonstatē, ka, pamatojoties uz šīs lietas materiāliem, nevar konstatēt, ka iestāde, kurā ietilpst dienests, uz kuru galvenokārt attiecas apstrīdētais paziņojums par konkursu, proti, Komisija, līdz minētā paziņojuma publicēšanai būtu pieņēmusi savā reglamentā noteikumus, lai noteiktu Regulā Nr. 1 noteiktā vispārējā valodu lietojuma piemērošanas kārtību saskaņā ar tās 6. pantu.

24

Turklāt Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā ir noteikts, ka, piemērojot Civildienesta noteikumus, diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, piemēram, valodas dēļ, ir aizliegta. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkta pirmo teikumu, “ievērojot nediskriminācijas principu un proporcionalitātes [samērīguma] principu, jebkādam to piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums un tā mērķim jābūt likumīgam darbinieku politikas vispārējās interesēs”.

25

Turklāt Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktā ir paredzēts, ka ierēdni var iecelt amatā tikai ar nosacījumu, ka viņš sniedz pierādījumu tam, ka viņam ir labas kādas Savienības valodas zināšanas un apmierinošas kādas citas Savienības valodas zināšanas. Lai gan šajā tiesību normā ir precizēts, ka apmierinošas kādas citas valodas zināšanas tiek prasītas “apjomā, kādā tas vajadzīgs viņa [kandidāta] pienākumu veikšanai,” tajā nav norādīti kritēriji, kurus var ņemt vērā, lai ierobežotu šīs valodas izvēli ar Regulas Nr. 1 1. pantā minētajām oficiālajām valodām (skat. spriedumu, 2020. gada 9. septembris, Spānija un Itālija/Komisija, T‑401/16 un T‑443/16, nav publicēts, EU:T:2020:409, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Šādi kritēriji neizriet arī no Civildienesta noteikumu 27. panta, kura pirmajā daļā bez atsauces uz valodas zināšanām ir paredzēts, ka “iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņiem” un ka “neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem”. Tas pats attiecas uz šī panta otro daļu, kurā ir vienīgi noteikts, ka “Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt piemērotus pasākumus, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju”, tostarp precizējot, ka “minētajiem piemērotajiem pasākumiem jābūt pamatotiem un to dēļ nekad nedrīkst noteikt citus amatā iecelšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem” (spriedums, 2020. gada 9. septembris, Spānija un Itālija/Komisija, T‑401/16 un T‑443/16, nav publicēts, EU:T:2020:409, 63. punkts).

27

Visbeidzot saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunktu paziņojumā par konkursu var norādīt, vajadzības gadījumā, īpašā ieņemamo amatu veida dēļ nepieciešamās valodu zināšanas. Tomēr no šīs normas neizriet vispārēja atļauja, lai varētu ierobežot konkursa otrās valodas izvēli ar ierobežota skaita oficiālajām valodām no tām, kas minētas Regulas Nr. 1 1. pantā (skat. spriedumu Spānija un Itālija/Komisija (2020. gada 9. septembris) T‑401/16 un T‑443/16, nav publicēts, EU:T:2020:409, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka konkursa kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošana ar ierobežotu valodu skaitu, izslēdzot pārējās oficiālās valodas, ir diskriminācija valodas dēļ, kas principā ir aizliegta ar Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktu (šajā ziņā skat. spriedumu,2019. gada 26. marts, Spānija/Parlaments, C‑377/16, EU:C:2019:249, 66. punkts). Acīmredzami, ka ar šādu ierobežojumu dažiem potenciālajiem kandidātiem, proti, tiem, kuriem ir apmierinošas vismaz vienas no prasītajām valodām zināšanas, ir priekšrocība, jo viņi var piedalīties konkursā un tādējādi tikt pieņemti darbā kā Savienības ierēdņi vai darbinieki, lai gan pārējie, kuriem nav šādu zināšanu, tiek izslēgti no dalības (skat. spriedumu, 2020. gada 9. septembris, Spānija un Itālija/Komisija, T‑401/16 un T‑443/16, nav publicēts, EU:T:2020:409, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Tātad plašā rīcības brīvība, kas ir Savienības iestādēm, organizējot savus dienestus, tāpat kā arī EPSO, kad tas īsteno šo iestāžu piešķirtās pilnvaras, ir stingri norobežota ar Civildienesta noteikumu 1.d pantu, līdz ar to atšķirīga attieksme valodas dēļ, kas izriet no konkursa valodu lietojuma ierobežojuma ar noteiktu oficiālo valodu skaitu, ir pieļaujama tikai tad, ja šāds ierobežojums ir objektīvi attaisnots un samērīgs ar patiesajām dienesta interesēm. Turklāt jebkādiem nosacījumiem attiecībā uz konkrētām valodas zināšanām jābūt balstītiem uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem, kas ļautu kandidātiem saprast šī nosacījuma iemeslus un Savienības tiesām pārbaudīt tā tiesiskumu (skat. spriedumu, 2023. gada 16. februāris, Komisija/Itālija un Spānija, C‑635/20 P, EU:C:2023:98, 68. punkts un tajos minētā judikatūra).

30

Tāpat jāatgādina, ka Vispārējā tiesa 2021. gada 8. septembra sprieduma Spānija/Komisija (T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554) 65. punktā nosprieda, ka, ja vien ar to saistītajā paziņojumā par konkursu nav noteikts citādi, dienesta interesēs ir tas, lai personas, kuras Savienības iestādes pieņēmušas darbā pēc tādas atlases procedūras, kāda aplūkota lietā, kurā pasludināts minētais spriedums, varētu nekavējoties sākt darbu un tādējādi spētu ātri pildīt uzdevumus, kurus minētās iestādes ir iecerējušas tām uzticēt.

31

Vispārējā tiesa 2021. gada 8. septembra sprieduma Spānija/Komisija (T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554) 66. punktā arī nosprieda, ka, pat pieņemot, ka vienmēr jāparedz laiks, lai pielāgotos jauniem uzdevumiem un darba paradumiem, kā arī laiks, kas nepieciešams integrācijai jaunā dienestā, ir leģitīmi, ja iestāde mēģina pieņemt darbā personas, kuras, tiklīdz sāk pildīt amata pienākumus, ir spējīgas vismaz, pirmkārt, sazināties ar saviem vadītājiem un kolēģiem un tādējādi pēc iespējas ātrāk un pilnībā saprast tām uzticēto pienākumu apjomu un veicamo uzdevumu saturu, un, otrkārt, sazināties ar personām, ar ko jāsadarbojas un jāsarakstās ārpus konkrētiem dienestiem.

