Lieta C‑106/22

Xella Magyarország Építőanyagipari Kft.

pret

Innovációs és Technológiai Miniszter

(Fővárosi Törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (otrā palāta) 2023. gada 13. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kapitāla brīva aprite – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Regula (ES) 2019/452 – Dalībvalsts tiesību akti, ar ko izveido mehānismu, lai izvērtētu ārvalstu ieguldījumus uzņēmumos rezidentos, kurus uzskata par “stratēģiskiem” – Pamatojoties uz šiem tiesību aktiem pieņemts lēmums, ar ko sabiedrībai rezidentei aizliedz iegādāties visas citas sabiedrības rezidentes kapitāldaļas – Iegādātais uzņēmums, ko uzskata par “stratēģisku”, pamatojoties uz to, ka tā pamatdarbība attiecas uz tādu pamatizejvielu iegūšanu kā grants, smilts un māls – Ieguvējs uzņēmums, kuru uzskata par “ārvalstu ieguldītāju”, jo tas ietilpst tādu sabiedrību grupā, kuras jumta sabiedrība ir reģistrēta trešā valstī – Valsts interešu, dalībvalsts sabiedriskās drošības vai kārtības apdraudējums vai apdraudējuma risks – Mērķis nodrošināt piegādes drošību pamatizejvielu jomā būvniecības nozarē, it īpaši vietējā līmenī

  1. Kopējā tirdzniecības politika – Ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšana – Regula 2019/452 – Piemērošanas joma – Ieguldījumi, ko veikuši dalībvalsts uzņēmumi, pār kuriem trešās valsts uzņēmumam ir izšķiroša ietekme – Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2019/452)

    (skat. 32.–34. punktu)

  2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Sabiedrība, kura izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesībām un kurai šajā dalībvalstī ir juridiskā adrese vai faktiskā mītnesvieta – Piesaistes dalībvalsts tiesību sistēmai noteikšana – Sabiedrību juridiskās adreses, galvenās vadības vai galvenās uzņēmējdarbības atrašanās vieta – Sabiedrības tiesību atsaukties uz brīvību veikt uzņēmējdarbību noteikšana – Kritēriji – Juridiskās adreses vieta un piesaiste tiesību sistēmai – Akcionāru valstspiederība – Ietekmes neesamība

    (LESD 54. pants)

    (skat. 45.–49. punktu)

  3. Prejudiciālie jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Jautājums, kas uzdots lietā, kura ir saistīta tikai ar vienas dalībvalsts teritoriju – Ieguvēja sabiedrība un iegādātā sabiedrība, kuras ir vienas un tās pašas dalībvalsts rezidentes – Ieguvēja sabiedrība, kas ietilpst tādu sabiedrību grupā, kuras reģistrētas tostarp dažādās dalībvalstīs – Kompetence, ņemot vērā ieguvējas sabiedrības rezidentes pārrobežu īpašumtiesību struktūru

    (LESD 54. pants)

    (skat. 50.–52. un 56. punktu)

  4. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Sabiedrības – Ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšana – Uzņēmumi rezidenti, kurus uzskata par stratēģiskiem – Interese nodrošināt pamatizejvielu piegādi – Sabiedrības rezidentes veikta visu citas sabiedrības rezidentes kapitāldaļu iegāde – Iegādātais uzņēmums, ko uzskata par stratēģisku, ņemot vērā tā pamatdarbību, kas saistīta ar pamatizejvielu piegādi – Ieguvējs uzņēmums, kuru uzskata par ārvalstu ieguldītāju, ņemot vērā tā dalību tādu sabiedrību grupā, kuras apvienotas zem trešā valstī reģistrētas jumta sabiedrības – Iegādes aizliegšana, pamatojoties uz intereses nodrošināt piegādi apdraudējumu – Nepieļaujamība

    (LESD 49.–54. pants)

    (skat. 58., 60., 61., 64.– 68. un 74. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Janes és Társa ir atbilstoši Ungārijas tiesībām dibināta sabiedrība, kuras galvenā darbība ir grants, smilts un māla ieguve tās karjerā, kas atrodas Lazi [Lázi] (Ģēras‑Mošonas‑Šopronas meģe, Pannonhalmas reģions, Ungārija).

Šīs darbības dēļ Janes és Társa ir atzīta par “stratēģisku uzņēmumu” likuma, ar ko izveido mehānismu, lai izvērtētu ārvalstu ieguldījumus, izpratnē. Tās tirgus daļa attiecīgo izejvielu ražošanā Ungārijas tirgū ir 0,52 %.

Xella Magyarország ir atbilstoši Ungārijas tiesībām dibināta sabiedrība, kas ietilpst sabiedrību grupā, kuras jumta sabiedrība reģistrēta Bermudu salās, un tās īpašnieks ķēdes galā ir Īrijas pilsonis. Tā darbojas Ungārijas būvmateriālu tirgū, un tās galvenā darbība ir betona izstrādājumu ražošana būvniecībai. Xella Magyarország iegādājās aptuveni 90 % Janes és Társa gada produkcijas, lai tās rūpnīcā, kas atrodas karjera tuvumā, no šīm izejvielām izgatavotu kalcija silikāta ķieģeļus.

2020. gada oktobrī Xella Magyarország noslēdza pirkuma līgumu, lai iegādātos visas Janes és Társa kapitāldaļas, un lūdza kompetento ministru ņemt vērā attiecīgo darījumu vai arī apstiprināt, ka šī formalitāte nav nepieciešama, ievērojot īpašumtiesību struktūru. Minētais ministrs ar 2021. gada jūlija lēmumu aizliedza veikt paziņoto juridisko darījumu, kvalificējot Xella Magyarország kā “ārvalsts ieguldītāju”, jo tā netieši pieder Bermudu salās reģistrētajai sabiedrībai LSF10 XL Investments.

Turklāt šis pats ministrs apgalvoja, ka izejvielu ieguves un piegādes drošībai un paredzamībai esot stratēģiska nozīme, it īpaši, ņemot vērā Covid‑19 pandēmijas radītos nopietnos pasaules piegādes ķēžu darbības traucējumus. Viņš uzsver, ka būvniecības nozarē tādu minerālo materiālu ieguvē kā smiltis, grants un akmens šķembas jau dominēja Ungārijas ražotāji ar ārvalstu kapitālu. Tāpēc situācija, kurā Janes és Társa netieši nonāktu Bermudu salās reģistrētas sabiedrības īpašumā, radītu ilgstošu risku tādu izejvielu piegādes drošībai būvniecības nozarē kā pamatlietā, un tas varētu kaitēt “valsts interesēm” plašā nozīmē.

Tiesa spriedumā secina, ka ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas mehānisms ir pretrunā LESD tiesību normām brīvības veikt uzņēmējdarbību jomā. Šis mehānisms ļauj aizliegt stratēģiskas nozīmes sabiedrības rezidentes īpašumtiesību iegādi citai sabiedrībai rezidentei, kura ietilpst tādu sabiedrību grupā, kas reģistrētas vairākās dalībvalstīs, un kurā trešās valsts uzņēmumam ir izšķiroša ietekme. Tādējādi Tiesa noraida Ungārijas argumentu, ka šāda iegāde apdraud vai var apdraudēt valsts intereses nodrošināt piegādes drošību būvniecības nozarē attiecībā uz pamatizejvielām, it īpaši vietējā līmenī.

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa konstatē, ka valsts tiesību akti, kas ļauj dalībvalsts iestādēm sabiedriskās drošības un kārtības apsvērumu dēļ aizliegt Savienības sabiedrībai iegādāties tādu dalību “stratēģiskā” sabiedrībā rezidentē, kas tai ļautu īstenot noteiktu ietekmi uz pēdējās minētās sabiedrības pārvaldi un kontroli, acīmredzami ir minētās Savienības sabiedrības brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojums, un šajā gadījumā īpaši būtisks ierobežojums.

Pēc tam Tiesa izvērtē, vai šo ierobežojumu var pamatot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Tiesa šajā ziņā atgādina, ka atbilstoši tās judikatūrai šāds pamatojums prasa, lai ierobežojums būtu piemērots tam izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniegtu to, kas nepieciešams tā sasniegšanai.

Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotās īpašās intereses nodrošināt piegādes drošību un nepārtrauktību būvniecības nozarē attiecībā uz noteiktām pamatizejvielām varētu ietilpt LESD 52. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Šajā tiesību normā ir paredzēts, ka brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu var pamatot ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

Tomēr atbilstoši judikatūrai, lai gan dalībvalstīm ir brīvība atbilstoši to valstiskajām vajadzībām noteikt sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības prasības, uz sabiedrisko kārtību un sabiedrisko drošību var atsaukties tikai faktisku un pietiekami nopietnu draudu, kas skar sabiedrības pamatintereses, gadījumā.

Runājot konkrēti par mērķi, kas saistīts ar piegādes drošību būvniecības nozarē – it īpaši vietējā līmenī – attiecībā uz noteiktām pamatizejvielām, Tiesa konstatē, ka šo mērķi nevar uzskatīt par sabiedriskās drošības apsvērumu un tādēļ ar to nav iespējams attaisnot šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību pamatlietā, kas šajā gadījumā ir īpaši nopietns. Nevar uzskatīt, ka šāds mērķis ietilpts “sabiedrības pamatinteresēs” Tiesas judikatūras izpratnē.

Turklāt nešķiet, ka ar pamatlietā aplūkoto lēmumu aizliegtā iegāde varētu faktiski radīt “reālus un pietiekami nopietnus draudus” Tiesas judikatūras izpratnē. Pirmkārt, jau pirms iegādes ieguvēja sabiedrība no iegādātās sabiedrības raktuves iepirka aptuveni 90 % attiecīgo pamatizejvielu, un atlikušos 10 % minētās produkcijas iegādājās vietējie būvniecības nozares uzņēmumi. Otrkārt, ir zināms, ka šīm pamatizejvielām, ņemot vērā to būtību, ir relatīvi zema tirgus vērtība salīdzinājumā it īpaši ar to transportēšanas izmaksām. Tāpēc risks, ka liela daļa minētās produkcijas drīzāk varētu tikt eksportēta, šķiet maz ticams vai pat praktiski izslēgts.