1

Ar apelācijas sūdzību Debrégeas et associés Pharma (D & A Pharma) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2021. gada 22. decembra rīkojumu D & A Pharma/EMA (T‑381/21, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”, EU:T:2021:960), ar kuru tā kā nepieņemamu noraidīja šīs sabiedrības prasību atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) lēmumu neatjaunot Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas psihiatrijas zinātnisko padomdevēju grupu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2019/5 (OV 2019, L 4, 24. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 726/2004”), 5. pantā ir paredzēts:

“1.   Ar šo ir izveidota Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja. Komiteja ir [EMA] sastāvdaļa.

2.   Neierobežojot 56. pantu vai citus uzdevumus, ko tai var piešķirt Savienības tiesības, Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja atbild par [EMA] atzinuma sagatavošanu jebkurā jautājumā, kas attiecas uz to dokumentu pieejamību, kuri iesniegti saskaņā ar centralizēto procedūru par cilvēkiem paredzēto zāļu tirgū laišanas atļaujas piešķiršanu, grozīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem un par zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību. [..]

[..]”

3

Šīs regulas 9. pantā ir noteikts:

“1.   [EMA] tūlīt informē pieteikuma iesniedzēju, ja Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas atzinums ir, ka:

[..].

2.   Pēc 1. punktā minētā atzinuma saņemšanas 15 dienu laikā pieteikuma iesniedzējs var sniegt [EMA] rakstveida paziņojumu par to, ka viņš vēlas pieprasīt atzinuma pārskatīšanu. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzējs 60 dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas nosūta [EMA] sīki izstrādātu pieprasījuma pamatojumu.

Pēc pieprasījuma pamatojuma saņemšanas minētā komiteja 60 dienu laikā pārskata savu atzinumu [..]. Izdarītā slēdziena pamatojumu pievieno galīgajam atzinumam.

3.   Pēc komitejas galīgā atzinuma pieņemšanas [EMA] 15 dienu laikā to nosūta [Eiropas] Komisijai, dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam. [..]

[..]”

4

Minētās regulas 10. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem galīgo lēmumu 15 dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas no Cilvēkiem paredzētu zāļu pastāvīgās komitejas. [..]”

5

Atbilstoši tās pašas regulas 56. pantam:

“1.   [EMA] ir:

[..].

2.   Katra šā panta 1. punkta a), aa), c), d), da) un e) apakšpunktā minētā komiteja var izveidot pastāvīgas un pagaidu darba grupas. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā komiteja saistībā ar konkrētu zāļu grupu vai ārstēšanas veidu var izveidot zinātnisko padomdevēju grupas, kurām tā var deleģēt dažus uzdevumus, kas saistīti ar 5. pantā minēto zinātnisko atzinumu sagatavošanu.

[..]”

6

Vispārējā tiesa tiesvedības priekšvēsturi ir izklāstījusi pārsūdzētā rīkojuma 1.–12. punktā, un šīs tiesvedības vajadzībām to var apkopot šādi.

7

Apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza EMA pieteikumu tirdzniecības atļaujas (turpmāk tekstā – “TA”) ar nosacījumiem saņemšanai attiecībā uz zālēm “Hopveus” – nātrija oksibāts (turpmāk tekstā – “Hopveus”). Šo zāļu mērķis ir ārstēt atkarību no alkohola.

8

2019. gada 17. oktobrī Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (turpmāk tekstā – “CHMP”) par šo pieteikumu sniedza nelabvēlīgu atzinumu.

9

2019. gada 29. oktobrī apelācijas sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Regulas Nr. 726/2004 9. panta 2. punktu lūdza pārskatīt šo atzinumu.

10

CHMP šīs pārskatīšanas nolūkā sasauca ad hoc ekspertu grupu, kuras sastāvu apelācijas sūdzības iesniedzēja tomēr apstrīdēja.

11

Ar 2020. gada 24. februāra elektroniskā pasta vēstuli CHMP informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu sasaukt otro ad hoc ekspertu grupu.

12

Atbildot uz apelācijas sūdzības iesniedzējas jautājumiem par ad hoc ekspertu grupas sasaukšanu psihiatrijas zinātnisko padomdevēju grupas (turpmāk tekstā – “Psihiatrijas SAG”) vietā, kas bija viena no zinātnisko padomdevēju grupām (turpmāk tekstā – “SAG”), kuras CHMP izveidoja saskaņā ar Regulas Nr. 726/2004 56. panta 2. punktu, EMA ar 2020. gada 6. marta elektroniskā pasta vēstuli precizēja, ka tad, ja pārskatāmie jautājumi attiecas uz terapeitisku jomu, attiecībā uz kuru nav izveidota neviena SAG, tiek organizēta ad hoc ekspertu grupa un ka šajā gadījumā CHMP uzskata, ka ad hoc grupa ir vispiemērotākā ekspertu struktūra.

13

EMA tomēr piebilda, ka ar Psihiatrijas SAG locekļiem notikšot sazināšanās, lai tie, ja iespējams, piedalītos sanāksmē, ko ad hoc ekspertu grupa veltīs “Hopveus”. Šī sanāksme bija paredzēta 2020. gada 6. aprīlī.

14

Apelācijas sūdzības iesniedzēja turpināja apstrīdēt ad hoc grupas sasaukšanas Psihiatrijas SAG vietā tiesiskumu.

15

2020. gada 6. aprīlī tā iesniedza “Hopveus” prezentāciju ad hoc ekspertu grupai.

16

Pēc tam, kad CHMP bija saņēmusi jaunu nelabvēlīgu atzinumu, kas balstīts uz šīs ekspertu grupas veikto vērtējumu, Komisija ar 2020. gada 6. jūlija īstenošanas lēmumu noraidīja TA pieteikumu attiecībā uz “Hopveus” (turpmāk tekstā – “īstenošanas lēmums”).

17

Apelācijas sūdzības iesniedzēja Vispārējā tiesā cēla atcelšanas prasību par īstenošanas lēmumu; prasība tika reģistrēta ar numuru T‑556/20. Pamatojot prasību, apelācijas sūdzības iesniedzēja citastarp apgalvoja, ka šis lēmums ir spēkā neesošs procesuāla pārkāpuma dēļ, jo CHMP nav apspriedusies ar Psihiatrijas SAG.

18

2021. gada 5. maijāEMA, lai atjaunotu SAG pilnvaras, savā tīmekļvietnē publicēja dokumentu “Publisks aicinājums izteikt ieinteresētību ekspertiem kļūt par [EMA] [SAG] locekļiem”, kurā Psihiatrijas SAG nebija minēta, un paziņojumu presei “Kļūsti par kādas [EMA] [SAG] locekli”.

19

Iepazinusies ar šo publisko aicinājumu un paziņojumu presei, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza EMA sniegt skaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ Psihiatrijas SAG tajā nav minēta. Ar 2021. gada 4. jūnija elektroniskā pasta vēstuli EMA atbildēja šādi:

“Lūdzu, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Regulas [Nr. 726/2004] 56. panta 2. punktu CHMP var izveidot [SAG], izvērtējot specifiskus zāļu vai ārstēšanas veidus. Tādēļ CHMP ir rīcības brīvība neatjaunot esošas [SAG] pilnvaru termiņu.

Tādēļ tiek apstiprināts, ka [Psihiatrijas SAG] mandāts netiks atjaunots. Tāpat netiks atjaunotas arī [SAG] pilnvaras attiecībā uz diabētu/endokrinoloģiju. Šī iemesla dēļ uzaicinājumā izteikt ieinteresētību [..] nav nevienas atsauces uz vienu vai otru no šīm [SAG].”

