1

Ar apelācijas sūdzību Amer Foz lūdz daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 18. maija spriedumu Foz/Padome (T‑296/20, turpmāk tekstā – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2022:298), ar kuru tā noraidīja viņa prasību atcelt:

ciktāl ar šiem aktiem viņa vārds ir iekļauts un atstāts minēto tiesību aktu pielikumos ietvertajos sarakstos.

2

Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2013, L 147, 14. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2015. gada 12. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1836 (OV 2015, L 266, 75. lpp.), 27. pantu:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai I pielikumā uzskaitītajām personām, kas atbildīgas par vardarbīgajām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, personām, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistītām personām liegtu ieceļot to teritorijā vai to šķērsot.

2.   Saskaņā ar Padomes veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem saistībā ar stāvokli Sīrijā, kā izklāstīts 5. līdz 11. apsvērumā, arī dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai to teritorijā liegtu ieceļot vai liegtu teritoriju šķērsot tranzītā:

un ar tām saistītām personām, kuras iekļautas I pielikumā sniegtajā sarakstā.

3.   Personas, kas pieder pie vienas no 2. punktā minētajām kategorijām, neiekļauj vai nepatur I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē vai ja tās nerada reālu apiešanas risku.

4.   Visus lēmumus iekļaut sarakstā pieņem individuāli attiecībā uz katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā pasākuma samērīgumu.

[..]”

3

Lēmuma 2013/255, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2015/1836, 28. panta 1.–5. punktā ir noteikts:

“1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I un II pielikumā uzskaitīto par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, personu un vienību, kuras gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un ar tām saistīto personu un vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2.   Saskaņā ar Padomes veiktajiem novērtējumiem un konstatējumiem saistībā ar stāvokli Sīrijā, kā izklāstīts 5. līdz 11. apsvērumā, tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir I pielikumā uzskaitīto:

un ar tiem saistītu personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

3.   Personas, vienības vai struktūras, kas pieder pie vienas no 2. punktā minētajām kategorijām, neiekļauj vai nesaglabā I pielikumā sniegtajā personu un vienību sarakstā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai to vairs neietekmē, vai nerada reālu apiešanas risku.

4.   Visus lēmumus iekļaut sarakstā pieņem individuāli attiecībā uz katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā pasākuma samērīgumu.

5.   Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek tieši vai netieši padarīti pieejami vai izmantojami I un II pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām vai vienībām.”

4

Padomes Regulas (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (OV 2012, L 16, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2015. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2015/1828 (OV 2015, L 266, 1. lpp.), 15. panta 1.a un 1.b punktā ir paredzēts:

“1.a.   Sarakstā, kas sniegts II pielikumā, iekļauj arī fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras, kuras Padome saskaņā ar [Lēmuma 2013/255] 28. panta 2. punktu identificējusi kā piederīgas vienai no šādām kategorijām

un fiziskas vai juridiskas personas un vienības, kas ir ar tām saistītas un kurām nepiemēro šīs regulas 21. pantu.

1.b.   Personas, vienības un struktūras, kas pieder pie vienas no 1.a punktā minētajām kategorijām, neietver vai nesaglabā personu, vienību un struktūru sarakstā, kas sniegts II pielikumā, ja ir pietiekama informācija, ka tās nav vai vairs nav saistītas ar režīmu vai neietekmē to, vai nerada reālu apiešanas risku.”

5

Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 2.–27. punktā. Šīs tiesvedības vajadzībām to var rezumēt, kā norādīts turpinājumā.

6

Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir uzņēmējs, kurš ir Sīrijas valstspiederīgais un kura vārds ar Īstenošanas lēmumu 2020/212 un Īstenošanas regulu 2020/211 ir iekļauts attiecīgi Lēmuma 2013/255 I pielikuma A iedaļā (Personas) ietvertā saraksta 291. rindā un Regulas Nr. 36/2012 II pielikuma A iedaļā (Personas) ietvertā saraksta 291. rindā, kur uzskaitīti to personu vārdi, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi tiek iesaldēti (turpmāk tekstā kopā – “strīdīgie saraksti”). Viņa amats tajos ir aprakstīts kā “ASM International General Trading, LLC [..] ģenerālmenedžeris”. Samer Foz; Aman Holding [(Aman Dimashq JSC)] un ASM International General Trading LLC tajos attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju bija minēti kā “radinieki/darījumu partneri/subjekti vai partneri/saistība ar”.

