1)

Likums 20/2021 kā vienīgo sodošo pasākumu paredz atlases procesu izsludināšanu un kompensāciju izmaksu tikai tiem, attiecībā uz kuriem pieļauta ļaunprātīga līgumu izmantošana un kuri nav nokārtojuši šos atlases procesus. Vai šis likums pārkāpj Direktīvas 1999/70/EK (1) Pamatnolīguma 5. klauzulu, nesodot par līgumu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar publiskā sektora pagaidu darba ņēmējiem, kuri ir nokārtojuši šos atlases procesus, ņemot vērā, ka sods ir nepieciešams un šo atlases procesu nokārtošana nav sodošs pasākums, kas atbilst direktīvas prasībām, kā Tiesa nolēmusi 2021. gada 2. jūnija rīkojumā lietā C-103/19 (2)?

2)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša un Likums 20/2021 neparedz citus efektīvus sodošus pasākumus par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu vai pagaidu darba līguma pagarināšanas ļaunprātīgu izmantošanu, vai likumdevēja bezdarbība, neparedzot secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai ļaunprātīgi pagarinātu pagaidu darba līgumu pārveidošanu par līgumu uz nenoteiktu laiku, pārkāpj Direktīvas 1999/70/EK Pamatnolīguma 5. klauzulu, kā Tiesa nolēmusi 2020. gada 3. septembra rīkojumā lietā C-153/20 (3)?

3)

Tribunal Supremo [Augstākā tiesa] 2018. gada 26. septembra spriedumos Nr. 1425/2018 un Nr. 1426/2018, kas veido judikatūru, ko apstiprina tās 2021. gada 20. decembra spriedums Nr. 1534/2021, ir nolēmusi, ka pasākums, kas ir jānosaka pagaidu rakstura darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā, var būt vienkārši tas, ka publiskā sektora darba ņēmējam, attiecībā uz kuru pieļauta ļaunprātīga līgumu izmantošana, tiek saglabāts nedrošas nodarbinātības regulējums līdz brīdim, kad iestāde darba devēja nosaka, vai pastāv strukturāla nepieciešamība un izsludina attiecīgos atlases procesus – kuros var piedalīties pretendenti, attiecībā uz kuriem nav pieļauta ļaunprātīga līgumu izmantošana –, lai aizpildītu amata vietu ar publiskā sektora pastāvīgiem darba ņēmējiem vai ierēdņiem. Vai šī judikatūra pārkāpj Direktīvas 1999/70/EK Pamatnolīguma 5. klauzulu, ja atklāta atlases procesa izsludināšana un šī atlases procesa nokārtošana nav sodošs pasākums, kas atbilst direktīvas prasībām, kā Tiesa nolēmusi 2021. gada 2. jūnija rīkojumā lietā C-103/19?

4)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša, un Tribunal Supremo judikatūra nenosaka citus efektīvus sodošus pasākumus par secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu vai uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšanas ļaunprātīgu izmantošanu, vai tiesu bezdarbība, neparedzot secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai ļaunprātīgi pagarinātu pagaidu līgumu pārveidošanu par līgumu uz nenoteiktu laiku, pārkāpj Direktīvas 1999/70/EK Pamatnolīguma 5. klauzulu, kā Tiesa nolēmusi 2020. gada 3. septembra rīkojumā lietā C-153/20?

5)

Ja tiesību akti, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas 1999/70/EK pamatnolīguma 5. klauzulu, pārkāpj Savienības tiesības, vispār neparedzot konkrētu sodošu pasākumu, kas nodrošinātu šīs Savienības tiesību normas mērķu izpildi un izbeigtu publiskā sektora darba ņēmēju nedrošības situāciju –

vai šajā situācijā valsts tiesām ir jālemj par ļaunprātīgi izmantotu pagaidu darba attiecību pārveidošanu par pastāvīgām attiecībām, kas nav ierēdņa statuss, bet sniedz stabilitāti darba ņēmējam, attiecībā uz kuru pieļauta ļaunprātīga līgumu izmantošana, lai novērstu to, ka šāda ļaunprātīga izmantošana paliek nesodīta un ka tiek apdraudēti Pamatnolīguma 5. klauzulas mērķi, lai gan šī pārveidošana nav paredzēta valsts tiesiskajā regulējumā, ja šīs pagaidu darba attiecības ir nodibinātas pēc atklāta atlases procesa un, ievērojot vienlīdzības, nopelnu atzīšanas un spēju atzīšanas principus?