20

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 5. jūlijā, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Tā šo prasību pamatoja tostarp ar vienlīdzīgas attieksmes un objektivitātes principu pārkāpumu.

21

Ar atsevišķu dokumentu EMA izvirzīja iebildi par prasības nepieņemamību.

22

Ar pārsūdzēto rīkojumu Vispārējā tiesa prasību noraidīja kā nepieņemamu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējai nav intereses celt prasību par apstrīdēto lēmumu.

23

Šī rīkojuma 26. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tai ir radusies un pastāvoša interese celt prasību, jo īstenošanas lēmuma lietā T‑556/20 iespējamā atcelšana tāpēc, ka CHMP nekonsultējās ar Psihiatrijas SAG, atjaunotu tās tiesisko stāvokli, kādā tā bija pirms šī lēmuma pieņemšanas, proti, pārskatīšanas pieteikuma stadiju. Taču Psihiatrijas SAG atcelšana ar apstrīdēto lēmumu varētu likt apšaubīt šādas atcelšanas sekas, jo atcelšana tai liegtu iespēju gūt labumu no šīs SAG sasaukšanas.

24

Vispārējā tiesa noraidīja šo argumentu, minētā rīkojuma 27. un 28. punktā nospriežot, ka šī interese ir saistīta ar nākotni un hipotētiska, jo tā balstīta uz iespējamo īstenošanas lēmuma atcelšanu.

25

Tā paša rīkojuma 29.–31. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas minētais labums ir balstīts uz pieņēmumu, ka Vispārējai tiesai ir iespēja izdot EMA rīkojumu, šajā gadījumā – sasaukt Psihiatrijas SAG, gadījumā, ja izpildes lēmums tiktu atcelts. Taču Vispārējai tiesai neesot kompetences izdot rīkojumus, veicot tiesiskuma pārbaudi saskaņā ar LESD 263. pantu.

26

Pārsūdzētā rīkojuma 34. punktā Vispārējā tiesa precizēja, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo arī, ka gadījumā, pat ja tās prasība lietā T‑556/20 tiktu noraidīta, tai būtu interese, lai tad, ja tiktu uzsākta jauna TA pieteikuma procedūra attiecībā uz “Hopveus”, pārbaudes un pārskatīšanas procedūras ietvertu apspriešanos ar Psihiatrijas SAG.

27

Vispārējā tiesa noraidīja šo argumentu, minētā rīkojuma 35. un 36. punktā norādot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja uz šādām interesēm saistībā ar tiesisko situāciju nākotnē var atsaukties tikai tad, ja pārkāpums jau ir droši paredzams. Taču šajā lietā nebija noteiktības par to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegs jaunu TA pieteikumu saistībā ar “Hopveus”.

28

Tā kā apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucās arī uz risku, ka tās apgalvotais prettiesiskums atkārtosies, Vispārējā tiesa minētā rīkojuma 37. un 38. punktā norādīja, ka šāds apstāklis arī nevar radīt interesi celt prasību par apstrīdēto lēmumu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītā judikatūra tiek attīstīta gadījumos, kad prasītājam sākotnēji ir interese celt prasību, bet radies jautājums, vai šī interese ir zudusi tiesvedības laikā. Tādēļ šī judikatūra neattiecas uz šo lietu.

29

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

30

EMA prasījumi Tiesai ir šādi:

31

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus. Ar šiem pamatiem tā kritizē pārsūdzētā rīkojuma 27.–38. punktu.

32

Apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdētā lēmuma atcelšana tai nesniegtu nekādu noteiktu labumu.

33

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šī lēmuma atcelšanai būs labvēlīga ietekme uz tās tiesisko stāvokli, sniedzot tai procesuālās garantijas, ka īstenošanas lēmuma atcelšanas gadījumā būs iespējams konsultēties ar Psihiatrijas SAG. Tā uzskata, ka šāda garantija ir jākvalificē kā labums judikatūras par interesi celt prasību izpratnē.

34

Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši atsaucas uz ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumu lietā Mory u.c./Komisija (C‑33/14 P, EU:C:2015:409) 28., 39.–41., 76. un 88. punktu, kuros viņš ir norādījis, ka interesei celt prasību nav noteikti jāpiemīt ekonomiskam labumam, bet tā var izrietēt arī no tiesiskās aizsardzības prasības, ja pastāv saikne starp attiecīgo lietu un citu tiesvedību.

35

Tiesa ģenerāladvokāta P. Mengoci piedāvāto pieeju esot izmantojusi, 2015. gada 17. septembra sprieduma Mory u.c./Komisija (C‑33/14 P, EU:C:2015:609) 76. punktā nospriežot, ka tad, ja pastāv saikne starp attiecīgo lietu un citu tiesvedību, intereses celt prasību esamība attiecīgajā lietā nav atkarīga no šīs citas prasības pamatotības iespējamības.

36

Šajā gadījumā prasībai par apstrīdēto lēmumu esot saikne ar prasību par īstenošanas lēmumu, jo tā ir balstīta uz to, ka CHMP nekonsultējas ar Psihiatrijas SAG. Prasītājas ieskatā, pārskatot TA pieteikumu, CHMP ir jākonsultējas ar SAG, lai nodrošinātu ekspertu neatkarību un tās atzinumu saskaņotību. Tā uzskata, ka TA pieteikuma iesniedzējiem ir tiesības uz šo procesuālo garantiju.

37

Ja apstrīdēto lēmumu nevarētu apstrīdēt tiesā, Psihiatrijas SAG izzušana atņemtu apelācijas sūdzības iesniedzējai minēto garantiju un liktu tai nākamajā procedūrā EMA no jauna vērsties Vispārējā tiesā, lai apstrīdētu, ka šī SAG nav tikusi sasaukta.

38

Turklāt, tā kā Psihiatrijas SAG pastāvēšana ir procesuāla garantija visiem TA pieteikuma iesniedzējiem psihiatrisko patoloģiju jomā, šīs SAG atcelšana, pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas domām, ir izmainījusi ne tikai tās pašas tiesisko stāvokli, bet arī jebkura cita TA pieteikuma iesniedzēja situāciju šajā jomā. SAG neesamība psihiatrijas jomā varot izraisīt nekonsekvenci un nevienlīdzīgu attieksmi pret TA pieteikuma iesniedzējiem.

39

Turklāt apgalvotais prettiesiskums varot atkārtoties. Tā kā Psihiatrijas SAG ir atcelta, CHMP psihiatrisko zāļu pārskatīšanas procedūrās varētu sistemātiski sasaukt ad hoc ekspertu grupas, un tas prasītājas ieskatā ir prettiesiski.

40

Turklāt pretēji tam, ko ir nospriedusi Vispārējā tiesa, šī prasība nenozīmējot, ka Vispārējai tiesai tiek lūgts izdot rīkojumu EMA. Šīs prasības vienīgais mērķis esot, atceļot apstrīdēto lēmumu, nodrošināt, ka iespējamai īstenošanas lēmuma atcelšanai varētu būt lietderīga iedarbība.

41

Replikas rakstā apelācijas sūdzības iesniedzēja ir piebildusi – tas, ka Vispārējā tiesa pēc šīs apelācijas sūdzības iesniegšanas ar 2022. gada 2. marta spriedumu D & A Pharma/Komisija un EMA (T‑556/20, EU:T:2022:111) noraidīja prasību par īstenošanas lēmumu, nekādi neatspēkojot intereses celt prasību par apstrīdēto lēmumu esamību. Proti, Vispārējā tiesa šajā spriedumā neesot atrisinājusi jautājumu par to, vai, kā apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo šajā prasībā, pastāv juridisks pienākums izveidot SAG psihiatrijas jomā. Tā kā Vispārējā tiesa minētajā spriedumā konstatēja, ka CHMP šajā gadījumā nebija pienākuma apspriesties ar Psihiatrijas SAG, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzsver, ka Tiesā tiek izskatīta apelācijas sūdzība (lieta C‑291/22 P).

42

EMA uzskata, ka pirmais pamats nav pamatots.

43

Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai jebkurai fiziskas vai juridiskas personas saskaņā ar LESD 263. pantu celtai atcelšanas prasībai ir jābūt balstītai uz minēto personu interesi celt prasību. Šādas intereses esamība nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšana pati par sevi var sniegt labumu šai fiziskajai vai juridiskajai personai (spriedums, 2021. gada 21. janvāris, Vācija/Esso Raffinage, C‑471/18 P, EU:C:2021:48, 101. un 103. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

44

Šai interesei, kas ir galvenais un pirmais prasības nosacījums, jābūt tādai, kas ir radusies un pastāv. Tā kā šī interese nevar attiekties uz hipotētisku situāciju nākotnē, tai ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā prasība ir nepieņemama, un tai ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, Canadian Solar Emea u.c./Padome, C‑237/17 P, EU:C:2019:259, 75. un 76. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

45

Tas, vai, ņemot vērā Vispārējās tiesas izvērtētos faktus un pierādījumus, apstrīdētā tiesību akta lūgtā atcelšana var sniegt labumu apelācijas sūdzības iesniedzējam, ir tiesību jautājums, kas ietilpst Tiesas veiktajā pārbaudē apelācijas tiesvedībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. novembris, BPC Lux 2/Komisija, C‑544/17 P, EU:C:2018:880, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Šajā lietā no pārsūdzētā rīkojuma 26. punkta, kas šajā apelācijas sūdzībā nav apstrīdēts, kā arī no apelācijas sūdzības pirmā pamata atbalstam izvirzītajiem argumentiem izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai pierādītu savu interesi celt prasību par apstrīdēto lēmumu, apgalvo, ka par īstenošanas lēmumu, ar kuru tās TA pieteikums attiecībā uz “Hopveus” tika noraidīts, iepriekš nekonsultējoties ar Psihiatrijas SAG, ir celta prasība Savienības tiesā un tas varētu tikt atcelts, tāpēc šis pieteikums tiktu pārskatīts, un saistībā ar to pastāvētu risks, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai varētu tikt liegtas konsultācijas ar Psihiatrijas SAG, kas pa to laiku ar apstrīdēto lēmumu ir atcelta. Pēdējā minētā lēmuma atcelšana tādējādi varētu tai sniegt labumu, proti, garantiju, ka minētā pieteikuma pārskatīšanas rezultātā notiks konsultācijas ar šo SAG.

47

Turklāt, kā izriet no pārsūdzētā rīkojuma 34. punkta, kura saturu apstiprina apelācijas sūdzības pirmā pamata argumentācija, apelācijas sūdzības iesniedzēja balstās arī uz iespēju, ka tā nākotnē varētu iesniegt jaunu “Hopveus” TA pieteikumu.

48

Attiecībā uz otro no minētajiem diviem elementiem pietiek konstatēt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai pierādītu interesi celt prasību, nevar pamatoties tikai uz iespēju, ka tā nākotnē varētu iesniegt TA pieteikumu attiecībā uz psihiatrisku farmaceitisko produktu, proti, pieteikumu, par kuru, kā uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēja, būtu jākonsultējas ar Psihiatrijas SAG. Faktiski radusies un pastāvoša interese acīmredzami nevar izrietēt no šādas hipotētiskas situācijas nākotnē.

49

Attiecībā uz pirmo prasītājas norādīto apstākli, ka TA pieteikuma dēļ attiecībā uz “Hopveus”, kas ir produkts, kura izvērtēšanai, pēc tās domām, jākonsultējas ar Psihiatrijas SAG, tika pieņemts īstenošanas lēmums, kas ir strīda priekšmets – un šis strīds vēl nav galīgi atrisināts –, jāpārbauda, vai ir atbilstoša judikatūra, uz kuru balstās apelācijas sūdzības iesniedzēja un kura attiecas uz interesi celt prasību, kas var izrietēt no saiknes starp attiecīgo lietu un citu tiesvedību.

50

Saskaņā ar šo judikatūru interese celt prasību var izrietēt no jebkuras prasības valsts tiesā, saistībā ar kuru Savienības tiesā apstrīdētā akta iespējamā atcelšana var sniegt prasītājam priekšrocību (spriedumi, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 81. punkts, kā arī 2018. gada 7. novembris, BPC Lux 2 u.c./Komisija, C‑544/17 P, EU:C:2018:880, 44. punkts).

51

Lai pārbaudītu, vai šāda interese celt prasību pastāv, nav jāizvērtē citas tiesvedības pamatotības iespējamība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 76. punkts,).

52

Interese celt prasību, kas izriet no citas prasības, nenozīmē arī, ka prasībai Savienības tiesā un prasībai valsts tiesā ir viens un tas pats priekšmets. Turpretī ir nepieciešams, lai lūgtā apstrīdētā lēmuma atcelšana varētu ietekmēt šo citu tiesvedību (spriedums, 2018. gada 7. novembris, BPC Lux 2 u.c./Komisija, C‑544/17 P, EU:C:2018:880, 51., 52. un 55. punkts).

53

Šie ar interesi celt prasību saistītie principi, kas var izrietēt no saiknes starp attiecīgo prasību un citu prasību, ir attiecināmi uz gadījumiem, kad šī cita prasība tiek izskatīta nevis valsts tiesā, bet gan Savienības tiesā.

54

Tomēr šajā lietā pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja, apstrīdētā lēmuma atcelšana šajā prasībā nevarētu ietekmēt par īstenošanas lēmumu celto prasību, ko Vispārējā tiesa noraidīja ar 2022. gada 2. marta spriedumu D & A Pharma/Komisija un EMA (T‑556/20, EU:T:2022:111) un kas pašlaik tiek izskatīta apelācijas instancē (lieta C‑291/22 P).

55

Proti, šajā citā prasībā prasītāja lūdza atcelt 2020. gadā pieņemto īstenošanas lēmumu, pamatojoties uz to, ka nav notikušas konsultācijas ar Psihiatrijas SAG, kas tolaik bija starp EMA reģistrētajām SAG. Lai pārbaudītu, vai ar šo SAG bija jākonsultējas, nav nozīmes tam, vai EMA 2021. gadā varēja nolemt ar apstrīdēto lēmumu neatjaunot minēto SAG, nepārkāpjot Savienības tiesības. Līdz ar to pēdējā minētā lēmuma atcelšana nevarētu ietekmēt strīdu par īstenošanas lēmuma tiesiskumu.

56

Ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka interese celt prasību par apstrīdēto lēmumu tomēr ir jākonstatē, lai saglabātu tās prasības par īstenošanas lēmumu lietderīgo iedarbību, jānorāda, ka šī argumentācija ir balstīta uz premisu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja īstenošanas lēmums tiktu atcelts tāpēc, ka tas būtu bijis jāpieņem pēc konsultācijas ar Psihiatrijas SAG, kā to apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzēja prasībā, ko tā cēlusi par šo lēmumu, EMA no šādas atcelšanas izrietošos pienākumus varētu izpildīt tikai tad, ja Psihiatrijas SAG jau būtu atjaunota apstrīdētā lēmuma atcelšanas dēļ.

57

Tomēr šī premisa ir kļūdaina. Šajā ziņā pietiek ar norādi, ka pienākums, kas izrietētu no iespējamā sprieduma, ar kuru tiktu atcelts īstenošanas lēmums, būtu pārskatīt TA pieteikumu attiecībā uz “Hopveus”. Šīs pārskatīšanas nolūkā CHMP kā kompetentā EMA komiteja katrā ziņā varot atjaunot šo SAG un ar to konsultēties par “Hopveus”; to darīt tai netraucē lēmums neatjaunot Psihiatrijas SAG.

