1)

Vai Padomes Direktīvas 2003/109/EK (1) (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 10. panta 1. punkts kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu, kā arī šajā konkrētajā lietā Hartas 7. un 24. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestādei, kas ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru, pamatojoties uz valsts drošības un/vai sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumiem, ir uzdots atcelt iepriekš izsniegtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī specializētajai iestādei, kura ir noteikusi konfidencialitāti, ir jāpārliecinās, ka ieinteresētajai personai, trešās valsts valstspiederīgajam, un tās juridiskajam pārstāvim katrā ziņā tiek nodrošinātas tiesības uzzināt vismaz būtisko konfidenciālo vai klasificēto informāciju un datus, ar kuriem ir pamatots lēmums, kura pamatā ir minētie apsvērumi, un izmantot šo informāciju vai datus ar šo lēmumu saistītajā procesā, tad, ja atbildīgā iestāde apgalvo, ka šādas informācijas vai datu sniegšana būtu pretrunā valsts drošības apsvērumiem?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā – kas tieši ir jāsaprot ar “būtisko” konfidenciālo pamatojumu, kas ir šāda lēmuma pamatā, ņemot vērā Hartas 41. un 47. pantu?

3)

Vai, ņemot vērā Hartas 47. pantu, Direktīvas 2003/109 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kas lemj par tāda specializētās iestādes atzinuma tiesiskumu, kura pamatojums ir saistīts ar konfidenciālu vai klasificētu informāciju, un par tāda ārvalstnieku tiesību jomā pēc būtības pieņemta lēmuma tiesiskumu, kas ir pieņemts, pamatojoties uz minēto atzinumu, ir jābūt kompetencei izvērtēt šīs konfidencialitātes tiesiskumu (tās nepieciešamību un samērīgumu), kā arī gadījumā, ja tiesas ieskatā konfidencialitāte ir prettiesiska, pašai noteikt, ka ieinteresētā persona un tās juridiskais pārstāvis var uzzināt un izmantot visu informāciju, uz kuru ir balstīts atzinums un administratīvo iestāžu lēmums, vai arī gadījumā, ja tiesa uzskata, ka konfidencialitātes noteikšana ir tiesiska, – ka ieinteresētā persona var uzzināt un ar ārvalstnieku tiesībām saistītajā tiesvedībā, kas ierosināta attiecībā uz viņu, izmantot vismaz konfidenciālās informācijas būtisko daļu?

4)

Vai Direktīvas 2003/109 9. panta 3. punkts un 10. panta 1. punkts kopsakarā ar Hartas 7. un 24. pantu, 51. panta 1. punktu un 52. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ārvalstnieku tiesību jomā pieņemts lēmums, ar kuru ir uzdots atcelt iepriekš izsniegto pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir lēmums bez pamatojuma, kas