1.

2014. gada 17. jūlijā 298 cilvēki zaudēja dzīvību, kad Malaysia Airlines regulārajā pasažieru lidojuma reisā MH17 no Amsterdamas (Nīderlande) uz Kualalumpuru (Malaizija) lidmašīna avarēja netālu no Hrabovas ciema Ukrainas austrumos ( 2 ). Divi Nīderlandes plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi Nederland BV un RTL Nieuws BV (turpmāk tekstā – “RTL”) pieprasīja Nīderlandes valdībai informāciju, lai noskaidrotu, kas tai par Ukrainas gaisa telpas drošumu bija zināms pirms katastrofas. Minister van Infrastructuur en Waterstaat (infrastruktūras un ūdenssaimniecības ministrs, turpmāk tekstā – “ministrs”) nolēma, ka valsts tiesību akti un Regula (ES) Nr. 376/2014 ( 3 ) aizliedz izpaust šo informāciju. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet no RTL pārsūdzības pret šo lēmumu.

2.

Regulas Nr. 376/2014 15. pantā “Informācijas konfidencialitāte un atbilstīga izmantošana” ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis un organizācijas saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un [Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”)] veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgo konfidencialitāti ziņām par atgadījumiem, kuras tās saņēmušas atbilstīgi 4., 5. un 10. pantam.

Ikviena dalībvalsts, ikviena organizācija, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, vai Aģentūra personas datus apstrādā tikai tik lielā mērā, kādā tas nepieciešams, piemērojot šo regulu, neskarot valsts tiesību aktus, ar ko tiek īstenota [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.)].

2.   Neskarot [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (2010. gada 20. oktobris) par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (OV 2010, L 295, 35. lpp.)] 12., 14. un 15. pantā minētos noteikumus, kas attiecas uz informācijas par lidojumu drošumu aizsardzību, informāciju, kas iegūta no ziņojumiem par atgadījumiem, izmanto tikai tajos nolūkos, kuriem tā ir apkopota.

Dalībvalstis, Aģentūra un organizācijas šo informāciju par atgadījumiem nedara pieejamu vai neizmanto:

3.   Komisija, Aģentūra un dalībvalstu kompetentās iestādes, pildot savus pienākumus saskaņā ar 14. pantu, saistībā ar informāciju, kas iekļauta Eiropas Centrālajā repozitorijā:

[..]”

3.

Wet openbaarheid van bestuur (Valsts pārvaldes pārskatāmības likums) 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Veicot savus pienākumus, administratīvā iestāde, neskarot citus likumā paredzētos noteikumus, sniedz informāciju saskaņā ar šo likumu un šajā ziņā ievēro vispārējās intereses par brīvu piekļuvi informācijai.”

4.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes pārskatāmības likuma 3. pantu:

“1.   Ikviens var vērsties ar prasību sniegt informāciju, kas ietverta dokumentos, kuri attiecas uz administratīvu jautājumu, pie administratīvas iestādes vai iestādes, departamenta vai uzņēmuma, kas darbojas administratīvas iestādes pakļautībā.

2.   Prasībā tās iesniedzējam jānorāda administratīvā lieta vai ar to saistītais dokuments, par kuru prasības iesniedzējs vēlas saņemt informāciju.

3.   Prasības iesniedzējam, iesniedzot prasību, nav jādeklarē ieinteresētība.

4.   Ja prasība formulēta pārāk vispārīgi, administratīvā iestāde pēc iespējas drīzāk lūdz prasības iesniedzēju precizēt prasību un palīdz prasības iesniedzējam to izdarīt.

5.   Prasību sniegt informāciju izpilda, ievērojot 10. un 11. panta noteikumus.”

5.

Wet luchtvaart (Aviācijas likums) 1.1. pantā ir noteikts:

“Šajā likumā un uz tā pamata izdotajos noteikumos izmanto šādas definīcijas:

[..]

“atgadījums” ir darbības pārtraukums, defekts, kļūme vai cits notikums, kas ietekmē vai var ietekmēt lidojumu drošumu, bet nav uzskatāms par nelaimes gadījumu vai nopietnu starpgadījumu, kā minēts Eiropas Kopienu Padomes Direktīvas 94/56/EK (1994. gada 21. novembris), ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus (OV 1994, L 319, 14. lpp.), 3. panta a) un k) punktā;

[..].”

6.

Aviācijas likuma 7.1. panta 1. punktā ir noteikts, ka par atgadījumiem jāziņo infrastruktūras un vides ministram.

7.

Saskaņā ar Aviācijas likuma 7.2. pantu:

“1.   Dati, kas iegūti no 7.1. panta 1. punktā minētā paziņojuma vai saņemti no Eiropas Savienības dalībvalsts, atbildot uz līdzīgu paziņojumu šajā dalībvalstī, nav publiski.

2.   Jebkurai iestādei, kuras kompetencē ir civilās aviācijas drošuma reglamentēšana vai Eiropas Kopienā notikušu nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšana, ir piekļuve 1. punktā minētajiem datiem.

3.   Reģistrējot paziņojumu, atsevišķu personu vārdi, uzvārdi un adreses netiek ierakstītas.”

8.

