1.

Kā Tiesai ir zināms no tiesvedības citās lietās, Itālijas tiesu sistēmā vairākus uzdevumus veic goda tiesneši un prokurori, no kuriem daudzi ir neapmierināti ar saviem darba apstākļiem. Viņu darbība tiek kvalificēta kā goda amats, un tādēļ viņi tiek iecelti amatā tikai uz noteiktu laiku, un kā atlīdzību viņi saņem konkrētu summu par attiecīgajām lietām. Apmaksāts atvaļinājums, sociālā aizsardzība un vecuma pensija viņiem nav paredzēti. Taču viņu darba slodze, proti, izskatīto lietu skaits un amata pienākumu veikšanas laiks kopumā atbilst pastāvīgam pilna darba laika darbam. ( 2 ) Līdz ar iepriekš iesniegtiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu viņi jau ir guvuši panākumus, it īpaši attiecībā uz tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu ( 3 ), kā arī sociālo aizsardzību un vecuma pensiju ( 4 ), jo viņi šajā ziņā bija nostādīti neizdevīgākā situācijā nekā vispārējās jurisdikcijas tiesneši un prokurori.

2.

Itālija ir ieviesusi novērtēšanas procedūru dienestā esošiem goda tiesnešiem un prokuroriem; balstoties uz to, viņu nodarbinātība var tikt pārveidota par pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām ar noteiktu atlīdzību. Tomēr, ja viņi piedalās šajā procedūrā, viņiem ir jāatsakās no visu citu tiesību īstenošanas attiecībā uz savu iepriekšējo darbību goda amata ietvaros. Šī atteikšanās it īpaši ietvertu tiesības, kuras Tiesa jau ir atzinusi atbilstoši Savienības tiesībām, kā arī jebkādas citas tiesības, kas izriet no Savienības tiesībām, piemēram, lielāku atlīdzību. Ja viņi nevēlas, lai viņu nodarbinātība tiktu pārveidota par pastāvīgām darba attiecībām, tiesiskais regulējums paredz to tiesību vietā, no kurām viņiem ir jāatsakās, konkrētu atlīdzinājumu par pagātnē veikto darbību.

3.

Izskatāmajā tiesvedībā ir jānoskaidro, vai šāda obligāta atteikšanās no Savienības tiesībās balstītajām tiesībām nav pretrunā piemērojamajām Savienības tiesību normām, it īpaši noteikta laika darba ņēmēju diskriminācijas aizlieguma principam.

4.

Lai gan lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas gan uz Savienības primārajām tiesībām, gan uz Darba laika direktīvu ( 5 ), Pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu ( 6 ), kā arī Pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku ( 7 ), izskatāmajā lietā uzmanības centrā ir pēdējais no minētajiem.

5.

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktā ir paredzēts noteikta laika darba ņēmēju diskriminācijas aizlieguma princips:

“Darba nosacījumi, ko piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, neskatoties uz to, ka ar viņiem slēgts līgums vai darba attiecības uz noteiktu termiņu, nav mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.”

6.

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzula aizliedz uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu:

7.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par tādu tiesību ierobežošanu attiecībā uz pagātni, kas ir ietverti 2017. gada 13. jūlijaDecreto legislativo (Likumdošanas dekrēts) Nr. 116 29. panta 1., 2., 3. un 5. punktā, kurš ir aizstāts ar 2021. gada 30. decembra Likuma Nr. 234 1. panta 629. punktu:

“1.   Goda tiesneši [un prokurori] ( 8 ), kuri šā Likumdošanas dekrēta spēkā stāšanas dienā pildīja amata pienākumus, pēc pieprasījuma var tikt apstiprināti amatā līdz 70 gadu vecumam.

2.   Tiem goda tiesnešiem [un prokuroriem], kuri šī dekrēta spēkā stāšanas dienā pildīja amata pienākumus un kuri netiek apstiprināti, gan gadījumā, ja neiesniedz pieteikumu apstiprināšanai, gan gadījumā, ja neiztur 3. punktā minēto novērtēšanas procedūru, ir tiesības – neierobežojot iespēju atteikties – uz atlīdzību attiecīgi 2500 EUR apmērā pirms nodokļu nomaksas par katru amata pienākumu pildīšanas gadu, kurā tiesnesis ir noturējis tiesas sēdes vismaz 80 dienas, un 1500 EUR apmērā pirms nodokļu nomaksas par katru amata pienākumu pildīšanas gadu, kurā tiesnesis ir noturējis tiesas sēdes mazāk nekā 80 dienas, un katrā ziņā nepārsniedzot kopējo ierobežojumu 50000 EUR apmērā vienam subjektam, pirms nodokļu nomaksas. Iepriekšējā teikumā minētās atlīdzības aprēķina vajadzībām amata pienākumu pildīšanu laikposmos, kas ir ilgāki par sešiem mēnešiem, pielīdzina vienam gadam. Atlīdzības saņemšana nozīmē atteikšanos no jebkādām turpmākām prasībām saistībā ar izbeigtajām attiecībām goda amatā.

[..]

5.   Pieteikums dalībai 3. punktā minētajās novērtēšanas procedūrās nozīmē atteikšanos no jebkādām turpmākām prasībām saistībā ar iepriekšējām attiecībām goda amatā, neskarot tiesības uz 2. punktā minēto atlīdzību neapstiprināšanas gadījumā.

[..]”

8.

Saskaņā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 4. punktu novērtēšanas procedūru veido ne ilgāk kā pusstundu ilgs mutiskais pārbaudījums par kādu praktisku gadījumu no jomas, kurā kandidāti ir darbojošies goda amatā.

9.

Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 6. punkts paredz, ka goda tiesneši, kuri uz novērtēšanas procedūras pamata tiek apstiprināti amatā un izvēlas pildīt tikai un vienīgi šo amatu, saņem atlīdzību uz attiecīgu tiesu iestāžu darbinieku koplīgumu pamata. 7. punkts ietver atlīdzības regulējums, kas balstās tādā pašā procedūrā un attiecas uz apstiprinātiem goda tiesnešiem un prokuroriem, kuri papildus savam amatam vēlas veikt arī citas darbības.

10.

Prasītāja ir goda prokurore Itālijas prokuratūrā. Viņai ir tāds pats juridiskais un ekonomiskais statuss kā attiecīgiem goda tiesnešiem ar tiesas spriešanas funkcijām, kuru darbība goda miertiesneša statusā ir bijusi agrāku Tiesas nolēmumu priekšmets.

11.

Prasītāja izklāstā iesniedzējtiesai norāda, ka ir pildījusi goda prokurores funkcijas nepārtraukti kopš 2001. gada 4. aprīļa un ar likumu ir vairākkārt pagarināta vai apstiprināta amatā līdz 2024. gada 31. maijam.

12.

Pamatlietā tā pieprasa papildu atlīdzību par dalību desmit tiesas sēdēs krimināllietās. Par katru no šīm tiesas sēdēm viņa ir saņēmusi no atbildētājām, Ministero della giustizia (Tieslietu ministrija, Itālija) un Ministero dell’Economia e delle Finanze (Ekonomikas un finanšu ministrija, Itālija) atlīdzību 98 EUR apmērā. No šīm summām tika atskaitīti nodokļi, taču netika veiktas nekādas sociālās apdrošināšanas iemaksas; šīs iemaksas prasītājai pašai bija jāsamaksā kompetentajām iestādēm no saviem līdzekļiem.

13.

Iesniedzējtiesa pieņem, ka profesionāla tiesneša, kas pilda prokurora pienākumus, dienas atalgojuma summas ekvivalents pirms nodokļu nomaksas ir 248 EUR. Turklāt valsts kompetentajām iestādēm samaksājot sociālās apdrošināšanas maksājumus par katru profesionālo tiesnesi.

14.

Tāpēc prasītāja lūdz piespriest atbildētājām samaksāt viņai papildu 150 EUR par katru no iepriekš minētajām tiesas sēdēm.

15.

Proti, prasītāja kā goda prokurore esot darba ņēmēja uz noteiktu laiku un salīdzināma ar prokurora uzdevumu veikšanai ieceltu tiesnesi kā pilna darba laika darba ņēmēju uz nenoteiktu laiku. It īpaši prasītāja veicot izmeklēšanas darbības un piedaloties krimināllietu tiesas sēdēs.

16.

Pamatojoties uz pamatlietas dokumentiem, iesniedzējtiesa par pierādītu uzskata, ka prasītāja faktiski un ne tikai dažreiz pilda goda prokurores funkcijas, par kurām saņem atlīdzības. Tāpat tā norāda, ka cita tiesa, Tribunale ordinario di Roma (Romas tiesa, Itālija), jau ir lēmusi, ka prasītājai kā darba ņēmējai uz noteiktu laiku Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku izpratnē principā pienākas zaudējumu atlīdzība par atkārtotu līgumu noslēgšanu uz nenoteiktu laiku un dažāda veida diskrimināciju. Tomēr tas, vai, ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, attiecībā uz atlīdzības apmēru pastāv diskriminācija, katrā ziņā nav šā cita nolēmuma priekšmets.

17.

Pēc tam, kad prasītāja, pamatojoties uz 2017. gada 13. jūlija Likumdošanas dekrēta Nr 116 29. pantu, bija iesniegusi pieteikumu dalībai novērtēšanas procedūrā, viņa atbilstoši tiesību aktiem bija spiesta atteikties no jebkādu tādu tiesību turpmākas izmantošanas, kuras izriet no goda amata statusa.

18.

Iesniedzējtiesa saprot šo atteikšanos tādējādi, ka tā ir pretrunā izvirzītajām tiesībām, un tāpēc lūdz Tiesu atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai LESD 288. pants, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 31., 34. un 47. pants, kā arī Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. pants, Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzula, kā arī Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kāds ir paredzēts 2017. gada 13. jūlija Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. pantā, kas ir aizstāts ar 2021. gada 30. decembra Likuma Nr. 234 1. panta 629. punktu, kurā ir paredzēta automātiska ex lege atteikšanās no visām prasībām saistībā ar minēto direktīvu ieviešanu, zaudējot visu citu Eiropas tiesībās nodrošināto aizsardzību atalgojuma, darba un sociālās aizsardzības ziņā:

19.

Itālijas Republika, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstveida apsvērumus un – tāpat kā prasītāja pamatlietā – mutvārdos izteicās tiesas sēdē, kas notika 2024. gada 1. februārī pēc prasītājas pieteikuma.

20.

Lai atbildētu uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, vispirms īsi pievērsīšos tā pieņemamībai, pēc tam identificēšu priekšmetu, kam ir nozīme lēmuma pieņemšanā, un, visbeidzot, izklāstīšu, vai tiesiskais regulējums par atteikšanos no tiesību īstenošanas ir saderīgs ar Savienības tiesībām.

21.

Tāpat kā citās tiesvedībās, kas attiecas uz goda tiesnešu un prokuroru tiesībām atbilstoši Savienības tiesībām, Itālija argumentē, ka tiesvedība ir “konstruēta”, jo prasītāja izvirza tikai daļu no sava iespējamā prasījuma apmēra, lai par to varētu iesniegt prasību goda miertiesnesim, kura kompetencē ir tikai maza apmēra prasījumu izskatīšana. Taču šāds tiesnesis esot ieinteresēts lietas iznākumā un tādējādi neesot pietiekami neatkarīgs. Tomēr, tā kā Tiesa jau ir noraidījusi šādus iebildumus tiesvedībā līdzīgās lietās ( 9 ), tos nevar ņemt vērā arī izskatāmajā tiesvedībā.

22.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu priekšmets tomēr ir jāprecizē.

23.

Prasītāja pamatlietā ir goda prokurore. Ja viņa vēlas turpināt pildīt amata pienākumus, viņa ir jāapstiprina amatā, veicot novērtēšanas procedūru uz Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta pamata. To veido mutisks pārbaudījums jautājumos, kas attiecas uz viņas darbību goda amatā.

24.

Tomēr, ja viņa iesniegtu pieteikumu dalībai šajā procedūrā, tas saskaņā ar 29. panta 5. punktu nozīmētu atteikšanos no jebkādu tādu tiesību turpmākas izmantošanas, kuras izriet no iepriekšējām attiecībām goda amatā. Gan iesniedzējtiesa, gan es šo atteikšanos saprotam tādējādi, ka tā attiecas uz tiesībām, kas pārsniedz konkrēto summu par attiecīgajām lietām, ar ko līdz šim tikusi maksāta atlīdzība goda tiesnešiem un prokuroriem. Tādējādi atteikšanās ietvertu gan pamatlietā pieprasīto papildu atlīdzību, gan arī Tiesas jau atzītās tiesības uz apmaksāta atvaļinājuma atalgojumu, sociālo aizsardzību un vecuma pensiju.

25.

Tikai tad, ja prasītājai novērtēšanas procedūra nav sekmīga, viņa var izvirzīt tiesības uz konkrētu atlīdzinājumu uz Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 2. punkta pamata. Summa, attiecībā uz kuru var izvirzīt šīs tiesības, tiek aprēķināta atkarībā no darbības goda amatā ilguma un apmēra pagātnē, nevis atkarībā no to prasījumu precīzā apmēra, kurus viņa, iespējams, varētu izvirzīt un īstenot atbilstoši Savienības tiesību aktiem.

26.

Turpretī, ja, pamatojoties uz novērtēšanas procedūru, prasītāja tiek apstiprināta savā amatā, viņa var turpināt pildīt amata pienākumus līdz 70 gadu vecumam un turpmāk saņem atlīdzību, pamatojoties uz koplīgumu noteiktiem citiem tiesu iestāžu darbiniekiem. Savukārt citas tiesības saistībā ar pagātnē veikto darbību Itālijas tiesiskais regulējums šajā gadījumā izslēdz.

27.

Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mērķis ir noskaidrot, vai šis tiesiskais regulējums par atteikšanos, it īpaši Direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem, Pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu 4. klauzulas un Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas pārkāpumu dēļ, ir nepieļaujams. Lai gan ir taisnība, ka šo tiesisko regulējumu pārkāpums principā var būt pamats goda tiesnešu tiesību izvirzīšanai, ( 10 ) tomēr tiesvedība iesniedzējtiesā neattiecas nedz uz darba laiku, nedz – it īpaši – uz tiesībām uz apmaksātu atvaļinājumu, nedz uz nepilna darba laika darbu.

28.

Iesniedzējtiesa drīzāk konstatē, ka prasītāja ir tāda darba ņēmēja uz noteiktu laiku, kura izvirza tiesības uz lielāku atlīdzību par desmit tiesas sēdēm krimināllietās, kurās viņa ir piedalījusies kā prokuratūras pārstāve.

29.

Iesniedzējtiesas izklāsts liecina, ka šīs tiesības varētu izrietēt no tā, ka prasītāja atrodas situācijā, kas ir salīdzināma ar vispārējās jurisdikcijas prokuroru, kurš veic tādu pašu darbību. Tomēr viņa par katru tiesas sēdi saņēma 98 EUR, kamēr vispārējās jurisdikcijas prokurori saņemot aptuveni 248 EUR dienā un valsts par viņiem turklāt veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas kompetentajām iestādēm.

30.

Taču Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts aizliedz attiecībā uz noteikta laika darba ņēmējiem, tikai tāpēc vien, ka ar viņiem slēgts līgums uz noteiktu termiņu, piemērot darba noteikumus, kas ir mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.

31.

Tomēr savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa neizklāsta, vai un kādā apmērā atšķirības atlīdzības ziņā ir pamatotas.

32.

Savukārt Tiesa jau ir paudusi šaubas par to, vai attiecībā uz goda tiesnešiem ir pilnībā piemērojami tādi paši darba noteikumi kā vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem. Proti, nevar izslēgt, ka vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem izdevīgākus darba noteikumus, tātad arī lielāku atlīdzību, pamato atlase konkursa kārtībā un viņiem uzticētie uzdevumi. ( 11 ) Saistībā ar atlīdzību esmu pat paudusi šaubas par abu grupu salīdzināmību. ( 12 )

33.

Pēc pieejamās informācijas, šķiet, drīzāk rodas jautājums par to, cik lielā mērā atšķirīgie nosacījumi attiecībā uz abām grupām ir pamatota. ( 13 ) Tas tā ir tāpēc, ka nediskriminācijas princips ne tikai noteic, ka līdzīgas situācijas nevar tikt kvalificētas atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar tikt aplūkotas vienādi, ja vien šādai pieejai nav objektīva pamata. ( 14 ) Drīzāk atšķirīgajai attieksmei ir jābūt samērīgai ar mērķi, ko ar šo attiecīgo attieksmi ir vēlme sasniegt. ( 15 ) Tādējādi Tiesa jau ir konstatējusi, ka jebkādu tiesību uz atvaļinājumu, kā arī jebkāda veida sociālās aizsardzības un vecuma pensijas izslēgšana goda tiesnešiem nav pieļaujama ( 16 ), nepieprasot, lai šādas tiesības tiktu piešķirtas tādā pašā apmērā kā vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem.

34.

Ciktāl runa ir par atlīdzību, Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts varētu ļaut vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem un prokuroriem maksāt labāku atlīdzību nekā goda amatpersonām. Tomēr tas neizslēdz, ka – salīdzinot ar pirmajiem – pēdējie minētie saņem pārāk zemu atlīdzību un tāpēc uz iepriekš minēto noteikumu pamata var prasīt samērīgu [atlīdzības] paaugstinājumu. Šajā ziņā atlīdzība, kas nākotnē paredzēta goda tiesnešiem un prokuroriem, kuri uz novērtēšanas procedūras pamata tiek pastāvīgi apstiprināti savā amatā, varētu sniegt vismaz atskaites punktu tam, kāda atlīdzība par šo darbību Itālijas likumdevēja ieskatā ir adekvāta. ( 17 )

35.

Tomēr iesniedzējtiesa neiesniedz Tiesai attiecīgu jautājumu. Tas ir loģiski, jo Tiesa – kā jau minēts – jau ir iztirzājusi jautājumu par goda un vispārējās jurisdikcijas tiesnešu salīdzināmību Itālijā un atšķirīgo nosacījumu pamatojumu, atstājot galīgo lēmumu par to valstu tiesu ziņā. ( 18 ) Tā kā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, salīdzinot ar šīm iepriekšējām tiesvedībām, nav konstatējami jauni aspekti attiecībā uz abu tiesnešu grupu salīdzinājumu, tad, uzdodot attiecīgu jautājumu, nevarētu sagaidīt, ka šajā ziņā tiktu gūtas jaunas atziņas.

36.

Tā kā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav paredzēts (vai iespējams) noskaidrot, vai un kādā apmērā prasītājas zemākā atlīdzība ir uzskatāma par nepamatoti mazāk izdevīgiem nosacījumiem Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, nav arī konstatējams, kāda nozīme var tikt piešķirta Hartas 31. pantam – tiesībām uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem – un tās 34. pantam – tiesībām uz sociālo apdrošināšanu un palīdzību.

37.

Savukārt Hartas 17. pantam – tiesībām uz īpašumu – un tās 47. pantam – ciktāl tā 1. punkts aizsargā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – principā ir nozīme. Tas tā ir tāpēc, ka izskatāmā strīda pamatā esošais Itālijas tiesiskais regulējums par atteikšanos no tiesībām ir tam piemērots, lai spētu iejaukties esošajās tiesībās un to īstenošanā. Tomēr šie noteikumi, tāpat kā jautājumā minētais LESD 288. pants, jau ir pietiekami konkretizētas Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktā kopsakarā ar efektivitātes principu, tāpēc tie nav atsevišķi jāiztirzā.

38.

Tādējādi atliek tikai noskaidrot, vai Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktam un efektivitātes principam pretrunā ir Itālijas tiesību aktos goda tiesnešiem paredzētā atteikšanās īstenot tiesības, kas attiecas uz nepamatoti mazāk izdevīgiem nosacījumiem salīdzinājumā ar vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem, ja viņi iesniedz pieteikumu dalībai novērtēšanas procedūrā saistībā ar darbu uz nenoteiktu laiku.

39.

Pamatlietā prasītāja izvirza tiesības, pamatojoties uz to, ka viņa kā goda prokurore, būdama darba ņēmēja uz noteiktu laiku, ir saņēmusi mazāku atlīdzību nekā vispārējās jurisdikcijas prokurors. Viņasprāt tā ir diskriminācija, kas nav saderīga ar Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktu.

40.

Vispirms izklāstīšu Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktā minēto tiesību raksturu, pēc tam iztirzāšu, kāda ir Itālijas tiesiskā regulējuma par atteikšanos iedarbība efektivitātes principa gaismā, un, visbeidzot, pievērsīšos judikatūrai par Pamatnolīguma 5. klauzulu, kas, kā argumentē Itālija, ir tiesiskā regulējuma par atteikšanos pamatā.

41.

Saskaņā ar Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktu nedrīkst attiecībā uz noteikta laika darba ņēmējiem, tikai tāpēc vien, ka ar viņiem slēgts līgums uz noteiktu termiņu, piemērot darba [noteikumus], kas ir mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.

42.

Šis noteikums ir tieši piemērojams un var tikt izmantots kā atspēkojošs pretarguments attiecībā uz dalībvalsti kā darba devēju. ( 19 ) Tas ietver noteiktus darba noteikumus, tostarp par darba samaksu, kā arī pensijām, kas pamatotas ar darba attiecībām. ( 20 )

43.

Ja noteikta laika darba ņēmēji, salīdzinot ar nenoteikta laika darba ņēmējiem, bez objektīva iemesla tiek nostādīti neizdevīgākā situācijā attiecībā uz atlīdzību, Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkts var būt pamats tiesību izvirzīšanai, kas ir vērstas uz to, lai noteikta laika darba ņēmējam tiktu nodrošināta atlīdzības elementi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir paredzēti vienīgi pastāvīgiem darba ņēmējiem. ( 21 )

44.

Kā jau minēts, principā Itālijas tiesām ir jānoskaidro, vai un – attiecīgā gadījumā – cik lielā mērā goda prokurori uz iepriekš minēto noteikumu pamata var izvirzīt prasījumu par šādām tiesībām. ( 22 ) Savukārt lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir balstīts uz pieņēmumu par šādu tiesību esamību un attiecas uz to īstenošanas tiesas ceļā ierobežojumiem.

45.

Lai gan Savienības tiesībās nav tiesisko regulējumu par šādu tiesību īstenošanu un tāpēc dalībvalstīm šajā ziņā ir procesuālā autonomija, spēkā tomēr ir līdzvērtības un efektivitātes principi. It īpaši valsts tiesiskie regulējumi nedrīkst Savienības tiesību sistēmā piešķirto tiesību īstenošanu padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu (efektivitātes princips). ( 23 )

46.

Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. pants tādu iespējamo tiesību īstenošanu, kas varētu pastāvēt uz Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkta pamata, nepadara pilnībā neiespējamu. Ja attiecīgās personas nedz iesniedz pieteikumu dalībai novērtēšanas procedūrā, nedz pēc darbības goda amatā beigām pieņem 29. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto konkrēto atlīdzinājumu, tad 29. panta 5. punktā vai 29. panta 2. punkta trešajā teikumā paredzētie tiesiskie regulējumi par atteikšanos neliedz celt prasību par tādu plašāku tiesību īstenošanu, kuras ir paredzētas 4. klauzulas 1. punktā.

47.

Ja goda tiesneši vai prokurori nepiedalās novērtēšanas procedūrā un pieņem tikai konkrēto atlīdzinājumu atbilstoši Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 2. punkta pirmajam teikumam, arī tiesiskais regulējums par atteikšanos atbilstoši trešajam teikumam nešķiet apstrīdams. Šādā gadījumā tiesību subjekti, kas tomēr ir profesionāli juristi, brīvprātīgi atsakās no tiesībām, kas, iespējams, ir plašākas.

48.

Turpretī goda tiesneši vai prokurori, kas piedalās novērtēšanas procedūrā, bet netiek apstiprināti amatā, Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto konkrēto atlīdzinājumu neizvēlas brīvprātīgi. Drīzāk viņu mērķis ir turpināt darbību tieslietu sistēmā.

49.

Tomēr nevar izslēgt, ka ar šo konkrēto atlīdzinājumu pietiek, lai izpildītu efektivitātes principa prasības.

50.

Proti, no vienas puses, ir jāpieņem, ka atlīdzinājuma summa 2500 EUR un 1500 EUR apmērā par katru iepriekšējās darbības gadu, iespējams, ir mazāka par tiesībām, ko attiecīgās personas var izvirzīt, pamatojoties uz Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktu un Darba laika direktīvu. Šajā ziņā līdzās tiesībām uz lielāku atlīdzību, kas izvirzītas pamatlietā un kuru esamība un apmērs vēl nav skaidrs, ir jāņem vērā jau atzītās tiesības uz apmaksāta atvaļinājuma atalgojumu, kā arī sociālo aizsardzību un vecuma pensiju. Pilna darba laika darba gadījumā jau ikgadējās tiesības uz apmaksāta atvaļinājuma atalgojumu vien varētu būt lielākas nekā atlīdzinājums. ( 24 )

51.

Tomēr, no otras puses, pieņemot Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto atlīdzinājumu, attiecīgajām personām nav jāuzsāk tiesvedība un jebkāda veida tiesību noilgums, ciktāl konstatējams, netiek ņemts vērā. Tāpēc atlīdzinājuma kopsumma daudzos gadījumos, iespējams, ir lielāka, nekā izrietētu no tiesībām, kuras attiecīgās personas vēl varētu īstenot atbilstoši Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktam un Darba laika direktīvai.

52.

Šādu tiesību uz atlīdzinājumu iedalījumu var pamatot ar administratīvo vienkāršošanu un juridisko noteiktību, jo visaptveroša visu atsevišķo gadījumu pārbaude būtu saistīta ar ievērojamu resursu patēriņu un sarežģījumiem. ( 25 ) Šādu aspektu ņemšana vērā tieši ir iekļauta efektivitātes principā, jo tas neprasa neierobežotu Savienības tiesībās balstītu tiesību īstenojamību, bet tikai nepieļauj pārmērīgu tās sarežģīšanu. Tādējādi šis princips ļauj noteikt saprātīgus termiņus prasības celšanai juridiskās noteiktības apsvērumu dēļ. ( 26 )

53.

Galīgais vērtējums, vai konkrētais atlīdzinājums kopsakarā ar Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. pantā paredzēto obligāto atteikšanos pārmērīgi nesarežģī Savienības tiesību sistēmā paredzēto tiesību īstenošanu, proti, vai tas nav nesamērīgs, katrā ziņā ir jāveic valsts tiesām. Tām šajā ziņā ir jāņem vērā visi izšķirošie apstākļi, piemēram, noteikumi par noilgumu vai jebkādu papildu tiesību uz atlīdzību apjoms.

54.

Tomēr, kā liecina tiesas sēdē sniegtā informācija, gandrīz visi novērtēšanas procedūrā iesaistītie goda tiesneši un prokurori, tostarp, pēc visa spriežot, arī prasītāja, tika apstiprināti amatā. Viņi nesaņem Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto konkrēto atlīdzinājumu un tādējādi, pamatojoties uz tā 29. panta 5. punktu, piedaloties novērtēšanas procedūrā, ir pilnīgi atteikušies no citām tiesībām, kas izriet no agrākās darbības goda amatā.

55.

Šī piespiedu atteikšanās no tiesībām, kas izriet no Savienības tiesībām, it īpaši no Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulā paredzētajām tiesībām, ir saderīga ar efektivitātes principu vienīgi tad, ja apstiprinātie kandidāti saņem atbilstīgu atlīdzinājumu.

56.

Lai gan amatā apstiprinātie kandidāti iegūst ievērojamas priekšrocības, jo viņi nākotnē var turpināt darbību, par to saņemot konkrētu atlīdzību, un to darīt līdz 70 gadu vecumam, proti, praktiski uz nenoteiktu laiku, pirmšķietami šie darba noteikumi tomēr ir tikai atlīdzība par viņu turpmāko darbību tiesu iestādēs.

57.

Itālija vienalga uzskata, ka tas ietver atbilstīgu atlīdzinājumu. Par to it īpaši liecinot tas, ka uz jaunieceltiem goda tiesnešiem un prokuroriem neattiecas apstiprināto kandidātu darba noteikumi.

58.

Turpretī prasītāja loģiski izklāsta, ka turpmākā atlīdzība nākotnē, it īpaši attiecībā uz viņas vecuma pensiju, nav pietiekams atlīdzinājums, jo atlikušajā šīs darbības laikā viņa nevarot pretendēt uz vecuma pensiju. Arī Komisija pieprasa atlīdzinājumu vairāk orientēt uz neizdevīgajiem nosacījumiem, kas tikuši piemēroti pagātnē.

59.

To, kurš no šiem diviem viedokļiem ir pareizs, Tiesa nevar novērtēt, jo tās rīcībā nav nepieciešamās informācijas. Tādējādi arī jautājums par to, vai amatā apstiprināto kandidātu darba noteikumi ietver atbilstīgu atlīdzinājumu par obligāto atteikšanos no citām tiesībām, kas izriet no Savienības tiesībām saistībā ar viņu iepriekšējo darbību, arī ir jāizlemj valsts tiesām.

60.

Pretēji Itālijas argumentācijai nekas cits neizriet arī no judikatūras saistībā ar tiesībām uz atlīdzinājumu Pamatnolīguma par darbu uz nenoteiktu laiku 5. klauzulas pārkāpuma gadījumā.

61.

Saskaņā ar Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulu dalībvalstīm ir jāievieš pasākumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, pielietojot secīgus uz noteiktu laiku slēgtus darba līgumus vai darba attiecības. Tāpēc ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, tām ir jāveic pietiekami efektīvi un preventīvi pasākumi, lai nodrošinātu pamatnolīguma piemērošanai pieņemto normu pilnīgu efektivitāti. ( 27 )

62.

Šajā ziņā Tiesa skolu sektora kontekstā ir konstatējusi, ka pēc tam, kad darba attiecības uz noteiktu laiku atbilstoši tiesību aktiem ir pārveidotas par darba attiecībām uz nenoteiktu laiku, nav nepieciešami nekādi citi sodi attiecībā uz darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu. ( 28 ) It īpaši šādā gadījumā neesot jānodrošina papildu finansiāls atlīdzinājums attiecīgajām personām. ( 29 )

63.

Sākotnēji šķiet, ka šī judikatūra atbilst izskatāmajam tiesiskajam regulējumam par atteikšanos, jo tā liedz īstenot uz pagātni attiecinātas tiesības tikai tiem goda prokuroriem, kuru darba attiecības uz noteiktu laiku tiek pārveidotas par pastāvīgām darba attiecībām.

64.

Tomēr, aplūkojot tuvāk, var secināt, ka šo judikatūru nevar pārnest uz izskatāmo gadījumu, jo tiesības, kas izriet no Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punkta, ir pilnīgi atšķirīgas no tiesībām uz kompensāciju, kas paredzētas 5. klauzulā.

65.

No pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izrietošās tiesības ir balstītas uz diskriminācijas aizliegumu, un līdz ar to tās apmēra ziņā tiek konkrēti noteiktas, salīdzinot neizdevīgā situācijā esošu grupu ar privileģētu grupu. Kā uzsver prasītāja, šādas tiesības nav bijušas iepriekš minētās judikatūras attiecībā uz skolu sektoru priekšmets.

66.

Turpretī “tiesības uz kompensāciju” par Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas pārkāpumu neizriet no šāda salīdzinājuma. Tāpat nav jāatlīdzina arī nekāds kaitējums, jo parasti nav iespējams noteikt tādu zaudējumu apmēru, kas nodarīts, ļaunprātīgi izmantojot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus. ( 30 ) Drīzāk runa ir par soda pasākumiem, kuru mērķis ir novērst uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr sankciju pasākumu izvēle ir dalībvalstu ziņā, ciktāl ar šiem pasākumiem efektīvi tiek novērsta ļaunprātīga izmantošana. ( 31 )

67.

Tātad Pamatnolīguma par darba līgumiem uz noteiktu laiku 4. klauzulas 1. punktu var piemērot arī tieši ( 32 ), savukārt 5. klauzulas 1. punktu – nevar ( 33 ).

68.

Līdz ar to Likumdošanas dekrēta Nr. 116 29. pantā paredzētā kombinācija, kas sastāv no darba attiecību pārveidošanas un tiesībām uz atlīdzinājumu gadījumam, ja šīs attiecības netiek pārveidotas, iespējams, ir iedarbīgs un samērīgs pasākums, lai sodītu par goda tiesnešu un prokuroru uz noteiktu laiku nodibinātu darba attiecību ļaunprātīgu izmantošanu Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas izpratnē. Tomēr nav tā, ka šī regulējuma iedarbība jebkurā gadījumā attaisnotu no 4. klauzulas 1. punkta izrietošo tiesību pilnīgu izslēgšanu attiecībā uz pagātnē veiktu darbību.

69.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu Tiesai uz prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts iedarbīguma principa gaismā ir jāinterpretē tādējādi, ka:

ja šī goda prokurore atbilst jēdzienam “darba ņēmēja uz noteiktu laiku”.