TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2024. gada 25. aprīlī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauja – Izskatīšana atļaujas piešķiršanai – 36. pants – Attiecīgās dalībvalsts novērtējuma brīvība 36. panta 2. punkta izpratnē attiecībā uz risku zinātnisko novērtējumu, ko veic dalībvalsts, kura izskata atļaujas pieteikumu saskaņā ar 36. panta 1. punktu – 44. pants – Atļaujas atsaukšana vai grozīšana – Piesardzības princips – Tiesības efektīvi vērsties tiesā – Pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas

Lietā C‑308/22

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) iesniegusi ar 2022. gada 3. maijā lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 11. maijā, tiesvedībā

Pesticide Action Network Europe (PAN Europe)

pret

College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden,

piedaloties

Corteva Agriscience Netherlands BV , iepriekš – Dow AgroScience BV (Dow),

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),

ģenerāladvokāte: L. Medina,

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–	Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) vārdā – H. Muilerman un G. Simon, eksperti, un M. R. J. Baneke, advocaat,

–	Corteva Agriscience Netherlands BV vārdā – E. J. H. Gielen un N. E. Kuijer, advocaten,

–	Nīderlandes valdības vārdā – M. K. Bulterman un C. S. Schillemans, pārstāves,

–	Vācijas valdības vārdā – J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji,

–	Īrijas vārdā – M. Browne, Chief State Solicitor, A. Joyce un M. Lane, pārstāvji, kuriem palīdz D. Fennelly, BL,

–	Grieķijas valdības vārdā – K. Konsta, E.‑E. Krompa, E. Leftheriotou un M. Tassopoulou, pārstāves,

–	Eiropas Komisijas vārdā – A. C. Becker un M. ter Haar, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2023. gada 28. septembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV 2009, L 309, 1. lpp.), 36. panta 1. un 2. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu.

Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Pesticide Action Network Europe (PAN Europe) (turpmāk tekstā – “PAN Europe”) un College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden (Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu atļauju izsniegšanas padome, Nīderlande; turpmāk tekstā – “CTGB”) par to, ka pēdējā minētā ir noraidījusi PAN Europe sūdzību par CTGB lēmumu, ar kuru apstiprināta atļaujas pagarināšana laist Nīderlandes tirgū augu aizsardzības līdzekli Closer, kas satur aktīvo vielu sulfoksafloru.

Atbilstošās tiesību normas

Regula Nr. 1107/2009

Regulas Nr. 1107/2009 5., 8., 9., 24., 25., 28. un 29. apsvērumā ir paredzēts:

“(5)	Lai vienkāršotu jaunā tiesību akta piemērošanu un nodrošinātu saskaņotību visās dalībvalstīs, tam vajadzētu būt regulas formā.

[..]

(8)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības pakāpi, vienlaikus saglabājot Kopienas lauksaimniecības konkurētspēju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, tostarp grūtnieču, zīdaiņu un bērnu, aizsardzībai. Būtu jāpiemēro piesardzības princips un šai regulai būtu jānodrošina, ka ražotāji sniedz pierādījumus, ka saražotajām un tirgū laistām vielām un līdzekļiem nav nekādas kaitīgas ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un nekādas nevēlamas iedarbības uz apkārtējo vidi.

(9)

Lai pēc iespējas likvidētu šķēršļus tirdzniecībai ar augu aizsardzības līdzekļiem, ko izraisa dažādas aizsardzības pakāpes dažādās dalībvalstīs, šajā regulā būtu jānosaka arī saskaņoti noteikumi darbīgo vielu atļaušanai un augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū, arī noteikumi atļauju savstarpējai atzīšanai un paralēlai tirdzniecībai. Tādējādi šīs regulas mērķis ir palielināt šādu līdzekļu brīvu kustību un nodrošināt to pieejamību dalībvalstīs.

[..]

(24)

Noteikumiem, kuri reglamentē atļauju piešķiršanu, ir jānodrošina augsts aizsardzības standarts. Jo īpaši, piešķirot atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, mērķim aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi vajadzētu būt prioritāram attiecībā pret mērķi uzlabot augu ražību. Tādēļ pirms augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū būtu jāpierāda, ka tie dod noteiktu labumu augkopībai un tiem nav nekādas kaitīgas ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku, tostarp neaizsargātāko grupu, veselību vai nekādas nevēlamas iedarbības uz vidi.

(25)	Paredzamības, efektivitātes un saskaņotības nolūkos būtu jāsaskaņo augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas kritēriji, procedūras un nosacījumi, ņemot vērā vispārējos cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības principus.

[..]

(28)	Jāpastiprina laba dalībvalstu administratīvā sadarbība visos atļaujas piešķiršanas procedūras posmos.

(29)

Savstarpējās atzīšanas princips ir viens no līdzekļiem, kā nodrošināt preču brīvu kustību Kopienā. Lai izvairītos no darba dublēšanās, samazinātu nozares un dalībvalstu administratīvo slodzi un nodrošinātu saskaņotāku augu aizsardzības līdzekļu pieejamību, vienas dalībvalsts izsniegtās atļaujas būtu jāatzīst citām dalībvalstīm, kurās lauksaimniecības, augu veselības, vides (tostarp klimatiskie) apstākļi ir līdzīgi. Tādēļ Kopiena būtu jāsadala zonās ar šādiem salīdzināmiem apstākļiem, lai atvieglotu savstarpējo atzīšanu. Tomēr vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai raksturīgu vides vai lauksaimniecības apstākļu dēļ var būt vajadzīgs, ka, iesniedzot pieteikumu, dalībvalstis atzīst citā dalībvalstī izsniegtu atļauju, groza to vai atsakās atļaut augu aizsardzības līdzekli savā teritorijā, ja tas ir pamatoti konkrētu vides vai lauksaimniecības apstākļu dēļ vai ja nevar sasniegt šajā regulā noteikto augstas pakāpes cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Vajadzētu būt iespējai noteikt arī atbilstīgus nosacījumus, ņemot vērā valsts rīcības plānā noteiktos mērķus, kurš pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai [(OV 2009, L 309, 71. lpp.)].”

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets un mērķis” 3. un 4. punktā ir paredzēts:

“3. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu.

4. Regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips, lai nodrošinātu, ka darbīgajām vielām un līdzekļiem, kas laisti tirgū, nav kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi. Dalībvalstīm neliedz piesardzības principa piemērošanu it sevišķi tad, ja nav zinātniski noskaidrots, vai šo valstu teritorijā atļautie augu aizsardzības līdzekļi rada apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”

Minētās regulas 4. panta “Darbīgo vielu apstiprināšanas kritēriji” 1.–4. punktā ir paredzēts:

“1. Darbīgo vielu apstiprina saskaņā ar II pielikumu, ja, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, gaidāms, ka atbilstīgi šā pielikuma 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem augu aizsardzības līdzekļi, kuros ir attiecīgā darbīgā viela, atbilst 2. un 3. punktā minētajām prasībām.

Novērtējot darbīgo vielu, vispirms konstatē, vai ir izpildīti II pielikuma 3.6.2. līdz 3.6.4. punktā un 3.7. punktā izklāstītie apstiprināšanas kritēriji. Ja kritēriji ir izpildīti, novērtējumu turpina, konstatējot, vai ir izpildīti pārējie II pielikuma 2. un 3. punktā izklāstītie apstiprināšanas kritēriji.

2. Augu aizsardzības līdzekļu atliekas saistībā ar labai augu aizsardzības praksei atbilstīgu lietošanu un, ņemot vērā reālos lietošanas apstākļus, atbilst šādām prasībām:

tām nav kaitīgas ietekmes nedz uz cilvēku, tostarp mazāk aizsargātu grupu, vai dzīvnieku veselību, ņemot vērā zināmo kumulatīvo un sinerģisko ietekmi, ja ir pieejamas [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA)] apstiprinātas zinātniskās metodes tādas ietekmes novērtēšanai, nedz arī uz gruntsūdeņiem;

b)	tām nav nevēlama iedarbība uz vidi.

Tādu atlieku daudzuma mērīšanai, kurām piemīt toksikoloģiska, ekotoksikoloģiska ietekme vai ietekme uz vidi vai dzeramo ūdeni, jābūt paredzētām vispārēji izmantojamām metodēm. Analītiskiem standartiem jābūt vispārpieejamiem.