7

Prasītāja vārda iekļaušanas strīdīgajos sarakstos motīvi katrā no tiem bija formulēti identiski:

“Viens no vadošajiem uzņēmējiem, kuram ir personīgas un ģimenes darījumdarbības intereses un darbība vairākās Sīrijas ekonomikas nozarēs, tostarp ar Aman Holding (iepriekš zināma kā Aman Group) starpniecību. Ar Aman Holding starpniecību viņš gūst labumu no piekļuves komerciespējām un atbalsta [Bashar Al‑Assad] režīmu, tostarp tādēļ, ka ir iesaistīts režīma atbalstītajā Marota City attīstīšanā. Kopš 2012. gada viņš ir arī ASM International [General] Trading LLC ģenerālmenedžeris.

Viņam ir arī saistība ar savu brāli Samer Foz, kurš kopš 2019. gada janvāra ir iekļauts ES sarakstā par to, ka ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un atbalsta režīmu vai gūst labumu no tā.”

8

Ar Lēmumu 2020/719, ar kuru Lēmuma 2013/255 piemērošana tika pagarināta līdz 2021. gada 1. jūnijam, un Īstenošanas regulu 2020/716 Eiropas Savienības Padome atstāja prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos nemainīgu motīvu dēļ.

9

Ar Lēmumu 2021/855, ar kuru Lēmuma 2013/255 piemērošana tika pagarināta līdz 2022. gada 1. jūnijam, un Īstenošanas regulu 2021/848 Padome atstāja prasītāja vārdu strīdīgajos sarakstos, grozot, pirmkārt, viņa amata aprakstu un, otrkārt, motīvus viņa iekļaušanai šajos sarakstos (turpmāk tekstā – “2021. gada motīvi”).

10

Tādējādi, pirmām kārtām, viņa amats kopš tā laika tiek aprakstīts kā “District 6 Company dibinātājs; Easy life Company dibinātājs partneris”. Norāde par ASM International General Trading LLC ir svītrota un norāde “priekšsēdētāja vietnieks Asas Steel Company” attiecībā uz prasītāju ir iekļauta sadaļā “Radinieki/darījumu partneri/subjekti vai partneri/saistība ar”.

11

Otrām kārtām, 2021. gada motīvi ir izteikti šādā redakcijā:

“Svarīgs uzņēmējs, kam ir personīgas un ģimenes darījumdarbības intereses un kas veic darbības dažādās Sīrijas ekonomikas nozarēs. Viņš gūst finansiālu labumu no piekļuves komerciālām iespējām un atbalsta Sīrijas režīmu. No 2012. gada līdz 2019. gadam viņš bija ASM International [General] Trading LLC ģenerālmenedžeris.

Viņam ir arī saistība ar savu brāli Samer Foz, kurš kopš 2019. gada janvāra ir iekļauts Padomes sarakstā par to, ka ir vadošs uzņēmējs, kas darbojas Sīrijā un atbalsta režīmu vai gūst labumu no tā. Kopā ar savu brāli viņš īsteno vairākus komerciālus projektus, jo īpaši Adra al‑Ummaliyya rajonā ([Damaskas nomalē, Sīrija]). Starp minētajiem projektiem ir rūpnīca, kur ražo kabeļus un kabeļu piederumus, kā arī projekts par elektrības ražošanu, izmantojot saules enerģiju. [Bashar Al‑Assad] režīma uzdevumā viņi iesaistījās arī dažādās darbībās kopā ar [organizāciju “Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL)] (Da’esh), tostarp ieroču un munīcijas piegādē apmaiņā pret kviešiem un naftu.”

12

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 12. maijā un tiesvedības laikā pielāgots, apelācijas sūdzības iesniedzējs cēla prasību par sākotnējo aktu, 2020. gada aktu par atstāšanu sarakstos un strīdīgo aktu atcelšanu, ciktāl tie attiecas uz viņu, izvirzot sešus pamatus, no kuriem pirmais attiecās uz kļūdu vērtējumā, otrais – uz samērīguma principa pārkāpumu, trešais – uz tiesību uz īpašumu un brīvības veikt saimniecisko darbību pārkāpumu, ceturtais – uz pilnvaru nepareizu izmantošanu, piektais – uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un, visbeidzot, sestais – uz tiesību uz aizstāvību un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu.

13

Vispārējā tiesa vispirms izvērtēja piekto un sesto pamatu, kurus tā noraidīja, un pēc tam pārsūdzētā sprieduma 71.–179. punktā izvērtēja pirmo pamatu.

