1)

Vai ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 47. pantā noteiktajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, vispārējo tiesiskās drošības principu un vienlīdzības un jebkādas diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma principu, kas noteikts Hartas 21. panta 2. punktā, ir saderīga tāda Direktīvas 2001/24 (1) 3. panta 2. punkta interpretācija, kas paredz uzņēmējā dalībvalstī atzīt tāda izcelsmes dalībvalsts kompetentās administratīvās iestādes lēmuma sekas, kas nav publicēts saskaņā ar Direktīvas 2001/24 6. panta 1.-4. punktā prasīto?

2)

Vai ar Hartas 47. pantā noteiktajām pamattiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīga tāda Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta interpretācija, kas paredz uzņēmējā dalībvalstī atzīt tāda izcelsmes dalībvalsts kompetentās administratīvās iestādes lēmuma sekas, kas ir izslēdzis noteiktus pienākumus un atbildības, nododot “pagaidu bankai” tās bankas, kurai piemēro reorganizācijas pasākumus, parasto darbību un virkni mantisko elementu, kad pati “pagaidu bankas”, ko kontrolē Savienības tiesības piemērojošā valsts iestāde, vēlākā rīcība ir radījusi uzņēmējas dalībvalsts klientiem tiesisko paļāvību, ka tā ir pārņēmusi atbildībām un pienākumiem, kas reorganizējamajai bankai ir pret šiem klientiem, atbilstošās saistības?

3)

Vai ar Hartas 17. pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu, Hartas 38. pantā noteikto augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa principu, Direktīvas 1993/13/EK (2) (1993. gada 5. aprīlis) 6. panta 1. punktu un vispārējo tiesiskās drošības principu ir saderīga tāda Direktīvas 2001/24 3. panta 2. punkta interpretācija, kas paredz uzņēmējā dalībvalstī atzīt tāda izcelsmes dalībvalsts kompetentās administratīvās iestādes lēmuma sekas, ar kuru “pagaidu bankai” nodod kreditora statusu hipotekārā aizdevuma līgumā, bet darboties nespējīgajai bankai tiek atstāts pienākums atmaksāt patērētājam aizņēmējam summas, kas iekasētas, piemērojot negodīgu šā līguma noteikumu?