RTL2018. gada 10. janvārī saskaņā ar Valsts pārvaldes pārskatāmības likumu pieprasīja Nīderlandes valdībai dokumentus saistībā ar reisa MH17 katastrofu. Pieprasītajos dokumentos bija ietverti “visi ECCAIRS ziņojumi par Ukrainu 2014. gadā” ( 4 ).

9.

Ministrs identificēja divus atbilstošus ziņojumus, bet nolēma, ka nevar tos izpaust, jo: i) RTL nav viena no ieinteresētajām personām, uz kurām ir atsauce Regulas Nr. 376/2014 10. panta 2. punktā, proti, personām un organizācijām, kas darbojas aviācijas nozarē un ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā; un ii) Aviācijas likuma 7.2. pants aizliedz minēto ziņojumu izpaušanu ( 5 ).

10.

RTL pārsūdzēja šo ministra lēmumu. Ar 2018. gada 31. decembra vēstuli tas informēja Rechtbank Midden-Nederland (Centrālnīderlandes tiesa, Nīderlande), ka procesuālās efektivitātes labad tas savu pārsūdzību ir attiecinājis tikai uz visiem tiem dokumentiem, kas attiecas uz ziņojumiem par lidojumu drošuma situāciju gaisa telpā virs Ukrainas pirms 2014. gada 17. jūlija, tostarp ECCAIRS ietvertajiem ziņojumiem ( 6 ).

11.

Rechtbank (pirmās instances tiesa) noraidīja RTL pārsūdzību ( 7 ). Aviācijas likuma 7.2. pants, kura mērķis ir atspoguļot Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktā paredzēto konfidencialitātes pienākumu, liedz izpaust ECCAIRS ziņojumus. RTL nevar atsaukties uz Regulas Nr. 376/2014 10. pantu, jo tajā ir izsmeļoši noteikts, kā un kam var sniegt informāciju. RTL atzina, ka tas nav ieinteresētā persona minētās tiesību normas izpratnē. Tas arī nevarēja atsaukties uz Regulas Nr. 376/2014 13. panta 12. punktu, jo tajā nav paredzēta pieprasītās informācijas, kam nodrošināta anonimitāte, izpaušanas procedūra. Turklāt RTL nevarēja atsaukties uz Romā 1950. gada 4. novembrī parakstītās Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 10. pantā paredzētajām tiesībām saņemt informāciju, jo minētie ierobežojumi ir noteikti ar likumu un nav nekādu izņēmuma apstākļu attiecīgās judikatūras izpratnē, kas norādītu, ka šie ierobežojumi varētu būt prettiesiski. Ciktāl RTL prasību varēja interpretēt tā, ka tā attiecas arī uz jebkādiem dokumentiem, kas saistīti ar ECCAIRS ziņojumiem, to izpaušanu liedza tie paši apsvērumi.

12.

Lai gan ministrs bija iesniedzis Rechtbank (pirmās instances tiesa) divus ziņojumus, ko tas bija identificējis kā atbilstošus, minētā tiesa nolēma, ka nebūtu lietderīgi tos lasīt. Tā arī uzskatīja, ka nav lietderīgi izpildīt RTL prasību pēc būtības lemt par to, vai Nīderlandes valdība ir pietiekami ātri reaģējusi uz jebkādiem brīdinājumiem par Ukrainas gaisa telpas drošumu.

13.

RTL pārsūdzēja pirmās instances lēmumu Raad van State (Valsts padome, Nīderlande). Tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

14.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Nīderlandes valdība, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Minētie lietas dalībnieki 2023. gada 30. marta tiesas sēdē sniedza mutvārdu paskaidrojumus un atbildēja uz Tiesas uzdotajiem rakstveida un mutvārdu jautājumiem.

15.

Komisija 2011. gadā publicēja paziņojumu par Eiropas aviācijas drošības vadības sistēmas izveidi ( 8 ). Ņemot vērā gaidāmo lidojumu skaita pieaugumu, tā atzīmēja, ka būtu grūti saglabāt zemo nelaimes gadījumu skaitu Eiropas Savienībā, ja netiktu veikti konkrēti pasākumi, tostarp drošuma apdraudējumu identificēšana, apmaiņa ar lidojumu drošuma informāciju un proaktīva incidentu izmeklēšana.

16.

Neraugoties uz Direktīvas 2003/42/EK ( 9 ) pieņemšanu, Komisija konstatēja būtiskus trūkumus ziņošanā par notikumiem, kas saistīti ar drošumu, tostarp nepilnīgu datu un zemas kvalitātes informācijas dēļ. Lai risinātu šīs bažas, bija jāizveido atklāta ziņošanas kultūra un jārada vide, kurā personas jūtas spējīgas ziņot par drošībai svarīgiem notikumiem, neizjūtot bailes par iespējamām nepatikšanām, un kuru raksturo kā “taisnīguma kultūru” ( 10 ).

17.

Komisijai pārskatot Direktīvu 2003/42, dalībvalstis norādīja, ka tās uzskata – efektīvai ziņošanai par atgadījumiem ir izšķiroša nozīme, lai izveidotu uz pierādījumiem balstītu drošības sistēmu. Tās pauda nožēlu par paziņotās informācijas konfidencialitātes trūkumu un zemo aizsardzības līmeni, ko nodrošina tiesu iestādes. Tās ieteica pārskatīt noteikumus par informācijas aizsardzību, lai radītu nesodošu vidi, kurā personas tiek iedrošinātas ziņot par trūkumiem un kļūdām, kas saistītas ar drošību ( 11 ).

18.

Atzinumā par priekšlikumu Regulai Nr. 376/2014 ( 12 ) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrita, ka atgadījumu paziņošanas sistēma var efektīvi darboties tikai tad, ja tā tiek īstenota “taisnīguma kultūras” kontekstā, pasargājot darbiniekus no jebkādām darba devēja pret viņiem ierosinātām tiesvedībām un no jebkādām kaitīgām sekām vai tiesvedības, kas varētu tikt ierosināta neapzinātas kļūdas dēļ. Lai izvairītos no nepamatotu baiļu un negatīvas reakcijas izplatīšanās sabiedrībā, bija lietderīgi, ka dalībvalstis publicē informāciju apkopotā veidā un gada ziņojumos par vispārējo aviācijas drošumu.

19.

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, citastarp tika atcelta Direktīva 2003/42. Ir skaidrs, ka visi attiecīgie lietas dalībnieki informācijas konfidencialitāti uzskatīja par būtisku aviācijas drošības vadības sistēmas efektīvai darbībai. Neskarot savu vērtējumu par attiecīgajiem Regulas Nr. 376/2014 noteikumiem, piekrītu šai nostājai. Lai gan ir daudzi gadījumi, kad pārredzamība ir sabiedrības interesēs, jo tā palielina leģitimitāti un efektivitāti un nodrošina, ka personas un organizācijas var saukt pie atbildības par to rīcību, ir arī citas situācijas, kurās tas nevar būt primārais mērķis. Ziņošana par atgadījumiem civilajā aviācijā nepārprotami ietilpst otrajā kategorijā.

20.

Regulā Nr. 376/2014 paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka ar civilo aviāciju saistītā drošuma informācija tiek paziņota, vākta, uzglabāta, aizsargāta, kopīgota starp aviācijas ekspertiem un analizēta, kā arī, ja nepieciešams, laikus tiek veikti drošības pasākumi, pamatojoties uz šīs informācijas analīzi ( 13 ). Regula attiecas uz visiem atgadījumiem, kuros iesaistīts kādā dalībvalstī reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, kura ekspluatants ir organizācija, kas kādā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pat ja atgadījums noticis ārpus minētās dalībvalsts teritorijas ( 14 ).

21.

Regula Nr. 376/2014 paredz obligātu ziņošanu par atgadījumiem, kas rada būtisku risku aviācijas drošumam, un brīvprātīgu ziņošanu par atgadījumiem, uz kuriem neattiecas obligātās ziņošanas prasība ( 15 ). Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve to attiecīgajām valsts datubāzēm, kurās ietverti šie ziņojumi ( 16 ). Komisija pārvalda Eiropas Centrālo repozitoriju, kurā tiek glabāti visi Eiropas Savienībā savāktie ziņojumi par atgadījumiem un kuram var piekļūt dalībvalstu kompetentās iestādes, Aģentūra ( 17 ) un Komisija ( 18 ). Pamatojoties uz paziņoto informāciju, ir jāveic turpmāki pasākumi valsts līmenī, analizējot informāciju, lai identificētu drošuma apdraudējumus, vajadzības gadījumā noteiktu attiecīgos pasākumus aviācijas drošuma uzlabošanai, kā arī īstenotu un uzraudzītu šo soļu efektivitāti. Par šīm norisēm jāinformē Aģentūra. Pastāv arī pārraudzības sistēma Eiropas Savienības līmenī ( 19 ).

22.

Regulā Nr. 376/2014 ir ietverti vairāki noteikumi, kas attiecas uz informācijas konfidencialitāti un atbilstīgu izmantošanu, informācijas avotu aizsardzību, piekļuvi dokumentiem un personas datu aizsardzību. Informācijai parasti tiek nodrošināta maksimāla anonimitāte, un tā pieejama tikai personām, kuru darba pienākums ir uzturēt un uzlabot civilās aviācijas drošumu. Šos noteikumus sīkāk aplūkošu turpmāk.

23.

Iesniedzējtiesa nav pārliecināta par to, kā jāsaprot jēdziens “ziņu par atgadījumiem pienācīga konfidencialitāte” Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta pirmajā daļā ( 20 ). Tā uzskata, ka šīs frāzes precīza nozīme ir svarīga, lai noteiktu, vai ministrs rīkojies pareizi, neizpaužot abus ziņojumus, kurus viņš bija identificējis kā atbilstošus RTL prasībai iesniegt “ziņojumus par drošuma situāciju gaisa telpā virs Ukrainas pirms 2014. gada 17. jūlija, tostarp ECCAIRS ziņojumus”.

24.

Pirms Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta teksta izvērtēšanas ir lietderīgi apkopot informācijas plūsmas, kas saistītas ar atgadījumiem ( 21 ).

25.

Regulas Nr. 376/2014 2. panta 8. punktā definēto organizāciju darbinieki, darbuzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji parasti par atgadījumiem ziņo organizācijai, kas viņus nodarbina vai izmanto viņu pakalpojumus. Alternatīvi tie par atgadījumiem var ziņot tieši valsts kompetentajai iestādei vai Aģentūrai. Ziņojumi par atgadījumiem, kuru pamatā ir apkopotās ziņas par atgadījumiem, tiek glabāti datubāzēs ( 22 ). Ziņojumi tiek nosūtīti uz dalībvalsts kompetentās iestādes datubāzi ( 23 ). Dalībvalstu drošības izmeklēšanas iestādēm un civilās aviācijas iestādēm ir piekļuve to attiecīgajām valsts datubāzēm, lai analizētu ziņojumus par atgadījumiem, izdarītu no tiem secinājumus un īstenotu pasākumus aviācijas drošuma veicināšanai ( 24 ).

26.

Dalībvalstis un Aģentūra visu informāciju par drošumu, kas tiek glabāta to attiecīgajās ziņojumu datubāzēs, tostarp ziņojumus par atgadījumiem, dara pieejamus visu pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot drošu pilnu tiešsaistes piekļuvi ar ECR starpniecību ( 25 ). Ziņojumi tiek analizēti, un visi turpmākie pasākumi tiek īstenoti Eiropas Savienības līmenī ( 26 ).

27.

Pievēršoties Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta analīzei, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normām, kurās nav tiešas atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem, lai noteiktu to nozīmi un darbības jomu, parasti tiek piešķirta autonoma un vienota interpretācija. Šajā interpretācijā jāņem vērā minēto normu teksts un konteksts, kā arī mērķis, kas tiek īstenots ar šiem tiesību aktiem ( 27 ).

28.

Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka dalībvalstīm, organizācijām un Aģentūrai jānodrošina pienācīga konfidencialitāte ziņām par atgadījumiem, ko tās saņēmušas saskaņā ar minētās regulas 4., 5. un 10. pantu.

29.

Regulas Nr. 376/2014 2. panta 7. punktā “atgadījums” definēts kā “jebkurš ar lidojumu drošumu saistīts notikums, kas apdraud vai kas, ja to nenovērš vai ja uz to nereaģē, varētu apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu un kas jo īpaši ietver nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu”.

30.

Regulā Nr. 376/2014 termins “ziņas” nav definēts. Vārdnīcās šis termins definēts kā “informācija vai fakts par kaut ko”, “pakārtota daļa” vai “nelieli elementi, kas veido veselumu”. Vārds “renseignements”, kas lietots franču valodas versijā, angļu valodā bieži tiek tulkots kā “details” [ziņas] vai “information” [informācija]. Spāņu, čehu, vācu un portugāļu valodas versijās līdzīgi tiek lietoti vārdi, kas nozīmē “informāciju”, “datus” vai “ziņas”. Interesanti, ka holandiešu valodas versijā lietots vārds “bijzonderheden”, kas pēc būtības nozīmē “īpatnības”, “specifiku” vai “atšķirīgas iezīmes”, kā arī “ziņas” vai “informāciju”. Tas atgādina itāļu valodas versijas tekstu, kurā ir atsauce uz “informazioni dettagliate” jeb “detalizētu informāciju”. Šī salīdzinošā teksta analīze liecina, ka “ziņas par atgadījumiem” ir visa informācija par atgadījumiem, kam attiecīgajām organizācijām, dalībvalstīm vai Aģentūrai ir piekļuve saskaņā ar Regulas Nr. 376/2014 4., 5. vai 10. pantu.

31.

Vārds “pienācīga” frāzē “pienācīga konfidencialitāte” Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktā nav definēts. Tā parastā nozīme – “piemērots vai atbilstošs konkrētajos apstākļos” ( 28 ) – pēc definīcijas prasa kontekstuālu analīzi.

32.

Regulas Nr. 376/2014 33. apsvērumā ir noteikts, ka “ziņošana par atgadījumu un informācijas par atgadījumu izmantošana lidojumu drošuma uzlabošanai balstās uz uzticēšanās saikni starp ziņotāju un vienību, kas atbild par informācijas apkopošanu un izvērtēšanu. Šajā sakarā ir stingri jāpiemēro konfidencialitātes noteikumi. Šie principi – aizsargāt ar lidojumu drošumu saistītu informāciju no neatbilstīgas izmantošanas un ierobežot piekļuvi [ECR] ar tikai tām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas civilās aviācijas drošības uzlabošanā, – ir ieviesti, lai nodrošinātu nepārtrauktu ar lidojumu drošumu saistītās informācijas pieejamību, uz kuras pamata varētu atbilstīgi un laikus veikt preventīvu pasākumu un uzlabot aviācijas drošību. Šajā ziņā būtu pienācīgi jāaizsargā sensitīva ar lidojumu drošumu saistīta informācija un jānodrošina tās apkopošana, garantējot šīs informācijas konfidencialitāti, informācijas avota aizsardzību un nodrošinot civilās aviācijas ziņošanas sistēmās par atgadījumiem nodarbinātā personāla uzticēšanos. Būtu jāievieš pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņošanas par atgadījumiem shēmas satvarā apkopotajai informācijai saglabā konfidencialitāti un ka piekļuve [ECR] ir ierobežota. Valstu noteikumos par informācijas brīvību būtu jāņem vērā šādas informācijas nepieciešamā konfidencialitāte. Apkopotā informācija būtu pienācīgi jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu vai izpaušanu. Tā būtu jāizmanto tikai un vienīgi aviācijas drošības uzturēšanas vai uzlabošanas nolūkā, un tā nebūtu jāizmanto, lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības”.

33.

Regulas Nr. 376/2014 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka “ziņošanas par atgadījumiem vienīgais mērķis ir novērst nelaimes gadījumus un incidentus, nevis noteikt vainīgo vai saukt pie atbildības”.

34.

Regulas Nr. 376/2014 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka organizācijām jāizraugās viena vai vairākas personas, lai veiktu apkopošanu, izvērtēšanu, apstrādi, analīzi un glabāšanu ziņām par atgadījumiem, kas sniegtas, ievērojot regulas 4. un 5. pantu. Saskaņā ar minētās regulas 13. panta 1. punktu jāizstrādā process, lai analizētu apkopotās ziņas par atgadījumiem nolūkā apzināt ar tiem saistītos drošuma apdraudējumus. Regulas Nr. 376/2014 6. panta 3. punkts noteic, ka izraudzītajām kompetentajām iestādēm jāizveido mehānisms ar mērķi neatkarīgi apkopot, izvērtēt, apstrādāt, analizēt un glabāt tās ziņas par atgadījumiem, kas sniegtas, ievērojot regulas 4. un 5. pantu.

35.

Regulas Nr. 376/2014 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka jebkurai vienībai, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana, vai drošības izmeklēšanas iestādei Eiropas Savienībā ir droša pilnīga tiešsaistes piekļuve ECR iekļautajai informācijai par atgadījumiem.

36.

Ņemot vērā kontekstu, secināms, ka frāze “pienācīga konfidencialitāte” nozīmē, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai ziņas par atgadījumiem būtu pieejamas tikai izraudzītām personām organizācijās, izraudzītām kompetentajām iestādēm, vienībām, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana, un drošības izmeklēšanas iestādēm, kā tas skaidri paredzēts Regulā Nr. 376/2014, un arī tikai aviācijas lidojumu drošuma uzturēšanas vai uzlabošanas nolūkā. No tā izriet, ka Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkts neļauj pēc pieprasījuma izpaust ziņas par atgadījumiem sabiedrības locekļiem vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem.

37.

Pilnīguma labad jāatzīmē – nav ticams, ka tāds plašsaziņas līdzekļu uzņēmums kā RTL, iegūstot un izplatot sabiedrībai attiecīgo informāciju, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu aviācijas drošuma uzturēšanā vai uzlabošanā. Tas nenozīmē, ka tiek noniecināti neatkarīgas un objektīvas žurnālistikas centieni, kam ir izšķiroša nozīme, lai nestu gaismā valsts un privāto iestāžu un struktūru trūkumus. Tas vienkārši atspoguļo to, ka Savienības likumdevējs visaptverošas uzraudzības sistēmas, kuras sastāvdaļa ir Regula Nr. 376/2014, kontekstā ir nolēmis, ka sabiedrības interesēm visvairāk atbilst attiecīgās informācijas neizpaušana ārpus to aviācijas un drošības ekspertu loka, kuru uzdevums ir analizēt šo informāciju un īstenot jebkādus turpmākus pasākumus.

38.

Abi aplūkotie ziņojumi par atgadījumiem tiek glabāti attiecīgajā valsts datubāzē un ECR ( 29 ). Tāpēc ir būtiski arī Regulas Nr. 376/2014 15. panta 3. punktā paredzētie pienākumi attiecībā uz informācijas konfidencialitāti un atbilstīgu izmantošanu.

39.

Regulas Nr. 376/2014 15. panta 3. punktā ir noteikts, ka informācijai, kas iekļauta ECR, jābūt konfidenciālai. Tā izmantojama tikai Komisijas, Aģentūras un dalībvalstu kompetento iestāžu ar drošumu saistīto pienākumu izpildei. Regulas Nr. 376/2014 10. panta 2. punkts paredz prasību procedūru attiecībā uz ECR ietverto informāciju “ieinteresētajām personām”, kas regulas 2. panta 14. punktā definētas kā personas, kurām ir iespēja piedalīties lidojumu drošuma uzlabošanā, piekļūstot informācijai par atgadījumiem, ar ko apmainās dalībvalstis, un uz kurām attiecas kāda no ieinteresēto personu kategorijām, kas noteiktas II pielikumā. Lēmumam izplatīt informāciju, ievērojot 11. pantu, jāattiecas tikai uz to informāciju, kas ir absolūti vajadzīga tās izmantotājam ( 30 ). Ieinteresētās personas drīkst izmantot saņemto informāciju tikai pieprasījuma veidlapā norādītajam mērķim, kam jābūt saderīgam ar Regulas Nr. 376/2014 1. pantā minēto mērķi. Tās nedrīkst izpaust šādi saņemto informāciju bez informācijas sniedzēja rakstiskas piekrišanas ( 31 ). Regulas Nr. 376/2014 11. pantā ir noteikts, kā tiek iesniegti un apstrādāti informācijas pieprasījumi ECR. Minētās regulas 20. panta 1. punktā paredzēts, ka tās 10. un 11. pantā ir noteikti stingrāki noteikumi par piekļuvi ECR ietvertajiem datiem un informācijai nekā Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ( 32 ). Regulas Nr. 376/2014 10. pantā ir atsauce uz ECR glabātās informācijas izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 15. pantu.

40.

No Regulas Nr. 376/2014 15. panta 3. punkta teksta izriet, ka iespēja piekļūt ECR glabātajiem ziņojumiem par atgadījumiem ir tikai tiem, kuri veiksmīgi izmanto 10. pantā paredzēto procedūru. Saskaņā ar valsts lietā esošo informāciju RTL piekrīt, ka 10. panta procedūra tam nav pieejama, jo tas nav ieinteresētā persona Regulas Nr. 376/2014 2. panta 14. punkta izpratnē ( 33 ).

41.

Lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus, piekrīt viedoklim, ka “ziņas par atgadījumiem” minētās regulas 15. panta 1. punkta izpratnē pēc pieprasījuma nedrīkst izpaust sabiedrības pārstāvjiem vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem. Ar RTL argumentiem, ko tas iesniedza pirmās instances tiesas tiesnesim un iesniedzējtiesai un kas apkopoti iesniedzējtiesas nolēmumā, nevar apšaubīt šo nostāju.

42.

Pirmkārt, RTL atsaucas uz to, ka Regulas Nr. 376/2014 33. apsvērumā norādīts, ka “ir pienācīgi jāaizsargā sensitīva ar lidojumu drošumu saistīta informācija”, lai argumentētu, ka pastāv lidojumu drošuma informācijas kategorija, kas, lai gan tā ietilpst obligātās vai brīvprātīgās ziņošanas par atgadījumiem jomā šīs regulas kontekstā, nav sensitīva un tāpēc var tikt izpausta.

43.

Tā kā Regulas Nr. 376/2014 rezolutīvajā daļā nav nekādu norāžu, kas pamatotu šo argumentu, neesmu pārliecināts, ka atsauce uz “sensitīvu ar lidojumu drošumu saistītu informāciju” tās 33. apsvērumā ierobežo Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktā paredzētās aizsardzības apjomu, kas attiecas uz ziņām par atgadījumiem ( 34 ).

44.

Otrkārt, RTL atsaucas uz Regulas Nr. 376/2014 noteikumiem, kas attiecas uz to personu personas datu aizsardzību, kuras ziņo par atgadījumiem vai ir minētas atgadījumu kontekstā, lai apgalvotu, ka tam ir tiesības saņemt tādas ziņas par atgadījumiem, kurām nodrošināta anonimitāte ( 35 ). Tomēr tas tā nav. Atgadījumu anonimitātes nodrošināšana ne vienmēr izslēdz to personu identificēšanu, kuras tajos bijušas iesaistītas vai kuras par tiem ziņojušas. RTL piedāvātā interpretācija varētu apdraudēt Regulas Nr. 376/2014 efektivitāti.

45.

Turklāt par atgadījumiem, visticamāk, ziņo tie, kuri var būt kaut kādā ziņā atbildīgi par atgadījumiem vai kaut kādā veidā iesaistīti atgadījumos. Regulā Nr. 376/2014 šo personu personas datu aizsardzībai ir piešķirta īpaša nozīme. Tās 33. apsvērumā paskaidrots, ka stingra konfidencialitāte ir būtiska sistēmas efektīvai darbībai, jo sistēma balstās “uz uzticēšanās saikni starp ziņotāju un vienību, kas atbild par informācijas apkopošanu un izvērtēšanu”. Regulas 34.–45. apsvērumā paskaidrots, cik svarīgi ir izveidot “taisnīguma kultūru”, kurā personas tiek mudinātas ziņot par atgadījumiem, pasargājot tās no negatīvām sekām, neskarot valsts krimināltiesību piemērošanu un pareizas tiesvedības īstenošanu. Regulas 35. apsvērumā noteikts, ka ziņojumi par atgadījumiem būtu jādeidentificē ( 36 ) un informācija par ziņotāja identitāti un par personām, kas minētas ziņojumos, nebūtu jāreģistrē datubāzēs. Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka dalībvalstis, organizācijas un Aģentūra apstrādā personas datus tikai tik lielā mērā, kādā tas nepieciešams, piemērojot šo regulu. Regulas 16. pantā izklāstīti detalizēti noteikumi par informācijas avota aizsardzību ( 37 ).

46.

No iepriekš minētā secinu, ka personas dati datubāzēs, kurās ir informācija par atgadījumiem, tiek glabāti tikai izņēmuma gadījumos. Turklāt no Regulas Nr. 376/2014 noteikumiem un mērķiem nav iespējams secināt, ka ziņas par atgadījumu, ja ir nodrošināta tā anonimitāte, pēc pieprasījuma var izpaust sabiedrības locekļiem vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem.

47.

Treškārt, RTL atsaucas uz Regulas Nr. 376/2014 13. panta 12. punktu, saskaņā ar kuru “dalībvalstis var publicēt arī ziņojumus par atgadījumiem un riska analīzes rezultātus, nodrošinot šo datu anonimitāti”, lai apgalvotu, ka ministrs var tam sniegt tā pieprasīto informāciju. Kā norāda visi lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus, šīs tiesību normas teksts skaidri paredz dalībvalstīm rīcības brīvību publicēt noteiktu informāciju, kam nodrošināta anonimitāte ( 38 ). Tajā tomēr nav noteikts piekļuves režīms, saskaņā ar kuru sabiedrības locekļi vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi var pieprasīt un saņemt ziņas par atgadījumiem, kam nodrošināta anonimitāte. Tas, kā RTL interpretē šo tiesību normu, atkal ir gan pretrunā Regulas Nr. 376/2014 tekstam, gan mazina tās efektivitāti.

48.

