VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta paplašinātā sastāvā)
2024. gada 17. jūlijā ( *1 )
Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – VNV lēmums par 2017. gada ex ante iemaksu aprēķinu – Pienākums norādīt pamatojumu – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Vienlīdzīga attieksme – Samērīguma princips – VNV novērtējuma brīvība – Iebilde par prettiesiskumu – Komisijas rīcības brīvība – Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana
Lietā T‑142/22
Landesbank Baden‑Württemberg , Štutgarte (Vācija), ko pārstāv H. Berger, M. Weber un D. Schoo, advokāti,
prasītāja,
pret
Vienoto noregulējuma valdi (VNV), ko pārstāv J. Kerlin, T. Wittenberg un D. Ceran, pārstāvji, kam palīdz H.‑G. Kamann un P. Gey, advokāti,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Kornezovs [A. Kornezov], tiesneši G. De Bāre [G. De Baere], D. Petrlīks [D. Petrlík] (referents), K. Kečmārs [K. Kecsmár] un S. Kingstone [S. Kingston],
sekretāre: S. Junda [S. Jund], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu,
pēc 2023. gada 7. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums ( 1 )
1 |
Ar šo prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Landesbank Baden‑Württemberg lūdz atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2021. gada 15. decembra Lēmumu SRB/ES/2021/82 par 2017. gada ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā aprēķinu, ciktāl tas attiecas uz Landesbank Baden‑Württemberg (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). [..] [..] |
III. Lietas dalībnieku prasījumi
20 |
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
21 |
VNV prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
|
IV. Juridiskais pamatojums
[..]
B. Par pamatiem attiecībā uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu
[..]
2. Par otro pamatu attiecībā uz nepilnībām pamatojumā
[..]
d) Par septīto daļu attiecībā uz citu iestāžu datu neizpaušanu
239 |
Replikas rakstā prasītāja pirmo reizi apgalvo, ka Tiesas 2021. gada 15. jūlija spriedumā Komisija/Landesbank Baden‑Württemberg un VNV (C‑584/20 P un C‑621/20 P, EU:C:2021:601) noteiktās prasības VNV līdzsvarot pienākumu norādīt pamatojumu ar tās pienākumu ievērot attiecīgo iestāžu komercnoslēpumu šajā lietā nav piemērojamas. Proti, atbilstoši 2018. gada 19. jūnija spriedumam Baumeister (C‑15/16, EU:C:2018:464, 54. un 56. punkts) citu iestāžu datus, uz kuriem balstās apstrīdētais lēmums, vairs neaizsargājot komercnoslēpums, jo, tā kā atsauces datums 2017. gada iemaksu periodam ir 2015. gada 31. decembris, šie dati esot vairāk nekā piecus gadus seni. |
240 |
VNV apstrīd šo argumentāciju, tomēr neapšaubot šīs daļas pieņemamību. |
241 |
Jāatgādina, ka pats iemaksu VNF aprēķināšanas metodes princips, kurš izriet no Direktīvas 2014/59 un Regulas Nr. 806/2014, nozīmē, ka VNV izmanto datus, kurus aizsargā komercnoslēpums un kurus nav iespējams iekļaut lēmuma, ar ko nosaka ex ante iemaksas, pamatojumā (spriedums, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Landesbank Baden‑Württemberg un VNV, C‑584/20 P un C‑621/20 P, EU:C:2021:601, 114. punkts). |
242 |
Šajā ziņā VNV apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi pamatojumu, kāpēc uz iestāžu datiem, kas tika ņemti vērā, lai aprēķinātu 2017. gadu ex ante iemaksas, attiecas komercnoslēpums. |