32

Vispārējā tiesa tādējādi secināja, ka jāuzskata par leģitīmu, ka iestāde cenšas pieņemt darbā personas, kuras varētu efektīvi lietot un cik vien iespējams saprast valodu vai valodas, kas tiek izmantotas profesionālajā vidē, kurā šīs personas tiks integrētas (spriedums, 2021. gada 8. septembris, Spānija/Komisija, T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554, 66. punkts).

33

Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai, ņemot vērā Komisijas sniegto informāciju, tad, ja attiecīgā konkursa veiksmīgie kandidāti zinātu vienu no četrām šajā lietā apstrīdētajā paziņojumā par konkursu piedāvātajām valodām, viņi varētu pēc pieņemšanas darbā nekavējoties pilnvērtīgi sākt strādāt kā ierēdņi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2021. gada 8. septembris, Spānija/Komisija, T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554, 73. punkts).

34

Tieši šajā īpašajā kontekstā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka konkursa kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošana ar nelielu oficiālo valodu skaitu nevarētu tikt uzskatīta par objektīvi attaisnotu un samērīgu, ja šo valodu vidū papildus valodai, kuras zināšanas ir vēlamas vai pat nepieciešamas, ir citas valodas, kuras nepiešķir nekādu īpašu priekšrocību iespējamiem konkursa veiksmīgajiem kandidātiem salīdzinājumā ar citu oficiālo valodu (spriedums, 2021. gada 8. septembris, Spānija/Komisija, T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554, 122. punkts).

35

Tādējādi no 2021. gada 8. septembra sprieduma Spānija/Komisija (T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554), kas nav pārsūdzēts, izriet, ka diskriminācija valodas dēļ var būt attaisnota ar dienesta interesēm, lai pieņemtie ierēdņi, kuri pārvalda attiecīgajā dienestā izmantoto valodu vai valodas, nekavējoties varētu sākt darbu.

36

Tomēr jāuzsver, ka 2023. gada 16. februāra spriedumā Komisija/Itālija un Spānija (C‑635/20 P, EU:C:2023:98) Tiesa atgādināja, ka iestādei, kas atlases procedūras valodu lietojumu ir ierobežojusi ar noteiktu Savienības oficiālo valodu skaitu, ir jāpierāda, ka šāds ierobežojums patiešām ir piemērots, lai apmierinātu patiesās vajadzības, kas saistītas ar pienākumiem, kuri būs jāveic darbā pieņemtajām personām, ka tas ir samērīgs ar šīm vajadzībām un ka tas ir balstīts uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem, savukārt Vispārējai tiesai ir jāveic in concreto pārbaude par šī ierobežojuma objektīvi attaisnoto un samērīgo raksturu, ņemot vērā minētās vajadzības (skat. spriedumu, 2023. gada 16. februāris, Komisija/Itālija un Spānija, C‑635/20 P, EU:C:2023:98, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Tādējādi saiknes pastāvēšanu starp valodas ierobežojumu un pienākumiem, kurus būs jāpilda darbā pieņemtajām personām, Tiesa jau bija pieprasījusi 2019. gada 26. marta spriedumā Spānija/Parlaments (C‑377/16, EU:C:2019:249, 69. punkts) un 2019. gada 26. marta spriedumā Komisija/Itālija (C‑621/16 P, EU:C:2019:251). Šajā pēdējā minētajā spriedumā, kurā tika aplūkota paziņojuma par atklāto konkursu administratoru (AD 5) rezerves saraksta izveidošanai datu aizsardzības jomā tiesiskums, Tiesa tādējādi nosprieda, ka, lai Vispārējā tiesa varētu pārbaudīt, vai noteikumi, kas reglamentē attiecīgos konkursus, atbilst Civildienesta noteikumu 1.d pantam, tai bija jāveic minēto noteikumu un konkrēto apstākļu pārbaude in concreto. Proti, Tiesas ieskatā tikai šāda pārbaude ļāva noteikt valodu zināšanas, kādas iestādes dienesta interesēs var objektīvi pieprasīt īpašu uzdevumu gadījumā, un līdz ar to, vai to valodu izvēles ierobežojums, kādas var tikt izmantotas dalībai šajos konkursos, ir objektīvi attaisnots un samērīgs ar patiesajām dienesta vajadzībām (spriedums, 2019. gada 26. marts, Komisija/Itālija (C‑621/16 P, EU:C:2019:251, 94. punkts).

38

Šajā ziņā jānorāda, ka strīdīgais valodas ierobežojums, ciktāl tas ierobežo apstrīdētajā paziņojumā par konkursu minētās 2. valodas izvēli tikai ar angļu valodu, izslēdzot pārējās Savienības oficiālās valodas, ir diskriminācija valodas dēļ, kas principā ir aizliegta un ko atzīst arī pati Komisija.

39

Tādējādi saskaņā ar iepriekš 29.‑37. punktā minēto judikatūru ir jāpārbauda, vai šis valodas ierobežojums ir objektīvi attaisnots ar patiesajām dienesta vajadzībām un samērīgs ar šīm vajadzībām.

40

Francijas Republika apgalvo, ka strīdīgais valodas ierobežojums ir diskriminācija valodas dēļ, kas principā ir aizliegta ar Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktu, aplūkojot to Pamattiesību hartas 21. un 22. panta gaismā.

41

Šajā ziņā Francijas Republika norāda, ka EPSO apstrīdēto valodas ierobežojumu attaisno ar to, ka, tā kā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta personāls galvenokārt izmanto angļu valodu gan visiem raksturīgajiem pienākumiem, kuri konkursa veiksmīgajiem kandidātiem varētu būt jāveic, gan iekšējai, dienestu un ārējai saziņai, labas angļu valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai kandidāti varētu sākt strādāt uzreiz pēc pieņemšanas darbā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā. Francijas Republikas ieskatā šie apgalvojumi ir vispārīgi un abstrakti un nav pamatoti ar precīzu kvantitatīvu vai kvalitatīvu informāciju ne apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, ne Komisijas iebildumu rakstā.

42

Francijas Republika apgalvo, ka pretēji tam, ko EPSO ir norādījis apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, ievērojama daļa informācijas apmaiņas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā notiek franču valodā. Franču valodas īpašo vietu Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā it īpaši izskaidrojot pieredze, ko daži darbinieki guvuši École de guerre de Paris (Francija). Turklāt regulāri notiekot sanāksmes franču valodā, daudzi komandējumu protokoli esot sagatavoti šajā valodā un konkrēta Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta aktuālā informācija arī tiekot publicēta franču valodā. Francijas Republika arī atgādina, ka Komisijas loceklis, kas atbild par iekšējo tirgu, Tjerī Bretons (Thierry Breton), un viņa padomnieks, kas atbild par aizsardzības jautājumiem, ir franciski runājoši.