3. Augu aizsardzības līdzeklis saistībā ar labai augu aizsardzības praksei atbilstīgu lietošanu un, ņemot vērā reālus lietošanas apstākļus, atbilst šādām prasībām:

a)	tas ir pietiekami efektīvs;

tam nav tūlītējas vai vēlākas kaitīgas ietekmes nedz uz cilvēku, tostarp mazāk aizsargātu grupu, vai dzīvnieku veselību ne tiešā veidā, ne ar dzeramā ūdens (ņemot vērā vielas, kas rodas dzeramā ūdens apstrādes rezultātā), pārtikas, lopbarības vai gaisa starpniecību, kā arī nav ietekmes darba vietā vai citas netiešas ietekmes, ņemot vērā zināmo kumulatīvo un sinerģisko ietekmi, ja ir pieejamas [EFSA] apstiprinātas zinātniskās metodes tādas ietekmes novērtēšanai, nedz arī uz gruntsūdeņiem;

c)	tam nav nevēlamas iedarbības uz augiem vai augu produktiem;

d)	tas neizraisa nevajadzīgas ciešanas un sāpes mugurkaulniekiem, ko paredzēts kontrolēt;

e)	tam nav nevēlamas iedarbības uz vidi, ja ir pieejamas [EFSA] apstiprinātas zinātniskās metodes šādas iedarbības novērtēšanai, jo īpaši ņemot vērā šādus apsvērumus:

[..]

4. Šā panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības novērtē, ņemot vērā 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus.”

6	Regulas Nr. 1107/2009 6. pantā ir paredzēti nosacījumi un ierobežojumi, kas var tikt izvirzīti apstiprinājumam.

Šīs regulas 21. panta “Apstiprinājuma pārskatīšana” 3. punktā ir paredzēts:

“Ja [Eiropas] Komisija secina, ka 4. pantā noteiktie apstiprināšanas kritēriji vairs netiek ievēroti vai nav nodrošināta vajadzīgā papildu informācija saskaņā ar 6. panta f) apakšpunktu, pieņem regulu par apstiprinājuma atsaukšanu vai grozīšanu saskaņā ar 79. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru.

[..]”

8	Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļā “Augu aizsardzības līdzekļi” ir ietverta 1. iedaļa par atļauju, kuras 1. apakšiedaļā “Prasības un saturs” ir ietverts šīs regulas 28.–32. pants.

9	Minētās regulas 28. panta “Atļaujas piešķiršana laišanai tirgū un lietošanai” 1. punktā ir paredzēts, ka augu aizsardzības līdzekli var laist tirgū un lietot, izņemot šī panta 2. punktā paredzētos gadījumus, tikai tad, kad tas attiecīgajā dalībvalstī atļauts saskaņā ar šo pašu regulu.

Regulas Nr. 1107/2009 29. panta “Prasības atļaujas piešķiršanai laišanai tirgū” ir noteikts:

“1. Neskarot 50. pantu, augu aizsardzības līdzekli atļauj tikai tad, ja saskaņā ar 6. punktā minētajiem vienotajiem principiem tas atbilst šādām prasībām:

a)	tā darbīgās vielas, aizsargvielas un sinerģisti ir apstiprināti;

[..]

e)	ņemot vērā pašreizējās zinātniskās un tehniskās zināšanas, tas atbilst 4. panta 3. punkta prasībām;

[..].

6. Vienotajos principos augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai iekļauj [Padomes] Direktīvas 91/414/EEK [(1991. gada 15. jūnijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.)] VI pielikumā izklāstītās prasības, un šos principus nosaka regulās, ko pieņem saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru bez būtiskām izmaiņām. Turpmākus grozījumus šajās regulās var pieņemt saskaņā ar 78. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Saskaņā ar šiem principiem augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanā ņem vērā darbīgās vielas, aizsargvielu, sinerģistu un papildvielu mijiedarbību.”

Regulas Nr. 1107/2009 31. pantā “Atļauju saturs” ir paredzēts:

“1. Atļaujā nosaka augus vai augu produktus un ārpus lauksaimniecības esošas jomas (piem., dzelzceļi, publiski pieejamas zonas, uzglabāšanas telpas), kur un kuru vajadzībām augu aizsardzības līdzekli drīkst lietot.

2. Atļaujā nosaka prasības, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļa laišanu tirgū un lietošanu. Šīs prasības ietver vismaz tos lietošanas nosacījumus, kas vajadzīgi, lai atbilstu nosacījumiem un prasībām, kuras ietvertas regulā, ar ko apstiprina darbīgās vielas, aizsargvielas un sinerģistus.

[..]

3. Šā panta 2. punktā minētajās prasībās vajadzības gadījumā iekļauj arī:

a)	maksimālo devu uz hektāru katrā lietošanas reizē;

b)	laikposmu starp pēdējo lietošanu un ražas novākšanu;

c)	lietošanas reižu maksimālo skaitu gadā.

4. Šā panta 2. punktā minētās prasības var ietvert šādu informāciju:

a)	ierobežojumu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanu un lietošanu [..];

b)	pienākumu informēt kaimiņus, kas var būt pakļauti izsmidzinātajai vielai un kas ir lūguši šādu informāciju;

c)	pareizas lietošanas norādes saskaņā ar integrētajiem augu aizsardzības principiem [..];

d)	lietotāju kategorijas noteikšanu, piemēram, profesionāls un neprofesionāls lietotājs;

e)	apstiprinātu marķējumu;

f)	starplaiku starp lietošanas reizēm;

g)	vajadzības gadījumā – laikposmu starp pēdējo lietošanas reizi augu produkta patēriņu;

h)	nogaidīšanas laiku;

i)	iepakojuma izmēru un materiālu.”

12	Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļas 1. iedaļas par atļauju piešķiršanu 2. apakšiedaļā “Procedūra” ir ietverts tās 33.–39. pants.

Šīs regulas 33. panta “Pieteikums atļaujas saņemšanai vai grozīšanai” 1. punktā ir noteikts:

“Pieteikuma iesniedzējs, kas vēlas laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai vai grozīšanai personīgi vai ar pārstāvja starpniecību katrā dalībvalstī, kur paredzēts laist tirgū šo augu aizsardzības līdzekli.”

Minētās regulas 35. pants “Dalībvalsts, kas izskata pieteikumu” ir formulēts šādi:

“Pieteikumu izskata iesniedzēja piedāvātā dalībvalsts, ja vien cita tās pašas zonas dalībvalsts nepiekrīt to izskatīt. Dalībvalsts, kas izskata pieteikumu, par to informē iesniedzēju.

Pēc tās dalībvalsts lūguma, kas izskata pieteikumu, pārējās tās pašas zonas dalībvalstis, kurā ticis iesniegts pieteikums, sadarbojas, lai nodrošinātu darba slodzes godīgu sadalījumu.

Pārējās dalībvalstis, kas atrodas zonā, kurai iesniegts pieteikums, atturas no turpmākām darbībām ar šo lietu, kamēr to novērtē dalībvalsts, kas izskata pieteikumu.

Ja pieteikums iesniegts vairāk nekā vienā zonā, dalībvalstis, kas izskata pieteikumu, vienojas novērtēt datus, kas neattiecas uz vides un lauksaimniecības apstākļiem.”

Saskaņā ar šīs pašas regulas 36. pantu “Izskatīšana atļaujas piešķiršanai”:

“1. Dalībvalsts, kas izskata pieteikumu, veic neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā attiecīgā laika zinātnes un tehnikas atziņas, kā arī vadlīnijas, kuras pieejamas pieteikuma iesniegšanas laikā. Tā dod iespēju visām attiecīgajā zonā esošajām dalībvalstīm iesniegt viedokļus, ko ņem vērā novērtējumā.

Tā piemēro vienotus principus 29. panta 6. punktā minēto augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju izsniegšanai, nosakot, ciktāl tas iespējams, vai augu aizsardzības līdzeklis atbilst 29. pantā paredzētajām prasībām tajā pašā zonā, ja to lieto saskaņā ar 55. pantu un reālos lietošanas apstākļos.

Dalībvalsts, kas izskata pieteikumu, savu novērtējumu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm tajā pašā zonā. Novērtējuma ziņojuma formu nosaka saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Visas vienas zonas dalībvalstis piešķir vai atsaka piešķirt atļaujas, pamatojoties uz tās dalībvalsts novērtējuma secinājumiem, kas izskata pieteikumu, kā to paredz 31. un 32. pants.

3. Atkāpjoties no 2. punkta un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem var noteikt atbilstīgus nosacījumus attiecībā uz 31. panta 3. un 4. punktā minētajām prasībām un citiem riska samazināšanas pasākumiem, kas izriet no konkrētiem lietošanas apstākļiem.