243 |
Konkrēti – apstrīdētā lēmuma 100. apsvērumā VNV norādīja, ka iestāžu komercnoslēpumi – t.i., visa informācija par iestāžu profesionālo darbību, kuras izpaušana konkurentam un/vai plašākai sabiedrībai varētu nopietni kaitēt iestādes interesēm, – uzskatāmi par konfidenciālu informāciju. Aprēķinot ex ante iemaksas, informācija, kuru iestādes sniedza savās deklarāciju veidlapās un uz kuru VNV paļāvās ex ante iemaksu aprēķināšanai, uzskatāma par komercnoslēpumu. |
244 |
Turklāt apstrīdētā lēmuma 102.–105. apsvērumā VNV norādīja, ka tai aizliegts izpaust jebkuras iestādes datus, kas minētajā lēmumā bija aprēķinu pamatā, bet tai bija atļauts izpaust agregētos un kopējos datus, ciktāl šie dati bija apvienoti. Tomēr saskaņā ar minēto lēmumu iestādēm bija pilnīga pārredzamība attiecībā uz to gada pamata iemaksas un korekcijas koeficienta aprēķinu šo iemaksu aprēķināšanas soļos, kas noteikti Deleģētās regulas 2015/63 I pielikumā un attiecas uz “Nekoriģēto rādītāju aprēķinu” (1. solis), “Rādītāju svēruma pārrēķināšanu” (3. solis) un “Saliktā rādītāja aprēķinu” (5. solis). Iestādes varēja iegūt arī kopējos datus, kurus VNV izmantoja vienādi visām iestādēm un koriģēja proporcionāli to riska profilam aprēķināšanas soļos, kas attiecās uz “Rādītāju diskretizāciju” (2. solis), “Piešķirtās zīmes iekļaušanu” (4. solis) un “Gada iemaksu aprēķinu” (6. solis). |
245 |
Taču prasītāja apstrīd šo skaidrojumu pietiekamību, jo dienā, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, citu iestāžu dati bija sešus gadus seni, un šī iemesla dēļ uz tiem vairs neattiecās komercnoslēpums, bet, neraugoties uz to, VNV nav norādījusi pamatojumu, kāpēc šie dati netika izpausti. |
246 |
Lai izvērtētu šo argumentu, jāatgādina, ka tad, ja informācija, kas noteiktā laikā varēja būt komercnoslēpums, ir piecus gadus sena vai senāka, tā laika gaitā principā tiek uzskatīta par vēsturisku un tādējādi vairs nav konfidenciāla, ja vien izņēmuma kārtā lietas dalībnieks, kas atsaucas uz šo iezīmi, nepierāda, ka, lai gan šī informācija ir sena, tā joprojām ir būtisks tā vai attiecīgo trešo personu komerciālā stāvokļa elements (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 19. jūnijs, Baumeister, C‑15/16, EU:C:2018:464, 54. punkts un tajā minētā judikatūra). |
247 |
Šajā ziņā netiek apstrīdēts, ka iestāžu individuālie dati, uz kuriem balstīts apstrīdētais lēmums, lai aprēķinātu prasītājas ex ante iemaksu, šī lēmuma pieņemšanas brīdī bija vairāk nekā piecus gadus seni. |
248 |
Tomēr, kā VNV paskaidroja atbildes rakstā uz repliku un tiesas sēdē un ko prasītāja neapstrīdēja, iestādes relatīvais stāvoklis salīdzinājumā ar tās konkurentiem banku sektora ekonomiskajā realitātē var saglabāties tāds pats vai līdzīgs ilgākā periodā, kas var pārsniegt piecus gadus. Proti, atsevišķi elementi, piemēram, darījumdarbības modelis vai šādas iestādes darbības, saglabājas stabili īstermiņā un vidējā termiņā, un tādējādi iestādei, kurai kādreiz ir bijis paaugstināts riska profils, ņemot vērā datus, kuri ir senāki par pieciem gadiem, var turpināt būt šāds profils arī sākotnējā perioda beigās. Tāpēc, neraugoties uz šīs informācijas senumu, tā joprojām ir būtisks kredītiestāžu komerciālā stāvokļa elements. Šādos apstākļos, ja šādi būtiski dati tiktu izpausti apstrīdētā lēmuma pamatojumā, aktīvie banku sektora ekonomikas dalībnieki varētu tos izmantot, lai izsecinātu iestādes aktuālo komerciālo stāvokli. |
249 |
Tāpēc prasītāja nevar apgalvot, ka VNV apstrīdētā lēmuma pamatojumā vajadzējis izpaust pārējo iestāžu individuālos datus, kas ļautu pārbaudīt tās ex ante iemaksas aprēķinu, jo, lai gan tie ir sešus gadus seni, tie joprojām ir šo iestāžu komerciālā stāvokļa būtiski elementi. |
250 |
Šo secinājumu neatspēko prasītājas arguments, ka, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu, VNV bija tai anonīmā veidā jānodrošina saraksts ar visiem to iestāžu datiem, kas atrodas tajā pašā intervālā, kurā prasītāja. |
251 |
Pirmkārt, šādas prasības noteikšana VNV pārsniegtu šī sprieduma 217., 220. un 221. punktā atgādinātajā judikatūrā noteiktās prasības. |
252 |
Otrkārt, VNV apgalvoja, un pret to nebija būtisku iebildumu, ka pat saraksts ar anonimizētiem datiem attiecībā uz konkrētu intervālu, varētu ļaut ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas banku sektorā un ir saprātīgi dalībnieki, uzzināt atsevišķu iestāžu komercnoslēpumus. Šajā ziņā prasītāja tostarp nav apstrīdējusi, ka šādi dalībnieki zināja, kurām iestādēm ir tendence uz augstām vērtībām noteiktiem riska rādītājiem. Ja tie iegūtu sarakstus ar šādiem datiem katru gadu, tie varētu sekot šo iestāžu riska rādītāju izmaiņām, pat ja tie būtu komerciāli sensitīvi dati. Šāds risks it īpaši pastāv attiecībā uz lielām iestādēm un tām iestādēm, kas reģistrētas dalībvalstīs, kurās ir tikai ierobežots to iestāžu skaits, kuras veic ex ante iemaksas. Proti, nav izslēgts, ka šādos gadījumos saprātīgs dalībnieks var izsecināt šādu iestāžu identitāti, pat ja tās būtu anonimizētas. Tāpēc VNV nevar pārmest, ka tā nav izveidojusi visu iestāžu, kuras atradās vienā un tajā pašā intervālā, anonimizētu datu sarakstu. |
253 |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, otrā pamata septītā daļa jānoraida. |
e) Par trešo daļu attiecībā uz gada mērķapjoma pamatojumu
254 |
Prasītāja apgalvo, ka, balstoties uz apstrīdēto lēmumu, nav iespējams izprast pamatojumu, kāpēc gada mērķapjoms tika noteikts vienas astotdaļas apmērā no 1,05 % segto noguldījumu kopējās summas. Ar papildu skaidrojumiem, kurus VNV sniegusi šī lēmuma III pielikuma 17. un turpmākajos punktos, arī nepietiekot, lai izskaidrotu veidu, kādā faktiski noteikts gada mērķapjoms. Turklāt VNV neesot paziņojusi nedz prognozēto galīgo mērķapjomu, nedz sniegusi skaidrojumu par Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta otrajā daļā minēto maksimālo apmēru. Tomēr, kā redzams lēmumā, ar kuru noteiktas ex ante iemaksas 2022. gada iemaksu periodam, VNV esot uzskatījusi, ka tā varēja brīvi palielināt gada mērķapjomu, piemērojot koeficientu, kas nav paredzēts piemērojamajos noteikumos, un tādējādi uzlikt iestādēm nesamērīgu slogu. |
255 |
VNV atbild, ka no apstrīdētā lēmuma 50.–63. apsvēruma un šī lēmuma III pielikuma 19.–25. punkta izriet, ka tā ir norādījusi pietiekamu pamatojumu gada mērķapjoma noteikšanai 2017. gada iemaksu periodam. |
256 |
Konkrēti – VNV esot noteikusi gada mērķapjomu, ņemot vērā visu būtisko informāciju, kā arī Regulas Nr. 806/2014 69. panta 2. punktā noteiktos kritērijus. Turklāt attiecībā uz segto noguldījumu paredzēto pieaugumu apstrīdētajā lēmumā esot paskaidrots, pirmkārt, ka saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu sniegtajiem datiem segto noguldījumu summa no 2015. līdz 2016. gadam esot palielinājusies par 2,2 % un, otrkārt, ka šo noguldījumu prognozētais pieauguma līmenis būšot no 1 % līdz 4 %. Arī veids, kādā ņemta vērā iespējamā procikliskā ietekme, esot izklāstīts apstrīdētā lēmuma 61. apsvērumā un šī lēmuma III pielikuma 23. un turpmākajos punktos. |
257 |
Visbeidzot – prasītājai esot bijis iespējams aprēķināt 2017. gada plānoto galīgo mērķapjomu, pamatojoties uz tai zināmajiem datiem, savukārt tas, ka netika izpausts VNV skaidrojums par Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto 12,5 % maksimālo apmēru, nevarot ietekmēt apstrīdētā lēmuma pamatojumu. |
258 |
Vispirms jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punktam sākotnējā perioda beigās VNF pieejamajiem finanšu līdzekļiem ir jāsasniedz galīgais mērķapjoms, kas atbilst vismaz 1 % no segto noguldījumu summas visās iestādēs, kuras saņēmušas darbības atļaujas visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā. |
259 |
Saskaņā ar Regulas Nr. 806/2014 69. panta 2. punktu sākotnējā periodā ex ante iemaksas jāsadala laikā iespējami vienādi, līdz sasniegts šī sprieduma 258. punktā minētais galīgais mērķapjoms, bet ir pienācīgi jāņem vērā darījumdarbības cikla fāze un prociklisku iemaksu iespējamā ietekme uz iestāžu finansiālo stāvokli. |
260 |
Regulas Nr. 806/2014 70. panta 2. punktā ir precizēts, ka katru gadu iemaksas, kas jāveic visām iestādēm, kuras saņēmušas darbības atļauju visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā, nedrīkst pārsniegt 12,5 % no galīgā mērķapjoma. |
261 |
Runājot par ex ante iemaksu aprēķināšanas metodi, Deleģētās regulas 2015/63 4. panta 2. punktā ir paredzēts, ka VNV to summu nosaka, pamatojoties uz gada mērķapjomu, ņemot vērā galīgo mērķapjomu un pamatojoties uz iepriekšējā gada segto noguldījumu vidējo summu, kas aprēķināta reizi ceturksnī visām iestādēm, kuras saņēmušas darbības atļauju visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā. |
262 |
Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 63. apsvēruma, šajā gadījumā VNV gada mērķapjomu par 2017. gada iemaksu periodu noteica 7161808441 EUR apmērā. |
263 |
Apstrīdētā lēmuma 51. un 52. apsvērumā VNV būtībā paskaidroja, ka, lai noteiktu gada mērķapjomu, tā ir ņēmusi vērā 2023. gada plānoto galīgo mērķapjomu, nepieciešamību sākotnējā periodā ex ante iemaksas sadalīt laikā iespējami vienādi, kā arī darījumdarbības cikla fāzi un šo iemaksu ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli. Pēc tam VNV uzskatīja par piemērotu noteikt koeficientu, kas balstīts uz šiem parametriem un VNF jau pieejamajiem finanšu līdzekļiem (turpmāk tekstā – “koeficients”). Lai sasniegtu gada mērķapjomu, VNV šo koeficientu piemēroja vienai astotdaļai no segto noguldījumu vidējās summas 2016. gadā. |
264 |
Apstrīdētā lēmuma 54.–62. apsvērumā VNV izklāstīja pieeju, kas izmantota, lai noteiktu gada mērķapjomu. |
265 |
Apstrīdētā lēmuma 54. apsvērumā VNV paskaidroja, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš segto noguldījumu paredzamajām izmaiņām sākotnējā periodā, jo, ja šie noguldījumi laika gaitā pieaugtu, gada mērķapjoma noteikšana 1 % apmērā no minēto noguldījumu summas nebūtu pietiekama, lai sasniegtu galīgo mērķapjomu. |
266 |
Šajā ziņā VNV apstrīdētā lēmuma 55. apsvērumā konstatēja, ka segto noguldījumu vidējā summa, kas aprēķināta reizi ceturksnī, 2016. gadā bija 5,546 triljoni EUR. |
267 |
Apstrīdētā lēmuma 56.–58. apsvērumā VNV iepazīstināja ar segto noguldījumu prognozētajām izmaiņām sākotnējā perioda sešos atlikušajos gados, proti, no 2018. līdz 2023. gadam. Tā lēsa, ka šo noguldījumu gada pieauguma līmenis līdz sākotnējā perioda beigām būšot no 1 % līdz 4 %. |
268 |
Apstrīdētā lēmuma 59.–61. apsvērumā VNV sniedza darījumdarbības cikla fāzes un ex ante iemaksu iespējamās procikliskās ietekmes uz iestāžu finansiālo stāvokli novērtējumu. Lai to paveiktu, tā norādīja, ka ir ņēmusi vērā vairākus elementus, piemēram, tostarp Komisijas prognozi par iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2017. gadā vai eurozonas banku sektora galvenos rādītājus, piemēram, maksātspēju, aktīvu kvalitāti un iestāžu rentabilitāti. Šajā ziņā, lai nepalielinātu ex ante iemaksu prociklisko ietekmi uz banku sektora maksātspēju, VNV uzskatīja, ka būtu atbilstoši noteikt gada mērķapjomu, ņemot vērā segto noguldījumu izmaiņu līmeni, kas esot zemāks par ieteikto, jo tas ir ticamāks. |
269 |
Apstrīdētā lēmuma 62. apsvērumā VNV secināja, ka, ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar ekonomikas atveseļošanos, to negatīvo ietekmi uz segto noguldījumu turpmāko izaugsmi un darījumdarbības ciklu un ierobežoto datu apjomu, kas apliecinātu šo noguldījumu turpmāko attīstību, ir lietderīgi pieņemt piesardzīgu pieeju attiecībā uz minēto noguldījumu izaugsmes līmeni nākamajos gados līdz 2023. gadam. |
270 |
Ņemot vērā šos apsvērumus, apstrīdētā lēmuma 63. apsvērumā VNV aprēķināja gada mērķapjomu, 2016. gadā segto noguldījumu vidējo summu reizinot ar 1,05 % koeficientu un izdalot šī aprēķina rezultātu ar astoņi atbilstoši šādai matemātiskai formulai, kas ietverta minētā lēmuma 63. apsvērumā: “Mērķis0 [gada mērķapjoma summa] = Segto noguldījumu kopsumma2016 * 0,0105 * ⅛ = 7161808441 EUR.” |
271 |
Taču tiesas sēdē VNV norādīja, ka gada mērķapjomu 2017. gada iemaksu periodam tā noteica šādi. |
272 |
Pirmkārt, VNV noteica segto noguldījumu summu visām iestādēm, kuras saņēmušas darbības atļauju visu iesaistīto dalībvalstu teritorijā, par pamatu ņemdama nākotnē vērstu analīzi, kas prognozēta līdz sākotnējā perioda beigām. Lai iegūtu šo summu, VNV ņēma vērā segto noguldījumu vidējo summu 2016. gadā, šo noguldījumu gada pieauguma līmeni, kā arī atlikušo iemaksu periodu skaitu līdz sākotnējā perioda beigām. |
273 |
Otrkārt, atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punktam VNV aprēķināja 1 % no segto noguldījumu prognozētās summas sākotnējā perioda beigās, lai iegūtu plānoto galīgo mērķapjomu, kas jāsasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim. |
274 |
Treškārt, no pēdējās minētās summas VNV atskaitīja finanšu līdzekļus, kas jau bija pieejami VNF 2017. gadā, lai iegūtu summu, kura jāiekasē līdz sākotnējā perioda beigām atlikušajos iemaksu periodos. |
275 |
Ceturtkārt, VNV pēdējo minēto summu izdalīja ar atlikušajiem iemaksu periodiem, lai to sadalītu vienādi starp šiem periodiem. Tādējādi gada mērķapjoms 2017. gada iemaksu periodam tika noteikts šī sprieduma 262. punktā minētajā apmērā, proti, aptuveni 7,161 miljardi EUR. |
276 |
Lai pārbaudītu, vai VNV ir izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu attiecībā uz gada mērķapjoma noteikšanu, vispirms jāatgādina, ka pamatojuma trūkums vai nepietiekamība ir absolūts pamats, ko Savienības tiesa var un kas tai pat ir jāizvirza pēc savas ierosmes (skat. spriedumu, 2009. gada 2. decembris, Komisija/Īrija u.c., C‑89/08 P, EU:C:2009:742, 34. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpēc Vispārējā tiesa var ņemt vērā un tai pat ir jāņem vērā arī citas nepilnības pamatojumā papildus tām, uz kurām atsaucas prasītāja, it īpaši tad, ja tās atklājas tiesvedības laikā. |
277 |
Šajā nolūkā mutvārdu procesa laikā lietas dalībnieki tika uzklausīti par visām iespējamajām nepilnībām apstrīdētajā lēmumā norādītajā pamatojumā attiecībā uz gada mērķapjoma noteikšanu. Konkrētāk – kā izklāstīts šī sprieduma 274.–277. punktā, kad VNV tieši un atkārtoti tika iztaujāta par šo jautājumu, tā soli pa solim aprakstīja metodi, kuru tā faktiski izmantoja, lai noteiktu gada mērķapjomu 2017. gada iemaksu periodam. |
278 |
Turpinājumā, runājot par pienākuma norādīt pamatojumu saturu, no judikatūras izriet, ka Savienības iestādes vai struktūras pieņemta lēmuma pamatojumā noteikti nedrīkst būt pretrunas, lai ieinteresētās personas varētu saprast šī lēmuma patieso pamatojumu un aizstāvēt savas tiesības kompetentajā tiesā un pēdējā minētā varētu veikt pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 169. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 22. septembris, Suproco/Komisija, T‑101/03, EU:T:2005:336, 20. un 45.–47. punkts, un 2015. gada 16. decembris, Grieķija/Komisija, T‑241/13, EU:T:2015:982, 56. punkts). |
279 |
Tāpat, ja apstrīdētā lēmuma autors tiesvedības laikā Savienības tiesā sniedz konkrētus skaidrojumus par tā pamatojumu, šiem skaidrojumiem jāatbilst šajā lēmumā izklāstītajiem apsvērumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 22. septembris, Suproco/Komisija, T‑101/03, EU:T:2005:336, 45.–47. punkts, un 2016. gada 13. decembris, Printeos u.c./Komisija, T‑95/15, EU:T:2016:722, 54. un 55. punkts). |
280 |
Proti, ja apstrīdētajā lēmumā izklāstītie apsvērumi neatbilst tiesvedības laikā sniegtajiem skaidrojumiem, attiecīgā lēmuma pamatojums nepilda šī sprieduma 210. un 211. punktā atgādinātās funkcijas. Šāda neatbilstība liedz, pirmkārt, ieinteresētajām personām pirms prasības celšanas uzzināt apstrīdētā lēmuma patieso pamatojumu un sagatavot savu aizstāvību saistībā ar to, un, otrkārt, Savienības tiesai identificēt pamatojumu, uz kura patiesībā juridiski ir balstīts šis lēmums, un pārbaudīt tā atbilstību piemērojamajam regulējumam. |
281 |
Visbeidzot jāatgādina – kad VNV pieņem lēmumu, ar kuru nosaka ex ante iemaksas, tai attiecīgajām iestādēm jādara zināma šo iemaksu aprēķināšanas metode (skat. spriedumu, 2021. gada 15. jūlijs, Komisija/Landesbank Baden‑Württemberg un VNV, C‑584/20 P un C‑621/20 P, EU:C:2021:601, 122. punkts). |
282 |
Tas pats attiecas uz gada mērķapjoma noteikšanas metodi, jo šai summai ir būtiska nozīme šāda lēmuma sistēmā. Proti, kā izriet no šī sprieduma 16. punkta, ex ante iemaksas aprēķina, izdalot minēto summu starp visām attiecīgajām iestādēm, un šīs summas palielināšana vai samazināšana pati par sevi katrai no šīm iestādēm rada attiecīgu ex ante iemaksu palielinājumu vai samazinājumu. |
283 |
No iepriekš izklāstītā izriet – kad apstrīdētajā lēmumā VNV jāsniedz iestādēm skaidrojumi par gada mērķapjoma noteikšanas metodi, šiem skaidrojumiem jāatbilst skaidrojumiem, ko tā sniegusi tiesvedības laikā, un jāatteicas uz faktiski izmantoto metodi. |
284 |
Tomēr šajā lietā tas tā nav. |
285 |
Proti, vispirms jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 63. apsvērumā ir ietverta matemātiska formula, kuru tā ir norādījusi kā pamatu gada mērķapjoma noteikšanai. Tomēr izrādās, ka šajā formulā nav ietverti VNV faktiski izmantotās metodes elementi, kā tika skaidrots tiesas sēdē. Proti, kā izriet no šī sprieduma 272.–275. punkta, VNV ar šo metodi ir aprēķinājusi gada mērķapjoma summu, no galīgā mērķapjoma atskaitīdama VNF pieejamos finanšu līdzekļus, lai aprēķinātu līdz sākotnējā perioda beigām vēl iekasējamo summu, un izdalīdama pēdējo minēto summu ar atlikušajiem iemaksu periodiem. Tomēr šie divi aprēķināšanas soļi neparādās minētajā matemātiskajā formulā. |
286 |
Līdzīgas neatbilstības ir saistītas arī ar veidu, kādā tika noteikts 1,05 % koeficients, kam tomēr ir noteicoša loma matemātiskajā formulā, kura minēta šī sprieduma 285. punktā. Proti, kā izriet no apstrīdētā lēmuma 51. un 52. apsvēruma, šis koeficients varētu tikt saprasts tādējādi, ka tas ir balstīts uz plānoto galīgo mērķapjomu 2023. gadam, uz nepieciešamību sadalīt ex ante iemaksas iespējami vienādi sākotnējā periodā, kā arī uz analīzi par darījumdarbības cikla fāzi un šo iemaksu ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli. Tomēr, kā VNV atzina tiesas sēdē, šis koeficients tika noteikts tā, lai varētu pamatot gada mērķapjoma summas aprēķināšanas rezultātu, t.i., pēc tam, kad VNV aprēķināja šo summu, piemērodama šī sprieduma 272.–275. punktā izklāstītos četrus soļus un izdalīdama ar atlikušajiem iemaksu periodiem summu, kas iegūta, no galīgā mērķapjoma atskaitot VNF pieejamos finanšu līdzekļus. Taču šī pieeja nav nekādi atspoguļota apstrīdētajā lēmumā. |
287 |
No tā izriet, ka VNV gada mērķapjoma noteikšanai faktiski izmantotā metode, kā tā izskaidrota tiesas sēdē, neatbilst apstrīdētajā lēmumā aprakstītajai metodei un tādējādi nedz iestādes, nedz Vispārējā tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto lēmumu, nevarēja identificēt patieso pamatojumu, kāpēc tika noteikts šāds mērķapjoms. |
288 |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļautas nepilnības pamatojumā saistībā ar gada mērķapjoma noteikšanu. |
289 |
Tāpēc otrā pamata trešā daļa jāapmierina. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas juridiskos un ekonomiskos aspektus, pareizas tiesvedības interesēs jāturpina izskatīt pārējos prasības pamatus. [..] |
Ar šādu pamatojumu VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta paplašinātā sastāvā) nospriež: |
|
|
|
Kornezov De Baere Petrlík Kecsmár Kingston Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 17. jūlijā. [Paraksti] |
( *1 ) Tiesvedības valoda – vācu.
( 1 ) Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.