14

Šajā kontekstā pēc ievada apsvērumiem Vispārējā tiesa pārbaudīja iekļaušanas sarakstos motīvu elementus, kas attiecas uz katru iekļaušanas sarakstos kritēriju, uz Padomes iesniegto pierādījumu nozīmīgumu un ticamību, uz tā iekļaušanas sarakstos kritērija tvērumu, kurš attiecas uz saistību ar personu vai vienību, kam piemēroti ierobežojošie pasākumi, kā arī uz apelācijas sūdzības iesniedzēja ģimenes darījumdarbības interesēm Aman Holding un ASM International General Trading.

15

Attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja ģimenes darījumdarbības interesēm Aman Holding Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 137. punktā norādīja, ka saistībā ar strīdīgajiem aktiem, apelācijas sūdzības iesniedzējs ir pārliecinoši pierādījis, ka 2020. gada 22. novembrī – un tātad pirms to pieņemšanas – viņš bija atsavinājis savas Aman Holding kapitāldaļas un pēc šīs atsavināšanas viņš šajā sabiedrībā nav ieņēmis atbildīgu amatu, tāpēc saistībā ar šiem aktiem Padome nevarēja atsaukties uz viņa līdzdalību minētajā sabiedrībā, lai pierādītu saistību starp viņu un viņa brāli Samer Foz. Minētā sprieduma 144. punktā attiecībā uz sākotnējiem aktiem un 2020. gada aktiem par atstāšanu sarakstos Vispārējā tiesa no tā secināja, ka Padome ir pietiekami pamatojusi saistību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņa brāli Samer Foz, ņemot vērā viņu darījumdarbības saites Aman Holding, bet ka tas tā nav, runājot par strīdīgajiem aktiem.

16

Runājot par apelācijas sūdzības iesniedzēja ģimenes darījumdarbības interesēm ASM International General Trading, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 149. un 155. punktā pauda viedokli, ka attiecībā uz sākotnējiem aktiem Padome ir pietiekami pamatojusi saistību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņa brāli Samer Foz, ņemot vērā viņu darījumdarbības saites Aman Holding, bet tas tā nav ne attiecībā uz 2020. gada aktiem par atstāšanu sarakstos, ne strīdīgajiem aktiem, jo šī sabiedrība 2020. gada 25. februārī tika likvidēta.

17

Runājot par dažādajām darbībām ar ISIL, kurās apelācijas sūdzības iesniedzējs un viņa brālis Samer Foz iesaistījušies Sīrijas režīma uzdevumā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 161.–164. punktā norādīja:

18

Pārsūdzētā sprieduma 165.–167. punktā ar virsrakstu “Secinājumi par saistību ar personu vai vienību, kurai ir piemēroti ierobežojošie pasākumi” Vispārējā tiesa norādīja:

19

Pārsūdzētā sprieduma 177. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vārda iekļaušanas strīdīgajos sarakstos motīvs, ņemot vērā viņa saistību ar personu, kurai ir piemēroti ierobežojošie pasākumi, ir pietiekami pamatots, un tādējādi no šī kritērija viedokļa viņa vārda iekļaušana šajos sarakstos ir pamatota. Minētā sprieduma 179. punktā Vispārējā tiesa pirmo pamatu noraidīja kā nepamatotu, norādot, ka izvērtēt pārējos apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītos iebildumus – kuru mērķis ir atspēkot pārējos iekļaušanas sarakstos kritērijus – nav vajadzības.

20

Visbeidzot Vispārējā tiesa noraidīja ceturto pamatu, pēc tam kopā – otro un trešo pamatu un tāpēc – prasību kopumā.

21

Apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz Tiesu:

22

Padome lūdz Tiesu:

23

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzības pamatošanai izvirza astoņus pamatus, no kuriem pirmais līdz ceturtais attiecas uz pierādījumu un faktisko apstākļu sagrozīšanu, piektais – uz judikatūras, kas izriet no 2015. gada 21. aprīļa spriedumiem Anbouba/Padome (C‑605/13 P, EU:C:2015:248) un Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247), kļūdainu piemērošanu, sestais – uz Lēmuma 2013/255, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2015/1836, 27. un 28. panta, kā arī Regulas Nr. 36/2012, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu 2015/1828, 15. panta kļūdainu piemērošanu, septītais – uz faktisko apstākļu sagrozīšanu un astotais – uz noteikumu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu nepareizu piemērošanu.

24

Padome galvenokārt apgalvo, ka apelācijas sūdzības pamati ir nepieņemami, jo pretēji LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 169. panta 2. punkta prasībām nav precīzi identificēti apstrīdētie pārsūdzētā sprieduma punkti. Līdz ar to apelācijas sūdzība esot jāatzīst par nepieņemamu kopumā.

25

Apelācijas sūdzības iesniedzējs šo argumentāciju apstrīd, uzsverot, ka papildus katra viņa izvirzītā apelācijas sūdzības pamata pamatošanai izvērstajai argumentācijai apelācijas sūdzības ievaddaļā ir minēti pārsūdzētā sprieduma 162., 167. un 177. punkts, norādot, ka tajos ietverti Vispārējās tiesas secinājumi, kurus viņš uzskata par kļūdainiem.

26

Iesākumā atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 169. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, kura atcelšana tiek lūgta, apstrīdētie punkti, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti pamato šo lūgumu, pretējā gadījumā apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats ir nepieņemami (spriedums, 2021. gada 23. novembris, Padome/Hamas, C‑833/19 P, EU:C:2021:950, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Apelācijas sūdzībai, kurai nav šādu iezīmju, nevar sniegt juridisku vērtējumu, ļaujot Tiesai īstenot tai noteikto uzdevumu attiecīgajā jomā un veikt tiesiskuma pārbaudi (rīkojums, 2015. gada 19. jūnijs, Makhlouf/Padome, C‑136/15 P, EU:C:2015:411, 25. punkts, un spriedums, 2020. gada 17. decembris, Inpost Paczkomaty/Komisija, C‑431/19 P un C‑432/19 P, EU:C:2020:1051, 31. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

28

Šajā lietā, runājot par sesto pamatu, kā apgalvo Padome, apelācijas sūdzība neatbilst šajā judikatūrā izvirzītajām prasībām. Argumentācijā, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvērsis šī pamata pamatošanai, nav atsauces ne uz vienu konkrētu pārsūdzētā sprieduma punktu, un neļauj identificēt tos minētā sprieduma 79.–176. punktā ietvertajos apsvērumos norādītos iemeslus, kuri Vispārējo tiesu pārsūdzētā sprieduma 177. punktā ir pamudinājuši apstiprināt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vārda iekļaušana strīdīgajos sarakstos ir bijusi pamatota, un kuros būtu pieļauta tiesību kļūda.

29

Toties apelācijas sūdzība ļauj identificēt pārsūdzētā sprieduma punktus, kas apstrīdēti pirmajā līdz piektajā un astotajā pamatā, proti, minētā sprieduma 161.–164. punktu, un atklāj iemeslus, kuru dēļ apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā šajos punktos ir pieļauta tiesību kļūda, un Tiesai ir iespējams veikt tiesiskuma pārbaudi. Tas pats jāsecina par septīto pamatu, kas attiecas uz minētā sprieduma 167. punktu.

30

No tā izriet, ka pirmais līdz piektais, septītais un astotais pamats ir pieņemami un ka sestais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.

31

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 161.–164. punktā Vispārējā tiesa ir sagrozījusi no Pro‑justice tīmekļvietnes gūtos pierādījumus. Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pārveidojusi un sagrozījusi šajā vietnē publicētā raksta oriģinālo tekstu, atspoguļodama tā autora apgalvojumus kā pierādītus faktus, neņemot vērā minētā autora atrunas un piesardzību, lietojot vārdu “apsūdzēti” un divos gadījumos – divdabi “šķietams”. Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini atsaukusies uz ISIL vadītāja apstiprinājumu minētajai tirdzniecībai, jo šī raksta zemsvītras piezīmē norādītā URL saite novirzot uz neesošu tīmekļa lapu. Šis apstiprinājums katrā ziņā neesot ne pierādīts, ne apliecināts ar kādu citu avotu, un minētajā rakstā trūkstot precizitātes attiecībā uz prasītāja un viņa brāļa Samer Foz šķietamajiem darījumiem ar ISIL.

32

Ar otro līdz ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, kas gūti attiecīgi no The Syria Report tīmekļvietnes, no preses raksta Reuters tīmekļvietnē, kā arī saistībā ar ASM International General Trading – no Arab News un Al Arabya tīmekļvietnēm. Šajā ziņā The Syria Report tīmekļvietnē esot atsauce uz Aman Holding meitasuzņēmumu, nevis uz prasītāja personisku iesaistīšanos darījumos ar ISIL. Preses rakstā Reuters tīmekļvietnē esot atsauce uz sabiedrībām Aman Group vai Aman Holding, nevis uz prasītāju vai ISIL. Visbeidzot, Arab News un Al Arabya tīmekļvietnēs neesot minēta ISIL, bet tikai ASM International General Trading.

33

Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunās, ņemot vērā, ka, no vienas puses, pārsūdzētā sprieduma 137. punktā tā esot atzinusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs pirms strīdīgo aktu pieņemšanas datuma bija atsavinājis savas Aman Holding kapitāldaļas un ka pēc šīs atsavināšanas pēdējais minētais vairs nav ieņēmis atbildīgu amatu šajā sabiedrībā. No otras puses, Vispārējā tiesa esot konstatējusi, ka attiecībā uz šiem aktiem Padome nevarēja atsaukties uz apelācijas sūdzības iesniedzēja līdzdalību Aman Holding, lai pierādītu saistību starp viņu un viņa brāli Samer Foz. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 137. punktā esot atspēkots The Syria Report tīmekļvietnē ietvertais raksts, kurš vairs neesot aktuāls. Tas pats attiecoties uz preses rakstu Reuters tīmekļvietnē.

34

Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunās arī, ciktāl tā ir atzinusi, ka ASM International General Trading bija likvidēta, un pārsūdzētā sprieduma 155. punktā paudusi viedokli, ka darījumdarbības saišu esamība ASM International General Trading starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņa brāli Samer Foz attiecībā uz 2020. gada aktiem par atstāšanu sarakstos nav bijusi pietiekami pamatota. Tātad pierādījumi, kas gūti no Arab News un Al Arabya tīmekļvietnēm, arī vairs neesot aktuāli.

35

Atzīdama, ka pierādījumi, kas gūti no šīm četrām tīmekļvietnēm varēja apstiprināt saistību starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņa brāli Samer Foz attiecībā uz darījumiem ar ISIL, lai gan šie pierādījumi šādu saistību neesot apliecinājuši, Vispārējā tiesa esot rīkojusies nekonsekventi un esot sagrozījusi faktus. Līdz ar to visus šos pierādījumus no Vispārējās tiesas konstatēto netiešo pierādījumu kopuma esot bijis jāizslēdz.

36

Padomes ieskatā pirmais līdz ceturtais pamats nav pamatoti.

37

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apelācijas tiesvedībā Tiesas kompetencē nav ne konstatēt faktus, ne – principā – izvērtēt Tiesas izraudzītos pierādījumus šos faktu pamatošanai. Ja šie pierādījumi ir tiesiski iegūti un ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālās normas, kas piemērojamas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu, vienīgi Vispārējās tiesas ziņā ir izvērtēt, kāda nozīme ir jāpiešķir tai iesniegtajiem pierādījumiem, izņemot gadījumu, kad tie ir sagrozīti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 1. oktobris, Cham Holding/Padome, C‑261/19 P, EU:C:2020:781, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Šāda sagrozīšana ir notikusi, ja, neizmantojot jaunus pierādījumus, esošo pierādījumu vērtējums šķiet acīmredzami kļūdains. Tomēr šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tā, lai nebūtu nepieciešams veikt jaunu faktu un pierādījumu vērtējumu. Turklāt, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, tam ir precīzi jānorāda pierādījumi, ko Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, un jāpierāda kļūdas analīzē, kuru dēļ tā vērtējumā Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir pieļāvusi (spriedums, 2018. gada 29. novembris, Bank Tejarat/Padome, C‑248/17 P, EU:C:2018:967, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Šajā lietā, runājot par fragmentu no Pro‑justice tīmekļvietnē publicētā ziņojuma, kuru, kā norādīts pirmajā pamatā, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, jāmin, ka ir taisnība – Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 162. punktā šo fragmentu nav burtiski citējusi, bet ir būtībā norādījusi tā saturu, izmantojot apstiprinošāku formulējumu un neminot ne vārdu “apsūdzēti”, ne divdabi “šķietams”, kuri bija ietverti šajā ziņojumā. Tomēr Vispārējās tiesas veiktais šī pierādījuma vērtējums nešķiet acīmredzami kļūdains, jo no šī ziņojuma izriet, ka viens no ISIL vadītājiem, kas ir nosaukts vārdā, ir apstiprinājis, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs un viņa brālis Samer Foz ir bijuši iesaistīti dažādās tirdzniecības darbībās ar ISIL Sīrijas režīma uzdevumā. Turklāt, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka zemsvītras piezīmē minētā URL saite vairs nav aktīva, no minētā sprieduma 162. punkta neizriet, ka Vispārējā tiesa savu vērtējumu būtu balstījusi uz šo avotu. Katrā ziņā tikai dokuments, ko iesniedzis apelācijas sūdzības iesniedzējs, vien neļauj konstatēt, ka šī saite nav bijusi aktīva agrāk, it īpaši brīdī, kad Vispārējā tiesa ņēma vērā minēto ziņojumu.

40

Jāpiebilst, ka pārsūdzētā sprieduma 111. punktā, kas apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts, Vispārējā tiesa ir paudusi viedokli, ka šis ziņojums Pro‑justice tīmekļvietnē ir saprātīgs un uzticams pierādījums. Tādējādi, ciktāl prasītājs apgalvo, ka minētajā ziņojumā trūkst precizitātes, šāds arguments ir jānoraida kā nepamatots.

41

Runājot par otro, trešo un ceturto pamatu, ar kuriem apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi no The Syria Report, Reuters, kā arī Arab News un Al Arabya tīmekļvietnēm gūtos pierādījumus, kas minēti arī 162. punktā, apelācijas sūdzības iesniedzējs tieši nenorāda, kā šī sagrozīšana būtu izpaudusies, bet vienīgi apgalvo, ka tie nevarēja ne pierādīt, ne apstiprināt darījumdarbības saites esamību starp viņu un viņa brāli Samer Foz, jo šie pierādījumi neattiecās uz viņu personīgi, ne arī – dažu no tiem gadījumā – uz ISIL, bet gan uz sabiedrībām, proti, Aman Group, Aman Holding un vienu no tā meitasuzņēmumiem, kā arī ASM International General Trading.

42

Tomēr, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka runa ir par pierādījumiem, kas vairs nav aktuāli vai ir novecojuši, ņemot vērā, ka viņš 2020. gada 7. oktobrī bija atsavinājis savas Aman Holding kapitāldaļas un ka ASM International General Trading 2020. gada 25. februārī ir likvidēta, kā Vispārējā tiesa konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 133. un 149. punktā, šķiet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs jau bija izvirzījis šo argumentu Vispārējai tiesai, kā izriet no minētā sprieduma 103.–112. punkta.

43

Tāpat apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējā tiesā jau bija apgalvojis, ka vairākos no rakstiem, kas iegūti no šīm tīmekļvietnēm, neesot minēts viņa vārds, kā izriet no minētā sprieduma 98.–102. punkta.

44

Tomēr Vispārējā tiesa minētā sprieduma 98.–112. punktā, kas šajā apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti, ir paudusi viedokli, ka pierādījumi, piemēram, tie, kas gūti no Pro‑justice tīmekļvietnes, ir ticami un nozīmīgi.

45

No visiem šiem elementiem izriet, ka ar šo argumentāciju, kā arī argumentāciju, kas pārējā daļā ir izvirzīta pirmā pamata pamatošanai, apelācijas sūdzības iesniedzējs patiesībā šķietami vēlas panākt, lai Tiesa atkārtoti novērtētu faktus un pierādījumus, bet tas saskaņā ar šī sprieduma 37. punktā minēto judikatūru neietilpst tās kompetencē apelācijas tiesvedībā. Tāpēc šāda argumentācija ir nepieņemama.

46

Visbeidzot, arguments, saskaņā ar kuru pastāvot pretruna starp Vispārējās tiesas minētajiem iemesliem, kas ietverti, pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 137. un 155. punktā un, otrkārt, minētā sprieduma 162.–164. punktā, izriet no kļūdainas minētā sprieduma interpretācijas. Kā pamatoti apgalvo Padome, pēdējos minētajos punktos ietvertie Vispārējās tiesas secinājumi nav balstīti uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs būtu bijis iesaistīts šajās sabiedrībās konkrētā datumā, pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir norādījusi šī paša sprieduma 137., 144. un 155. punktā. Turklāt it īpaši no pārsūdzētā sprieduma 129., 143., 145. un 146. punkta, kas šajā apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti, izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs kopā ar brāli Samer Foz patiešām ir bijis iesaistīts šajās sabiedrībās pirms šīs atsavināšanas un likvidācijas. Tātad šis arguments ir jānoraida kā nepamatots.

47

No tā izriet, ka pirmais līdz ceturtais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemami un daļēji nepamatoti.

48

Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi judikatūru, kura izriet no 2015. gada 21. aprīļa spriedumiem Anbouba/Padome (C‑605/13 P, EU:C:2015:248) un Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247), pārsūdzētā sprieduma 164. punktā pauzdama viedokli, ka Padome ir juridiski pietiekami pamatojusi saistību, kas pastāvējusi starp viņu un viņa brāli Samer Foz, ņemot vērā dažādās darbības ar ISIL, kurās viņi iesaistījušies Sīrijas režīma uzdevumā, un līdz ar to – ka ir izpildīta prasība par pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu šīs judikatūras izpratnē. Tā kā visi pierādījumi, kuri gūti no Pro‑justice un The Syria Report tīmekļvietnēm, no preses raksta, kas publicēts Reuters tīmekļvietnē, un attiecībā uz ASM International General Trading LLC – gūti no Arab News un Al Arabya tīmekļvietnēm, esot sagrozīti, Vispārējās tiesas konstatētais netiešo pierādījumu kopums esot zaudējis saturu.

49

Padome apgalvo, ka trešais pamats nav pamatots.

50

Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajā argumentācijā piektā pamata pamatošanai ir ietverts iepriekšējs pieņēmums, ka Vispārējā tiesa, kā viņš ir uzsvēris, pamatojot pirmo līdz ceturto pamatu, ir sagrozījusi no pārsūdzētā sprieduma 162. punktā minētajām tīmekļvietnēm gūtos pierādījumus, kuru dēļ tā pārsūdzētā sprieduma 164. punktā ir apstiprinājusi, ka par strīdīgo tiesību aktu motīvu daļu attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja saistību ar viņa brāli Samer Foz, ņemot vērā dažādās darbības ar ISIL, kurās viņi iesaistījušies Sīrijas režīma uzdevumā, Padome ir iesniegusi pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu no 2015. gada 21. aprīļa sprieduma Anbouba/Padome (C‑605/13 P, EU:C:2015:248) un Anbouba/Padome (C‑630/13 P, EU:C:2015:247) izrietošās judikatūras izpratnē, kura minēta pārsūdzētā sprieduma 158. punktā.

51

Tomēr, tā kā no atbildes, kas sniegta uz šī sprieduma 47. punktā ietverto pirmo līdz ceturto pamatu, izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs šādu iebildumu par sagrozīšanu attiecībā uz pārsūdzēto spriedumu ir izvirzījis nesekmīgi, piektais pamats ir jānoraida kā neefektīvs.

52

Ar astoto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi pierādīšanas pienākumu regulējošos noteikumus, ciktāl tā pārsūdzētā sprieduma 163. punktā atzinusi, ka apgalvojums, ka viņš ir iesaistījies dažādās darbībās ar ISIL un savu brāli Samer Foz Sīrijas režīma uzdevumā, nevarot tikt atspēkots ar viņa šķietami nepamatoto argumentu, ka šīs apsūdzības izrietot no “kategoriskiem” un Vispārējās tiesas ieskatā “nepamatotiem” apgalvojumiem. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs vienmēr esot noliedzis, ka viņam būtu bijušas jebkādas attiecības ar ISIL, un tas, ka tiktu pierādīts pretējais, nozīmētu, ka tiek pierādīts negatīvs fakts un līdz ar to būtu probatio diabolica. Saskaņā ar Tiesas judikatūru pierādīšanas pienākums esot bijis Padomei, kura, kā iepriekš noskaidrots, esot iesniegusi nepietiekamus pierādījumus, kurus Vispārējā tiesa esot sagrozījusi.

53

Padome apgalvo, ka trešais pamats nav pamatots.

54

Ar astoto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā uzsver, ka pārsūdzētā sprieduma 163. punktā Vispārējā tiesa ir pārkāpusi noteikumus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, ciktāl tā ir atzinusi, ka tās izdarīto secinājumu par to, ka ir pietiekami pamatotas 2021. gada paskaidrojuma raksta daļas, kas attiecas uz dažādajām darbībām ar ISIL, kurās apelācijas sūdzības iesniedzējs un viņa brālis Samer Foz iesaistījušies Sīrijas režīma uzdevumā, neatspēko bez pamatojuma izvirzītais apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments, ka šīs apsūdzības izrietot no nepamatotiem apgalvojumiem.

55

Tomēr no šī Vispārējās tiesas apsvēruma neizriet, ka tā būtu pārkāpusi noteikumus attiecībā uz pierādīšanas pienākumu.

56

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka minētais apsvērums ir balstīts uz Vispārējās tiesas neatkarīgu vērtējumu par pārsūdzētā sprieduma 162. punktā minētajiem Padomes iesniegtajiem pierādījumiem, attiecībā uz kuriem, pretēji pieņēmumam, kas ietverts apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentācijā, un, kā izriet no šī sprieduma 39.–47. punkta, Tiesa nav konstatējusi Vispārējās tiesas veiktu sagrozīšanu. Otrkārt, šķiet, ka Vispārējā tiesa Padomes iesniegto pierādījumu nozīmīgumu un ticamību ir izvērtējusi ne tikai pārsūdzētā sprieduma 98.–112. punktā, bet arī – no Lēmuma 2013/255, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2015/1836, 27. panta 3. punktā un 28. panta 3. punktā paredzēto nosacījumu skatpunkta – minētā sprieduma 170.–176. punktā, un šie dažādie punkti apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti.

57

Visbeidzot, apelācijas sūdzības iesniedzējs nenorāda, ka būtu Vispārējai tiesai iesniedzis pierādījumus, kurus pēdējā minētā nebūtu izvērtējusi.

58

No tā izriet, ka, aizbildinoties ar pamatu, kas attiecas uz šķietamu pierādīšanas pienākumu regulējošo noteikumu pārkāpumu, apelācijas sūdzības iesniedzējs patiesībā lūdz Tiesu ar savu vērtējumu aizstāt Vispārējai tiesai iesniegtos pierādījumus, kā arī nozīmi, kādu tā tiem ir piešķīrusi, bet tas saskaņā ar šī sprieduma 37. punktā atgādināto judikatūru neietilpst Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedībā.

59

Ņemot vērā šos apsvērumus, astotais pamats ir jānoraida kā nepieņemams.

60

Ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzsver, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 167. punktā ir sagrozījusi faktiskos apstākļus attiecībā uz saistības neesamību starp viņu un viņa brāli Samer Foz, atzīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs savos procesuālajos rakstos nav apgalvojis, ka būtu pārtraucis attiecības ar Samer Foz vai būtu no viņa distancējies. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējs savos procesuālajos rakstos vairākkārt esot apgalvojis, ka viņam vairs nav nekādu tirdzniecības vai profesionālu attiecību ar brāli Samer Foz, un it īpaši replikas raksta Vispārējā tiesā 92.–99. punktā viņš citastarp esot norādījis, ka prasības pieteikuma pirmajā instancē iesniegšanas brīdī nav bijis saistīts ar brāli Samer Foz nevienā uzņēmumā, sabiedrībā, partnerībā vai projektā.

61

Padome uzskata, ka šis pamats nav pamatots.

62

Ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējai tiesai pārmet, ka tā ir sagrozījusi viņa procesuālajos rakstos ietvertos apgalvojumus, pārsūdzētā sprieduma 167. punktā atzīdama, ka viņš neapgalvo, ka būtu pārtraucis savas attiecības ar Samer Foz vai būtu no viņa distancējies, lai gan viņš tajos konkrēti esot norādījis, ka viņam vairs nav nekādu tirdzniecības attiecību ar brāli.

63

Tomēr šie 167. punkta pirmajā teikumā ietvertie apsvērumi ir tikai viens no iemesliem, kas pamato Vispārējās tiesas secinājumu par apelācijas sūdzības iesniedzēja saistību ar personu, kurai ir piemēroti ierobežojošie pasākumi, un tas galvenokārt ir balstīts uz minētā sprieduma 165. un 166. punktā norādītajiem iemesliem, kuri pierāda, ka starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un viņa brāli Samer Foz pastāv vai ir pastāvējušas darījumdarbības saites. Tomēr pēdējie minētie iemesliem vai nu apelācijas sūdzībā nav minēti, vai arī, ciktāl tie ir pamatoti ar minētā sprieduma 162.–164. punktu, ir nesekmīgi apstrīdēti ar pirmo līdz piekto un astoto pamatu, kā izriet no šī sprieduma 47., 51. un 59. punkta.

64

Tā kā minētie iemesli juridiski pietiekami pamato pārsūdzētā sprieduma 167. punkta otrajā teikumā izdarīto secinājumu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītā iespējamā sagrozīšana, pat pieņemot, ka tā ir pierādīta, nevar izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu. No tā izriet, ka septītais pamats ir jānoraida kā neefektīvs.

65

Tā kā neviens no apelācijas sūdzības pamatiem nav apstiprināts, tā ir jānoraida kopumā.

66

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams saskaņā ar šī reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

67

Tā kā Padome ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā spriedums pēdējam minētajam ir nelabvēlīgs, viņam ir jāpiespriež segt savus un atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež: