–

Ethnikos Organismos Pistopoiisis Prosonton & Epangelmatikou Prosanatolismou (Eoppep) vārdā – K. Ithakisios un M. Papasaranti, dikigoroi,

–

Grieķijas valdības vārdā – A. Dimitrakopoulou, K. Georgiadis un M. Tassopoulou, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Katsimerou un B.‑R. Killmann, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV 2002, L 80, 29. lpp.), 2. panta a) punktu un 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Ethnikos Organismos Pistopoiisis Prosonton & Epangelmatikou Prosanatolismou (Eoppep) (Valsts kvalifikāciju sertifikācijas un profesionālās orientācijas iestāde (Eoppep), Grieķija) un Elliniko Dimosio (Grieķijas valsts) par naudas sodu, kas šai iestādei uzlikts par to, ka tā kompetentajai iestādei nav iesniegusi dokumentus, kas pierādītu, ka tās darba ņēmēju pārstāvji ir bijuši informēti un ar tiem ir notikusi konsultēšanās, pirms divas darba ņēmējas tika atbrīvotas no amata.

3

Direktīvas 2002/14 7.–10. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs direktīvas 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šīs direktīvas mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu, ar ko nosaka minimālās prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām uz informēšanu un uzklausīšanu Kopienas uzņēmumos vai iestādēs.”

5

Saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu:

“Šajā direktīvā:

[..]

6

Šīs pašas direktīvas 4. panta “Praktiski pasākumi darbinieku informēšanai un uzklausīšanai” 2. punktā ir noteikts:

“Informēšana un uzklausīšana [konsultēšanās] ietver šādas darbības:

7

Ar 2006. gada 9. novembraproedriko diatagma 240/2006, Peri thespiseos genikou plaisiou enimeroseos kai diavouleuseos ton ergazomenon simfona me tin odigia 2002/14/EK tis 11.3.2002 tou Europaikou Koinovouliou kai tou Symvouliou (Prezidenta dekrēts 240/2006, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvai 2002/14/EK, FEK A’ 252/16.11.2006.; turpmāk tekstā – “Prezidenta dekrēts 240/2006”) Direktīva 2002/14 tika transponēta Grieķijas tiesību sistēmā.

8

Ar šā prezidenta dekrēta 2. pantu ir pārņemtas Direktīvas 2002/14 2. pantā minētās definīcijas.

9

Šā prezidenta dekrēta 4. panta “Informēšanas un konsultēšanās praktiskās detaļas” 2.–4. punktā ir pārņemtas attiecīgi Direktīvas 2002/14 4. panta 2.–4. punkta tiesību normas.

10

2013. gada 29. janvāraNomos 4115/2013, Organosi kai leitourgia Idrimatos Neolaias kai Dia Viou Mathisis kai Ethnikou Organismou Pistopoiisis Prosonton & Epangelmatikou Prosanatolismou kai alles diatakseis (Likums 4115/2013 par Jaunatnes un mūžizglītības fonda un Valsts kvalifikāciju sertifikācijas un profesionālās orientācijas iestādes izveidi un darbību, FEK Α’ 24/30.1.2013.; turpmāk tekstā – Likums 4115/2013”) nosaka tostarp Eoppep kompetenci un pilnvaras.

11

Šā likuma 13. pantā ir noteikts:

“1.   Ar [finanšu ministra] un izglītības, mūžizglītības un reliģisko lietu [ministra] kopīgu Lēmumu 119959/H/20.10.2011. [..] privāto tiesību juridiskā persona Ethniko Kentro Pistopoiisis Domon Dia Viou Mathisis [(Ekepis)] (Valsts mūžizglītības struktūru sertifikācijas centrs) [..] un privāto tiesību juridiskā persona Ethniko Kentro Epangelmatikou Prosanatolismou [(EKEP)] (Valsts profesionālās orientācijas centrs) [..] tiek apvienotas, tās pievienojot privāto tiesību juridiskajai personai Ethnikos Organismos Pistopoiisis Prosonton [(EOPP)] (Valsts kvalifikāciju sertificēšanas iestāde) [..], un beidz pastāvēt kā neatkarīgas juridiskas personas. Ar šo pašu ministru kopīgo lēmumu privāto tiesību juridiskā persona Ethnikos Organismos Pistopoiisis Prosonton” (EOPP) ir pārdēvēta par Ethnikos Organismos Pistopoiisis Prosonton & Epangelmatikou Prosanatolismou (Eoppep) (Valsts kvalifikāciju sertifikācijas un profesionālās orientācijas iestāde).

