i)

Vai ir iespējams piemērot interpretācijas principu saskaņā ar Direktīvas 23. panta 4. punktu (1), ja faktiskie apstākļi (kā izskatāmajā lietā, ņemot vērā lūguma par saistību dzēšanu iesniegšanas datumu) ir notikuši laikposmā starp tās spēkā stāšanos un transponēšanas termiņu, un piemērojamais valsts tiesiskais regulējums (TRLC, redakcijā, kas izriet no Karaļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 1/20[20]) nav tas, ar kuru tiek transponēta Direktīva (Likums Nr. 16/22)?

ii)

Vai ar Direktīvas 23. panta 4. punktu un tās pamatprincipiem attiecībā uz parādsaistību dzēšanu ir saderīgs tāds valsts tiesiskais regulējums kā Spānijas tiesiskais regulējums atbilstoši TRLC (redakcijā, kas izriet no minētā Karaļa Leģislatīvā dekrēta Nr. 1/2020) noteikumiem, kuros nav paredzēts nekāds pamatojums tam, ka publisko tiesību prasījumi tiek izslēgti no neizpildīto saistību dzēšanas? Vai šis tiesiskais regulējums, ciktāl ar to publisko tiesību prasījumi tiek izslēgti no dzēšanas un ciktāl tas nav pienācīgi pamatots, apdraud vai traucē sasniegt direktīvā noteiktos mērķus?

iii)

Vai Direktīvas 23. panta 4. punktā ir ietverts izsmeļošs to prasījumu kategoriju saraksts, kurus var izslēgt no dzēšanas, vai arī, gluži pretēji, šis saraksts ir tikai paraugs un valsts likumdevējam ir pilnīga rīcības brīvība, nosakot tādas izslēdzamo prasījumu kategorijas, kādas tas uzskata par piemērotām, ar nosacījumu, ka tās ir pienācīgi pamatotas saskaņā ar valsts tiesībām?