Lieta C‑340/22
Cofidis
pret
Autoridade Tributária e Aduaneira
(Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (pirmā palāta) 2023. gada 21. decembra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiešie nodokļi – LESD 49. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļa, ar ko apliek kredītiestāžu saistības, ieviešana, lai finansētu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu – Ārvalstu kredītiestāžu filiāļu iespējama diskriminācija – Direktīva 2014/59/ES – Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīms – Piemērošanas joma
Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu atveseļošana un noregulējums – Direktīva 2014/59 – Priekšmets un piemērošanas joma – Kredītiestādēm, kas darbojas Savienībā, piemērojamo nodokļu saskaņošana – Izslēgšana – Tāda valsts nodokļa ieviešana, ar ko apliek kredītiestāžu saistības – Valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas finansēšanai paredzēti ieņēmumi – Ar kredītiestāžu atveseļošanu un noregulējumu nesaistīts nodoklis – Pieļaujamība – Nodokļa aprēķināšanas veida un atbilstoši Direktīvai 2014/59 veikto iemaksu aprēķināšanas veida līdzība – Ietekmes neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 1. pants)
(skat. 22.–27. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)
Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Sabiedrības – Piesaistes valsts tiesību sistēmai noteikšana – Kritērijs – Juridiskās adreses atrašanās vieta – Valsts nodokļu tiesību aktu piemērošana – Sabiedrībai rezidentei un sabiedrībai nerezidentei attiecīgi piemērojamais nodokļu režīms – Tvērums – Sabiedrības nerezidentes filiāle – Iekļaušana
(LESD 49. un 54. pants)
(skat. 36. punktu)
Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Līguma noteikumi – Piemērošanas joma – Darbība, ko citā dalībvalstī rezidējoša sabiedrība veikusi ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību – Iekļaušana – Uzņēmēju iespēja brīvi izvēlēties piemērotu juridisko formu darbības veikšanai citā dalībvalstī – Ierobežošana ar diskriminējošām nodokļu tiesību normām – Nepieļaujamība
(LESD 49. un 54. pants)
(skat. 37.–42. un 47. punktu)
Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Nodokļu tiesību akti – Valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas finansēšana – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēts kredītiestādēm rezidentēm, kā arī kredītiestāžu nerezidentu meitasuzņēmumiem un filiālēm piemērojams nodoklis – Nodokļu bāze, ko veido kredītiestāžu saistības – Pašu kapitāla un pašu kapitālam pielīdzināmu parāda instrumentu atskaitīšana – Filiāles, kurām kā tiesību subjektiem, kam nav juridiskas personas statusa, nav tiesību emitēt šādus parāda instrumentus un kuras nevar atskaitīt pašu kapitālu no to nodokļu bāzes – Valsts tiesiskā regulējuma nepieļaujamība
(LESD 49. un 54. pants)
(skat. 44. un 65. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 2. punktu)
Rezumējums
Cofidis ir kredītiestādes, kuras juridiskā adrese ir Francijā, Portugāles filiāle. Kā filiālei tai ir jāmaksā adicional de solidariedade sobre o sector bancário (solidaritātes papildnodeva banku nozarē) (turpmāk tekstā – “ASSB”), kas ir banku nozares nodoklis, ar ko apliek kredītiestāžu saistības ( 1 ). Šo nodokli Portugāles Republika ir ieviesusi, lai sniegtu finansiālu atbalstu valsts sociālā nodrošinājuma sistēmai un atjaunotu līdzsvaru starp to nodokļu slogu, kas ir šai – atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) attiecībā uz lielāko daļu finanšu pakalpojumu saņemošajai – nozarei, un to nodokļu slogu, kas gulstas uz visām pārējām Portugāles ekonomikas nozarēm.
ASSB ir jāmaksā kredītiestādēm, kuru juridiskā adrese ir Portugālē, to kredītiestāžu Portugāles filiālēm, kuru juridiskā adrese ir citas valsts teritorijā, un kredītiestāžu nerezidentu Portugāles filiālēm.
2020. gada 11. decembrīCofidis veica ASSB pašaprēķinu par 2020. gada pirmo pusgadu. Tomēr, uzskatīdama, ka ASSB ir pretrunā Direktīvai 2014/59 ( 2 ) un LESD 49. pantam, Cofidis apstrīdēja iesniedzējtiesā ( 3 ) šī nodokļa piemērošanu šai sabiedrībai.
Spriedumā Tiesa atzīst, ka Direktīva 2014/59 pieļauj valsts tiesisko regulējumu, ar ko ir ieviesta tāda nodeva kā ASSB, kuras aprēķināšanas veids šķietami ir līdzīgs to iemaksu aprēķināšanas veidam, ko kredītiestādes veic atbilstoši šai direktīvai, ja gūtie ieņēmumi atšķirībā no minētajā direktīvā paredzētajām iemaksām netiek novirzīti valsts noregulējuma pasākumu finansēšanas mehānismiem. Savukārt Tiesa nospriež, ka šāds valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā LESD 49. un 54. pantā garantētajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību.
Tiesas vērtējums
Tiesa, pirmkārt, konstatē, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/59 veiktās iemaksas nav nodokļi, bet, gluži pretēji, to pamatā ir apdrošināšanā balstīta loģika. Līdz ar to, tā kā Direktīvas 2014/59 mērķis nav saskaņot Savienībā darbojošos kredītiestāžu aplikšanu ar nodokļiem, tā nevar liegt ieviest tādu valsts nodevu kā ASSB. Apstāklim, ka šādas nodevas aprēķināšanas veids ir līdzīgs atbilstoši Direktīvai 2014/59 veikto iemaksu aprēķināšanas veidam, šajā ziņā nav nekādas nozīmes.
Otrkārt, Tiesa atgādina, ka brīvība veikt uzņēmējdarbību ļauj uzņēmējiem brīvi izvēlēties piemērotāko juridisko formu, lai īstenotu savu darbību citā dalībvalstī, un it īpaši ļauj veikt to darbību ar filiāles starpniecību atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā uz meitasuzņēmumiem attiecināmie nosacījumi, neierobežojot šo izvēli ar tieši vai netieši diskriminējošām nodokļu tiesību normām.
Konkrētāk, obligāts nodoklis, kas paredz šķietami objektīvu diferenciācijas kritēriju, bet kas, ņemot vērā tā īpašības, vairumā gadījumu nostāda nelabvēlīgā situācijā sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī un kuras ir salīdzināmā situācijā ar sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir nodokļa piemērošanas dalībvalstī, rada netiešu diskrimināciju sabiedrību juridiskās adreses dēļ, kas ir aizliegta ar LESD 49. un 54. pantu.
Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ir vienādi piemērojams kredītiestādēm rezidentēm, kā arī kredītiestāžu nerezidentu meitasuzņēmumiem un filiālēm Portugālē. ASSB bāzi veido šo tiesību subjektu saistības, proti, visi bilancē norādītie jebkāda veida un formas posteņi, kas veido parādu pret trešām personām, izņemot citstarp posteņus, kuri saskaņā ar piemērojamajām grāmatvedības normām tiek uzskatīti par pašu kapitālu.
Tiesa konstatē, ka šāds valsts tiesiskais regulējums sabiedrībām nerezidentēm var padarīt mazāk pievilcīgu to darbību veikšanu Portugālē ar filiāles starpniecību. Proti, kredītiestāžu nerezidentu filiāles, tā kā tām nav juridiskas personas statusa, atšķirībā no kredītiestādēm rezidentēm un kredītiestāžu nerezidentu meitasuzņēmumiem nevar atskaitīt pašu kapitālu no to ASSB bāzes un nevar emitēt pašu kapitālam pielīdzināmus parāda instrumentus. Šī atšķirīgā attieksme, kas var ierobežot brīvību izvēlēties piemērotu juridisko formu, var būt LESD 49. un 54. pantā garantētās brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums.
Lai šāda atšķirīga attieksme būtu saderīga ar LESD noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību, tai ir jāattiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas, vai arī tai ir jābūt pamatotai ar primāriem vispārējo interešu iemesliem.
Šajā lietā nekas neliecina, ka kredītiestādes nerezidentes, kas savu darbību veic ar filiāles starpniecību, situācija nebūtu objektīvi salīdzināma ar kredītiestādes rezidentes vai kredītiestādes nerezidentes meitasuzņēmuma rezidenta situāciju.
Tiesa tāpat nospriež, ka attiecīgo brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu nevar pamatot nedz ar nepieciešamību saglabāt valsts nodokļu režīma saskaņotību, uz ko ir norādījusi Portugāles valdība, nedz ar nepieciešamību saglabāt līdzsvarotu nodokļu ieturēšanas kompetences sadalījumu starp dalībvalstīm, uz ko ir norādījusi Eiropas Komisija. Šajā ziņā, ja dalībvalsts ir izvēlējusies nepiemērot nodokli tās teritorijā reģistrētiem tiesību subjektiem ( 4 ), tā nevar atsaukties uz nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu nodokļu ieturēšanas kompetences sadalījumu starp dalībvalstīm, lai pamatotu nodokļu uzlikšanu citā dalībvalstī reģistrētiem tiesību subjektiem.
( 1 ) Ar ASSB citstarp ir apliekamas saistības, ko nodokļa maksātāji ir noteikuši un apstiprinājuši pēc atskaitījumu veikšanas.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).
( 3 ) Šajā gadījumā Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Šķīrējtiesa nodokļu lietās (Administratīvo šķīrējtiesu centrs), Portugāle).
( 4 ) Šajā gadījumā Portugāles Republika ir izvēlējusies neaplikt ar nodokli kredītiestādes rezidentes un kredītiestāžu nerezidentu meitasuzņēmumus rezidentus attiecībā uz pašu kapitālam pielīdzināmajiem parāda instrumentiem.