2.   Eoppep ir privāto tiesību juridiska persona, kas ietilpst publiskajā sektorā plašā nozīmē; tai ir administratīva un finansiāla autonomija, sabiedriskā labuma un bezpeļņas raksturs, tā darbojas sabiedrības interesēs un ir izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministra pārraudzībā. [..]”

12

Minētā likuma 14. pantā ir paredzēts:

“1.   Eoppep ir valsts iestāde, kas sertificē neformālās izglītības un mācību resursus un rezultātus; tā darbojas kā tādu Eiropas tīklu valsts struktūra, kuri pārvalda kvalifikācijas un Eiropas pārredzamības un mobilitātes instrumentus, kā, piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras valsts koordinācijas punkts, Europasseport valsts centrs, Grieķijas Valsts profesionālās orientācijas informācijas centrs, Eiropas Euroguidance tīkla dalībniece, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQA‑VET) un Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) valsts kontaktpunkts.

2.   Eoppep mērķi tostarp ir šādi:

[..]

6.   Eoppep darbojas kā mūžizglītības administratīvā iestāde [..].”

13

Šā paša likuma 20. pantā ir noteikts:

“1.   [Eoppep] iekasē maksu par novērtēšanu un iekļaušanu 21. pantā minētajos reģistros, par privāto profesionālās orientācijas konsultāciju centru un biroju apstiprināšanu, par mūžizglītības pakalpojumu sniedzēju apstiprināšanu un sertifikāciju, par kvalifikācijas sertifikācijas iestāžu apstiprināšanu, par fizisko personu kvalifikāciju sertificēšanu, par profesionālo studiju kursu un programmu sertificēšanu, kā arī par diplomu līdzvērtības [atzīšanu] saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Maksas raksturu un apmēru, tās atbilstību konkrēti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu sniegto pakalpojumu izmaksām, kā arī tās iekasēšanas kārtību nosaka ar [finanšu ministra un] izglītības un reliģisko lietu, kultūras un sporta lietu [ministra] kopīgu lēmumu, pamatojoties uz [Eoppep] valdes priekšlikumu.

2.   Maksa ir paredzēta, lai segtu uzraudzības, novērtēšanas, sertificēšanas, īpašu reģistru uzturēšanas, popularizēšanas un kvalifikāciju, kas apliecinātas saskaņā ar [Eoppep] kompetenci, izmantošanas veicināšanas izmaksas, kā arī iedzīvotāju informēšanas par šiem pakalpojumiem izmaksas.

3.   Uzraudzības nodeva tiek iekasēta no iestādēm, kas atrodas [Eoppep] uzraudzībā saskaņā ar šā likuma 19. pantu. Šī nodeva tiek noteikta ar izglītības un reliģisko lietu, kultūras un sporta [ministra] kopīgu lēmumu pēc organizācijas valdes priekšlikuma.

4.   Maksas un uzraudzības nodevas iemaksā iestādes kontos, un tās izmanto, lai segtu visas 2. punktā minētās izmaksas.”

14

Likuma 4115/2013 23. pantā paredzēts šādi:

“1.   Eoppep līdzekļi ir līdzekļi, kas ar likuma noteikumiem ir piešķirti kopš šā brīža apvienotajām struktūrām, kā arī organizācijai, kurai tās tiek pievienotas; tie var ietvert:

[..]

[..]”

15

Eoppep ir publiskā sektora privāto tiesību juridiska persona, kas izveidota, 2011. gadā apvienojot un pievienojot citas organizācijas, un tās mērķis tostarp ir veikt visu veidu profesionālās orientācijas uzdevumus Izglītības un reliģisko lietu, kultūras un sporta ministrijas, kā arī Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijas, arodmācību iestāžu, uzņēmumu un darba ņēmēju vai darba devēju organizāciju labā.

16

Ar Eoppep valdes 2012. gada 16. februāra lēmumu PM tika iecelta par šīs iestādes Kvalifikāciju sertificēšanas nodaļas vadītāju ad interim un DM tika iecelta par Administratīvo un finanšu pakalpojumu direkcijas direktora vietnieci ad interim, kā arī par šīs iestādes Ekonomikas pakalpojumu nodaļas vadītāju ad interim. Ar Eoppep valdes 2013. gada 17. jūnija lēmumu, ar kuru tika grozīts pirmais lēmums, DM kļuva par šīs iestādes Administratīvo un finanšu pakalpojumu direkcijas direktori ad interim.

17

Pēc Eoppep reglamenta publicēšanas šīs struktūras valde 2018. gada 18. janvārī nolēma, ka līdz minētās iestādes Administratīvo un finanšu pakalpojumu direkcijas direktora atlasei un iecelšanai amatā DM turpinās pildīt šā direktorāta vadītājas ad interim pienākumus. 2018. gada 14. februārī valde nolēma atbrīvot DM no šā direktorāta direktores ad interim amata, pamatojoties uz to, ka viņa nespēj apmierinoši pildīt šos pienākumus. Tomēr DM palika amatā Administratīvo dienestu departamentā.

18

Ar Eoppep valdes 2018. gada 21. februāra lēmumu PM tika atlaista no Kvalifikāciju sertificēšanas nodaļas vadītājas ad interim amata, bet turpināja strādāt šajā nodaļā kā darbiniece. Šis lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Eoppep vajadzības, lai sasniegtu tās izveidošanas mērķus. Ar minēto lēmumu cits darba ņēmējs – KG – tika atbrīvots no Struktūru licencēšanas nodaļas vadītāja amata, bet palika darbā Zināšanu pārvaldības un elektroniskās pārvaldības departamentā, savukārt vēl cits darba ņēmējs – AA – tika iecelts par Eoppep Finanšu departamenta vadītāju ad interim.

19

DM un PM darba inspekcijā apstrīdēja attiecīgi Eoppep valdes 2018. gada 14. februāra un 21. februāra lēmumus. Pēc izmeklēšanas inspekcija uzskatīja, ka Eoppep nav ievērojusi prezidenta dekrētu, jo nav informējusi darba ņēmēju pārstāvjus un nav konsultējusies ar tiem pirms šo personu atbrīvošanas no amata. Tāpēc Grieķijas valsts par prezidenta dekrēta pārkāpumu uzlika Eoppep naudas sodu 2250 EUR.

20

Eoppep šo lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā. Prasības pamatošanai tā it īpaši apgalvo, ka tā nav uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību Prezidenta dekrēta 240/2006, kā arī Direktīvas 2002/14 nozīmē, un ka līdz ar to tā neietilpst šo tiesību aktu piemērošanas jomā, ka DM un PM zināja par viņu iecelšanas attiecīgi Administratīvo un finanšu pakalpojumu direkcijas direktores amatā un Kvalifikāciju sertificēšanas nodaļas vadītājas amatā pagaidu raksturu un ka apgalvotais pārkāpums attiecas uz diviem darbiniekiem, attiecībā uz kuriem prezidenta dekrētā paredzētā darbinieku pārstāvju informēšanas un konsultēšanās ar tiem procedūra nav piemērojama, jo lēmumi, kas attiecas uz šiem diviem darbiniekiem, ietilpst vienīgi Eoppep vadības pilnvarās.

21

Šajā tiesā Grieķijas valsts apgalvo, ka minētā prasība esot jānoraida kā nepamatota.

22

Pirmkārt, iesniedzējtiesa norāda – nešķiet, ka ar valsts tiesību aktiem, kuros noteikta Eoppep kompetence, būtu izslēgta iespēja tai veikt saimniecisku darbību. Esot iespējams, ka attiecībā uz dažām tās kompetencēm, un it īpaši uz pakalpojumu izpildi ministriju kompetento struktūru, arodmācību iestāžu, uzņēmumu un darba ņēmēju un darba devēju organizāciju labā, pastāv tirgi, kuros darbojas uzņēmumi, kas konkurē ar Eoppep. Turklāt šīs struktūras saimnieciskajos resursos ietilpstot arī ieņēmumi no darbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas. Iesniedzējtiesa uzskata, ka likumdevējs tādējādi bija paredzējis, ka Eoppep vismaz daļēji rīkosies kā tirgus dalībniece.

23

Otrkārt, šī tiesa precizē, ka PM tika atstādināta no amata tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar dienesta pienācīgu darbību, taču nodaļas vadītāja amats, ko tā ieņēma, netika likvidēts. Tāpēc iesniedzējtiesa vaicā, vai šī atcelšana no amata ir situācija, kad Direktīvā 2002/14 un Prezidenta dekrētā 240/2006, ar kuru tā ir transponēta, pirms atcelšanas no amata ir prasīts informēt darba ņēmēju pārstāvjus un konsultēties ar tiem.

24

Šādos apstākļos Dioikitiko Protodikeio Athinon (Atēnu Pirmās instances administratīvā tiesa, Grieķija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2002/14 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma attiecas uz privāto tiesību juridisku personu, kura rīkojas kā publisko tiesību subjekts un veic darbības, kas ietilpst valsts varas prerogatīvās, turklāt par atlīdzību sniedzot pakalpojumus, kas konkurē ar tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.

26

Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2002/14 2. panta a) punktā jēdziens “uzņēmums” ir definēts kā jebkurš valsts vai privāts uzņēmums, kas veic saimniecisku darbību peļņas nolūkā vai bez šāda nolūka.

27

Jāatgādina arī, ka konkurences tiesību kontekstā Tiesa jēdzienu “uzņēmums” ir definējusi kā tādu, kas ietver ikvienu subjektu, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šā subjekta juridiskā statusa un finansēšanas veida (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Manpower Lit, C‑948/19, EU:C:2021:906, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Attiecībā uz jēdzienu “saimnieciskā darbība”, kas Direktīvā 2002/14 nav definēts, jāatgādina – Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka šis jēdziens, kas parādās dažādās direktīvās par darbinieku tiesībām, attiecas uz visām darbībām, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 20. jūlijs, Piscarreta Ricardo, C‑416/16, EU:C:2017:574, 34. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2021. gada 11. novembris, Manpower Lit, C‑948/19, EU:C:2021:906, 36. un 37. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

29

Darbības, kas saistītas ar publiskās varas pilnvaru īstenošanu, principā ir izslēgtas no saimnieciskās darbības kvalifikācijas. Savukārt par saimniecisku darbību ir tikuši kvalificēti pakalpojumi, kuri, nebūdami saistīti ar publiskās varas pilnvaru īstenošanu, tiek nodrošināti sabiedriskās interesēs un bez peļņas gūšanas nolūka un kuri konkurē ar tādu uzņēmēju piedāvājumiem, kam ir peļņas gūšanas nolūks. Tas, ka šādi pakalpojumi ir mazāk konkurētspējīgi nekā līdzīgi pakalpojumi, ko sniedz uzņēmumi, kuru mērķis ir peļņas gūšana, neliedz attiecīgās darbības uzskatīt par saimniecisku darbību (spriedums, 2021. gada 11. novembris, Manpower Lit, C‑948/19, EU:C:2021:906, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Ņemot vērā Direktīvas 2002/14 mērķi, un it īpaši tās 2. panta a) punkta formulējumu, ir jāuzskata, ka jēdziena “saimnieciskā darbība” interpretācija, kas izriet no šā sprieduma 27. un 29. punkta, ir attiecināma uz Direktīvu 2002/14.

31

Tādējādi, lai atbildētu uz jautājumu, vai Direktīvas 2002/14 2. panta a) punkts attiecas uz tādu struktūru kā Eoppep, vēl ir jānosaka, vai tāda struktūra kā šī iestāde veic darbību, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū.

32

Šajā gadījumā jānorāda, ka saskaņā ar Likuma 4115/2013 14. panta 2. punktu Eoppep mērķi ir ne tikai izglītības iestāžu sertifikācija vai diplomu līdzvērtīguma atzīšana – kas ir darbība, kas, pēc iesniedzējtiesas ieskata, attiecas uz valsts varas īstenošanu –, bet arī, kā izriet attiecīgi no šā punkta i), j), l) un m) apakšpunkta, zinātniska un tehniska atbalsta sniegšana Izglītības, reliģisko lietu, kultūras un sporta ministrijas un Darba, sociālā nodrošinājuma un labklājības ministrijas kompetentajām struktūrām saistībā ar profesionālās orientācijas konsultāciju valsts politikas plānošanu un īstenošanu, saziņas attīstīšana un darbību koordinēšana starp valsts un privātajiem dalībniekiem, kuri sniedz “profesionālās orientācijas konsultāciju” pakalpojumus, pastāvīgi informējot un apmainoties ar informāciju, visu veidu profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšana šo ministriju kompetento struktūru, profesionālās izglītības un apmācības centru un organizāciju, uzņēmumu, kā arī darba devēju un darba ņēmēju organizāciju labā, kā arī “profesionālās orientācijas konsultāciju” nozares vadītāju izglītošana, apmācība un tālākizglītošana sadarbībā ar un/vai papildus struktūrām, kas pastāv šajās ministrijās.

33

Pirmkārt, jākonstatē, ka pēdējās minētās darbības a priori neietilpst publiskās varas prerogatīvu īstenošanā. Lai gan nav izslēgts, ka pastāv tirgi, kuros darbojas komercuzņēmumi, kas konkurē ar Eoppep un kā mērķis ir peļņas gūšana, iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā patiešām ir.

34

Otrkārt, Eoppep darbības tiek finansētas ne tikai no Likuma 4115/2013 20. pantā paredzētajām maksām un uzraudzības nodevām, bet arī no šā likuma 23. pantā minētajiem ienākumiem un ieņēmumiem, it īpaši ieņēmumiem no tādu darbību un pakalpojumu veikšanas, kurus vai nu šai struktūrai uztic izglītības un reliģisko lietu, kultūras un sporta ministrs, vai arī kurus tā īsteno trešo personu, piemēram, valsts iestāžu, valsts un starptautisko organizāciju, publisko vai privāto tiesību juridisko personu un privātpersonu, labā, tos veicot saskaņā ar šīs iestādes valdes lēmumu.

35

Saskaņā ar informāciju, kas izriet no iesniedzējtiesas nolēmuma un kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, šie ieņēmumi ir uzskatāmi par atlīdzību par Eoppep darbībām, jo tie ir Eoppep sniegto pakalpojumu ekonomiskais ekvivalents, par ko parasti vienojas pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 11. novembris, Manpower Lit, C‑948/19, EU:C:2021:906, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Ņemot vērā šos apstākļus un ar nosacījumu, ka iesniedzējtiesa tos pārbauda, ir jāuzskata, ka Eoppep daļēji veic darbību, kas izpaužas kā pakalpojumu piedāvāšana noteiktā tirgū, un ka tādējādi uz to attiecas jēdziens “uzņēmums” Direktīvas 2002/14 2. panta a) punkta izpratnē.

37

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2002/14 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma var attiekties uz privāto tiesību juridisku personu, kas rīkojas kā publisko tiesību subjekts un kas veic darbības, kuras ietilpst valsts varas pilnvarās, ja turklāt tā par atlīdzību sniedz pakalpojumus, kas konkurē ar tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.

38

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2002/14 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais informēšanas un konsultēšanās pienākums ir piemērojams gadījumā, ja amata vieta tiek mainīta nelielam skaitam darbinieku, kas iecelti amatā uz laiku, ja šīs izmaiņas nevar ietekmēt nodarbinātības stāvokli, struktūru un iespējamās pārmaiņas attiecīgajā uzņēmumā vai apdraudēt nodarbinātību vispār.

39

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2002/14 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiesības uz informāciju un uzklausīšanu šīs direktīvas izpratnē ietver “informēšanu un uzklausīšanu par nodarbinātības stāvokli, struktūru un iespējamām pārmaiņām uzņēmumā vai iestādē un par jebkādiem sagatavošanās pasākumiem, jo īpaši tad, ja pastāv draudi attiecībā uz nodarbinātību”.

40

Tomēr ir jākonstatē, ka, vispārīgi atsaucoties uz “nodarbinātību”, šīs tiesību normas formulējums neattiecas uz individuālām darba attiecībām, a fortiori tad, ja netiek likvidētas amata vietas.

41

Interpretāciju, saskaņā ar kuru Direktīvas 2002/14 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecas uz nodarbinātības situāciju, struktūru un pārmaiņām uzņēmumā vai iestādē kopumā, nevis uz atsevišķu individuālu darba attiecību situāciju uzņēmumā vai iestādē, apstiprina šīs direktīvas 8. apsvērums. Šajā apsvērumā ir noteikts, ka Savienības likumdevējs jo īpaši paredz, ka jāveicina un jāpastiprina “darbinieku informēšana un uzklausīšana par esošo situāciju un iespējamām pārmaiņām attiecībā uz nodarbinātību uzņēmumā un, ja darba devēja novērtējums liek domāt par to, ka nodarbinātība uzņēmumā var būt apdraudēta, jāparedz iespējamie sagatavošanās pasākumi, jo īpaši saistībā ar darbinieku apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, lai kompensētu negatīvās pārmaiņas vai to sekas un palielinātu to darbinieku nodarbinātības un pielāgošanās iespējas, kurus šīs pārmaiņas var skart”.

42

Ņemot vērā šos apstākļus, ir jāuzskata, ka Direktīvas 2002/14 mērķis ir ieviest darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar viņiem, ja uzņēmumā vai iestādē kopumā ir apdraudēta nodarbinātība, lai kompensētu darba situācijas negatīvās pārmaiņas vai to sekas šajā uzņēmumā vai iestādē tiem darbiniekiem, kurus tas var ietekmēt.

43

Šajā gadījumā no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertā faktisko apstākļu apraksta izriet, ka Eoppep nebija riska vai draudu nodarbinātībai un ka no amatiem – kurus konkrētās personas ieņēma ad interim – tika atbrīvots tikai ļoti niecīgs skaits personu, proti, 3 no 80 darbiniekiem. Turklāt šīs personas nezaudēja darbu un turpināja strādāt tajā pašā Eoppep nodaļā. Šķiet arī, ka iesniedzējtiesā pat nav ticis apgalvots, ka šo personu atstādināšana no amata un aizstāšana būtu ietekmējusi vai būtu varējusi ietekmēt nodarbinātības situāciju, struktūru un iespējamās pārmaiņas kā tādas Eoppep ietvaros vai būtu apdraudējusi nodarbinātību vispār.

44

Tā kā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav norāžu par to, ka neliela skaita personu, kuras ir ieceltas atbildīgos amatos ad interim, atbrīvošana no amata un aizstāšana šajā gadījumā būtu ietekmējusi vai varētu ietekmēt nodarbinātības Eoppep situāciju, struktūru un iespējamās pārmaiņas vai apdraudēt nodarbinātību vispār, šādā situācijā nevar piemērot Direktīvas 2002/14 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

45

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2002/14 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais informēšanas un konsultēšanās pienākums nav piemērojams gadījumā, ja tiek mainīta amata vieta nelielam skaitam darbinieku, kas iecelti atbildīgos amatos ad interim, ja šīs izmaiņas nevar ietekmēt nodarbinātības situāciju, struktūru un iespējamās pārmaiņas attiecīgajā uzņēmumā vai apdraudēt nodarbinātību vispār.

46

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: