Lieta T‑104/22

Ungārija

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 10. jūlija spriedums

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti par Ungārijas iestāžu Komisijai adresētu saraksti par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus projektu, ko līdzfinansē Savienība no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem – Dalībvalstī izdoti dokumenti – Dalībvalsts izvirzīts iebildums – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību – Jēdziens “dokuments, kurš skar jautājumu, par ko iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu” – Pienākums norādīt pamatojumu – Lojāla sadarbība

  1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Lēmums par apstiprinošu lēmumu par piekļuvi, kurā ir atkāpe no atbildes uz sākotnējo piekļuves pieteikumu – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Neesamība

    (LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkts)

    (skat. 24., 27., 30. un 35.–37. punktu)

  2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalstī izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi neizsniegt dokumentus – Lojālas sadarbības starp iestādi un dalībvalsti pienākums

    (LES 4. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)

    (skat. 41.–43. punktu)

  3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalstī izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi neizdot dokumentus – Procesuālās sekas – Dalībvalstīm uzlikts pārbaudes pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts)

    (skat. 44.–46. un 49. punktu)

  4. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Strukturālā palīdzība – Savienības finansējums – Eiropas strukturālie un investīciju fondi – Dalīta pārvaldība – Lēmuma pieņemšana par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus – Dalībvalstu ekskluzīvā atbildība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 4. panta 4. punkts, 34. panta 3. punkta d) apakšpunkts, 73.–75. pants, 110. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 125. panta 3. punkts; Regulas 2018/1046 63. panta 1. punkts)

    (skat. 66., 75. un 76. punktu)

  5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Apjoms – Dokumenti par valsts iestāžu Eiropas Komisijai adresētu saraksti par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus projektu, kas līdzfinansēts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem – Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa)

    (skat. 92., 93., 100. un 101. punktu)

  6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Jēdziens – Apjoms – Valsts vadošo iestāžu lēmumu pieņemšanas process – Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa)

    (skat. 110.–113., 126. un 127. punktu)

  7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Nosacījumi – Minētā procesa konkrēts, faktisks un būtisks aizskārums – Neesamība, ja tiek izsniegti dokumenti par valsts iestāžu Eiropas Komisijai adresētu saraksti par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus projektu, kas līdzfinansēts no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmā daļa)

    (skat. 130.–133., 136., 137. un 140. punktu)

  8. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Abstrakts formulējums – Nepieņemamība

    (Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)

    (skat. 145. punktu)

Rezumējums

Noraidīdama Ungārijas atcelšanas prasību par Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru trešai personai, kas ir pieteikuma iesniedzējs, ir piešķirta piekļuve sarakstei, kuru Ungārijas iestādes nosūtījušas šai iestādei par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus projektu, kas finansēts no Eiropas Savienības fondiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), Vispārējā tiesa precizē Regulā Nr. 1049/2001 ( 1 ) paredzētā izņēmuma par lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību piemērojamību it īpaši saistībā ar precīzu jēdziena “iestādes lēmumu pieņemšanas process” definīciju. Turklāt šis samērā retais strīds, kurā kāda dalībvalsts pauž iebildumus pret to, ka Savienības iestāde izsniedz dokumentus, ko izdevušas šīs pašas valsts iestādes, sniedz Vispārējai tiesai iespēju lemt par vēl neizskatītu jautājumu, proti, vai dalībvalsts var norādīt uz šo izņēmumu, lai iebilstu pret tādu dokumentu izsniegšanu, kuri saistīti ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (turpmāk tekstā – “ESI fondi”) valsts vadošās iestādes izstrādātu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus dalītai Savienības budžeta pārvaldībai.

2021. gadā Komisijai tika nosūtīts piekļuves pieteikums, kas attiecās uz oficiālo saraksti starp to un Ungārijas iestādēm par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar ESI fondu ( 2 ) finansēto darbības programmu atbilstoši Regulai Nr. 1303/2013 ( 3 ). Konsultāciju saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 ( 4 ) laikā Ungārijas iestādes iebilda pret to izdoto dokumentu izsniegšanu, pamatojoties uz izņēmumu saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību. Tās norādīja – ņemot vērā, ka joprojām notiek lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz aplūkoto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, minēto dokumentu izsniegšana varētu būtiski kaitēt vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārskatāmības principiem.

Komisija vispirms trešai personai, kas ir pieteikuma iesniedzējs, piešķīra piekļuvi sešiem no vienpadsmit dokumentiem, kuri identificēti kā tādi, uz ko attiecas lūgums izsniegt dokumentus, bet atteica tai piekļuvi Ungārijas iestāžu izdotiem dokumentiem. Tomēr pēc atkārtota pieteikuma un vēlreiz konsultējusies ar Ungārijas iestādēm, neraugoties uz to pausto iebildumu, Komisija piešķīra piekļuvi Ungārijas iestāžu izdotiem dokumentiem, tostarp no jauna identificētiem dokumentiem.

Vispārējās tiesas vērtējums

Lemjot par pamatu, ar kuru Ungārija pārmet Komisijai, ka tā šajā gadījumā nav piemērojusi izņēmumu saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, konstatē, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī nenotika nekāds Komisijas lēmumu pieņemšanas process.

Šajā ziņā tā norāda – lai gan ESI fondi ietilpst dalītajā pārvaldībā, Regulas Nr. 1303/2013 ( 5 ) noteikumi par kritērijiem, kas jāievēro, lai atlasītu darbības, kuras paredzēts finansēt no šiem fondiem, liecina par to, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir dalībvalstu ekskluzīvā atbildībā. Tādēļ ar Regulu Nr. 1303/2013 Komisijai nav piešķirta īpaša kompetence šajā regulā reglamentēta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus pabeigšanas procesā.

Turklāt, gramatiski, sistēmiski un teleoloģiski interpretējot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu, Vispārējā tiesa norāda, ka šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma piemērošana ir atkarīga no tā, vai tiek identificēta procedūra, kuras noslēgumā Savienības iestāde saskaņā ar Savienības tiesībām ir pilnvarota pieņemt konkrētu lēmumu. Tas vien, ka Komisija piedalās procedūrā, ko reglamentē dalītas pārvaldības budžeta noteikumi, nevar attaisnot, ka šī procedūra ietilpst šīs iestādes lēmumu pieņemšanas procesā. Komisijas veiktā deleģēšana valstu vadošajām iestādēm, kas raksturo dalīto pārvaldību, neietekmē Komisijas un dalībvalstu attiecīgās kompetences, kuras ir skaidri definētas Regulas Nr. 1303/2013 noteikumos, tādējādi vienas un otras lēmumu pieņemšanas procesus nedrīkst jaukt.

Līdz ar to Vispārējā tiesa secina, ka šajā lietā Komisijai nebija jāpieņem lēmums. Tādēļ tās saņemtos dokumentus nevar uzskatīt par tādiem, kuri attiecas uz notiekošu Savienības iestādes lēmumu pieņemšanas procesu. Attiecīgi tos nevar uzskatīt par “[tādiem], kur[i] skar jautājumu, par ko [Savienības] iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu” ( 6 ).

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa noraida Ungārijas argumentāciju par izņēmuma, kas izriet no Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmās daļas, piemērojamību valsts vadošo iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam.

Šajā ziņā tā norāda, ka šīs tiesību normas mērķis ir aizsargāt vienīgi Savienības iestāžu, nevis dalībvalstu vai citu juridisku personu lēmumu pieņemšanas procesu, jo pats šīs tiesību normas formulējums attiecas tikai uz dokumentiem, kuri skar “jautājumu, par ko [iestāde] nav pieņēmusi lēmumu”. Interpretējot šo izņēmumu tādējādi, ka ar to tiek aizsargāts arī valsts vadošo iestāžu lēmumu pieņemšanas process, Savienības likumdevēja atceltais noteikums par autoru tiktu kļūdaini atkārtoti ieviests attiecībā uz jebkuru dokumentu, kas ietekmē dalībvalsts lēmumu pieņemšanu. Šāda interpretācija nebūtu saderīga ne ar LESD 15. panta un Regulas Nr. 1049/2001 priekšmetu, ne mērķi piešķirt sabiedrībai pēc iespējas plašākas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem visās Savienības darbības jomās. Turklāt jebkura šīs tiesību normas interpretācija, kas pārsniedz pašu formulējumu, izraisītu plašu šajā tiesību normā paredzētā izņēmuma interpretāciju, kura neļautu ierobežot attiecīgā atteikuma pamata piemērojamību.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 4. panta 3. punkts.

( 2 ) Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus “EFOP 2.2.5”“Pārejas no stacionārās aprūpes uz kopienā balstītiem pakalpojumiem uzlabošana – institucionālo izmitināšanas vietu aizstāšana līdz 2023. gadam”.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu Nr. 1083/2006 (OV 2013, L 347, 320. lpp.; labojums – OV 2016, L 200, 140. lpp.).

( 4 ) Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. un 5. punkts.

( 5 ) Regulas Nr. 1303/2013 110. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 125. panta 3. punkts.

( 6 ) Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmās daļas izpratnē.