Ja dalībvalsts rūpes saistībā ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vides aizsardzību nevar apmierināt, īstenojot pirmajā apakšpunktā minētos valsts mēroga riska samazināšanas pasākumus, dalībvalsts drīkst nepiešķirt atļauju augu aizsardzības līdzekļa lietošanai savā teritorijā, ja attiecīgās valsts konkrēto vides vai lauksaimniecības apstākļu dēļ tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka attiecīgais līdzeklis joprojām nevēlami apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi.

Minētā dalībvalsts nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju un Komisiju par savu lēmumu un sniedz šā lēmuma tehnisku vai zinātnisku pamatojumu.

Dalībvalstis nodrošina iespēju valsts tiesās vai citās apelācijas iestādēs apstrīdēt lēmumu atteikumu piešķirt atļauju šāda līdzekļa lietošanai.”

16	Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļas 1. iedaļas par atļauju 4. apakšiedaļā “Atjaunošana, atsaukšana un grozīšana” ir ietverts tās 43.–46. pants.

Šīs regulas 44. pants “Atļaujas atsaukšana vai grozīšana” ir formulēts šādi:

“1. Dalībvalstis var pārskatīt atļauju jebkurā laikā, ja ir pazīmes, ka 29. panta prasības vairs netiek izpildītas.

[..]

2. Ja dalībvalsts vēlas atsaukt vai grozīt atļauju, tā informē atļaujas turētāju un dod viņam iespēju iesniegt piezīmes vai papildu informāciju.

3. Dalībvalsts attiecīgi atsauc vai groza atļauju, ja:

a)	netiek vai vairs netiek pildītas 29. pantā minētās prasības;

b)	tika iesniegta nepatiesa vai maldinoša informācija par faktiem, pamatojoties uz kuriem atļauja tika izdota;

c)	nav izpildīts kāds atļaujā iekļauts nosacījums;

d)	pamatojoties uz jaunākajām zinātnes un tehnikas atziņām, var mainīt lietošanas veidu un izmantojamo daudzumu; vai

e)	atļaujas turētājs nepilda no šīs regulas izrietošus pienākumus.

4. Ja dalībvalsts atsauc vai groza atļauju saskaņā ar 3. punktu, tā tūlīt informē šīs atļaujas turētāju, pārējās dalībvalstis, [Eiropas] Komisiju un [EFSA]. Pārējās dalībvalstis, kuras atrodas tajā pašā zonā, attiecīgi atsauc vai groza atļauju, ņemot vērā apstākļus valstī un riska samazināšanas pasākumus, izņemot gadījumus, kad piemēro 36. panta 3. punkta otro, trešo vai ceturto daļu. Vajadzības gadījumā piemēro 46. pantu.”

Saskaņā ar minētās regulas 56. panta 1. punktu:

“Augu aizsardzības līdzekļa atļaujas turētājs tūlīt informē dalībvalsti, kas piešķīrusi atļauju, par jebkādu jaunu informāciju, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekli vai darbīgo vielu, tās metabolītu, augu aizsardzības līdzekļa sastāvā esošo aizsargvielu, sinerģistu vai papildvielu un kas liecina, ka augu aizsardzības līdzeklis vairs neatbilst attiecīgi 29. pantā un 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.”

19	Regulas Nr. 1107/2009 IX nodaļā “Ārkārtas situācijas” ir ietverts 69.–71. pants.

Šīs regulas 69. pants “Ārkārtas pasākumi” ir formulēts šādi:

“Ja ir skaidri redzams, ka apstiprināta darbīgā viela, aizsargviela, sinerģists vai papildviela, vai augu aizsardzības līdzeklis, kuram ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, var radīt nopietnu apdraudējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, un attiecīgās dalībvalstis nespēj šo apdraudējumu pietiekami novērst, tūlīt veic pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu šīs vielas vai līdzekļa lietošanu un/vai pārdošanu saskaņā ar 79. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru vai nu pēc Komisijas pašas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts lūguma. Pirms šādu pasākumu veikšanas Komisija izskata pierādījumus un var lūgt [EFSA] atzinumu. Komisija var noteikt laiku, kādā jāiesniedz šāds atzinums.”

Minētās regulas X nodaļā “Administratīvie un finanšu noteikumi” tostarp ir ietverts 77. pants “Vadlīnijas”, kurā paredzēts:

“Komisija saskaņā ar 79. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru šīs regulas īstenošanai var pieņemt vai grozīt tehniskas vai citas vadlīnijas, piemēram, paskaidrojumus vai vadlīnijas par pieteikuma saturu mikroorganismiem, feromoniem un bioloģiskajiem produktiem. Komisija var lūgt [EFSA] sagatavot šādas vadlīnijas vai piedalīties to sagatavošanā.”

Saskaņā ar šīs pašas regulas 84. panta otrās daļas d) punktu:

“Komisija līdz 2011. gada 14. jūnijam pieņem šādus dokumentus:

[..]

d)	regulu par vienotiem principiem augu aizsardzības līdzekļu riska novērtēšanai, kā minēts 36. pantā.”

23	Regulas Nr. 1107/2009 I pielikumā ir noteiktas trīs augu aizsardzības līdzekļu atļauju zonas (A zona (ziemeļi), B zona (centrs) un C zona (dienvidi)) un noteiktas dalībvalstis, kas pieder pie katras no šīm zonām.

24	Šīs regulas II pielikums attiecas uz procedūru un kritērijiem darbīgo vielu, aizsargvielu un sinerģistu apstiprināšanai saskaņā ar II nodaļu.

Regula (ES) Nr. 546/2011

Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 546/2011 (2011. gada 10. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu attiecībā uz vienotajiem principiem augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai (OV 2011, L 155, 127. lpp.), kas pieņemta, pamatojoties uz Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktu un 84. pantu, 1. pantu:

“Regulas [Nr. 1107/2009] 29. panta 6. punktā noteiktie vienotie principi augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai ir izklāstīti šīs regulas pielikumā.”

Regulas Nr. 546/2011 pielikuma I daļā, kas attiecas uz “[vienotiem principiem] augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai”, ir ietverta A daļa “Ievads”, kuras 2. punkts ir formulēts šādi:

“Novērtējot pieteikumus un piešķirot atļaujas, dalībvalstis:

[..]

c)	ņem vērā citu attiecīgo iegūstamo tehnisko vai zinātnisko informāciju par augu aizsardzības līdzekļa darbību vai augu aizsardzības līdzekļa, tā elementu vai atlikumu potenciālo kaitīgo iedarbību.”

Minētā pielikuma I daļā ir B daļa “Novērtējums”, kuras 1.1. punktā ir noteikts:

“Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, dalībvalstis novērtē A daļas [nodaļas] 2. punktā minēto informāciju, un jo īpaši:

a)	novērtē augu aizsardzības līdzekļa efektivitāti un fitotoksiskumu saistībā ar katru lietojumu, kuram tiek lūgta atļauja; un

b)	nosaka radušos apdraudējumus, novērtē to nozīmību un spriež par iespējamo cilvēku, dzīvnieku vai vides apdraudējumu.”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

28	Closer ir augu aizsardzības līdzeklis, kas satur darbīgo vielu sulfoksafloru.

Sulfoksaflors Eiropas Savienībā kā darbīgā viela atbilstoši Regulai Nr. 1107/2009 ir apstiprināts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/1295 (2015. gada 27. jūlijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu sulfoksafloru saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2015, L 199, 8. lpp.), ievērojot šīs Īstenošanas regulas (ES) 2015/1295 I pielikuma nosacījumus.

2015. gada 30. aprīlīDow AgroScience BV (Dow), tagad Corteva Agriscience Netherlands BV (turpmāk tekstā – “Corteva”), lūdza Nīderlandes Karalistei pagarināt atļauju Closer laišanai tirgū, lai to izmantotu uz kāpostiem un kartupeļiem, kurus audzē laukā. Tādu pašu pieteikumu Corteva iesniedza attiecībā uz minēto B zonu (centrs), kurā ietilpst Beļģija, Čehijas Republika, Vācija, Īrija, Luksemburga, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija un Apvienotā Karaliste.

Kā dalībvalsts, kas izskata tirdzniecības atļaujas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, Īrija sadarbībā ar pārējām dalībvalstīm veica Closer risku zinātnisko novērtējumu. Lai novērtētu ietekmi uz bitēm, šī pārbaude veikta, pamatojoties uz EFSA vadlīnijām par zemes ekotoksikoloģiju, kas publicētas 2002. gada 17. oktobrī. Pārbaudi Īrija pabeidza 2016. gadā.

Šajā risku zinātniskajā novērtējumā Īrija neizmantoja 2013. gada 4. jūlijā publicēto dokumentu Guidance Document on the risk assessment of plant protection products on bees (Vadlīnijas par to, kā novērtēt risku, ko augu aizsardzības līdzekļi rada bitēm; turpmāk tekstā – “2013. gada vadlīnijas”), kuru EFSA izstrādājusi pēc Komisijas 2011. gada pieprasījuma.

Pamatojoties uz minēto Īrijas veikto riska zinātnisko novērtējumu, CTGB ar 2019. gada 5. aprīļa lēmumu pagarināja atļauju Closer izmantošanai atklātās kāpostu un kartupeļu kultūrās, vienlaikus nosakot ierobežojumu, kas ir formulēts šādi:

“Bīstams bitēm un kamenēm. Lai aizsargātu bites un citus apputeksnētāju kukaiņus, nepiemērot šo produktu kultūraugu ziedēšanas laikā vai kultūraugiem, kas nezied, kad tos aktīvi apmeklē bites un kamenes. Izmantošana ir atļauta tikai pēc kartupeļu kultūraugu ziedēšanas. Neizmantot šo produktu ziedošu nezāļu tuvumā. Iznīcināt nezāles pirms to ziedēšanas.”

34	PAN Europe par šo lēmumu iesniedza sūdzību, kuru CTGB ar 2020. gada 5. februāra lēmumu noraidīja.

35	Pēc tam PAN Europe vērsās iesniedzējtiesā – College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande) – ar prasību atcelt šo 2020. gada 5. februāra lēmumu.

Iesniedzējtiesā PAN Europe apgalvo, ka CTGB nedrīkstēja pagarināt prasītājas atļauju Closer izmantošanai Nīderlandes tirgū. Tā uzskata, ka Īrijas veiktais risku zinātniskais novērtējums, kuru ņēma vērā CTGB, nebija balstīts uz pašreizējām zinātnes un tehnikas atziņām. Šis novērtējums esot bijis jāpamato ar 2013. gada vadlīnijām, kurās norādītas jaunas zinātnes atziņas. Neņemot vērā šo dokumentu, CTGB esot apdraudējusi Regulā Nr. 1107/2009 paredzēto augsto aizsardzības līmeni. PAN Europe piebilst, ka produkta risku zinātnisko novērtējumu var pamatot ar jebkādām jaunām zinātnes vai tehnikas atziņām neatkarīgi no avota vai izcelsmes dokumenta. Turklāt no piesardzības principa izrietot, ka neskaidrību par produkta iedarbību gadījumā jāveic papildu pētījumi, pirms tas var tikt atļauts.

CTGB iesniedzējtiesā apgalvo, ka augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas pieteikums jāizskata, pamatojoties uz tā iesniegšanas brīdī spēkā esošo tiesisko regulējumu, jo tiesiskā drošība prasa, lai pieteikuma iesniedzējs zinātu, kādi nosacījumi jāizpilda tā ieviešanas brīdī. Tā arī apgalvo, ka 2013. gada vadlīnijas nebija “pieejamas” Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punkta izpratnē, jo minētās ieviešanas brīdī Komisija tās vēl nebija “pieņēmusi”, ņemot vērā zinātniskas neskaidrības un dalībvalstu vienprātības neesamību. Katrā ziņā ar Closer lietošanu saistītie riski esot novērsti ar ierobežojumu, ko CTGB ietvērusi šī sprieduma 33. punktā minētajā 2019. gada 5. aprīļa lēmumā, jo attiecībā uz ziedu kultūrām nekāda atļauja neesot piešķirta.

Iesniedzējtiesa šaubās, pirmkārt, vai dalībvalsts, kas lemj par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju (turpmāk tekstā – “attiecīgā dalībvalsts”), pati var veikt šāda līdzekļa riska novērtējumu, ja dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, jau ir veikusi šādu novērtējumu atbilstoši šai tiesību normai, vai arī, pamatojoties uz šīs regulas 36. panta 2. punktu, attiecīgajai dalībvalstij minētais novērtējums ir saistošs minētā līdzekļa atļaujas piešķiršanai, un tā nevar pati veikt savu novērtējumu.

Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka, lai gan minētās regulas 36. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, atkāpjoties no šī panta 2. punkta, var tikt noteikti atbilstoši nosacījumi attiecībā uz šīs pašas regulas 31. panta 3. un 4. punktā minēto prasību un citu riska mazināšanas pasākumu ievērošanu, tiem jāizriet no īpašiem lietošanas nosacījumiem. Taču tā tas neesot pamatlietā aplūkotajā situācijā, jo diskusija ir par to, vai attiecīgais risku novērtējums jāveic, pamatojoties uz EFSA vadlīnijām par sauszemes ekotoksikoloģiju, kas publicētas 2002. gada 17. oktobrī, vai uz 2013. gada vadlīnijām. Katrā ziņā, apgalvojot, ka pienākums ņemt vērā dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, veikto novērtējumu, esot pretrunā piesardzības principam, minētā tiesa uzskata, ka attiecīgajai dalībvalstij šis novērtējums nav saistošs.

Otrkārt, iesniedzējtiesa šaubās, vai gadījumā, ja attiecīgajai dalībvalstij būtu saistošs minētais novērtējums, var uzskatīt, ka Hartas 47. pantā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ir ievērotas, un it īpaši, vai dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, veiktais novērtējums var tikt apstrīdēts attiecīgās dalībvalsts tiesās. Šajā ziņā tā norāda, ka atbilstoši Nīderlandes tiesībām, ja administratīva sūdzība ir vērsta pret risku novērtējumu, ko veikusi dalībvalsts, kura izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, CTGB būtu padziļināti jāpārskata šis novērtējums. Ja tā uzskata, ka šāda novērtējuma pamatojums nav pietiekams, tai būtu jāspēj to aizstāt ar savu pamatojumu.

Treškārt, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai gadījumā, ja tiek konstatēts, ka tās dalībvalsts veiktais risku novērtējums, kura izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, nav pienācīgi pamatots, šai dalībvalstij ir pienākums pārskatīt šo novērtējumu vai arī attiecīgajai dalībvalstij, apspriežoties vai neapspriežoties ar dalībvalsti, kas izskata pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktam, pašai jāveic jauns novērtējums. Ja attiecīgā dalībvalsts būtu tiesīga veikt pati savu novērtējumu, rodoties jautājums, vai tas neapdraud Regulas Nr. 1107/2009 pamatā esošos vienveidības un saskaņošanas principus.

Ceturtkārt, šī tiesa, atsaucoties uz Regulas Nr. 1107/2009 77. pantā minēto vadlīniju pieņemšanu, vēlas noskaidrot, kā interpretēt Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktā ietverto frāzi “ņemot vērā attiecīgā laika zinātnes un tehnikas atziņas, kā arī vadlīnijas, kuras pieejamas pieteikuma iesniegšanas laikā”. Tā norāda, ka šo formulējumu var interpretēt tādējādi, ka tas prasa, lai dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar šo tiesību normu, veic savu novērtējumu, ņemot vērā tikai Komisijas jau pieņemtos vadlīniju dokumentus, lai gan dažos šajos dokumentos ietvertās zinātnes un tehnikas atziņas var nebūt aktuālas.

Piektkārt, pieņemot, ka dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu, nevar savu vērtējumu balstīt tikai uz Komisijas pieņemtajiem vadlīniju dokumentiem, iesniedzējtiesai ir šaubas, vai pietiek ar to, ka šī valsts veic minēto novērtējumu, pamatojoties uz vadlīnijām, kuru dati jau ir pieejami, lai gan Komisija šo dokumentu vēl nav pieņēmusi, vai arī tai jāņem vērā arī visas zinātnes un tehnikas atziņas, tostarp tās, kas nav izklāstītas vadlīniju dokumentos. Šajā ziņā tā norāda, ka, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju, Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēta prasība, atbilstoši kurai, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, minētajam līdzeklim jāatbilst šīs regulas 4. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Vadlīniju dokumenti šajā tiesību normā neesot minēti. Iesniedzējtiesa uzsver, ka arī piesardzības princips liek ņemt vērā visas pieejamās zinātnes un tehnikas atziņas, jo saskaņā ar šo principu jāveic visaptverošs novērtējums, pamatojoties uz visuzticamākajiem zinātniskajiem datiem un visnesenākajiem starptautiskās pētniecības rezultātiem.

Šādos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)	Vai attiecīgā dalībvalsts, kas lemj par augu aizsardzības līdzekļa atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. punktu, var nepiekrist zonas ziņotājas dalībvalsts, kas ir izskatījusi pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, novērtējumam un, ja tas tā ir, cik lielā mērā?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir tāda, ka attiecīgā dalībvalsts nedrīkst tā rīkoties vai attiecīgi drīkst tā rīkoties tikai daļēji, kā jāīsteno tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību Hartas 47. panta izpratnē? Vai šādā gadījumā zonas ziņotājas dalībvalsts veiktā novērtējuma pareizību var pilnībā apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesā?

3)	Kādā ziņā attiecīgai dalībvalstij ir pienākums apspriesties ar zonas ziņotāju dalībvalsti, izstrādājot pietiekami pamatotu novērtējumu tad, ja attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgi šīs dalībvalsts tiesa secina, ka zonas ziņotājas dalībvalsts novērtējums nav pietiekami pamatots?

4)	Vai zonas ziņotāja dalībvalsts var tikai veikt novērtējumu, kuru tā pamato vienīgi ar pieņemtām vadlīnijām, pat ja tajās ietvertās zinātnes un tehnikas atziņas vairs nav pilnībā aktuālas?

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai pietiek ar to, ka zonas ziņotāja dalībvalsts papildus atsaucas tikai uz zinātnes un tehnikas atziņām, kas ietvertas jau izstrādātās, bet vēl nepieņemtās vadlīnijās, vai arī tai jāņem vērā visas pieejamās – arī vadlīnijās neietvertās – zinātnes un tehnikas atziņas?”

Par lūgumu atkārtoti sākt tiesvedības mutvārdu daļu

45	Pēc tam, kad ģenerāladvokāte 2023. gada 28. septembra tiesas sēdē bija sniegusi secinājumus, Corteva ar aktu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2023. gada 23. oktobrī, lūdza saskaņā ar Tiesas Reglamenta 83. pantu izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

Atbilstoši šim Tiesas Reglamenta pantam Tiesa, uzklausījusi ģenerāladvokātu, var jebkurā brīdī izdot rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu, it īpaši, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta, vai ja kāds lietas dalībnieks pēc šīs daļas pabeigšanas iesniedz ziņas par jaunu faktu, kam var būt izšķiroša ietekme uz Tiesas nolēmumu, vai arī ja lieta jāizskata, pamatojoties uz argumentu, kuru lietas dalībnieki vai Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantā minētās ieinteresētās personas nav apspriedušas.

47	Savā lūgumā Corteva apgalvo, ka ģenerāladvokātes secinājumi nav objektīvi, ka tajos ir sniegta Savienības tiesību normu interpretācija contra legem, kā arī kļūdaina Tiesas judikatūras interpretācija un ka tajā sniegtās atbildes neļauj atbildēt uz šiem prejudiciālajiem jautājumiem.

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 252. panta otro punktu ģenerāladvokāta uzdevums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē sniegt pamatotus secinājumus lietās, kurās, kā noteikts Eiropas Savienības Tiesas statūtos, ir vajadzīga ģenerāladvokāta iesaistīšanās, lai palīdzētu tai izpildīt savu uzdevumu, proti, nodrošināt tiesību ievērošanu Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.

Tiesai nav saistoši nedz šie secinājumi, nedz pamatojums, ar kādu ģenerāladvokāts tos izdara. Turklāt ne Eiropas Savienības Tiesas statūtos, ne minētajā Reglamentā lietas dalībniekiem nav paredzēta iespēja iesniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta sniegtajiem secinājumiem. Tādējādi viena lietas dalībnieka nepiekrišana ģenerāladvokāta secinājumiem pati par sevi nevar būt tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu pamatojošs iemesls (spriedums, 2023. gada 28. septembris, LACD, C‑133/22, EU:C:2023:710, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

50	Šajā gadījumā, tā kā Corteva apstrīd tikai atsevišķas ģenerāladvokātes secinājumu daļas un sniedz apsvērumus par to saturu, nav jāizdod rīkojums par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1107/2009 36. pants jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. un 3. punktu, var atkāpties no tāda zinātniskā riska novērtējuma saistībā ar šo līdzekli, kuru ir veikusi dalībvalsts, kas izskata šādas atļaujas pieteikumu atbilstoši minētās regulas 36. panta 1. punktam.

Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļa ir veltīta “Augu aizsardzības līdzekļiem”. Šīs nodaļas 1. iedaļā ir reglamentētas šo līdzekļu atļaujas. Šīs iedaļas1. apakšiedaļā, kurā ietverts šīs regulas 28.–32. pants, ir noteiktas prasības, kurām šīs atļaujas ir pakļautas, un to saturs. Savukārt minētās iedaļas 2. apakšiedaļā, kurā ietverts minētās regulas 33.–39. pants, reglamentēta procedūra, kas jāievēro.

No Regulas Nr. 1107/2009 33. panta 1. punkta izriet, ka pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz atļaujas pieteikums katrā dalībvalstī, kurā augu aizsardzības līdzekli paredzēts laist tirgū. Saskaņā ar šīs regulas 35. panta pirmo daļu pieteikumu izskata viena dalībvalsts, proti, tā, ko ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, ja vien cita dalībvalsts, kura pieder tai pašai zonai, nepiekrīt to uzņemties.

Saskaņā ar minētās regulas 35. panta otro daļu un 36. panta 1. punkta pirmās daļas otro teikumu pārējās attiecīgās zonas dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu taisnīgu darba slodzes sadalījumu. Šīm dalībvalstīm ir arī iespēja iesniegt savus komentārus, kas tiks izskatīti, novērtējot šāda līdzekļa riskus.

55	Tomēr risku novērtējumu atbilstoši Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punkta pirmajai un otrajai daļai veic tikai dalībvalsts, kas izskata atļaujas pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, un šis novērtējums nav jāapstiprina pārējām dalībvalstīm, kuras ietilpst tajā pašā zonā.

56	Saskaņā ar minētās regulas 36. panta 2. punktu, pamatojoties uz minēto novērtējumu, attiecīgās dalībvalstis, proti, dalībvalstis, kurām iesniegts tirdzniecības atļaujas pieteikums to teritorijā, piešķir vai atsaka šo atļauju.

Šajā kontekstā nav izslēgts, ka attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punkta pirmo un otro daļu veiktā riska novērtējuma secinājumiem. Šī situācija var rasties neatkarīgi no tā, vai šī attiecīgā dalībvalsts ir vai nav sniegusi savus apsvērumus ar šo risku novērtējumu saistītajā procedūrā.

Šajā ziņā šīs regulas 36. panta 3. punkta pirmajā daļā attiecīgajai dalībvalstij ir paredzēta iespēja noteikt, pirmkārt, atbilstošus nosacījumus attiecībā uz tās teritorijā piešķirtās atļaujas saturu un ilgumu, kā arī, otrkārt, citus riska mazināšanas pasākumus, kas izriet no īpašiem lietošanas nosacījumiem.

Turklāt, ja šādu valsts riska mazināšanas pasākumu ieviešana neļauj kliedēt attiecīgās dalībvalsts bažas saistībā ar cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, tā var atteikties piešķirt atļauju augu aizsardzības līdzeklim tās teritorijā saskaņā ar minētās regulas 36. panta 3. punkta otro daļu, pamatojoties uz to, ka tās konkrēto vides vai lauksaimniecības īpašību dēļ attiecīgais līdzeklis joprojām rada nepieņemamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

No iepriekš minētā izriet, ka attiecīgās dalībvalstis Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. punkta izpratnē, kurām ir citas dalībvalsts novērtējums saskaņā ar šī panta 1. punktu, minētā panta 3. punktā paredzētajās robežās var noteikt ietekmes mazināšanas pasākumus vai pat atteikt atļauju šādam līdzeklim to teritorijā, lai novērstu nepieņemamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Tomēr jāņem vērā arī konteksts, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1107/2009 36. pants. Šajā ziņā jāatgādina, pirmkārt, ka šīs regulas 28. panta 1. punktā ir skaidri precizēts, ka augu aizsardzības līdzekli var laist tirgū vai izmantot tikai tad, ja attiecīgajā dalībvalstī tam ir piešķirta atļauja “saskaņā ar minēto regulu”, un tas nozīmē, ka jāievēro Regulas Nr. 1107/2009 36. pantā paredzētā procedūra.

Šīs procedūras noteikumu ievērošana, kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 37. punktā, ļauj nodrošināt atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm. Riska novērtējums jāveic dalībvalstij, kas izskata pieteikumu, savukārt attiecīgās dalībvalstis uzņemas risku pārvaldību, pieņemot galīgo lēmumu par atļaujas piešķiršanu savās attiecīgajās teritorijās.

Šāds dalībvalstu rīcības brīvības ierobežojums augu aizsardzības līdzekļu atļauju piešķiršanas procedūrās izriet no piemērojamo noteikumu saskaņošanas, lai vienkāršotu šīs procedūras un nodrošinātu saskaņotību visās dalībvalstīs, kā attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem izriet no Regulas Nr. 1107/2009 1. panta 3. punkta kopsakarā ar šīs regulas 5., 9., 25. un 29. apsvērumu.

Otrkārt, lietā par Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļas 1. iedaļas 3. apakšiedaļā ietvertajām tiesību normām par augu aizsardzības līdzekļu atļauju savstarpēju atzīšanu Tiesa norādīja, ka tad, ja dalībvalsts saņem pieteikumu par atļauju laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, kura laišana tirgū jau ir atļauta citā dalībvalstī tādam pašam lietojumam, tai nav pienākuma piešķirt šo atļauju, ja šīs regulas 36. panta 3. punkta nosacījumi ir piemērojami tai raksturīgo vides vai lauksaimniecības īpašību dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 3. decembris, Région de Bruxelles‑Capitale/Komisija, C‑352/19 P, EU:C:2020:978, 51. un 53. punkts).

Treškārt, nevar neņemt vērā, ka dalībvalstis saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 44. panta 1. un 3. punktu var, pirmām kārtām, jebkurā brīdī pārskatīt atļauju, ja ir pierādījumi, ka kāda no šīs regulas 29. panta 1. punktā minētajām prasībām vairs netiek ievērota, un, otrām kārtām, atsaukt vai grozīt šo atļauju, ja tās secina, ka šīs prasības vairs netiek izpildītas.

Tādējādi dalībvalstij tostarp ir jāatsauc atļauja saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 44. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja tā konstatē, ka augu aizsardzības līdzeklim, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi šīs regulas 4. panta 3. punkta b) un/vai e) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. šodienas spriedumu, PAN Europe (Endokrīni disruptīvo īpašību novērtējums), C‑309/22 un C‑310/22, EU:C:2024:XX, 81. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

Kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 52. punktā, dalībvalsts var anulēt atļauju, ja uzticamākās zinātnes vai tehnikas atziņas, kas ir tās rīcībā, liecina, ka var būt tūlītēja vai vēlāka kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi. Tātad attiecīgajai dalībvalstij Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. punkta izpratnē nav arī pienākuma atļaut laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, ja ir zinātniskas vai tehniskas atziņas, kas konstatē nepieņemamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi saistībā ar šī līdzekļa lietošanu (šajā nozīmē skat. šodienas spriedumu, PAN Europe (Endokrīni disruptīvo īpašību novērtējums), C‑309/22 un C‑310/22, EU:C:2024:XX, 83. punkts).

Šādu Regulas Nr. 1107/2009 36. panta interpretāciju apstiprina šīs regulas mērķis, kas, kā precizēts tās 1. panta 3. punktā un atspoguļots tās 8. apsvērumā, tostarp ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības līmeni. Šajā ziņā, atsaucoties uz Regulas Nr. 1107/2009 24. apsvērumu, Tiesa jau ir nospriedusi, ka, piešķirot tirdzniecības atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, mērķim aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi vajadzētu būt “prioritāram” attiecībā pret mērķi uzlabot augu ražību (spriedums, 2023. gada 19. janvāris, Pesticide Action Network Europe u.c., C‑162/21, EU:C:2023:30, 46. un 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

Tāpat, lai gan Regulas Nr. 1107/2009 29. apsvērumā ir uzsvērta nepieciešamība paredzēt saskaņotāku augu aizsardzības līdzekļu pieejamību, tajā ir atzīts, ka vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijai raksturīgi vides vai lauksaimniecības apstākļi varētu attaisnot šīs dalībvalsts vai šo dalībvalstu atteikumu atļaut augu aizsardzības līdzekli savā teritorijā, ja to pamato īpaši lauksaimniecības vai vides apstākļi vai ja nav iespējams nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1107/2009 36. pants jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju atbilstoši šīs regulas 36. panta 2. punktam, var atkāpties no dalībvalsts, kura izskata šādas atļaujas pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu, veiktā šī līdzekļa risku zinātniskā novērtējuma šīs pašas regulas 36. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, it īpaši, ja tās rīcībā ir visuzticamākie zinātniskie vai tehniskie dati, ko pēdējā minētā dalībvalsts, sagatavojot savu novērtējumu, nav ņēmusi vērā un kas norāda uz nepieļaujamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Par otro jautājumu

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1107/2009 36. pants, ievērojot efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu kompetentās dalībvalsts veiktā novērtējuma secinājumi var tikt pakļauti pārbaudei attiecīgās dalībvalsts tiesā minētās regulas 36. panta 2. punkta izpratnē, kurā celta prasība par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šīs pašas regulas 36. panta 2. vai 3. punktu.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 3. punkta ceturtajā daļā dalībvalstīm ir vienīgi noteikts pienākums paredzēt iespēju apstrīdēt valsts tiesās vai citās pārsūdzības instancēs lēmumu, ar kuru atteikta augu aizsardzības līdzekļu atļauja. Tomēr no 2020. gada 28. oktobra sprieduma Associazione GranoSalus/Komisija (C‑313/19 P, EU:C:2020:869) izriet, ka dalībvalstīm tāpat jāparedz tiesību aizsardzības līdzekļu un procedūru sistēma, kas ļauj arī nodrošināt, ka tiek ievērotas trešo personu, kuras pamato savu interesi saistībā ar šīs regulas īstenošanu, ko veic šo valstu iestādes, pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Šajā ziņā, tā kā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. vai 3. punktu, tiek pieņemti, pamatojoties uz kompetentās dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumiem, šie secinājumi noteikti ir daļa no situācijas, kuru ar šiem lēmumiem ir paredzēts reglamentēt, būtiskajiem elementiem. Tāpēc attiecīgās dalībvalsts tiesām minētās regulas 36. panta 2. punkta izpratnē, lemjot par minēto nolēmumu pamatotību, ir jāņem vērā minētie secinājumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Afton Chemical, C‑343/09, EU:C:2010:419, 34. punkts).

Savukārt, tā kā šī sprieduma iepriekšējā punktā minētie lēmumi ir ļoti sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu vērtējuma rezultāts, šīs valsts tiesas nevar ar savu vērtējumu aizstāt kompetento valsts iestāžu šo faktu vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 21. janvāris, Upjohn, C‑120/97, EU:C:1999:14, 33.–35. punkts).

No tā izriet, ka attiecīgās dalībvalsts tiesām Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. punkta izpratnē, kurām jālemj par tādu lēmumu pamatotību, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. vai 3. punktu, ir kompetence izvērtēt šo lēmumu tiesiskumu, ņemot vērā šajās tiesību normās paredzētos materiāltiesiskos un procesuālos nosacījumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Monsanto u.c., no C‑58/10 līdz C‑68/10, EU:C:2011:553, 79. punkts), situācijā, kad šīs tiesas, pirmkārt, var ņemt vērā kompetentās dalībvalsts saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumus, bet, otrkārt, nevar aizstāt ar savu vērtējumu kompetento valsts iestāžu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1107/2009 36. pants, ievērojot efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, jāinterpretē tādējādi, ka minētās regulas 36. panta 2. punkta izpratnē attiecīgās dalībvalsts tiesa, kam jālemj par saskaņā ar šīs pašas regulas 36. panta 2. vai 3. punktu pieņemta lēmuma likumību, var ņemt vērā kompetentās dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumus, ievērojot šajās tiesību normās paredzētos materiāltiesiskos un procesuālos nosacījumus, tomēr šī tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt kompetento valsts iestāžu vērtējumu.

Par trešo jautājumu

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. un 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju atbilstoši šīm tiesību normām, uzskata, ka dalībvalsts, kura izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, veiktais zinātniskais riska novērtējums nav pietiekami pamatots, tai ir pienākums pēdējo minēto dalībvalsti iesaistīt jauna novērtējuma veikšanā, pamatojoties uz kuru var piešķirt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju.

Vispirms jāatgādina, ka valsts iestādēm, kurām jāiesaistās, piemērojot Regulas Nr. 1107/2009 36. pantu, jāievēro Savienības tiesību vispārējais labas pārvaldības princips, kas ietver prasības, kuras dalībvalstīm jāievēro, īstenojot Savienības tiesības. Šo prasību vidū pienākums norādīt pamatojumu valsts iestādes pieņemtajiem lēmumiem ir īpaši svarīgs tādēļ, ka tas ļauj to adresātam aizstāvēt savas tiesības un, pilnībā pārzinot apstākļus, izlemt, vai ir lietderīgi celt prasību attiecībā pret šiem lēmumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1987. gada 15. oktobris, Heylens u.c., 222/86, EU:C:1987:442, 15. punkts, kā arī 2023. gada 21. decembris, Infraestruturas de Portugal un Futrifer Indústrias Ferroviárias, C‑66/22, EU:C:2023:1016, 87. punkts).

Tomēr, kā rakstveida apsvērumos norādījusi Komisija, Regulā Nr. 1107/2009 nav paredzēti īpaši noteikumi, lai atrisinātu viedokļu atšķirības starp dalībvalstīm gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts, izskatot pieteikumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas izsniegšanu, uzskata, ka dalībvalsts, kas izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, veiktais risku zinātniskais novērtējums nav pietiekams pamatojums attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts bažām par cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi saistībā ar tās teritorijai raksturīgajām vides vai lauksaimniecības īpašībām.

Tomēr no Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 3. punkta trešās daļas izriet, ka attiecīgajai dalībvalstij, kas atsakās savā teritorijā piešķirt atļauju augu aizsardzības līdzeklim saskaņā ar šīs regulas 36. panta 3. punkta otro daļu, neraugoties uz risku novērtējumu, ko veikusi dalībvalsts, kura izskata pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu, nekavējoties jāinformē pieteikuma iesniedzējs un Komisija par savu lēmumu un jāsniedz tehniskie vai zinātniskie pierādījumi, lai pamatotu šo lēmumu.

Turklāt, kā atgādināts šī sprieduma 65. punktā, attiecībā uz Regulas Nr. 1107/2009 III nodaļas 1. iedaļas 4. apakšiedaļā ietvertajiem noteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju atjaunošanu, atsaukšanu un grozīšanu dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 44. panta 1. punktu var jebkurā laikā pārskatīt tirdzniecības atļauju, ja ir norādes, ka kāda no minētās regulas 29. pantā noteiktajām prasībām vairs netiek ievērota.

Veicot pārskatīšanu, kas pamatota ar Regulas Nr. 1107/2009 44. pantu, tirdzniecības atļaujas atsaukšana vai grozīšana nekādi nav atkarīga no tā, vai dalībvalsts, kas ir izvērtējusi atļaujas pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, veic iepriekšējus grozījumus novērtējumā. Savukārt atbilstoši minētās regulas 44. panta 4. punktam, ja dalībvalsts atsauc vai groza atļauju saskaņā ar šīs pašas regulas 44. panta 3. punktu, tā nekavējoties par to informē tostarp turētāju, pārējās dalībvalstis un Komisiju.

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. punktu nevar būt pienākums, pamatojoties tikai uz šo regulu, iesaistīt dalībvalsti, kura izskata pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu, ne arī citas tās pašas zonas dalībvalstis, kad tā veic savu riska novērtējumu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas procedūrā tās teritorijā atbilstoši minētās regulas 36. panta 2. un 3. punktam.

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz trešo jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. un 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju saskaņā ar šīm tiesību normām, uzskata, ka tās dalībvalsts, kura izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, veiktais zinātniskais riska novērtējums nav pietiekami pamatots, ņemot vērā tās bažas par cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi saistībā ar tās teritorijai raksturīgajām vides vai lauksaimniecības īpatnībām, tai nav pienākuma pēdējo minēto dalībvalsti jauna iesaistīt novērtējuma veikšanā, pamatojoties uz kuru var tikt piešķirta augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauja.

Par ceturto un piekto jautājumu

Ievadam jāatgādina pastāvīgās judikatūras atziņa, ka ar LESD 267. pantu iedibinātajā valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūrā Tiesai jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas tai ļautu izlemt tajā izskatāmo lietu. No šādas perspektīvas Tiesai attiecīgā gadījumā jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedumi, 1997. gada 17. jūlijs, Krüger, C‑334/95, EU:C:1997:378, 22. un 23. punkts, kā arī 2021. gada 18. novembris, A. S.A., C‑212/20, EU:C:2021:934, 36. punkts).

Šajā ziņā Tiesai no visas valsts tiesas sniegtās informācijas un tostarp no lēmuma par prejudiciālo jautājumu uzdošanu pamatojuma ir tiesības izdalīt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā pamatlietas strīda priekšmetu. Turklāt Tiesai var nākties pamatoties uz tādām tiesību normām, uz kurām valsts tiesa jautājuma izklāstā nav atsaukusies (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1984. gada 13. decembris, Haug‑Adrion, 251/83, EU:C:1984:397, 9. punkts; 1986. gada 20. marts, Tissier, 35/85, EU:C:1986:143, 9. punkts, kā arī 2021. gada 29. aprīlis, Banco de Portugal u.c., C‑504/19, EU:C:2021:335, 30. punkts).

Šajā gadījumā jānorāda, ka ceturtais un piektais jautājums attiecas uz dalībvalsti, kura izskata atļaujas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu – šajā gadījumā uz Īriju –, lai gan iesniedzējtiesā izskatāmā strīda priekšmets ir, ka CTGB ir noraidījusi PAN Europe tajā iesniegto sūdzību par tās lēmumu, ar kuru apstiprināta attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas paplašināšana Nīderlandē.

Šādos apstākļos, lai sniegtu iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi, jāuzskata, ka ar ceturto un piekto jautājumu šī tiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 36. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai apstrīdētu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju tās dalībvalsts teritorijā, kura pieņem lēmumu par šādu atļauju atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai, šīs dalībvalsts iestādēs vai tiesās var izvirzīt uzticamākos pieejamos zinātniskos vai tehniskos datus, lai konstatētu, ka tās dalībvalsts veiktais risku zinātniskais novērtējums, kura izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, attiecībā uz minēto augu aizsardzības līdzekli nav pietiekami pamatots.

Pirmkārt, attiecībā uz šo tiesību normu formulējumu jāatgādina, pirmām kārtām, ka Regulas Nr. 1107/2009 29. panta, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas nosacījumiem, 1. punkta e) apakšpunktā ir paredzēts, ka, neskarot šīs regulas 50. pantu, augu aizsardzības līdzekli var atļaut tikai tad, ja tas atbilst prasībai, saskaņā ar kuru, “ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, tas atbilst [minētās regulas] 4. panta 3. punkta prasībām”.

Otrām kārtām, Tiesa ir precizējusi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 1. punktu dalībvalstij, kurai iesniegts augu aizsardzības līdzekļa atļaujas pieteikums, jāveic objektīvs un pārskatāms šī pieteikuma novērtējums, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas. No šī viedokļa raugoties, kompetentajām iestādēm it īpaši jāņem vērā visuzticamākie pieejamie zinātniskie dati, kā arī visnesenākie starptautiskās pētniecības rezultāti un tām nav visos gadījumos vislielākais svars jāpiešķir pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem pētījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 1. oktobris, Blaise u.c., C‑616/17, EU:C:2019:800, 66. un 94. punkts).

No tā izriet, ka ne Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunkta, ne 36. panta 2. punkta formulējumā nav norādīts, ka tad, ja attiecīgajā dalībvalstī ir jāpieņem administratīvs vai tiesas lēmums par atļauju laist tās tirgū augu aizsardzības līdzekli, attiecīgās dalībvalsts iestādēm un tiesām jāņem vērā tikai noteiktas zinātnisko vai tehnisko atziņu kategorijas atkarībā no to avota vai brīža, kad šīs zināšanas kļuvušas pieejamas.

Tādējādi Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 36. panta 2. punkta formulējumam nav pretrunā tas, ka šajās iestādēs un tiesās tiek izvirzīti visuzticamākie pieejamie zinātniskie vai tehniskie dati, lai apstrīdētu šāda līdzekļa atļauju attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā to avotu vai brīdi, kad tie ir kļuvuši pieejami.

Šīs regulas 36. panta 1. punktā izdarītā atsauce uz pieteikuma iesniegšanas brīdī pieejamo vadlīniju izmantošanu neatspēko šo interpretāciju. Proti, no šīs tiesību normas nevar secināt, ka dalībvalstij, kas izskata šo pieteikumu, savs risku novērtējums jāpamato tikai ar pieejamajiem norādījumiem, ja tā uzskata, ka šie dokumenti pietiekami neatspoguļo pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, kuru kontekstā tai jāveic savs novērtējums.

Šī interpretācija ne tikai ir pretrunā šī sprieduma 90. punktā minētajai judikatūrai, bet jāņem arī vērā šo dokumentu nesaistošais raksturs. Kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 74. punktā, tā kā Regulas Nr. 1107/2009 77. pantā ir paredzēta tikai iespēja, ka tos var pieņemt Komisija, arī dalībvalstij, kura izskata šī sprieduma iepriekšējā punktā minēto pieteikumu, šādu dokumentu neesamības gadījumā jābūt iespējai veikt savu risku novērtējumu, pamatojoties uz uzticamākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, kā arī uz jaunākajiem starptautisko pētījumu rezultātiem.

Otrkārt, attiecībā uz kontekstu, kādā iekļaujas Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkts un 36. panta 2. punkts, jāņem vērā vienotie principi augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļaušanai, uz kuriem ir atsauce pirmajā no šīm tiesību normām un kuri ir noteikti Regulas Nr. 546/2011 pielikumā.

Saskaņā ar šī pielikuma I daļas A sadaļas 2. punkta c) apakšpunktu, novērtējot atļaujas pieteikumus un tos piešķirot, dalībvalstis ņem vērā citu tehnisku vai zinātnisku informāciju, kas [saprātīgi var būt] to rīcībā un kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļa vai tā sastāvdaļu iespējamo kaitīgo iedarbību.

97	Tāpat jānorāda, ka arī Regulas Nr. 1107/2009 44. un 56. pantā ir atsauce uz zinātnes un tehnikas attīstības ņemšanu vērā.

Pirmkārt, kā konstatēts šī sprieduma 65. punktā, no šīs regulas 44. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalstis var pārskatīt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju jebkurā brīdī, ja ir norādes, ka kāda no minētās regulas 29. pantā paredzētajām prasībām vairs netiek ievērota. Šajā nolūkā šīs pašas regulas 44. panta 3. punkta d) apakšpunktā ir skaidri paredzēts, ka attiecīgā dalībvalsts atsauc vai groza iepriekš piešķirto atļauju, ja, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, izmantošanas veids un izmantotie daudzumi var tikt mainīti.

Otrkārt, Regulas Nr. 1107/2009 56. pantā ir paredzēts, ka augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas turētājam nekavējoties jāpaziņo dalībvalstīm, kas piešķīrušas atļauju, visa jaunā informācija par šo līdzekli, kurā norādīts, ka tas vairs neatbilst šīs regulas 4. un 29. pantā noteiktajiem kritērijiem.

100	Saskaņā ar minētās regulas 56. panta 1. punkta ceturto daļu šis paziņošanas pienākums ietver attiecīgu informāciju par starptautisku organizāciju vai valsts iestāžu lēmumiem vai novērtējumiem, kas atļauj augu aizsardzības līdzekļus vai aktīvas vielas trešās valstīs.

101	Treškārt, šī sprieduma 92. punktā izmantoto interpretāciju apstiprina arī Regulas Nr. 1107/2009 mērķis.

102

Kā norādīts šī sprieduma 68. punktā, šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības līmeni. Turklāt, kā noteikts minētās regulas 1. panta 4. punktā, tās noteikumu pamatā ir piesardzības princips, jo dalībvalstīm nav liegts piemērot šo principu, ja nav zinātniskas pārliecības par risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi, ko rada augu aizsardzības līdzekļi, kuri ir jāatļauj to teritorijā.

103

Iespēja attiecīgās dalībvalsts iestādēs un tiesās šīs regulas 36. panta 2. punkta izpratnē izvirzīt jebkādas atbilstīgas, ticamas un pastāvošas zinātniskas vai tehniskas zināšanas, lai apstrīdētu augu aizsardzības līdzekļa atļauju šīs dalībvalsts teritorijā, veicina šī mērķa sasniegšanu, ievērojot piesardzības principu.

104	Turklāt iepriekšējos punktos izklāstītos apsvērumus neatspēko prasība ievērot tiesiskās drošības principu.

105	Rakstveida apsvērumos Corteva būtībā apgalvo, ka šis princips prasa, lai augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas pieteikuma izskatīšanu veiktu, ņemot vērā šī pieteikuma iesniegšanas brīdī pastāvošās zinātnes vai tehnikas atziņas.

106

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tiesiskās drošības princips prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un to iedarbība būtu paredzama, lai tādējādi ieinteresētās personas varētu novērtēt savu juridisko situāciju un attiecības, ko regulē Savienības tiesības (spriedums, 2021. gada 6. maijs, Bayer CropScience un Bayer/Komisija, C‑499/18 P, EU:C:2021:367, 101. punkts).

107

Tomēr specifiskajā augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju jomā šis princips jālīdzsvaro ar piesardzības principu, uz kuru balstīta Regula Nr. 1107/2009 un kura mērķis, kā atgādināts šī sprieduma 68. un 102. punktā, ir nodrošināt augstu cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides aizsardzības līmeni. Tādējādi, ja ir pierādījumi, ka darbīgajai vielai vai augu aizsardzības līdzeklim ir kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi, Komisija un/vai dalībvalstis var būt spiestas atsaukt šīs darbīgās vielas apstiprinājumu vai atļauju laist tirgū minēto augu aizsardzības līdzekli, kā arī vajadzības gadījumā veikt ārkārtas pasākumus.

108

No tā izriet, ka šīs regulas kontekstā ikviens pieteikuma iesniedzējs, kurš vēlas laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, var sagaidīt, ka pašreizējās zinātnes vai tehnikas atziņas tiks grozītas atļaujas piešķiršanas procedūras laikā vai laikposmā, attiecībā uz kuru darbīgā viela vai augu aizsardzības līdzeklis ir atļauts. Turklāt no minētās regulas 46. un 69.–71. panta izriet, ka atļaujas atsaukšana vai ārkārtas pasākuma noteikšana var radīt tūlītējas sekas, kas vairs neļauj laist tirgū attiecīgo produktu, kā arī izmantot esošos tā krājumus.

109	Tādējādi tādu atbilstošu un uzticamu zinātnisku vai tehnisku zināšanu ņemšanu vērā, kas augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas pieteikuma iesniegšanas brīdī vēl nebija pieejamas, nevar uzskatīt par pretēju tiesiskās drošības principam.

110

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz ceturto un piekto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 36. panta 2. punkts jāinterpretē tādējādi, ka, lai apstrīdētu augu aizsardzības līdzekļa atļauju tās dalībvalsts teritorijā, kura pieņem lēmumu par šādu atļauju atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai, šīs dalībvalsts iestādēs vai tiesās var iesniegt uzticamākos pieejamos zinātniskos vai tehniskos datus, lai konstatētu, ka tās dalībvalsts veiktais risku zinātniskais novērtējums, kas izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, attiecībā uz minēto augu aizsardzības līdzekli nav pietiekami pamatots.

Par tiesāšanās izdevumiem

111	Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, 36. pants

jāinterpretē tādējādi, ka

dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju atbilstoši šīs regulas 36. panta 2. punktam, var atkāpties no dalībvalsts, kura izskata šādas atļaujas pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu, veiktā šī līdzekļa risku zinātniskā novērtējuma šīs pašas regulas 36. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, it īpaši, ja tās rīcībā ir visuzticamākie zinātniskie vai tehniskie dati, ko pēdējā minētā dalībvalsts, sagatavojot savu novērtējumu, nav ņēmusi vērā un kas norāda uz nepieļaujamu risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Direktīvas 1107/2009 36. pants, ievērojot tiesību aizsardzības tiesā principu,

jāinterpretē tādējādi, ka

minētās regulas 36. panta 2. punkta izpratnē attiecīgās dalībvalsts tiesa, kam jālemj par saskaņā ar šīs pašas regulas 36. panta 2. vai 3. punktu pieņemta lēmuma likumību, var ņemt vērā kompetentās dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu veiktā novērtējuma secinājumus, ievērojot šajās tiesību normās paredzētos materiāltiesiskos un procesuālos nosacījumus, tomēr šī tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt kompetento valsts iestāžu vērtējumu.

Regulas Nr. 1107/2009 36. panta 2. un 3. punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

tad, ja dalībvalsts, kas pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju saskaņā ar šīm tiesību normām, uzskata, ka tās dalībvalsts, kura izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, veiktais zinātniskais riska novērtējums nav pietiekami pamatots, ņemot vērā tās bažas par cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi saistībā ar tās teritorijai raksturīgajām vides vai lauksaimniecības īpatnībām, tai nav pienākuma pēdējo minēto dalībvalsti iesaistīt jauna novērtējuma veikšanā, pamatojoties uz kuru var piešķirt augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju.

Regulas Nr. 1107/2009 29. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 36. panta 2. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka,

lai apstrīdētu augu aizsardzības līdzekļa atļauju tās dalībvalsts teritorijā, kura pieņem lēmumu par augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju atbilstoši pēdējai minētajai tiesību normai, šīs dalībvalsts iestādēs vai tiesās var iesniegt uzticamākos pieejamos zinātniskos vai tehniskos datus, lai konstatētu, ka tās dalībvalsts veiktais risku zinātniskais novērtējums, kas izskata pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 36. panta 1. punktu, attiecībā uz minēto augu aizsardzības līdzekli nav pietiekami pamatots.

[Paraksti]

( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.