–

Ungārijas valdības vārdā – M. Z. Fehér un B. R. Kissné Berta, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Armenia un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvu 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Tüke Busz Közösségi Közlekedési Zrt. (turpmāk tekstā – “Tüke Busz”) un Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága (Valsts nodokļu un muitas pārvaldes Sūdzību nodaļa, Ungārija; turpmāk tekstā – “Sūdzību nodaļa”) par pēdējās minētās atteikumu piešķirt Tüke Busz akcīzes nodokļa summas atmaksu par gāzeļļu, kas patērēta braucienos, kuri veikti, lai remontētu, uzturētu un uzpildītu transportlīdzekļus, ko tā izmanto pasažieru pārvadāšanai.

3

Direktīvas 2003/96 3.–6., 12., 19. un 20. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šo direktīvu.”

5

Minētās direktīvas 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Nodokļu līmeņi, kurus dalībvalstis piemēro 2. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai, nedrīkst būt zemāki par šajā direktīvā aprakstītajiem nodokļu līmeņiem.

2.   Šajā direktīvā “nodokļu līmenis” ir kopējā maksa, ko uzliek attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot [pievienotās vērtības nodokli (PVN)]), kurus tieši vai netieši aprēķina atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas daudzumam, laižot apgrozībā.”

6

Šīs pašas direktīvas 5. pantā ir paredzēts:

“Ja tiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi un tie atbilst Kopienas tiesībām, dalībvalstis [šajā pantā paredzētajos gadījumos] var piemērot diferencētās nodokļu likmes, veicot fiskālo kontroli.”

7

Direktīvas 2003/96 7. pants ir formulēts šādi:

“1.   No 2004. gada 1. janvāra un no 2010. gada 1. janvāra minimālais nodokļu līmenis motordegvielai tiek noteikts tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

Ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz [Eiropas] Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, [Eiropas Savienības] Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas piemērojami gāzeļļai turpmākajā laika posmā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī.

2.   Dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni, kas ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, neatkarīgi no šajā direktīvā noteiktajiem izņēmumiem šim izmantošanas veidam.

3.   “Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” ir gāzeļļa, ko izmanto par degvielu šādiem nolūkiem:

4.   Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis, kuras ievieš ceļu lietotāju maksas sistēmu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, var piemērot samazinātu likmi šajos transportlīdzekļos izmantotajai gāzeļļai, kas ir zemāka par valsts nodokļu likmi, kura ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, kamēr vispārējais nodokļu slogs ir kopumā ekvivalents, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un ja 2003. gada 1. janvārī spēkā esošais valsts nodokļu līmenis par degvielu izmantojamai gāzeļļai ir vismaz divreiz augstāks nekā 2004. gada 1. janvārī piemērojamais minimālais nodokļu līmenis.”

8

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.) tika atcelta un aizstāta Direktīva 70/156.

9

Direktīvā 2007/46, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 678/2011 (2011. gada 14. jūlijs), ar ko aizstāj II pielikumu un groza IV, IX un XI pielikumu Direktīvā 2007/46 (OV 2011, L 185, 30. lpp.), ir ietverts II pielikums “Vispārīgas definīcijas, transportlīdzekļu klasifikācijas kritēriji, transportlīdzekļu un virsbūves tipi”, kura A daļas 1. punktā ir precizēts, ka M2 kategorijā ietilpst “[mehāniski] transportlīdzekļi, [kuri konstruēti un paredzēti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai un] kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas. M2 kategorijas transportlīdzekļos papildus sēdvietām var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai”. M3 kategorijā ietilpst “[mehāniski] transportlīdzekļi, [kuri konstruēti un paredzēti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai,] kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz piecas tonnas. M3 kategorijas transportlīdzekļos var būt vieta stāvošu pasažieru pārvadāšanai”.

10

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV 2007, L 315, 1. lpp.) 2. panta a) punkts ir formulēts šādi:

“Šajā regulā:

11

Jövedéki adóról és a jövedéki termékek forgalmazásának különös szabályairól szóló 2003. évi CXXVII. törvény (2003. gada Likums Nr. CXXVII par akcīzes nodokli un īpašiem noteikumiem akcīzes preču tirdzniecībai), kurā grozījumi izdarīti ar az adó- és járuléktörvények, a számviteli törvény és a könyvvizsgálói kamarai törvény, valamint az európai közösségi jogharmonizációs kötelezettségek teljesítését célzó adó- és vámjogi tárgyú törvények módosításáról szóló 2010. évi CXXIII. törvény (2010. gada Likums Nr. CXXIII, ar ko groza likumus nodokļu un nodevu jomā, Grāmatvedības likumu, Likumu par Revīzijas palātu, kā arī tiesību aktus nodokļu un muitas jomā, lai izpildītu Eiropas Kopienas noteiktos saskaņošanas pienākumus), 7. panta 51. punktā šī likuma piemērošanas nolūkā ir noteikts:

“komerciāla gāzeļļa ir gāzeļļa, kas ir noteikta 52. panta 1. punkta d) apakšpunktā un ko izmanto šādiem nolūkiem:

12

A jövedéki adóról szóló 2016. évi LXVIII. törvény (2016. gada Likums Nr. LXVIII par akcīzes nodokli; turpmāk tekstā – “2016. gada Akcīzes nodokļa likums”) 3. panta 2. punkta 21. apakšpunktā attiecībā uz nodokļu uzlikšanu energoproduktiem šī likuma piemērošanas ietvaros ir paredzēts:

“komerciāla gāzeļļa ir gāzeļļa, ko izmanto šādiem nolūkiem:

13

Minētā likuma 113. panta 3. un 5. punktā ir noteikts:

“3.   Ikvienai personai, kas vietējos un starppilsētu pārvadājumos izmanto M2 kategorijas un M3 kategorijas autobusus, kā tie definēti Ministrijas dekrētā par autotransporta līdzekļu tehnisko apskati, ir tiesības uz šai darbībai izmantotā dabasgāzes nodokļa atmaksu.

[..]

5.   Transportlīdzekļa turētājam vai – nomāta transportlīdzekļa gadījumā – 3. panta 2. punkta 21. apakšpunktā minētā transportlīdzekļa nomniekam ir tiesības uz atlīdzību par komerciālo gāzeļļu:

3,5 [Ungārijas forintu (HUF)] par litru, ja tiek piemērota 110. panta 1. punkta c) apakšpunkta ca) punktā minētā nodokļa likme, un 13,5 [HUF] par litru, ja tiek piemērota 110. panta 1. punkta c) apakšpunkta cb) punktā minētā nodokļa likme.”

14

Saskaņā ar 2016. gada Akcīzes nodokļa likuma 149. panta 1. punktu tas stājās spēkā 2016. gada 1. novembrī. Tomēr atbilstoši šī panta 3. punktam šī likuma 3. un 113. pants stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

15

A személyszállítási szolgáltatásokról szóló 2012. évi XLI. törvény (2012. gada likums Nr. XLI par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem) 2. panta 29. punktā sabiedriskais pasažieru transports ir definēts kā pasažieru transporta pakalpojums, kas tiek sniegts atbilstoši publiskam pakalpojumu līgumam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 2. panta a) punktu.

16

Šī likuma 2. panta 30. punktā pasažieru pārvadājumu pakalpojums ir definēts kā pasažieru pārvadājumi, kas tiek sniegti ar vienu no minētajā likumā noteiktajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar līgumu un par atlīdzību, kā arī ar tiem saistīti papildpakalpojumi.

17

Tüke Busz ir Ungārijā reģistrēts uzņēmums, kas, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu līgumu, veic pasažieru pārvadājumus ar autobusu.

18

2017. gadā šī sabiedrība lūdza atmaksāt akcīzes nodokli par gāzeļļu, ko tā bija izmantojusi šajā darbībā.

19

Konstatējusi, ka Tüke Busz ir atsaukusies uz savām tiesībām uz tā akcīzes nodokļa atmaksu, kas attiecas ne tikai uz dīzeļdegvielu, kura tieši patērēta minētā pārvadājuma veikšanai, bet arī uz to, kas patērēta braucienos, kuri saistīti ar attiecīgo transportlīdzekļu apkopi un degvielas uzpildīšanu, Sūdzību nodaļa pieņēma lēmumu, ar kuru tika konstatēts, ka akcīzes nodokļa atmaksa par dīzeļdegvielu, kas izmantota šajos braucienos, ir nelikumīga un tāpēc palielināja minēto nodokli energoproduktiem, kuri Tüke Busz bija jāmaksā par laikposmu no 2017. gada janvāra līdz decembrim.

20

Pécsi Törvényszék (Pēčas tiesa, Ungārija), kas ir iesniedzējtiesa, Sūdzību nodaļa apgalvo, ka tikai pakalpojumi, kas saistīti ar galvenajām saistībām, var tikt kvalificēti par papildpakalpojumiem. Attiecībā uz pasažieru pārvadāšanu tā tas esot gadījumā, kad pārvadātājs pasažieriem sniedz pakalpojumus par atlīdzību, piemēram, bagāžas, velosipēda vai dzīvnieku pārvadājumus.

21

Savukārt, tā kā pasažieri nav attiecīgo transportlīdzekļu remonta vai tehniskās apkopes pakalpojumu saņēmēji, uz tiem nevarot attiekties “papildpakalpojuma jēdziens”.

22

Sūdzību nodaļa no tā secina, ka akcīzes nodoklis par gāzeļļu, kas patērēta braucienos, kuri veikti pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu remonta vai tehniskās apkopes nolūkā, nevar tikt atmaksāts, jo runa nav par papildpakalpojumiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem.

23

Tüke Busz tostarp apgalvo, ka attiecībā uz autobusiem, kas darbojas ar dabasgāzi, 2016. gada Akcīzes nodokļa likuma 113. panta 3. punktā ir atļauts atmaksāt šādus nodokļus par gāzi, kas tiek izmantota darbībai, nevis tikai pasažieru pārvadājumiem, tāpēc neesot pamatoti tas, ka akcīzes nodokļa atmaksa par gāzeļļu tiek regulēta citā tiesību normā.

24

Ņemot vērā iepriekš minēto, Pécsi Törvényszék (Pēčas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai ar [Direktīvu 2003/96] ir saderīgs [Sūdzību nodaļas] šajā lietā pieņemtais lēmums un šīs iestādes prakse, saskaņā ar kuru “pasažieru regulāro pārvadājumu jēdzienā neietilpst ne nobraukums, kas vajadzīgs, lai veiktu pasažieru regulāro pārvadājumu transportlīdzekļu tehnisko apkopi, ne nobraukums, kas vajadzīgs, lai uzpildītu degvielu”?”

25

Komisija, lai arī oficiāli nenorādīdama uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību, apgalvo, ka vairāki iesniedzējtiesas aprakstīto pamatlietas faktisko un tiesisko apstākļu aspekti nav pietiekami skaidri izklāstīti. It īpaši lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu neesot norādīts juridiskais pamats, uz kuru balstās Tüke Busz, lai atsauktos uz tiesībām uz akcīzes nodokļa par tās izmantoto autobusu patērēto gāzeļļu atmaksu, kā arī uz šīs sabiedrības pieprasīto akcīzes nodokļa atmaksas likmi.

26

Tāpat jākonstatē, ka iesniedzējtiesa nav izklāstījusi nedz iemeslus, kas tai likuši šaubīties par Direktīvas 2003/96 interpretāciju, nedz saikni, ko tā konstatējusi starp šo direktīvu un 2012. gada Likuma Nr. XLI par pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem normām.

27

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir instruments sadarbībai starp Tiesu un dalībvalstu tiesām, ar ko Tiesa sniedz dalībvalstu tiesām norādes par Savienības tiesību interpretāciju, kuras tām vajadzīgas, lai izspriestu tajās izskatāmās lietas (spriedums, 2020. gada 1. oktobris, Elme Messer Metalurgs, C‑743/18, EU:C:2020:767, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Saskaņā ar tikpat pastāvīgu judikatūru, kas tagad ir atspoguļota Tiesas Reglamenta 94. pantā, vajadzība sniegt valsts tiesai noderīgu Savienības tiesību interpretāciju prasa, lai valsts tiesa izklāstītu lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uz ko attiecas tās uzdotie jautājumi, vai vismaz paskaidrotu šo jautājumu pamatā esošos faktiskos pieņēmumus. Turklāt iesniedzējtiesas lēmumā ir jābūt norādītiem precīziem iemesliem, kas valsts tiesai ir likuši šaubīties par Savienības tiesību interpretāciju un uzskatīt par nepieciešamu uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu (spriedums, 2020. gada 1. oktobris, Elme Messer Metalurgs, C‑743/18, EU:C:2020:767, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Ņemot vērā sadarbības garu, kas valda attiecībās starp valsts tiesām un Tiesu prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, noteiktu iepriekšēju iesniedzējtiesas sākotnējo konstatējumu nepastāvēšana obligāti neizraisa lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību, ja, lai gan ir šie trūkumi, Tiesa, ņemot vērā no lietas materiāliem izrietošo informāciju, uzskata, ka tā iesniedzējtiesai var sniegt lietderīgu atbildi (spriedums, 2020. gada 1. oktobris, Elme Messer Metalurgs, C‑743/18, EU:C:2020:767, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Šajā gadījumā, lai gan noteikti būtu bijis lietderīgi, lai iesniedzējtiesa sīkāk izskaidrotu faktiskos un tiesiskos apstākļus, kādos iekļaujas prejudiciālais jautājums, kā arī iemeslus, kas tai likuši šaubīties par Direktīvas 2003/96 interpretāciju, tomēr, ņemot vērā tās Savienības tiesību normas raksturu un tvērumu, kuras interpretācija tiek lūgta, šī precizitātes neesamība nav šķērslis pietiekamai šī jautājuma konteksta izpratnei.

31

Proti, ciktāl saskaņā ar iesniedzējtiesas norādēm Tüke Busz šajā tiesā būtībā ir norādījusi, ka 2016. gada Akcīzes nodokļa likuma 113. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir paredzēts atmaksāt šādu nodokli par gāzeļļu, kas tiek izmantota braucienos, kuri saistīti ar šāda veida pārvadājumiem izmantoto transportlīdzekļu remontu, apkopi vai degvielas uzpildīšanu. Tātad pamatlietas iznākums it īpaši ir atkarīgs no tā, vai Direktīvas 2003/96 7. panta 2. punktam ir pretrunā tāda dalībvalsts tiesību norma vai tās nodokļu iestāžu prakse, kurā paredzēta šāda atmaksāšana. Tā tas būtu gadījumā, ja šādi izmantota gāzeļļa nevarētu ietilpt jēdzienā “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” 7. panta 3. punkta izpratnē. Šajā ziņā, neraugoties uz iepriekš minētajām neprecizitātēm, iesniedzējtiesas sniegtās norādes par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu ļauj izvērtēt šī jautājuma tvērumu un sniegt minētajai tiesai lietderīgu atbildi pamatlietas atrisināšanai.

32

Tādējādi lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

33

Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gāzeļļa, ko patērē braucienos, kuri tiek veikti pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu remonta, apkopes vai degvielas uzpildes nolūkā, ietilpst jēdzienā “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” šīs tiesību normas izpratnē.

34

Vispirms jāatgādina, ka, lai noteiktu Savienības tiesību normas tvērumu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi. Viens no Savienības tiesību normas interpretācijā vērā ņemamajiem apstākļiem var būt arī tās rašanās vēsture.

35

Pirmkārt, runājot par Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējumu, jānorāda, ka no vārdiem “izmanto par degvielu šādiem nolūkiem [..] pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus ar M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli”, skatot tos kopā ar Direktīvas 2007/46, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 678/2011, ar ko tika aizstāta Direktīva 70/156, II pielikuma A daļas 1. punktu, izriet, ka, lai uz gāzeļļu attiektos šī tiesību norma, tā ir jāizmanto ne tikai transportlīdzeklim, kas ir projektēts un būvēts pasažieru pārvadāšanai, bet arī – pasažieru pārvadāšanai.

36

Minētās tiesību normas izpratnē jēdziens “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” tātad atbilst divkāršam kritērijam, kas vienlaikus ir balstīts gan uz kategoriju, kurai pieder attiecīgais mehāniskais transportlīdzeklis, gan uz mērķiem, kādiem tiek izmantota dīzeļdegviela (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Autoservizi Giordano, C‑513/18, EU:C:2020:59, 20. punkts).

37

No tā izriet, ka šajā jēdzienā ietilpst gāzeļļa, ko M2 vai M3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis patērē braucienos, kurus tieši izmanto pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniegšanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūlijs, Vakarų Baltijos laivų statykla, C‑151/16, EU:C:2017:537, 29. punkts). Tā tas it īpaši ir gadījumā ar braucienu starp autobusu stāvvietu un pasažieru pirmo iekāpšanas piestātni, kā arī braucienu atpakaļ uz noliktavu pēc pasažieru izkāpšanas.

38

Savukārt braucieni, kas tiek veikti vienīgi attiecīgo transportlīdzekļu remonta, apkopes vai degvielas uzpildes nolūkā, ciktāl tie principā tiek veikti “bez kravas” un arī nav paredzēti pasažieru iekāpšanai, nevar tikt kvalificēti par “pasažieru pārvadājumiem”, jo tie nav tieši paredzēti pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniegšanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūlijs, Vakarų Baltijos laivų statykla, C‑151/16, EU:C:2017:537, 30., 35. un 36. punkts).

39

Otrkārt, šo interpretāciju apstiprina konteksts, kādā iekļaujas Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

40

Šajā ziņā jānorāda, ka 7. panta 1. punktā ir paredzēts, ka degvielai tiek piemēroti minimālie nodokļu līmeņi. Kā izriet no šīs direktīvas 3. apsvēruma un 4. panta, tās mērķis ir nevis pilnībā saskaņot akcīzes nodokļa likmes energoproduktiem un elektroenerģijai, bet tikai noteikt minimālo nodokļu līmeni.

41

Tādējādi Direktīvas 2003/96 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm piešķirtā iespēja noteikt atšķirīgus nodokļu līmeņus atkarībā no tā, vai gāzeļļa, kas tiek izmantota par degvielu komerciāli vai privāti, ir pakļauta nosacījumam, ka tiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi. Turklāt šis noteikums liedz dalībvalstīm komerciālai gāzeļļai noteikt nodokļa likmi, kura būtu zemāka par valsts likmi, kas bija spēkā 2003. gada 1. janvārī. Šie apstākļi norāda, ka minētās direktīvas stāšanās spēkā nedrīkstēja izraisīt nodokļu līmeņa pazemināšanos gāzeļļai, kas tiek izmantota komerciāli.

42

Šādos apstākļos jēdziens “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” nevar tikt interpretēts plaši.

43

Šo secinājumu apstiprina Direktīvas 2003/96 7. panta 4. punkts, kurš, atkāpjoties no 7. panta 2. punkta noteikumiem, ļauj dalībvalstīm noteiktos apstākļos piemērot samazinātu likmi gāzeļļai, ko izmanto mehāniskie transportlīdzekļi vai sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumi, kurus izmanto vienīgi kravu autopārvadājumiem, un kas var būt zemāka par valsts nodokļu līmeni, kurš bija spēkā 2003. gada 1. janvārī. Jēdziena “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” plašas interpretācijas rezultātā šīs atkāpes tvērums tiktu paplašināts, un tas būtu pretrunā principam, saskaņā ar kuru tāds atkāpes noteikums kā Direktīvas 2003/96 7. panta 4. punkts ir jāinterpretē šauri.

44

Treškārt, Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta gramatisko interpretāciju, kas izklāstīta šī sprieduma 37. un 38. punktā, apstiprina šīs direktīvas mērķi. It īpaši no tās 6., 12. un 20. apsvēruma izriet, ka tās mērķis tostarp ir īstenot vides aizsardzības prasības, it īpaši lai samazinātu atšķirību starp nekomerciālās gāzeļļas, ko izmanto par degvielu, un benzīna nodokļiem. Ņemot vērā minētās direktīvas 3.–5. un 19. apsvērumu, tās mērķis ir arī tuvināt valstu nodokļu līmeņus gāzeļļai, lai tostarp izvairītos no konkurences izkropļojumiem un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, Autoservizi Giordano, C‑513/18, EU:C:2020:59, 30. un 32. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

45

Jēdziena “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” šaura interpretācija ļauj sasniegt gan šo vides politikas mērķi, jo tā ierobežo iespējas izmantot samazinātu likmi un tādējādi mudina samazināt kopējo degvielas patēriņu, gan mērķi veicināt iekšējā tirgus labu darbību, nodrošinot lielāku nodokļu līmeņu gāzeļļai tuvināšanu.

46

Visbeidzot ceturtkārt, Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta gramatisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretāciju apstiprina šīs direktīvas sagatavošanas darbi, no kuriem izriet Savienības likumdevēja griba stingri ierobežot iespēju paredzēt diferencētas nodokļa likmes vienam un tam pašam produktam.

47

Lai gan Priekšlikuma Padomes direktīvai, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem (OV 1997, C 139, 14. lpp.), 5. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru “dalībvalstis var piemērot diferencētas nodokļu likmes atkarībā no produkta izmantošanas vai kvalitātes, ja vien šādas likmes atbilst šajā direktīvā noteiktajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem un atbilst Kopienas tiesību aktiem”, dalībvalstīm ir piešķirta relatīvi plaša rīcības brīvība, lai noteiktu nodokļu likmes energoproduktiem, likumdošanas procedūras laikā šī brīvība ir ievērojami samazināta. Direktīvas 2003/96 5. pantā dalībvalstīm, ievērojot šajā direktīvā paredzētos minimālos nodokļu līmeņus, kā arī Savienības tiesības, ir atļauts diferencētas nodokļu likmes paredzēt tikai šajā pantā izsmeļoši uzskaitītajos gadījumos.

48

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gāzeļļa, kas tiek patērēta braucienos, kurus veic pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu remonta, apkopes vai degvielas uzpildes nolūkā, neietilpst jēdzienā “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” šīs tiesību normas izpratnē.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nolemj:

Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 7. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gāzeļļa, kas tiek patērēta braucienos, kurus veic pasažieru pārvadāšanai paredzētu transportlīdzekļu remonta, apkopes vai degvielas uzpildes nolūkā, neietilpst jēdzienā “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” šīs tiesību normas izpratnē.