43

Francijas Republika šajā ziņā apstrīd to dokumentu atbilstību, kurus Komisija iesniegusi iebildumu raksta B1–B5 pielikumā, lai pierādītu angļu valodas lietojuma dominējošo lomu Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā. Tā norāda, kā to atzina Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta Cilvēkresursu departamenta kontaktpersona B2 pielikumā, ka šajos dokumentos nav nekādu valodu norāžu par apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punktā minētajām runām, tiesību aktiem un specializētajām mācībām. Tāpat šajos dokumentos papildus oficiālajiem dokumentiem un informatīvajiem ziņojumiem nav sniegtas nekādas valodu norādes attiecībā uz iekšējo saziņu, sanāksmēm, saziņu ar ārējām ieinteresētajām personām, dienestu konsultācijām, saziņu starp iestādēm un revīzijas procedūrām, kas arī ir minētas apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punktā. Šajā ziņā Francijas Republika apstrīd Komisijas veikto nošķīrumu starp formālu un neformālu informācijas apmaiņu, kā rezultātā neformālā saziņa netiek atspoguļota prezentācijā par valodu lietojumu Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā. Tādējādi tā apgalvo, ka būtisks kritērijs ir tas, vai valodas lietojumam ir profesionāls mērķis, kas saistīts ar Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā veiktajiem pienākumiem, neatkarīgi no šīs saziņas formalitātes pakāpes.

44

Attiecībā uz B3 pielikumu Francijas Republika norāda, ka no 36057 uzskaitītajiem dokumentiem 15709 dokumentos, t.i., vairāk nekā 40 %, nav nekādu valodu norāžu, līdz ar to nav iespējams noteikt, kurās valodās šie dokumenti ir sagatavoti. Tā norāda, ka Komisijas apgalvojums, ka to dokumentu īpatsvars, kuri esot sagatavoti angļu valodā, ir vienāds ar to dokumentu īpatsvaru, kuros ir norādīta valoda, nav pārbaudāms.

45

Runājot par B5 pielikumu, Francijas Republika norāda, ka 23 no 29 paziņojumiem par vakancēm, proti, lielākajā daļā no šiem paziņojumiem, ir norādīts, ka ir nepieciešamas franču valodas zināšanas vismaz apmierinošā līmenī (B2). Tā arī norāda, ka vēl četrās veidlapās ir prasīta franču valodas prasme B1 līmenī, tādējādi to veidlapu skaits, kurās ir norādīts, ka ir nepieciešamas zināmas franču valodas zināšanas, ir 27 no 29 veidlapām. Līdz ar to strīdīgais ierobežojums ar angļu valodu, tā kā tas nenodrošina, ka izraudzītajiem kandidātiem būs franču valodas zināšanas vajadzīgajā līmenī, nekādā veidā negarantē to veiksmīgo kandidātu pieņemšanu darbā, kuri varēs “nekavējoties sākt strādāt” attiecīgās amata vietās.

46

Turklāt Francijas Republika norāda, ka gan EPSO apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, gan Komisija savā iebildumu rakstā pretēji judikatūras prasībām nav pierādījusi, ka pastāvētu konkrēta saikne starp angļu valodas ekskluzīvu lietošanu un Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā veicamajiem specifiskajiem pienākumiem, kas ir aprakstīti apstrīdētā paziņojuma par konkursu I pielikumā.

47

Tā, Francijas Republika apgalvo, ka no apstrīdētā paziņojuma par konkursu I pielikuma izriet, ka veiksmīgajiem kandidātiem, kuri tiks pieņemti darbā par administratoriem, var prasīt veikt uzdevumus, kas nav raksturīgi tikai aizsardzības rūpniecības un kosmosa jomai, bet ir kopīgi visu Savienības politiku uzraudzībai. Francijas Republika uzsver, ka šādu uzdevumu veikšanai nepieciešamo prasmju transversālais raksturs attaisno veiksmīgo kandidātu mobilitāti no viena ģenerāldirektorāta uz citu viņu karjeras laikā.

48

Šajā ziņā Francijas Republika norāda, ka EPSO ir publicējis paziņojumus par konkursiem, kuros ir paredzēts daudz mazāk ierobežojošs valodu lietojums nekā apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, lai gan pienākumi, kurus būtu jāveic veiksmīgajiem šo konkursu kandidātiem, nav ļoti atšķirīgi no tiem, kas aprakstīti apstrīdētā paziņojuma par konkursu I pielikumā. Francijas Republika norāda, ka turklāt šķiet, ka kandidāts, kurš ir veiksmīgs kādā no šiem konkursiem un iekļauts rezerves sarakstā, principā varētu tikt pieņemts darbā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā un otrādi, līdz ar to šķiet, ka apgalvotā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta personāla “specifika” neattaisno strīdīgo ierobežojumu. Francijas Republika arī norāda, ka Vispārējā tiesa nekad nav atcēlusi paziņojumus par konkursu, kuros ir paredzēta šāda valodu lietojuma kārtība vai līdzīga valodu lietojuma kārtība, un norāda, ka ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston] savos secinājumos lietā Spānija/Parlaments (C‑377/16, EU:C:2018:610) ir uzsvērusi priekšrocības, ko sniedz šādi valodu lietojumi.

49

Turklāt Francijas Republika uzsver, ka dažus no apstrīdētā paziņojuma par konkursu I pielikumā aprakstītajiem pienākumiem Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta administratori var veikt franču valodā, jo viņu sadarbības partneri pārsvarā ir franciski runājošas personas.

50

Komisija apstrīd Francijas Republikas argumentus. Tādējādi tā apgalvo, ka strīdīgais valodas ierobežojums atbilst Vispārējās tiesas nesenās judikatūras prasībām, kas izriet no 2021. gada 8. septembra sprieduma Spānija/Komisija (T‑554/19, nav publicēts, EU:T:2021:554). No šī sprieduma izrietot, ka gadījumā, ja paziņojumā par konkursu ir paredzēts ierobežojums attiecībā uz 2. valodas izvēli, šī izvēle nevar attiekties uz valodu, attiecībā uz kuru šis ierobežojums nav attaisnots. Tāpat no minētā sprieduma izrietot, ka dokumenti, kas jāiesniedz, lai attaisnotu šādu ierobežojumu, ļauj “noteikt valodu vai valodas, kuras attiecīgie dienesti faktiski lieto ikdienas darbā, vai pat valodu vai valodas, kas būtu nepieciešamas apstrīdētajā paziņojumā minēto pienākumu izpildei”. No iepriekš minētā sprieduma vēl izrietot, ka Vispārējā tiesa, pamatojoties uz attiecīgās iestādes iesniegtajiem dokumentiem, var pārbaudīt, vai kādas valodas izmantošanai ir raksturīgs “skaidrs pārsvars”, kas liktu uzskatīt, ka tās iekļaušana ir attaisnota, vai arī – raksturīgi “daudz mazāk nozīmīgi” procenti, kas liktu izdarīt pretēju secinājumu.

51

Komisija apgalvo, ka no apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punktā sniegtajām konkrētajām norādēm, ko apstiprina tās Vispārējai tiesai iesniegtie pierādījumi, izriet, ka angļu valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu nekavējoties sākt strādāt Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā, kā tas neesot nevienas citas Savienības oficiālās valodas gadījumā.

52

Šī apgalvojuma pamatojumam Komisija ir iesniegusi tabulu, kurā apkopotas to dokumentu valodas, kurus sagatavojis un saņēmis Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts viena gada laikā pirms apstrīdētā paziņojuma par konkursu publicēšanas (B3 pielikums). No šīs tabulas izrietot, ka no 36057 dokumentiem 19949 ir sagatavoti angļu valodā, 399 – citās valodās vai vairākās valodās un attiecībā uz 15709 dokumentiem informātikas sistēmā, kurā tie ir reģistrēti, nav norādīta valoda. No valodām, kas nav angļu valoda, otrā visvairāk lietotā valoda ir franču valoda (186 dokumenti), kam seko vācu valoda (70 dokumenti), daudzvalodu dokumenti (57 dokumenti) un spāņu valoda (37 dokumenti). Komisija uzskata, ka, analizējot dokumentus, kuriem ir norādīta valoda un kuriem vienīgajiem ir nozīme šajā lietā, var secināt, ka 98 % dokumentu ir angļu valodā, bet 0,9 % – franču valodā.

53

Komisija arī iesniedz statistikas datus par Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta sagatavoto informatīvo ziņojumu valodām tajā pašā laikposmā (B4 pielikums), no kuriem izrietot, ka no 431 informatīvā ziņojuma, kuru sagatavošanā piedalījās Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts, 362 informatīvie ziņojumi sagatavoti angļu valodā jeb 84 %, bet 69 – franču valodā jeb 16 %.

54

Turklāt Komisija iesniedz arī Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta publicētos paziņojumus par vakancēm “administratori, kas nav vadītāji” par to pašu laikposmu (B5 pielikums), kuros ir norādītas tādas valodu prasmes, kurām nepieciešamas profesionālas angļu valodas zināšanas. Franču valoda esot minēta tikai dažos paziņojumos par vakancēm, dažkārt tā minēta tikai kā “priekšrocība”. Turklāt atsauce uz franču valodu paziņojumos par vakancēm esot saistīta tikai ar to, ka nav atjaunināti paraugi paziņojumiem par vakancēm, un nodaļas, attiecībā uz kurām publicēti šie paziņojumi, strādā tikai angļu valodā.

55

Komisija piebilst, ka strīdīgais valodas ierobežojums ir nepieciešams, lai novērstu to, ka rezerves saraksts kļūst daļēji neizmantojams, kas neesot dienesta interesēs. Komisija precizē, ka gadījumā, ja veiksmīgais kandidāts varētu sekmīgi nokārtot konkursu, nepārvaldot angļu valodu B2 līmenī, viņu nevarētu pieņemt darbā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā, jo nesen izsludinātajos AD amatu konkursos Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā tiek prasītas pietiekama līmeņa angļu valodas zināšanas. Komisija uzskata, ka, pretēji Francijas Republikas apgalvojumiem, nav jēgas ļaut konkursā piedalīties kandidātiem, kuri nepietiekamu valodas zināšanu dēļ nespētu pildīt veicamos uzdevumus.

56

Komisija atbild arī uz vairākiem Francijas Republikas argumentiem par strīdīgā valodas ierobežojuma iespējamo nepamatotību.

57

Tā, pirmkārt, neapstrīd, ka strīdīgais ierobežojums izslēdz kandidātus, kuri nepārvalda angļu valodu B2 līmenī, bet norāda, ka kandidāti, kuri vēlas veidot starptautisku karjeru, nepārvaldot angļu valodu B2 līmenī, ir reti un ka turklāt pat 24 valodu lietojuma nosacījums izslēgtu kandidātus, kuri nepārvalda divas Savienības oficiālās valodas attiecīgi C1 un B2 līmenī.

58

Otrkārt, attiecībā uz Francijas Republikas argumentu, ka visas iestādes varēs izmantot šo rezerves sarakstu, Komisija norāda, ka, lai gan šāda iespēja pastāv, tā ir pakārtota un neatbilst ar apstrīdēto paziņojumu par konkursu izvirzītajam mērķim, un tā nevarētu ietekmēt konkursa valodu lietojumu, kas ir jāpamato, ņemot vērā dienesta vajadzības. Turklāt tā uzsver, ka profesionālas angļu valodas zināšanas ir nepieciešamas lielākajā daļā amatu Savienības iestādēs.

59

Treškārt, attiecībā uz Francijas Republikas argumentu, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā tiek plaši lietota franču valoda un ka dažus svarīgus amatus, tostarp ģenerāldirektora amatu, ieņem franciski runājoši darbinieki, Komisija norāda, ka iespēja strādāt franču valodā nenozīmē, ka darba valoda ir franču valoda. Tā no B4 pielikuma izriet, ka daži informatīvo ziņojumu saņēmēji, kuru uzvārdi ir franču valodā, lūdz saņemt šos ziņojumus angļu valodā. Tāpat tas, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, kas ir Somijas pilsonis, labi pārvalda franču valodu un vajadzības gadījumā var to dažkārt izmantot, nav pretrunā tam, ka viņš strādā angļu valodā.

60

Ceturtkārt, attiecībā uz to, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbiniekiem notiek saziņa un sarakste ar daudzām franciski runājošām personām, Komisija norāda, ka tā ir arī iespēja franciski runājošām personām dažkārt divpusēji neoficiāli apmainīties ar informāciju. Tomēr tas nevarot ietekmēt oficiālo saziņu starp Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātu un tā sadarbības partneriem. Komisija uzskata, ka jautājums nav par to, vai valoda, piemēram, franču valoda, varētu būt noderīga, bet gan par to, vai tā patiešām tiek izmantota Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbā. Turklāt judikatūrā esot skaidri noraidīti mēģinājumi pamatot kādas valodas iekļaušanu konkursa 2. valodas izvēlē ar to, ka sadarbības partneri pārvalda šo valodu, uzskatot, ka Komisijas darbinieku sniegtie dati par valodām, ko viņi pārvalda, nav būtiski.

61

Piektkārt, attiecībā uz Francijas Republikas argumentu, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbinieku pienākumi neesot pietiekami specifiski, lai attaisnotu apstrīdēto ierobežojumu, Komisija norāda, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts ir nesen izveidota un neliela struktūrvienība, kurā kopš tās izveides ir bijis tikai viens ģenerāldirektors un kura tādējādi jau no paša sākuma ir varējusi konsekventi strādāt vienā valodā. Turklāt Komisija uzskata, ka, lai gan agrāk paziņojumos par konkursu, iespējams, bija paredzēts vairāk valodu, tas nebūt nenozīmē, ka attiecīgie departamenti šajā ziņā atšķīrās no Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta. To apstiprinot spriedumi, kuros Tiesa un Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija nav varējusi pierādīt, ka citos dienestos tās ierēdņi strādā citās valodās, izņemot angļu valodu.

62

Sestkārt, Komisija apgalvo, ka paziņojumu par konkursu piemēriem, uz kuriem atsaucas Francijas Republika, šajā lietā nav nozīmes. Tādējādi tā uzsver, ka paziņojums par konkursu EPSO/AD/373/19 attiecās uz atklāto konkursu, kas bija paredzēts visām Savienības iestādēm un kas turklāt bija publicēts pirms jaunākajiem spriedumiem, ar kuriem tika atcelti paziņojumi par konkursu vai atlases komisijas lēmumi, kuru pamatā bija paziņojumi par konkursu, kuros bija iekļautas citas valodas, nevis angļu valoda. Savukārt paziņojums par konkursu EPSO/AD/397/32 esot eksperimentāls konkurss, un šajā stadijā tas esot atsevišķs izmēģinājums. Turklāt Komisija uzsver, ka valodu lietojuma nosacījumi šajos konkursos nevar būt par pamatu salīdzinājumam, izvērtējot strīdīgā ierobežojuma samērīgumu, pirmkārt, tādēļ, ka 24 valodu lietojums neietver nekādus ierobežojumus, un, otrkārt, tādēļ, ka Francijas Republika nav pierādījusi, kādā veidā šajā lietā 5 valodu lietojums būtu attaisnots.

63

Septītkārt, Komisija apgalvo, ka Francijas Republikas arguments, ka konkursā ar plašāku valodu lietojumu uzvarējušais kandidāts varētu tikt pieņemts darbā Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā, ir spekulatīvs, jo Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts cenšas pieņemt darbā speciālistus un jebkurā gadījumā pārbaudīs angļu valodas līmeni pieņemšanas darbā brīdī. Turklāt tai neesot pienākuma pamatot atšķirīgus valodu lietojuma nosacījumus divos konkursos, jo īpaši, ja to mērķi ir atšķirīgi. Komisija piebilst, ka, lai gan valodu lietojuma nosacījumi, uz ko atsaucas Francijas Republika, nav atcelti, tie arī nav apstrīdēti un ka Francijas Republika nav pierādījusi, ka šādi nosacījumi būtu saderīgi ar pašreizējo judikatūru. Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka, lai gan judikatūra principā neprasa tai ierobežot konkursa otrās valodas izvēli ar angļu valodu, tomēr, ja darbs tiek veikts galvenokārt angļu valodā, tā nevar iekļaut citas valodas, izņemot angļu valodu, to valodu vidū, kas jāizvēlas kā konkursa 2. valoda, un, gluži pretēji, esot attaisnoti ierobežot 2. valodas izvēli ar angļu valodu.

64

Astotkārt, Komisija norāda, ka valodu lietojums, kurā iekļautas Savienības 24 oficiālās valodas, tomēr izslēdzot atsevišķus kandidātus viņu valodas zināšanu līmeņa dēļ, atbilstoši Civildienesta noteikumu 28. panta f) punktam, kurā, nosakot otrās valodas prasmes, noteikti esot paredzēts izveidot vienu vai vairākas “galvenās saziņas” valodas iestāžu dienestos.

65

Saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas minēta iepriekš 36. un 37. punktā, valodas ierobežojuma, par kādu ir runa šajā lietā, attaisnojumam jābūt saistītam ar pienākumiem, kas būs jāveic darbā pieņemtajām personām. Citiem vārdiem sakot, šajā lietā Komisijai ir jāpierāda, ka, lai veiktu apstrīdētajā paziņojumā par konkursu aprakstītos pienākumus, tiem pašiem par sevi nepieciešamas angļu valodas zināšanas B2 līmenī.

66

Šajā lietā jākonstatē, ka Komisija darbā pieņemto personu vajadzību pārzināt angļu valodu B2 līmenī nesaista ar to, lai šīs personas nekavējoties sāktu darbu, veicot īpašus pienākumus, bet tikai ar apstākli, ka šīm personām būs jāveic minētie pienākumi dienestos, kuros pašreizējie darbinieki galvenokārt izmanto angļu valodu minēto pienākumu veikšanai.

67

Tādējādi šāds arguments, ar kuru vienīgi tiek apgalvots, ka pienākumi jāveic angļu valodā, jo tie jau tiek veikti šajā valodā, principā nepierāda, ka strīdīgais valodu ierobežojums atbilstu patiesajām dienesta vajadzībām saistībā ar pienākumiem, kas būs jāpilda darbā pieņemtajām personām, kā tas ir prasīts iepriekš 36. punktā atgādinātajā Tiesas judikatūra.

68

Turklāt jākonstatē, ka Komisijas arguments, ar kuru tā strīdīgo valodu ierobežojumu attaisno ar to, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorātā esot pastāvējuši it kā “konstatēti fakti”, neatbilst situācijai, kādā atrodas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts. Jāatgādina, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts bija izveidots tikai divarpus gadus pirms apstrīdētā konkursa paziņojuma publicēšanas un atradās personāla veidošanas procesā, par ko liecina attiecīgā paziņojuma publicēšana.

69

Jebkurā gadījumā jāuzsver, ka Komisijas argumenti nav pietiekami pamatoti ar Vispārējā tiesā šajā saistībā iesniegtajiem dokumentiem.

70

Tā, pirmkārt, no Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta “cilvēkresursu kontaktpersonas” zvērestam pielīdzināma paziņojuma (B2 pielikums) izriet, ka statistika par šī ģenerāldirektorāta sagatavoto un saņemto dokumentu valodām (B3 pielikums) ietver visus apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punkta ceturtajā daļā minētos dokumentus, izņemot “runas, tiesību aktus un specializētās mācības”, kas tomēr šajā paziņojumā minēti kā darbi, ko Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta darbinieki ir veikuši angļu valodā.

71

Otrkārt, jānorāda, ka Komisijas sagatavotajā B3 pielikumā iekļautajā tabulā nav iespējams identificēt attiecīgo dokumentu veidu, bet tikai to glabāšanai izmantoto datorprogrammu un nosūtīšanas metodi, tādējādi nav iespējams pārbaudīt, vai šie dokumenti patiešām attiecas uz pienākumiem, kas būs jāveic darbā pieņemtajām personām. Vienīgi Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta “cilvēkresursu kontaktpersonas” zvērestam pielīdzināmais paziņojums (B2 pielikums), ar kuru tā apliecina, ka Komisijas sagatavotā tabula attiecas uz visiem apstrīdētā paziņojuma par konkursu 4.2.1. punktā minētajiem elementiem, izņemot runas, tiesību aktus un specializētās mācības, nevarētu atsvērt attiecīgās tabulas precizitātes trūkumu, ņemot vērā pierādījumu pārbaudes raksturu, kas Vispārējai tiesai jāveic saskaņā ar šī sprieduma 36. punktā atgādināto judikatūru.

72

Turklāt no attiecīgās tabulas izriet, ka no kopumā 36057 dokumentiem 19949 dokumenti bija angļu valodā, bet tikai 399 dokumenti bija citā Savienības oficiālajā valodā, tostarp 186 dokumenti franču valodā, 70 dokumenti vācu valodā, 37 dokumenti spāņu valodā, 5 dokumenti itāļu valodā, 4 dokumenti holandiešu valodā un 1 dokuments grieķu valodā. Lai gan šāda statistika patiešām liecina par nozīmīgu angļu valodas lietojumu, to nevar uzskatīt par pilnīgi pārliecinošu, jo attiecībā uz 15709 dokumentiem nav reģistrēta neviena valoda. Šajā ziņā jāprecizē, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējā tiesa nevar vienkārši prezumēt, ka attiecība starp angļu valodā rakstīto dokumentu skaitu un citās Savienības oficiālajās valodās uzrakstīto dokumentu skaitu saistībā ar dokumentiem, kuriem valoda ir reģistrēta, ir tāda pati kā attiecībā uz dokumentiem, attiecībā uz kuriem valoda nav reģistrēta, jo saskaņā ar iepriekš 65. punktā atgādināto judikatūru pierādīšanas pienākums ir Komisijai.

73

Treškārt, no Komisijas B4 pielikumā sniegtajiem datiem izriet, ka no 431 informatīvā ziņojuma, ko pilnībā vai daļēji sagatavojis Aizsardzības un kosmosa ģenerāldirektorāts, 362 ziņojumi bija angļu valodā jeb 84 % un 69 ziņojumi franču valodā jeb 16 % (B4 pielikums). Tomēr jānorāda, ka no tiem pašiem datiem izriet, ka no 362 angļu valodā sagatavotajiem informatīvajiem ziņojumiem 316 bija adresēti personai, kuras dzimtā valoda ir franču valoda, vai personai, par kuru zināms, ka tā runā franču valodā. Tā kā Komisija nav pierādījusi, ka angļu valodas lietošana šo informatīvo ziņojumu kontekstā bija atkarīga no adresātu gribas vai īpašiem apstākļiem, nevar uzskatīt, ka šie dati liecina par nepieciešamību pārvaldīt angļu valodu saziņas kontekstā iestādē. Šādi dati labākajā gadījumā var vienīgi pierādīt, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts galvenokārt izmanto šo valodu saziņā iestādē pēc izvēles, nevis lai apmierinātu dienesta patiesās vajadzības. Turklāt šo konstatējumu apstiprina Komisijas arguments, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors patiešām runā franču valodā, bet strādā tikai angļu valodā.

74

Ceturtkārt, attiecībā uz Komisijas iesniegtajiem paziņojumiem par vakancēm jau no paša sākuma jānorāda, ka šie dokumenti paši par sevi nav tādi, kas varētu pierādīt valodas faktisku lietošanu Komisijas dienestos. Tomēr tie var izgaismot dienesta vajadzības, kā tās ir identificējusi iestāde. Taču šajā lietā jākonstatē, tāpat kā to dara Francijas Republika, ka no 29 paziņojumiem par vakanci 27 ir minēta ne tikai profesionāla angļu valodas prasme, bet arī dažādu līmeņu franču valodas zināšanu nepieciešamība. Tā, piemēram, 2021. gada 23. jūnija paziņojumā ir norādīta prasība par franču valodas prasmi C2 līmenī (B5 pielikuma 40. lpp.). Citā 2021. gada 7. jūlija paziņojumā ir minēts, ka franču valoda, tāpat kā angļu valoda, ir tās nodaļas darba valoda, uz kuru attiecas paziņojums par vakanci (B5 pielikuma 43. lpp.). 2021. gada 1. novembra paziņojumā papildus angļu valodas prasmei C1 līmenī minēta prasība par franču valodas prasmi C1 vai B2 līmenī (B5 pielikuma 47. lpp.). 2021. gada 26. oktobra paziņojumā ir minēta prasība par labām angļu valodas un, ideālā gadījumā, franču valodas zināšanām (B5 pielikuma 70. lpp.). Citā 2021. gada 29. novembra paziņojumā norādīts, ka darba valodas ir angļu un franču valoda (B5 pielikuma 57. lpp.). Tas pats attiecas uz 2021. gada 14. oktobra paziņojumu (B5 pielikuma 64. lpp.) un citu paziņojumu, kas publicēts 2022. gada 7. februārī (B5 pielikuma 121. lpp.). 2022. gadā publicētajos paziņojumos par vakancēm norādīts, ka ir nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas un vēlams franču valodas zināšanas (B5 pielikuma 128., 177., 205. un 232. lpp.), ļoti labas angļu un franču valodas zināšanas (B5 pielikuma 212. lpp.) vai arī papildus angļu valodas zināšanām C1 līmenī franču valodas zināšanas B2 līmenī (B5 pielikuma 131., 138., 159., 166., 194., 208., 222. un 229. lpp.) vai pat C1 līmenī (B5 pielikuma 124., 180. un 215. lpp.), vai pat angļu un franču valodas zināšanas C2 līmenī (B5 pielikuma 117. un 188. lpp.). Lai gan šo dokumentu izlasīšana apstiprina, ka Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts jau no paša sākuma uzskatīja, ka angļu valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai tajā veiktu dažādas pienākumus, tā apstiprina arī to, ka līdz apstrīdētā konkursa paziņojuma publicēšanai tā nebija vienīgā valoda, kas tika uzskatīta par noderīgu vai pat nepieciešamu šo pienākumu veikšanai, ciktāl tas dažos no šiem paziņojumiem varēja norādīt, ka angļu un franču valodas ir darba valodas.

75

Komisijas izvirzītais arguments, ka franču valodas iekļaušana valodu zināšanu prasībās šajos paziņojumos par vakancēm ir šo paziņojumu paraugu atjaunināšanas problēmas rezultāts, nav pārliecinošs, ņemot vērā attiecīgo paziņojumu dažādību un atšķirības starp dažādos paziņojumos prasīto franču valodas prasmes līmeni. Turklāt šis arguments nav pamatots, jo Komisija nav ne apgalvojusi, ne pierādījusi, ka šie paziņojumi būtu atsaukti vai laboti.

76

Jāuzsver, ka Komisija nav iesniegusi nekādus citus pierādījumus par angļu valodas izmantošanu “analītiskajā darbā, iekšējā saziņā un sanāksmēs, saziņā ar ārējām ieinteresētajām personām, ziņojumu, brīfingu, runu un tiesību aktu izstrādē, publikāciju sagatavošanā, veicot citus I pielikumā minētos pienākumus, kā arī piedaloties specializētos mācību kursos”. Tas pats attiecas uz “dienestu savstarpējām apspriedēm, iestāžu saziņu un revīzijas procedūrām”.

77

No iepriekš 65.‑75. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Komisija joprojām nav pierādījusi, ka strīdīgais valodas ierobežojums bija attaisnots 36. punktā minētās judikatūras izpratnē.

78

Francijas Republika uzskata, ka ne EPSO apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, ne Komisija nav norādījusi, kādā veidā strīdīgais ierobežojums būtu samērīgs ar mērķi, lai konkursa veiksmīgie kandidāti nekavējoties varētu sākt strādāt.

79

Šajā ziņā Francijas Republika un Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Itālijas Republika apgalvo, ka, lai gan mērķis pieņemt darbā ierēdņus, kuri nekavējoties varētu sākt strādāt, iespējams, atbilst dienesta patiesajām vajadzībām, tāpat tas attiecas arī uz mērķi aizsargāt Savienības valodu daudzveidību un pieņemt darbā darbiniekus ar dažādiem valodu profiliem, ņemot vērā uzdevumu dažādību un Savienības darbībā iesaistīto kontaktu daudzveidību. Nepieciešamība, lai Savienības ierēdņiem būtu pietiekamas tās dalībvalsts valodas zināšanas, kurā atrodas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras mītne, kurā viņi strādā, un lai viņi spētu integrēties šīs valsts teritorijā, arī esot saistīta ar patiesajām dienesta vajadzībām.

80

Turklāt saskaņā ar Francijas Republikas viedokli mērķis pieņemt darbā konkursa veiksmīgos kandidātus, kuri nekavējoties var sākt strādāt, jāaplūko niansētāk trīs iemeslu dēļ. Vispirms jānorāda, ka sešus mēnešus pēc rezultātu publicēšanas 50 % veiksmīgo kandidātu, kas piedalījušies administratoru speciālistu konkursos, joprojām paliekot rezerves sarakstos, un 12 mēnešus pēc rezultātu publicēšanas šī proporcionālā daļa esot 35 %. Turpinājumā veiksmīgajiem konkursu kandidātiem esot iespēja pirms un pēc pieņemšanas darbā apmeklēt valodu apmācības kursus. Visbeidzot, minēto veiksmīgo kandidātu uzdevums esot vairākus gadus pavadīt Savienības civildienestā un ieņemt vairākus amatus, kuros, iespējams, būs dažādas valodas prasības. Tādēļ, viņus pieņemot darbā, nevajadzētu ņemt vērā valodu prasības, kas raksturīgas to pirmajam amatam, ne arī uzreiz tos iekļaut tādā ierobežojošā darba vidē, kurā dota priekšroka vienvalodībai.

81

Tāpēc EPSO esot bijis jānodrošina, ka šie dažādie mērķi tiek savstarpēji izsvērti tā, lai priekšroka tiktu dota tādam valodu lietojumam, kas pēc iespējas mazāk ierobežo dažādu valodu profila darbinieku pieņemšanu darbā, kas šajā gadījumā neesot ticis darīts.

82

Turklāt Francijas Republika noraida arī Komisijas argumentu, ka veiksmīgiem kandidātiem, kuriem nav B2 līmeņa angļu valodas zināšanu, neesot nekādu iespēju tikt pieņemtiem darbā, un tādējādi rezerves saraksts kļūtu daļēji neizmantojams. Tā, pirmkārt, vismaz 10 % no administratoru speciālistu konkursu veiksmīgajiem kandidātiem, kuri iekļauti rezerves sarakstos, in fine nekad netiekot pieņemti darbā vai nu pēc izvēles, vai arī tādēļ, ka viņi noteiktajā termiņā nav nokārtojuši darba interviju vai nav atraduši atbilstošu darba piedāvājumu. Šādos apstākļos būtu vēl nepamatotāk piemērot tik ierobežojošu valodu lietojumu, kāds noteikts apstrīdētajā paziņojumā par konkursu, jau no pirmā darbinieku atlases posma. Otrkārt, būtu saprātīgi uzskatīt, ka lielākā daļa kandidātu pārvalda angļu valodu B2 līmenī, kā to atzīst Komisija, kas ierobežo risku iegūt rezerves sarakstu, kurš nav izmantojams. Turklāt veiksmīgajiem kandidātiem, kuri uzņēmās risku piedalīties konkursā, nepārvaldot angļu valodu šajā līmenī, būtu arī jāuzņemas atbildība par sekām.

83

Komisija apgalvo, ka strīdīgais valodu ierobežojums ir samērīgs ar dienesta vajadzībām. Komisija uzskata, ka šis ierobežojums ir samērīgs ar izvirzīto mērķi un ka nebija citu, mazāk ierobežojošu iespēju, jo citu Savienības oficiālo valodu, izņemot angļu valodu, iekļaušana nebūtu atbilstīga Vispārējās tiesas judikatūrai. Turklāt Francijas Republika neesot paskaidrojusi, kādus citus valodu lietojuma nosacījumus, kas atbilstu dienesta vajadzībām, būtu bijis iespējams paredzēt apstrīdētajā paziņojumā par konkursu. Komisija piebilst, ka angļu valoda Eiropā ir svešvaloda, kuru apgūst visvairāk, un ka ir pamatoti sagaidīt, ka ikviens, kas vēlas uzsākt starptautisku karjeru, pirms dalības konkursā apgūs angļu valodu B2 līmenī. Turklāt Civildienesta tiesa esot uzskatījusi, ka, pieprasot tikai vienu valodu, nevis īpašu valodu kombināciju, 2011. gada 29. jūnija spriedumā Angioi/Komisija (F‑7/07, EU:F:2011:97) tika ievērots samērīguma princips.

84

Atbildot uz Francijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, mērķis pieņemt darbā konkursu veiksmīgos kandidātus, kas nekavējoties var sākt darbu, būtu jāaplūko niansētāk, jo visi veiksmīgie kandidāti netiek pieņemti darbā uzreiz, un, otrkārt, ka šiem veiksmīgajiem kandidātiem esot iespēja piedalīties valodu apmācībā, Komisija uzsver, ka, ja būtu jāņem vērā kandidātu iespēja pilnveidot savas prasmes pēc konkursa, tas nozīmētu noliegt tāda konkursa organizēšanas jēgu, kura mērķis ir atlasīt labākos kandidātus.

85

Komisija apstrīd arī Francijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētajā paziņojumā par konkursu paredzētajā valodu lietojumā esot ņemtas vērā tikai valodu prasības attiecībā uz sākotnējiem pienākumiem, kas minētā konkursa veiksmīgajiem kandidātiem būs jāveic, tādējādi tos iekļaujot tādā ierobežojošā darba vidē, kurā dota priekšroka vienvalodībai. Komisija uzskata, ka apstrīdētajā paziņojumā par konkursu paredzētie valodu lietošanas nosacījumi neliedza pieņemt darbā veiksmīgus kandidātus, kuri papildus angļu valodai pārvalda arī citas valodas, vai izmantot šīs citas valodas neoficiālās sarunās pēc pieņemšanas darbā.

86

Attiecībā uz Francijas Republikas argumentu, ka būtu bijis piemērotāk pakāpeniski samazināt valodu skaitu, uz kurām attiecas 2. valodas izvēle, nevis samazināt to skaitu no 24 līdz vienai valodai, Komisija norāda, ka šāds samazinājums neatbilstu pašreizējam tiesiskajam regulējumam, jo judikatūrā ir noteikts pienākums attaisnot jebkādu valodu ierobežojumu un aizliegt iekļaut jebkuru citu valodu, attiecībā uz kuru nevar pierādīt, ka tā ir nepieciešama uzdevumu veikšanai.

87

Attiecībā uz Francijas Republikas argumentu, ka Komisija nav izvērtējusi dažādās intereses, tā atgādina, ka konkursa galvenais mērķis ir atlasīt kandidātus, lai tos pieņemtu darbā.

88

Saskaņā ar iepriekš 36. punktā atgādināto judikatūru iestādei, kura ir ierobežojusi atlases procedūras valodu lietojumu ar ierobežotu Savienības oficiālo valodu skaitu, jāpierāda, ka šāds ierobežojums ir piemērots, lai apmierinātu patiesās vajadzības saistībā ar pienākumiem, kas darbā pieņemtajām personām būs jāpilda, un ka tas ir samērīgs ar šīm vajadzībām.

89

Arī no judikatūras izriet, ka iestādēm jālīdzsvaro leģitīmais mērķis, ar ko ir attaisnots konkursa valodu skaita ierobežojums, un darbā pieņemto ierēdņu iespējas iestādēs apgūt dienesta vajadzībām vajadzīgās valodas (spriedums, 2012. gada 27. novembris, Itālija/Komisija, C‑566/10 P, EU:C:2012:752, 97. punkts).

90

Šajā lietā Komisija neapgalvo, ka tā būtu veikusi šādu līdzsvarošanu, bet tikai uzstāj, pirmkārt, uz to, ka nepastāvot citi mazāk ierobežojoši risinājumi apstrīdētajā paziņojumā par konkursu paredzētajam valodu lietojumam, jo citas valodas, kas nav angļu valoda, iekļaušana, ņemot vērā angļu valodas svarīgo lomu attiecīgajos ģenerāldirektorātos, neatbilstot Vispārējās tiesas judikatūrai, un, otrkārt, atsaucas uz 2011. gada 29. jūnija sprieduma Angioi/Komisija (F‑7/07, EU:F:2011:97) 98. un 99. punktu.

91

Tomēr, pirmkārt, kā tika konstatēts iepriekš 77. punktā, Komisija nevarētu apgalvot, ka konkursa 2. valodas ierobežošana tikai ar angļu valodu atbilst judikatūrai.

92

Otrkārt, tāpat Francijas Republikai jānorāda, ka 2011. gada 29. jūnija sprieduma Angioi/Komisija (F‑7/07, EU:F:2011:97) 98. un 99. punktā Civildienesta tiesa nav lēmusi par jautājumu, vai Savienības tiesībās ir atļauts, ka paziņojumā par konkursu daži pārbaudījumi tiek ierobežoti ar vienu valodu, kā tas paredzēts apstrīdētajā paziņojumā par konkursu paredzētajā valodu lietojumā, bet uzskatīja, ka konkursa 2. valodas izvēles ierobežošana ar trim iekšējās saziņas valodām, pat ja kandidāts būtu izvēlējies iekšējās saziņas valodu pirmajā valodā, ir samērīga ar mērķi, ko šajā lietā vēlas sasniegt EPSO.

93

Līdz ar to jākonstatē, ka Komisija nav pierādījusi, ka strīdīgais valodas ierobežojums ir samērīgs ar dienesta vajadzībām iepriekš 29. punktā minētās judikatūras izpratnē.

94

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais Francijas Republikas izvirzītais pamats ir jāapmierina.

95

No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais paziņojums par konkursu ir jāatceļ, neizvērtējot pārējos Francijas Republikas izvirzītos pamatus.

96

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā šajā lietā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Francijas Republikas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.

97

Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam dalībvalstis, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Līdz ar to Beļģijas Karaliste, Grieķijas Republika un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)

nospriež: