1)

Vai ir jāuzskata, ka gadījumā, ja pavēste tiek izsniegta pilngadīgam adresāta mājsaimniecības loceklim, Pamatlēmuma 2002/584/TI (1), kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299/TI (2), 4.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izsniegšanas tiesu iestādei ir jāsniedz pierādījumi, ka attiecīgā persona pavēsti patiešām ir saņēmusi, vai arī Pamatlēmuma 2002/584/TI, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299/TI, 4.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pavēstes izsniegšana pilngadīgam adresāta mājsaimniecības loceklim pierāda, ka faktiski ir notikusi informēšana, ja adresāts ticami nepaskaidro, ka un kāpēc viņš nezināja par pavēsti?

2)

Vai notikušas apelācijas tiesvedības gadījumā Pamatlēmuma 2002/584/TI, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299/TI, 4.a panta 1. punktā minētais jēdziens “lietas izskatīšana” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz tiesas procesu pirms pirmās instances nolēmuma pieņemšanas, ja apelācijas sūdzību ir iesniedzis tikai apsūdzētais un apelācijas sūdzība ir noraidīta?

3)

Vai ar Savienības tiesību pārākumu ir saderīgi tas, ka Vācijas likumdevējs IRG (Likums par starptautisko savstarpējo palīdzību krimināllietās) 83. panta 1. punkta 3. apakšpunktā kā absolūtu šķērsli nodošanai ir noteicis aizmuguriskas notiesāšanas gadījumu, lai gan Pamatlēmuma 2002/584/TI, kas grozīts ar Pamatlēmumu 2009/299/TI, 4.a panta 1. punktā šajā ziņā ir paredzēts tikai fakultatīvs neizpildes pamats?