58

Turklāt pretējā gadījumā, ja CHMP pēc īstenošanas lēmuma atcelšanas nolemtu neatjaunot Psihiatrijas SAG un līdz ar to atkārtoti izskatīt TA pieteikumu attiecībā uz “Hopveus” ar ad hoc komitejas palīdzību, apelācijas sūdzības iesniedzējai tomēr netiktu liegta efektīva tiesību aizsardzība tiesā. Gadījumā, ja tās TA pieteikums tiktu no jauna noraidīts, tai būtu atļauts celt prasību par jauno īstenošanas lēmumu, pamatojoties uz šajā lietā izvirzīto pamatu, saskaņā ar kuru, lai izskatītu TA pieteikumu tādam produktam kā “Hopveus”, vienmēr ir jākonsultējas ar Psihiatrijas SAG.

59

No tā izriet, ka prasības celšana, kuras dēļ tika pieņemts pārsūdzētais rīkojums, nekādā ziņā nebija nepieciešama, lai saglabātu tādu nosacījumu esamību, kas ļautu EMA izpildīt pienākumus, kuri izriet no apelācijas sūdzības iesniedzējai labvēlīga sprieduma lietā par īstenošanas lēmuma tiesiskumu.

60

No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir atzinusi par nepieņemamu apelācijas sūdzības iesniedzējas par apstrīdēto lēmumu celto prasību intereses celt prasību neesamības dēļ.

61

Šādos apstākļos, kā to pamatoti ir konstatējusi arī Vispārējā tiesa, nebija jāpārbauda, vai apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvotais Savienības tiesību pārkāpums var atkārtoties, jo šim aspektam, kā Vispārējā tiesa ir nospriedusi pārsūdzētā rīkojuma 37. un 38. punktā, var būt nozīme tikai tad, ja prasītājam sākotnēji ir bijusi interese celt prasību un ja rodas jautājums, vai šī interese ir zudusi tiesvedības laikā.

62

Tāpēc pirmais apelācijas sūdzības pamats nav pamatots un ir jānoraida.

63

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka intereses, uz kurām tā atsaucas, nav pastāvošas un noteiktas, bet tikai nākotnē un tikai hipotētiskas.

64

Tā norāda, ka interese attiecībā uz tiesisko situāciju nākotnē var būt pastāvoša un noteikta, ja ir pierādīts, ka aizskārums jau ir droši paredzams. Tā kā pirmajā pamatā ir apspriesta saikne starp prasību par apstrīdēto lēmumu un prasību par īstenošanas lēmumu, esot skaidrs, ka apstrīdētā lēmuma atcelšana tai sniegs labumu saistībā ar prasību, kas vērsta pret īstenošanas lēmumu, proti, procesuālo garantiju.

65

EMA uzskata, ka otrais pamats ir nesaraujami saistīts ar pirmo pamatu un tāpat kā šis pamats ir nepamatots.

66

Kā izriet no konstatējumiem, kas izdarīti, izvērtējot pirmo apelācijas sūdzības pamatu, prasībai par apstrīdēto lēmumu nav nekādas saistības ar prasību par īstenošanas lēmumu, kas varētu pierādīt apelācijas sūdzības iesniedzējas radušos un pastāvošu interesi šajā lietā.

67

Tāpēc otrais apelācijas sūdzības pamats, tāpat kā pirmais pamats, ir nepamatots un ir jānoraida.

68

No tā izriet, ka prasība ir jānoraida pilnībā.

69

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Atbilstoši šī reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar minētā reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.

70

Tā kā EMA ir prasījusi piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt pašai savus, kā arī atlīdzināt EMA tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: