Apelācijas sūdzība, ko 2022. gada 20. decembrīStudio Legale Ughi e Nunziante iesniegusi par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2022. gada 10. oktobra rīkojumu lietā T-389/22 Studio Legale Ughi e Nunziante/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-776/22 P)

(2023/C 223/12)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Studio Legale Ughi e Nunziante (pārstāvji: A. Clemente, L. Cascone, A. Marega, F. de Filippis, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

1)	galvenokārt – ja tiktu apmierināts apelācijas sūdzības pirmais un/vai otrais pamats – atcelt pārsūdzēto rīkojumu, atzīt, ka pārstāvība tiesā, ko veic advokātu līgumsabiedrība, celdama prasību Vispārējā tiesā, ir spēkā, un tādējādi nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pēc būtības;

2)

alternatīvi – ja tiktu apmierināts apelācijas sūdzības trešais pamats – atcelt rīkojumu, atzīt, ka Associazione Ughi e Nunziante – Studio Legale ir locus standi, lai turpinātu tiesvedību ar jurista, kas nepieder apelācijas sūdzības iesniedzējas profesionālajai līgumsabiedrībai, palīdzību un tādējādi nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pēc būtības;

3)	piespriest EUIPO atlīdzināt apelācijas tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Vispārējās tiesas Reglamenta 119. un 126. panta pārkāpums.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, vispirms atgādinādama Tiesas judikatūru, kas attiecas uz tā dēvēto “pašaizstāvību”, un tad pievērsdamās pilnīgi citam jautājumam par advokātu neatkarību, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

Vispārējā tiesa neesot sniegusi nekādus argumentus, lai pamatotu prasības par advokātu neatkarību piemērojamību, ja apelācijas sūdzības iesniedzēja ir juridiskais birojs, kas ir izveidots līgumsabiedrības formā, kā arī neesot pamatojusi savu nostāju, ka tas vien, ka advokāti, kas cēluši prasību, ir līgumsabiedrības biedri, nepieļauj to neatkarību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā ir pienācīgi iesniegusi visus atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 2. punktam nepieciešamos dokumentus, pilnībā apstiprinot, ka advokāti var veikt juridisko pārstāvību Itālijā; tādējādi, apelācijas sūdzības iesniedzējas skatījumā, no tā izrietot, ka statūtu 19. panta ceturtā daļa nav pārkāpta.

Kas attiecas uz statūtu 19. panta trešās daļas apgalvoto pārkāpumu, advokātu neatkarības prasības interpretācija ir bijusi vairāku nesen taisīto Tiesas spriedumu priekšmets, no kuriem apstrīdētajā rīkojumā ir novērojama atkāpe. Šī lieta neesot tas gadījums, kad juridiskā biroja biedri nevarētu veikt savas darbības klienta interesēs pēc labākās sirdsapziņas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. un 52. panta pārkāpums, kā arī iespējamais Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 4. punkta un 55. panta 1. punkta pārkāpums.

Vispārējā tiesa – pēc tam, kad tā konstatēja apgalvoto neatkarības neesamību, esot vienīgi konstatējusi, ka Vispārējās tiesas Reglamentā šajā ziņā neesot skaidri paredzēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi šāda pārkāpuma novēršanai, un tāpēc prasība automātiski tikusi noraidīta kā nepieņemama.

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā, ka šī prasība par neatkarību esot tikusi noteikta judikatūrā; tiesiskās aizsardzības līdzeklis neesot tieši paredzēts, jo apgalvotā prasība neesot skaidri paredzēta nevienā tiesību normā. Vispārējās tiesas veiktā formālā interpretācija esot radījusi ievērojamu un neatgriezenisku kaitējumu apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesībām, pārkāpjot Hartas 47. un 52. pantu.

Apelācijas sūdzības pieļaujamība

Ar Tiesas (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) 2023. gada 8. maija rīkojumu apelācijas sūdzība tika daļēji pieļauta. Atbildes raksts uz apelācijas sūdzību attieksies uz apelācijas sūdzības otro un trešo pamatu.