–

Staten og Kommunernes Indkøbsservice A/S vārdā – J. Bødtcher‑Hansen un R. Holdgaard, advokater,

–

BibMedia A/S vārdā – H. Holtse, advokat,

–

Igaunijas valdības vārdā – M. Kriisa, pārstāve,

–

Spānijas valdības vārdā – I. Herranz Elizalde, pārstāvis,

–

Austrijas valdības vārdā – A. Posch un J. Schmoll, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara, C. Vang un G. Wils, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 18. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Staten og Kommunernes Indkøbsservice A/S (turpmāk tekstā – “SKI”) vēršas pret BibMedia A/S par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz bibliotēkas aprīkojuma piegādi un saistītu sagatavošanas pakalpojumu sniegšanu.

3

Direktīvas 2014/24 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punktā ir noteikts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.”

4

Šīs direktīvas 27. panta “Atklāta procedūra” 1. punktā ir paredzēts:

“Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu.

[..]”

5

Minētās direktīvas 28. pantā “Slēgta procedūra” ir noteikts:

“1.   Slēgtās procedūrās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu [..] un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde.

[..]

2.   Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi to darīt pēc sniegtās informācijas izvērtēšanas. [..]

[..]”

6

Šīs pašas direktīvas 46. pantā “Līgumu sadalīšana daļās” ir noteikts:

“1.   Līgumslēdzējas iestādes var nolemt līguma slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķās daļās un var noteikt šādu daļu lielumu un priekšmetu.

[..]

2.   Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt par vienu, vairākām vai visām daļām.

Līgumslēdzējas iestādes var, pat ja piedāvājumus var iesniegt par vairākām vai visām daļām, ierobežot daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar noteikumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādīts maksimālais daļu skaits vienam pretendentam. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās paredzējušas piemērot, lai noteiktu, kuras daļas tiks piešķirtas, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam piešķir vairāk daļu nekā maksimālais skaits.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja vienam un tam pašam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līguma slēgšanas tiesības, apvienojot vairākas vai visas daļas, ja paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību tās norāda, ka patur iespēju tā darīt, un norāda tās daļas vai daļu grupas, kuras var apvienot.

[..]”

7

Udbudsloven (Publisko iepirkumu likums) 2. pantā ir noteikts:

“1.   Publiskā iepirkuma procedūrās [..] līgumslēdzēja iestāde ievēro vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un samērīguma principus.

2.   Atklātu procedūru nedrīkst izstrādāt ar nolūku izslēgt iepirkumu no šā likuma piemērošanas jomas vai mākslīgi ierobežot konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi ierobežotu, ja procedūra ir izstrādāta ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem.”

8

Atbilstoši šā likuma 49. panta 3. punktam:

Līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu norāda:

9

Minētā likuma 56. pantā ir paredzēts:

“Atklātās procedūrās ikviens ieinteresētais ekonomikas dalībnieks var iesniegt piedāvājumu, atbildot uz paziņojumu par līgumu. [..]”

10

SKI ir Dānijas valstij un Kommunernes Landsforening (Dānijas Karalistes Pašvaldību federācija) piederošā centrālā iepirkumu iestāde. Šī iestāde tika izveidota, lai racionalizētu publisko iepirkumu, tostarp veicot pamatnolīgumu piešķiršanu un pārvaldīšanu valsts un pašvaldību uzdevumā.

11

2020. gada 4. februārī SKI izsludināja iepirkuma procedūru, lai noslēgtu pamatnolīgumu par bibliotēkas aprīkojuma piegādi un sagatavošanas pakalpojumu sniegšanu. Šī līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs bija zemākā cena.

12

Šis līgums bija sadalīts astoņās daļās. 1. un 2. daļas, uz kurām attiecas pamatlieta, nosaukumi attiecīgi bija “Dāņu grāmatas un notis (austrumi)” un “Dāņu grāmatas un notis (rietumi)” un to lēstās vērtības attiecīgi bija 253 miljoni Dānijas kronu (DKK) (aptuveni 34 miljoni EUR) un 475 miljoni DKK (aptuveni 63 miljoni EUR).

13

Šī iepirkuma specifikāciju 3.1. punktā bija noteikts:

“1. un 2. daļa ir savstarpēji saistītas (skat. 3.1.1. punktu) un, ja pretendents iesniedz piedāvājumu par vienu no šīm daļām, tiek uzskatīts, ka piedāvājums ir iesniegts par abām daļām. [..]

Izņemot iepriekš minēto, nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz daļu skaitu, attiecībā uz kurām pretendents var iesniegt/tam ir jāiesniedz piedāvājums.

SKI plāno piešķirt līguma slēgšanas tiesības vienam piegādātājam par katru daļu. Vienam un tam pašam piegādātājam var piešķirt vairākas daļas.

Bibliotēku materiālu tirgum ir raksturīgs tas, ka ir tikai daži specializētie piegādātāji un potenciālie pretendenti. Dāņu grāmatas un notis veido lielāko produktu apjomu apgrozījuma ziņā un ir komerciāli nozīmīgas potenciālajiem pretendentiem. Lai nākotnē nosargātu konkurenci tirgū, līgumi attiecība uz dāņu grāmatām un notīm ģeogrāfiski ir sadalīti divās daļās. Tādējādi iesaistītie klienti ir iedalīti divās kategorijās, attiecīgi “austrumi” un “rietumi”. [..]”

14

Šo specifikāciju 3.1.1. punktā bija precizēts:

“Līgumi attiecībā uz dāņu grāmatām un notīm tika iekļauti iepirkuma procedūrā atbilstoši modelim “austrumi/rietumi”, un tas nozīmē, ka mērķis ir noteikt vienu piegādātāju Dānijas austrumiem un citu piegādātāju – Dānijas rietumiem, bet tās pašas piedāvātās cenas attieksies uz visiem klientiem neatkarīgi no tā, vai klienti atrodas Dānijas austrumos vai rietumos.

[..]

Pretendentam, kas iesniegs saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības kā piegādātājam attiecība uz 2. daļu – dāņu grāmatas un notis (rietumi).

Pretendentam, kurš iesniegs otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības kā piegādātājam attiecībā uz 1. daļu – dāņu grāmatas un notis (austrumi). Tomēr šim pretendentam jāpieņem, ka līguma slēgšanas tiesību kā piegādātājam attiecībā uz Dānijas austrumiem piešķiršanas nosacījums ir tas, ka tam jāpiegādā pamatnolīgumā norādītie produkti un jānodrošina pakalpojumi klientiem Dānijas austrumos par tieši tādām pašām cenām, kādas ir piedāvājis pretendents ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un par kādām tas veiks piegādes Dānijas rietumos.

Ja pretendents ar otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu nepiekrīt būt par piegādātāju Dānijas austrumos, iespēja tiek dota pretendentam, kurš iesniedzis trešo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram tāpat jāpiekrīt, ka līguma slēgšanas tiesību kā piegādātājam attiecībā uz Dānijas austrumiem piešķiršanas nosacījums ir tas, ka tam jāpiegādā pamatnolīgumā norādītie produkti un jānodrošina pakalpojumi klientiem Dānijas austrumos par tieši tādām pašām cenām, kādas ir piedāvājis pretendents ar saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un par kādām tas veiks piegādes Dānijas rietumos.

Ja arī šis pretendents nepiekrīt būt par piegādātāju Dānijas austrumos, iespēja tiek dota nākamajam pretendentam sarakstā un tā tālāk. Ja tādu pretendentu saraksts, kuru piedāvājumi atbilst iepirkuma nosacījumiem, ir izsmelts un no tiem nav izvēlēts neviens piegādātājs attiecībā uz Dānijas austrumiem, piegādātājam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz Dānijas rietumiem, tiks piešķirts arī līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz Dānijas austrumiem. [..]

[..]”

15

Beidzoties piedāvājumu iesniegšanas termiņam, SKI saņēma piedāvājumus no Audio Visionary Music A/S (turpmāk tekstā – “AVM”) un BibMedia – katra no tām iesniedza piedāvājumu attiecībā uz visām daļām.

16

Uzskatot, ka BibMedia ir iesniegusi saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, SKI tai piešķīra 2. daļu (rietumi) un piedāvāja piešķirt AVM 1. daļu (austrumi) ar nosacījumu, ka tā piekrīt piegādāt šajā daļā paredzēto aprīkojumu un sniegt pakalpojumus par cenu, kuru piedāvāja BibMedia un par kuru AVM tika informēta.

17

AVM to pieņēma un 2020. gada 21. aprīlīSKI nosūtīja paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu.

18

2020. gada 30. aprīlīAVM iesniedza sūdzību Klagenævnet for Udbud (Publisko iepirkumu sūdzību izskatīšanas komisija, Dānija; turpmāk tekstā – “Sūdzību izskatīšanas komisija”).

19

2021. gada 14. janvārī Sūdzību izskatīšanas komisija uzskatīja, ka SKI ir pārkāpusi Publisko iepirkumu likuma 2. panta 1. punktu, izmantodama tādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru attiecībā uz 1. un 2. daļu, kuras noteikumi būtībā nozīmē, ka pretendents, kas iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, var grozīt savu piedāvājumu pēc piedāvājumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām, lai tam tiktu piešķirta 1. daļa (turpmāk tekstā – “2021. gada 14. janvāra lēmums”).

20

Sūdzību izskatīšanas komisija pamatoja šo lēmumu, norādot, ka šim pretendentam bijusi iespēja grozīt būtisku sava piedāvājuma noteikumu, proti, cenu, tādā veidā, kas dod labumu līgumslēdzējai iestādei un kas minētajam pretendentam dod iespēju uzlabot savu piedāvājumu, lai iegūtu līguma daļu. Šāda rīcība esot pretrunā aizliegumam veikt sarunas, kas izriet no vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem.

21

2021. gada 9. jūlijāSKI par 2021. gada 14. janvāra lēmumu cēla prasību Retten i Glostrup (Glostrupas rajona tiesa, Dānija).

22

2021. gada 7. decembrī šī prasība tika nodota izskatīšanai Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija), kura skata lietu kā pirmās instances tiesa un kura ir iesniedzējtiesa.

23

Šī tiesa uzskata, ka, lai gan Tiesa jau ir precizējusi no Direktīvas 2014/24 18. panta izrietošā sarunu aizlieguma tvērumu attiecībā uz piedāvājumā ietvertajām atrunām, tiesībām slēgt apakšuzņēmuma līgumus un iespēju ņemt vērā papildu informāciju, tā vēl nav precizējusi, vai atklātā procedūrā attiecībā uz līgumu, kas sadalīts daļās saskaņā ar šīs direktīvas 46. pantu, aizliegums veikt sarunas nepieļauj, ka pretendentam, kurš nav iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tiek piešķirta līguma daļa ar nosacījumu, ka tas šīs daļas ietvaros piekrīt piegādāt aprīkojumu un sniegt pakalpojumus, kas ir līguma priekšmets, par tādu pašu cenu kā tā, kuru piedāvā pretendents, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

24

Šajos apstākļos Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2014/24] 18. pantā noteiktie pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi un no tiem izrietošais sarunu aizliegums nepieļauj to, ka pretendentam, kurš ir iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atklātā procedūrā, kas uzsākta attiecībā uz dažādām līguma daļām un kas minēta šīs direktīvas 27. un 46. pantā, pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām un saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikācijās iepriekš paredzēto kārtību tiek dota iespēja veikt piegādes un sniegt pakalpojumus, kas ir līguma priekšmets, noteiktas līguma daļas ietvaros ar tādiem pašiem noteikumiem kā pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram līdz ar to ir piešķirta cita daļa, kas arī ir bijusi izsludināta šajā iepirkumā?”

25

Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir Tiesas un valsts tiesu sadarbības instruments, kura ietvaros pirmā minētā sniedz otrajām minētajām tādas Savienības tiesību interpretācijas norādes, kas tām ir nepieciešamas, lai atrisinātu to izskatāmās lietas, un ka lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojums nav vajadzība pēc tā, lai tiktu sniegti konsultatīvi atzinumi par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet gan nepieciešamība saistībā ar faktisku strīda atrisināšanu (spriedums, 2024. gada 9. janvāris, G. u.c. (Vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu iecelšana amatā Polijā), C‑181/21 un C‑269/21, EU:C:2024:1,62. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Tiesa ir arī atgādinājusi, ka gan no LESD 267. panta formulējuma, gan no tā sistēmas izriet, ka prejudiciālā nolēmuma procedūras priekšnoteikums tostarp ir strīda faktiskā izskatīšana valstu tiesās, kā ietvaros tām ir jāpieņem nolēmums, kurā var tikt ņemts vērā prejudiciālais spriedums (spriedums, 2020. gada 26. marts, Miasto Łowicz un Prokurator Generalny, C‑558/18 un C‑563/18, EU:C:2020:234, 46. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

26

Šajā lietā Tiesa 2023. gada 13. oktobrī nosūtīja iesniedzējtiesai informācijas pieprasījumu, lai tā paskaidrotu, vai, neraugoties uz BibMedia rakstveida apsvērumos minēto faktu, ka pēc 2021. gada 14. janvāra lēmuma attiecīgā iepirkuma procedūra netika atsākta, bet tika aizstāta ar jaunu iepirkuma procedūru, SKI saskaņā ar Dānijas tiesībām saglabā interesi celt prasību pamatlietā.

27

2023. gada 27. novembrī iesniedzējtiesa uz šo informācijas pieprasījumu atbildēja apstiprinoši, tostarp atsaucoties uz Dānijas judikatūru par interesi celt prasību administratīvo tiesību jomā.

28

Tā kā šī tiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar valsts tiesībām joprojām pastāv juridiska interese pamatlietas atrisināšanā, saistībā ar kuru minētajai tiesai jāpieņem nolēmums, kurā var tikt ņemts vērā prejudiciālais spriedums, uzdotais jautājums nav hipotētisks un tas jāuzskata par pieņemamu.

29

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētie vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi nepieļauj to, ka tāda publiskā iepirkuma līguma, kas ir sadalīts daļās, slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendentam, kurš ir iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem tiek piešķirta daļa ar nosacījumu, ka tas piekrīt veikt piegādes un sniegt pakalpojumus saistībā ar šo daļu par tādu pašu cenu kā tā, ko piedāvā pretendents, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram līdz ar to tikusi piešķirta cita – nozīmīgāka – šī līguma daļa.

30

Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punktā nostiprinātā vienlīdzīgas attieksmes principa mērķis ir veicināt veselīgas un efektīvas konkurences attīstību starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskajā iepirkumā, un tas ietilpst Savienības tiesību normu par publiskā iepirkuma procedūrām pašā būtība. Saskaņā ar šo principu pretendentiem ir jāatrodas vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad minētā līgumslēdzēja iestāde tos vērtē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c.,C‑210/20, EU:C:2021:445, 43. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

31

Pārskatāmības principa, kas arī ir nostiprināts šā 18. panta 1. punktā, mērķis ir garantēt, ka nepastāv līgumslēdzējas iestādes favorītisma un patvaļības risks. Šis princips nozīmē, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras nosacījumiem un kārtībai paziņojumā par līgumu vai specifikācijās jābūt formulētiem skaidri, precīzi un nepārprotami, tā ka, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un parasti rūpīgam pretendentam tiek ļauts precīzi saprast to piemērošanas jomu un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei tiek ļauts efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē attiecīgo publisko iepirkumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. septembris, Casertana Costruzioni, C‑223/16, EU:C:2017:685, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šie vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma procedūras ietvaros, un tas nozīmē, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes (spriedumi, 2017. gada 14. septembris, Casertana Costruzioni, C‑223/16, EU:C:2017:685, 35. punkts, kā arī 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c.,C‑210/20, EU:C:2021:445, 43. punkts).

33

Tāda publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība, kura izklāstīta pamatlietā aplūkotajās iepirkuma specifikācijās un saskaņā ar kuru līgums ir sadalīts daļās, nozīmīgākā no kurām tiek piešķirta pretendentam, kas iesniedz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, savukārt zemākas vērtības daļa – lai saglabātu konkurenci attiecīgajā ekonomikas nozarē – tiek piešķirta, dodot priekšroku pretendentam, kurš iesniedz otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, ar nosacījumu, ka tas piekrīt izpildīt šo daļu par tā pretendenta cenu, kas iesniedz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, neietver nekādu sarunu elementu iepriekš minētās judikatūras izpratnē.

34

Šajā ziņā jānorāda, ka šāda publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība attiecībā uz visu līguma daļu piešķiršanu garantē viszemākās cenas kritērija ievērošanu un līgumslēdzējai iestādei nav iespējas atkāpties no šī kritērija vai aicināt pretendentu grozīt savu piedāvājumu, jo šai līgumslēdzējai iestādei jābalstās uz cenām, kas piedāvātas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, un visā šīs procedūras laikā jāievēro no šiem cenu piedāvājumiem izrietošā klasifikācijas kārtība.

35

Proti, šādā publiskā iepirkuma procedūrā tās cenas, kas piedāvātas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, tieši un galīgi nosaka pretendentu klasifikāciju. Šajā klasifikācijā pretendents, kas piedāvājis viszemāko cenu, ieņem pirmo vietu un tā cena ir tā, par kuru līgums tiks noslēgts visā pilnībā.

36

Ar iepirkuma procedūras specifikācijām pretendentam, kurš iesniedz otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, sniegtā iespēja iegūt līguma daļu izriet tikai no fakta – kā tas skaidri izriet no iepirkuma procedūras dokumentiem –, ka šis pretendents ieņem otro vietu no piedāvājumos piedāvātajām cenām izrietošajā klasifikācijā.

37

Tas, vai šī iespēja tiek vai netiek izmantota, ir atkarīgs no minētā pretendenta lēmuma piekrist vai nepiekrist attiecīgās daļas izpildei par tā pretendenta cenu, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šis nosacījums ir viens no iepirkuma specifikācijās formulētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras noteikumiem. Gadījumā, ja pretendents, kurš iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nepiekrīt pielāgoties šai cenai, pretendentam, kas ieņem trešo vietu no piedāvājumos norādītajām cenām izrietošajā klasifikācijā, jāieņem nostāja šajā jautājumā, un šī kārtībā tiek piemērota tālāk atbilstoši piedāvājumu klasifikācijas kārtībai, ja neviens no pretendentiem nepiekrīt pielāgoties pretendenta, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, norādītajai cenai. Ja visi pretendenti, kas ierindoti no otrās līdz pēdējai vietai, atsakās izpildīt šo daļu par šo cenu, pretendentam, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tiek piešķirtas visas līguma daļas.

38

Neviens no lēmumiem, kurus var pieņemt no otrās līdz pēdējai vietai ierindotie pretendenti, nenozīmē izmaiņas piedāvājumos, kurus tie bija iesnieguši pirms šim nolūkam paredzētā termiņa beigām, vai sarunas ar līgumslēdzēju iestādi. Proti, nevienam pretendentam nav iespējas, grozot savu piedāvājumu vai veicot jebkādas sarunas, mainīt savu vietu klasifikācijā vai cenu, par kādu tiks noslēgts līgums par jebkuru līguma daļu.

39

No šiem apstākļiem izriet, ka tāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība kā pamatlietā aplūkotā, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus, ir attiecināma uz Direktīvas 2014/24 46. pantā paredzēto situāciju, proti, to, kad līgumslēdzēja iestāde nolemj piešķirt līguma slēgšanas tiesības atsevišķās daļās, iepirkuma procedūras dokumentos precizēdama, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu attiecībā uz vienu daļu, vairākām daļām vai visām daļām, un norādot, kādi objektīvi un nediskriminējoši kritēriji tiks piemēroti, lai noteiktu daļu piešķiršanu.

40

Šajā ziņā apstāklim, ka iepirkuma procedūra šajā lietā ir atklāta šīs direktīvas 27. panta izpratnē, nav nozīmes, jo šī sprieduma 33.–38. punktā izklāstītie apsvērumi tāpat var tikt piemēroti slēgtā procedūrā minētās direktīvas 28. panta izpratnē, tiklīdz ekonomikas dalībnieki, kas uzaicināti iesniegt piedāvājumu, ir iesnieguši savus attiecīgos cenu piedāvājumus.

41

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā minētie vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi neliedz to, ka tāda publiskā iepirkuma līguma, kas sadalīts daļās, slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendentam, kurš iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem tiek piešķirta daļa ar nosacījumu, ka tas piekrīt veikt piegādes un sniegt pakalpojumus saistībā ar šo daļu par tādu pašu cenu kā tā, ko piedāvā pretendents, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram līdz ar to tikusi piešķirta cita – nozīmīgāka – šī līguma daļa.

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 18. panta 1. punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

šajā tiesību normā minētie vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi neliedz to, ka tāda publiskā iepirkuma līguma, kas sadalīts daļās, slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendentam, kurš iesniedzis otro saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem tiek piešķirta daļa ar nosacījumu, ka tas piekrīt veikt piegādes un sniegt pakalpojumus saistībā ar šo daļu par tādu pašu cenu kā tā, ko piedāvā pretendents, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un kuram līdz ar to tikusi piešķirta cita – nozīmīgāka – šī līguma daļa.