Pirmā jautājuma otrajā daļā iesniedzējtiesa vaicā, vai Hartas 11. pants un ECPAK 10. pants, it īpaši – ciktāl šie noteikumi attiecas uz tiesībām saņemt informāciju, ietekmē Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta interpretāciju ( 39 ). Lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus, bija vienisprātis, ka šī pieeja nav saderīga ar regulas spēkā esamību.

49.

Skaidrojumos par Pamattiesību hartu ( 40 ) norādīts, ka Hartas 11. pants atbilst ECPAK 10. pantam. Saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu tās 11. pantā garantēto tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā ECPAK garantētajām tiesībām, kā tas interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – “ECT”) judikatūrā ( 41 ). Lai gan LES 6. panta 3. punktā ir apstiprināts, ka ECPAK nostiprinātās pamattiesības ir Savienības tiesību vispārējie principi, Eiropas Savienība nav pievienojusies ECPAK, tāpēc tā nav formāli iekļāvusi šo konvenciju savā tiesību sistēmā. Tiesa ir norādījusi, ka Hartas 52. panta 3. punkts negatīvi neietekmē Savienības tiesību un Eiropas Savienības Tiesas autonomiju. Tāpēc Tiesai ir pienākums nodrošināt, ka tās sniegtā Hartas 11. panta interpretācija nepārkāpj ECPAK 10. pantā garantēto aizsardzības līmeni, kā to interpretējusi ECT ( 42 ).

50.

Ir skaidrs – un tam piekrīt visi lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus –, ka Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkts ierobežo tāda plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma kā RTL tiesības saņemt un līdz ar to arī izplatīt noteiktu informāciju ( 43 ).

51.

Atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam ( 44 ) tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot samērīguma principu, šādiem ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem un patiešām jāatbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Eiropas Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības ( 45 ).

52.

Regulā Nr. 376/2014 un attiecīgajos valsts tiesību aktos šāds ierobežojums ir noteikts pietiekami skaidri un paredzami ( 46 ). Tāpēc prasība, ka šādam ierobežojumam jābūt paredzētam tiesību aktos, ir izpildīta.

53.

Attiecībā uz to, vai ir ievērota brīvības saņemt un izplatīt informāciju būtība, Regula Nr. 376/2014 nekādā veidā neierobežo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu tiesības iegūt informāciju par aviācijas lidojumu drošumu no citiem avotiem vai Nīderlandes valdības informētību šajā jomā, vai izplatīt šo informāciju pēc saviem ieskatiem. Turklāt minētās regulas 13. panta 11. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums vismaz reizi gadā publicēt lidojumu drošuma pārskatu, lai informētu sabiedrību par lidojumu drošuma līmeni civilajā aviācijā. Tādējādi šķiet, ka apstrīdētajā pasākumā ir ievērota tiesību un brīvību, uz kurām atsaucas RTL, būtība.

54.

Attiecībā uz informācijas izpaušanas ierobežojuma pamatojumu un to, vai tas ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai, ECPAK 10. panta 2. punktā ir īpaši norādīts, ka tiesību uz vārda brīvību īstenošanai var piemērot ierobežojumus, kas nepieciešami sabiedrības drošuma interesēs ( 47 ). Kā norādīts šo secinājumu 15.–19. punktā, procesā, kura rezultātā tika atcelta Direktīva 2003/42, tika rūpīgi apsvērts sabiedrības drošuma jautājums un šis apsvērums būtiski ietekmēja Regulā Nr. 376/2014 noteikto konfidencialitātes režīmu. Man nav šaubu, ka ir nepieciešami noteikumi par ziņojumu par atgadījumiem neizpaušanu. Ziņojumu par atgadījumiem izpaušana pēc pieprasījuma sabiedrības locekļiem vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem negatīvi ietekmētu stimulus ziņot par atgadījumiem, un tas samazinātu gan ziņojumu skaitu, gan šādi ziņotās informācijas kvalitāti un pilnīgumu, tādējādi nepieņemamā mērā apdraudot Eiropas Savienības aviācijas drošības vadības sistēmas efektīvu darbību.

55.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka Eiropas Savienības aviācijas drošības vadības sistēmas efektīvai darbībai ir vajadzīgi šajā lietā aplūkotie informācijas izpaušanas ierobežojumi un tas ir nepieciešams un samērīgs plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu tiesību ierobežojums ( 48 ). Hartas 11. pants neietekmē manis ieteikto Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punkta interpretāciju. Tam arī nav nekādas ietekmes uz minētās tiesību normas spēkā esamību. Visi lietas dalībnieki, kas iesniedza apsvērumus, piekrīt šim viedoklim.

56.

Pirms tiesas sēdes Tiesa lūdza lietas dalībniekus, kas bija iesnieguši apsvērumus, pievērsties saistībai starp Hartas 11. un 42. pantu, konkrēti, i) minētajās tiesību normās nostiprināto tiesību tvērumam, ņemot vērā Hartas 52. panta 3. punktu un ECT judikatūru par ECPAK 10. pantu, un ii) Hartas 11. un 42. panta līdzāspastāvēšanas ietekmei uz Regulas Nr. 376/2014 interpretāciju. Kā uzskata lietas dalībnieki, kas atbildēja uz Tiesas jautājumiem tiesas sēdē, šis jautājums ir būtisks, jo RTL informācijas pieprasījums attiecas uz ziņojumiem, kas tiek glabāti attiecīgajā valsts datubāzē, kā arī ECR ( 49 ), kuram var droši un pilnīgi tiešsaistē piekļūt Eiropas Savienības vienības, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana, vai jebkura drošības izmeklēšanas iestāde.

57.

Hartas 42. pantā paredzētas tiesības piekļūt Eiropas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem ( 50 ). Minētajā tiesību normā ietvertās tiesības uz publisku piekļuvi Savienības dokumentiem ( 51 ) ir Hartas 11. pantā ietverto tiesību uz piekļuvi informācijai īpaša izpausme. Saskaņā ar skaidrojumiem par Pamattiesību hartu tās 42. pantā garantētās tiesības ir pārņemtas no EKL 255. panta, kas tagad ir LESD 15. panta 3. punkts ( 52 ). Pēdējā minētajā tiesību normā ir atsauce uz tiesībām piekļūt Eiropas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem “neatkarīgi no to veida”. Tajā paredzēts, ka vispārējus principus un ierobežojumus, pamatojoties uz sabiedriskām vai privātām interesēm, kas reglamentē minētās tiesības, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulās. Regulā Nr. 1049/2001, kas pieņemta, pamatojoties uz EKL 255. panta 2. punktu, un Regulā Nr. 376/2014 ir ietverti šādi vispārēji principi un ierobežojumi.

58.

Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim un fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem, ievērojot šajā regulā noteiktos principus, nosacījumus un ierobežojumus. Minētās regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts izņēmums, saskaņā ar kuru iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja tā izpaušana apdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz valsts drošību. Regulā Nr. 376/2014 noteiktos informācijas izpaušanas ierobežojumus var uzskatīt par īpašām valsts drošības izņēmuma izpausmēm ( 53 ).

59.

Regulas Nr. 376/2014 20. pantā paredzēts, ka Regula Nr. 1049/2001 nav piemērojama Regulas Nr. 376/2014 10. un 11. pantam, ar ko nosaka stingrākus noteikumus attiecībā uz piekļuvi ECR iekļautajiem datiem un informācijai. Regulas Nr. 376/2014 10. panta “[ECR] glabātās informācijas izplatīšana” 1. punkta otrajā daļā paredzēts, ka ECR glabāto informāciju par atgadījumiem izmanto citastarp saskaņā ar regulas 15. pantu. Tādējādi Regulas Nr. 376/2014 15. pants ir Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertā sabiedrības interešu izņēmuma attiecībā uz vispārējām tiesībām piekļūt Savienības dokumentiem īpašs gadījums ( 54 ).

60.

Hartas 52. panta 1. punkts ir būtisks attiecībā uz visu minētajā dokumentā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem, tostarp Regulas Nr. 376/2014 15. pantā paredzēto ierobežojumu, ciktāl tas attiecas uz piekļuvi dokumentiem, kas tiek glabāti ECR. Šo secinājumu 51.–55. punktā izklāstītie apsvērumi un secinājumi mutatis mutandis ir piemērojami šajā lietā Hartas 42. panta kontekstā. Lietas dalībnieki, kas atbildēja uz attiecīgo rakstveida jautājumu tiesas sēdē, piekrīt šim viedoklim.

61.

Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktā dalībvalstīm un organizācijām ir noteikta prasība nodrošināt ziņu par atgadījumiem pienācīgu konfidencialitāti saskaņā ar to valsts tiesību aktiem ( 55 ).

62.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai valsts tiesību akts, kurā paredzēts, ka par paziņotajiem atgadījumiem saņemto informāciju nedrīkst izpaust, ir saderīgs ar Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktu.

63.

Šajā kontekstā informācijas “izpaušana” attiecas uz informācijas izpaušanu plašai sabiedrībai.

64.

No ieteiktās pirmā jautājuma analīzes izriet, ka valsts tiesību akts, kas paredz, ka informāciju, kas saņemta no ziņojumiem par atgadījumiem, nedrīkst izpaust sabiedrībai, ir saderīgs ar Regulas Nr. 376/2014 15. panta 1. punktu.

65.

Ņemot vērā ieteiktās atbildes uz pirmajiem diviem prejudiciālajiem jautājumiem, nav nepieciešams sniegt atbildi uz trešo un ceturto prejudiciālo jautājumu. Kā norādīja lietas dalībnieki, kas iesniedza attiecīgos apsvērumus, uz šiem jautājumiem jāatbild tikai tad, ja atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu ir noliedzoša.

66.

Skaidrības labad vēlos piebilst, ka no atbildes uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu izriet – ciktāl informācija, ko dalībvalstis, organizācijas un Aģentūra saņem atbilstīgi Regulas Nr. 376/2014 4., 5. un 10. pantam, ir ietverta citos valdības dokumentos, regulas 15. panta 1. punkts nepieļauj šīs informācijas izpaušanu pēc pieprasījuma sabiedrības pārstāvjiem vai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem ( 56 ).

67.

Ņemot vērā šos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Raad van State (Valsts padome, Nīderlande) uzdoto pirmo un otro prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007, 15. panta 1. punkts, un jo īpaši vārdi “ziņas par atgadījumiem” un “pienācīga konfidencialitāte”, tos lasot kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. un 42. pantu un Eiropas Savienības Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka