Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 21. oktobrī iesniegusi Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Amazon Services Europe Sàrl/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-665/22)

(2023/C 63/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītājs: Amazon Services Europe Sàrl

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula (ES) 2019/1150 (1) nepieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā ar konkrētu mērķi nodrošināt šīs regulas pienācīgu un efektīvu īstenošanu, arī izmantojot būtiskas informācijas vākšanu, tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums periodiski nosūtīt būtisku informāciju par to ieņēmumiem?

2)	Vai saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1150 Ziņojumā par sistēmas ekonomiskajiem rādītājiem paredzētā informācija, kura galvenokārt attiecas uz gūtajiem ieņēmumiem, var tikt uzskatīta par būtisku un nepieciešamu minētās regulas mērķa izpratnē?

Vai Direktīva (ES) 2015/1535 (2) liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums nosūtīt ziņojumu ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem, par kura pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

Vai Direktīvas 2000/31/EK (3) 3. pants liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2019/1150 īstenošanu, operatoriem, kuri ir reģistrēti citā Eiropas valstī, bet darbojas Itālijā, ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā ziņojuma ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem nosūtīšana, par kuru pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi?

Vai LESD 56. pantā un Direktīvas 2006/123/EK (4) 16. pantā, un [Direktīvā] 2000/31/EK paredzētais pakalpojumu sniegšanas brīvības princips liedz valstu iestādēm pieņemt tādas tiesību normas, ar kurām, deklarējot mērķi nodrošināt Regulas (ES) 2019/1150 īstenošanu, citā Eiropas valstī reģistrētajiem operatoriem ir paredzēti tādi administratīva un finansiāla rakstura papildu pienākumi kā ziņojuma ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem nosūtīšana, par kuru pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi?

Vai Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts liek dalībvalstīm paziņot Komisijai par pasākumiem, ar kuriem tiešsaistes starpniecības un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pienākums nosūtīt ziņojumu ar būtisku informāciju par to ieņēmumiem, par kura pārkāpumu tiek piemēroti naudas sodi; ja atbilde ir apstiprinoša, vai direktīva ļauj privāttiesību subjektam iebilst, ka tam tiek piemēroti pasākumi, kuri nav paziņoti Komisijai?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV 2019, L 186, 57. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV 2015, L 241, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (OV 2000, L 178, 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV 2006, L 376, 36. lpp.).