1.

Savienības likumdevējs tiecas panākt, lai iekšējā tirgū tiktu nodrošināta konkurence mehānisko transportlīdzekļu remonta un apkopes nozarē, tādējādi, lai šo transportlīdzekļu ražotāji (paši vai ar savu pilnvaroto tirgotāju vai remontētāju starpniecību) nemonopolizētu minēto pakalpojumu sniegšanu.

2.

Šajā nolūkā Regulā (ES) 2018/858 ( 2 ) ir prasīts no automobiļu ražotājiem nodrošināt “neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem” neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi informācijai par noteiktām transportlīdzekļu sistēmām, iekārtām un instrumentiem, un par to remontu un apkopi.

3.

Regulas 2018/858 (vai dažu regulu, ko tā groza) piemērošana ir radījusi strīdus starp, no vienas puses, transportlīdzekļu ražotājiem un, no otras puses, neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem. Daži no šiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegti tiesvedībās, kuru izskatīšanā ir iesaistījusies struktūra ( 3 ), kuras biedru sasniegtais apgrozījums transportlīdzekļu detaļu brīvajā tirdzniecībā Vācijā veido 80 % ( 4 ).

4.

Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu uzdod trīs jautājumus, kas secīgi skar:

5.

Pēc Tiesas norādes es savus secinājumus sniegšu tikai par trešo no minētajiem jautājumiem.

6.

Regulas 50. apsvērumā ir teikts:

“Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir nepieciešama neierobežota piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi, izmantojot standartformātu, ko var lietot tehniskās informācijas izgūšanai, kā arī efektīva konkurence šādas informācijas sniegšanas pakalpojumu tirgū. [..]”

7.

Saskaņā ar tās 52. apsvērumu:

“Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas pakalpojumu tirgū un lai skaidri noteiktu, ka attiecīgā informācija ietver arī informāciju, kas ir jāsaņem tādiem neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kuri nav remontētāji, lai neatkarīgs transportlīdzekļu remonta un apkopes tirgus kopumā varētu konkurēt ar pilnvarotiem tirgotājiem neatkarīgi no tā, vai transportlīdzekļa ražotājs šo informāciju sniedz pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem vai pats izmanto šādu informāciju ar mērķi veikt remontu un apkopi, ir sīkāk jāprecizē, kāda informācija ir jāsniedz, lai būtu pieejama transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācija.”

8.

Saskaņā ar regulas 62. apsvērumu:

“Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie būtu jāīsteno saskaņā ar [VDAR]. [..]”

9.

Tās 3. pantā ir noteikts:

“[..]

45)   “neatkarīgs uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots tirgotājs vai remontētājs, bet kas ir tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontēšanā un apkopē, un aptver remonta aprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu remontētājus, ražotājus vai izplatītājus, kā arī tehniskās informācijas izdevējus, automobiļu klubus, uzņēmumus, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, uzņēmumus, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un uzņēmumus, kas piedāvā mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem; par neatkarīgiem uzņēmējiem uzskata arī pilnvarotus remontētājus, tirgotājus un izplatītājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā, ciktāl tie sniedz tādu transportlīdzekļu remonta un apkopes pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki;

[..]

48)   “transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija” ir visa informācija, tostarp visi minētās informācijas turpmākie grozījumi un papildinājumi, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, pārbaudei, tā sagatavošanai tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, vai kas vajadzīga attālinātam diagnostikas atbalstam vai detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai uz transportlīdzekļa, un kuru ražotājs sniedz saviem pilnvarotajiem partneriem, tirgotājiem un remontētājiem, vai kuru ražotājs izmanto remonta un apkopes nolūkos;

49)   “transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas sistēmas (OBD) informācija” ir informācija, kas iegūta no sistēmas, kura ir iebūvēta transportlīdzeklī vai savienota ar motoru, un kura var konstatēt darbības traucējumus un kura attiecīgā gadījumā ar brīdināšanas sistēmas palīdzību var signalizēt to rašanos, kā arī var identificēt iespējamo darbības traucējuma zonu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un var paziņot minēto informāciju uz ārieni;

[..].”

10.

Regulas 61. pantā (“Ražotāju pienākumi sniegt transportlīdzekļa OBD informāciju un remonta un apkopes informāciju”) ir noteikts:

“1.   Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp attiecīgās programmatūras pilnīgām atsaucēm un pieejamajām lejupielādēm, un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir piekļuve ražotāju un pilnvaroto tirgotāju un remontētāju izmantotajiem attālinātās diagnostikas pakalpojumiem.

Ražotāji nodrošina standartizētu, drošu un attālinātu iekārtu, kas dod iespēju neatkarīgiem remontētājiem veikt darbības, kurām nepieciešama piekļuve transportlīdzekļa drošības sistēmai.

2.   Kamēr Komisija ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) vai līdzvērtīgas standartizācijas struktūras palīdzību nav pieņēmusi attiecīgu standartu, transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju sniedz viegli pieejamā veidā, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki to varētu apstrādāt, ieguldot samērīgas pūles.

Transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu.

[..]

4.   Šīs regulas X pielikumā sniegta sīkāka informācija par tehniskajām prasībām attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, īpaši tehniskajām specifikācijām par to, kā sniedzama transportlīdzekļa OBD informācija un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija.

[..]

11.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 82. pantu pieņemt deleģētos aktus X pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un regulatīvās norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai [..].”

11.

Regulas X pielikuma (“Piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai”) 6.1. punktā ir noteikts:

“[..]

Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, motora jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu veidā ir pieejama datubāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.

Šajā datu bāzē iekļauj transportlīdzekļa identifikācijas numuru, OE daļu numurus, OE daļu nosaukumus, derīguma atzīmi (“derīgs no” un “derīgs līdz” datumus), uzstādīšanas atzīmes un attiecīgā gadījumā uzbūves raksturojumu.

[..]”

12.

Regulas 2. panta (“Definīcijas”) 2. punktā ir noteikts, ka:

““transportlīdzekļa identifikācijas numurs” (VIN) ir burtu un ciparu kods, ko izgatavotājs piešķīris transportlīdzeklim, lai katrs transportlīdzeklis tiktu pienācīgi identificēts”.

13.

Regulas I pielikuma (“Tehniskās prasības”) B daļas (“Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)”) 1.2. punktā ir noteikts:

“VIN ir unikāls un nepārprotami piešķirts konkrētam transportlīdzeklim.”

14.

Saskaņā ar regulas 4. panta 1. punktu ““personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem”.

15.

Tās 6. pantā (“Apstrādes likumīgums”) ir noteikts:

“1.   Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

[..]

[..]

3.   Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā [..]. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

[..]”

16.

Direktīvas I pielikumā (“Reģistrācijas apliecības I daļa”) ir noteikts:

“[..]

II.5. Reģistrācijas apliecības I daļā pēc saskaņotiem atbilstīgiem Kopienas kodiem ir arī šādi dati:

[..]

[..]

[..]

[..].”

17.

Scania CV AB (turpmāk tekstā – “Scania”) ir viena no Eiropā lielākajām komerciālo transportlīdzekļu, it īpaši lielas noslodzes kravas automobiļu, ražotājām. Kā EK tipa apstiprinājumu īpašniecei tai ir ražotāja statuss Regulas 2018/858 3. panta 40. punkta izpratnē un tai ir jāsniedz minētās regulas 61. panta 1. un 2. punktā paredzētā informācija.

18.

Scania caur interneta vietni sniedz neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem (kā Gesamtverband A.-H. biedriem) piekļuvi informācijai par transportlīdzekli, par tā remontu un apkopi, kā arī par OBD sistēmu.

19.

Ar šo procedūru Scania ļauj cilvēkam tīmekļa vietnē, meklētājā pēc izvēles ievadot VIN pēdējos septiņus ciparus, meklēt informāciju par konkrētu transportlīdzekli vai, izmantojot vispārīgu transportlīdzekļa informāciju, meklēt plašāku informāciju, kas neattiecas uz konkrētu transportlīdzekli ( 8 ).

20.

Tomēr Scania nenodod VIN neatkarīgu ekonomikas dalībnieku rīcībā. Vienīgi remontētāji zina tā transportlīdzekļa VIN, kuram tiem jāveic apkopes vai remonta darbi, jo šis numurs ir norādīts uz tā transportlīdzekļa šasijas, ko tiem uzticējis klients; savukārt rezerves daļu ražotājiem un izplatītājiem nav piekļuves individuālajiem VIN, bez kuriem meklēšana pēc vispārīgiem kritērijiem sniedz neprecīzus rezultātus ( 9 ).

21.

Gesamtverband A.-H. un Scania pamatlietā ir strīds par ražotājam saskaņā ar Regulas 2018/858 61. panta 1. un 2. punktu noteikto pienākumu formu, saturu un tvērumu.

22.

Šajos apstākļos Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa) ir nolēmusi uzdot Tiesai trīs prejudiciālus jautājumus, no kuriem es skatīšu tikai pēdējo, formulētu šādi:

“Vai Regulas [2018/858] 61. panta 1. punkts transportlīdzekļa ražotājam veido juridisku pienākumu VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kas pamato VIN vai ar to saistītas informācijas nodošanu neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem kā citiem pārziņiem VDAR 4. panta 7. punkta izpratnē?”

23.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā tika reģistrēts 2022. gada 11. maijā.

24.

Rakstveida apsvērumus iesniedza Gesamtverband A.-H., Scania un Komisija.

25.

Tiesas sēdes rīkošana netika atzīta par vajadzīgu.

26.

Ar trešo prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts nosaka transportlīdzekļu ražotājiem juridisku pienākumu [VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē], kas attaisno VIN vai ar šiem numuriem saistītas informācijas nodošanu neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem.

27.

Jautājums balstīts uz premisu, ka, ja šāds pienākums pastāvētu, tā izpildei būtu nepieciešama personas datu apstrāde.

28.

Lai sniegtu atbildi, vispirms ir jāanalizē VIN raksturs un pēc tam – ja tas tiek atzīts par personas datiem – jāizmeklē tā apstrādes likumīguma iespējamais pamats.

29.

Vai VIN ir personas dati? Ja tas tā nebūtu, izvirzītā problēma tiktu atrisināta nekavējoties, jo VDAR vienkārši nebūtu piemērojama. Iesniedzējtiesa tomēr atzīst, ka tai šajā sakarā ir zināmas šaubas.

30.

Iesniedzējtiesa šādi apkopo abu strīda pušu nostājas:

31.

Iesniedzējtiesa, izklāstījusi abas šīs tēzes, atzīst, ka pastāv argumenti gan vienas, gan otras atbalstam:

32.

Šaubas (zināmā mērā) esot atrisinātas ar Tiesas 2022. gada 24. februāra spriedumu Valsts ieņēmumu dienests (Personas datu apstrāde nodokļu administrēšanas vajadzībām) ( 10 ). Proti, tajā kā “personas datu” paziņošana tika kvalificēta piekļuve noteiktiem VIN, kā arī interneta portālā saimnieciskās darbības subjektu publicētajos sludinājumos norādītās informācijas darīšana par pieejamu ( 11 ).

33.

Minētajā lietā ģenerāladvokāts M. Bobeks [M. Bobek] ir apgalvojis, ka “[..] transportlīdzekļu šasijas [identifikācijas] numuri [VIN] ir “informācija par identificētu vai identificējamu personu””. Tāpēc var uzskatīt, ka VIN“ir personas dati VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē”, tiktāl, ciktāl “šī informācija ļauj identificēt transportlīdzekļu pārdevējus un līdz ar to potenciālos nodokļu maksātājus” ( 12 ).

34.

Es tomēr piekrītu iesniedzējtiesai un Gesamtverband A.-H. tajā ziņā, ka VIN pats par sevi un katrā ziņā nav personas dati. Vismaz tie tādi nav “vispārīgi, [..] [transportlīdzekļu] ražotāja gadījumā” ( 13 ) un, protams, ne tad, kad transportlīdzeklis nepieder fiziskai personai.

35.

Lietā Valsts ieņēmumu dienests strīdīgos datus, kuru vidū bija interneta portālā publicētajos sludinājumos norādītie transportlīdzekļu VIN, pieprasīja nodokļu iestāde. Minētajos apstākļos VIN nepārprotami bija “personas dati” VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē, proti, “informācija par identificētu vai identificējamu personu”.

36.

Tiktāl, ciktāl strīdīgo informāciju lietā “Valsts ieņēmumu dienests” prasīja valsts iestāde, VIN varēja noderēt šos numurus ietverošo transportlīdzekļu īpašnieku identificēšanai. Starp “visi[em] līdzekļi[em], kurus var[ētu] saprātīgi izmantot” valsts iestāde, lai veiktu minēto personas identificēšanu, ir atrodama piekļuve transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību (publiskajam) reģistram.

37.

Principā, kā jau minēju, VIN ir tikai “burtu un ciparu kods, ko izgatavotājs piešķīris transportlīdzeklim”, kas ir noderīgs nevis šaurā nozīmē, bet tikai transportlīdzekļa pienācīgai identificēšanai. Varētu sacīt, ka tie ir dati ad rem, nevis ad personam.

38.

Saskaņā ar Tiesas judikatūru:

39.

Piemērojot šo judikatūru, dati, kas principā nav “personas” dati (jo tie paši par sevi un bez citu datu starpniecības nesatur informāciju par identificētu vai identificējamu personu), kļūst par “personas datiem” to cilvēku gadījumā, kuru rīcībā saprātīgi ir līdzekļi, kas ļauj tos sasaistīt ar konkrētu personu.

40.

Viens no šiem līdzekļiem ir transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības, kurās obligāti ir norādīti VIN un transportlīdzekļa īpašnieka identitāte ( 16 ). No šīm apliecībām, sasaistot VIN ar transportlīdzekļa īpašnieku, neatkarīgs ekonomikas dalībnieks varētu izsekot, piemēram, rezerves daļas izplatīšanas un pārdošanas procesam, lai identificētu transportlīdzekļa, kurā minētā rezerves daļa iebūvēta, īpašnieku ( 17 ).

41.

Iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai, kā šķiet, Gesamtverbrand A.-H. biedriem var saprātīgi būt līdzekļi, kas ļautu sasaistīt VIN ar identificētu vai identificējamu personu. Tādā gadījumā šo personu (un netieši ražotāju, kas nodod to rīcībā VIN) gadījumā VIN būtu personas dati, kuru apstrāde jāveic saskaņā ar VDAR.

42.

Galu galā, un kā starpsecinājumu, uzskatu, ka VIN ir personas dati VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē tiktāl, ciktāl personām, kam ir tiem piekļuve, var būt līdzekļi, kas tām ļauj saprātīgi tos izmantot, lai identificētu atbilstošā transportlīdzekļa īpašnieku. Iesniedzējtiesas ziņā ir pārbaudīt, vai tas tā notiek katrā konkrētā gadījumā.

43.

Pretēji vairākiem apgalvojumiem, kas atspoguļoti lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, Regula 2018/858 neliedz piemērot datu aizsardzības tiesību normas. Saskaņā ar tās 62. apsvērumu, “ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie būtu jāīsteno saskaņā ar [VDAR]”.

44.

VDAR 6. panta 1. punktā kā personas datu apstrādes likumīguma pamatojums ir noteikts, ka tai jāatbilst vismaz vienam no tajā norādītajiem pamatojumiem. To starpā ir pamatojums, ka apstrāde ir vajadzīga, “lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu” (c) apakšpunkts; mans izcēlums).

45.

Šis juridiskais pienākums ir atrodams Regulas 2018/858 61. panta 1. un 4. punktā, lasot to kopsakarā ar tās X pielikuma 6.1. punktu. Saskaņā ar šo normatīvo aktu kopumu mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem ir jānodod neatkarīgu ekonomikas dalībnieku rīcībā citu starpā dati konkrēti par VIN.

46.

Regulas 2018/858 X pielikuma 6.1. punktā ir sīki noteikta informācija, kas ražotājam ir jāsniedz datu bāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi ekonomikas dalībnieki. Šī informācija ietver informāciju “[..] par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs [..]”. Tajā pašā punktā ir piebilsts, ka datu bāzē, kas ražotājam jāizveido, “iekļauj transportlīdzekļa identifikācijas numuru”.

47.

Regulas 2018/858 61. panta 4. punktā ir noteikts, ka detalizēta informācija par tehniskajām prasībām attiecībā uz piekļuvi šai informācijai ir sniegta X pielikumā. Kā jau nupat norādīju, šā pielikuma 6.1. punktā ir noteikts pienākums ražotājam, “iekļauj[ot] transportlīdzekļa identifikācijas numuru”, sniegt informāciju par transportlīdzekli un rezerves daļām, ar kurām ražotājs to aprīkojis.

48.

Attiecīgi visiem transportlīdzekļu ražotājiem neapšaubāmi ir pienākums sniegt VIN neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem.

49.

Tiktāl, ciktāl VIN ir personas dati ( 18 ), atļauja tiem piekļūt nozīmē “apstrādi” VDAR 4. panta 2. punkta izpratnē.

50.

Tiesa ir norādījusi, ka jebkurai personas datu apstrādei ir jāievēro VDAR 5. panta principi un vairāki tās 6. pantā noteiktie likumīguma nosacījumi ( 19 ).

51.

No VDAR 6. panta 1. punktā uzskaitītajiem likumīguma nosacījumiem šeit nozīme ir c) apakšpunktā aplūkotajam. Minētais nosacījums šajā lietā ir izpildīts, jo, atkārtoju, nodrošināt piekļuvi VIN ir transportlīdzekļu ražotāju “juridisks pienākums” (Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts). Ja ražotājs nenodrošinātu neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem piekļuvi savu transportlīdzekļu VIN, tas nepildītu šo juridisko pienākumu.

52.

Tomēr nepietiek ar to, ka strīdīgā apstrāde ir nepieciešama juridiska pienākuma izpildei. Ir jāievēro arī VDAR 6. panta 3. punkta noteikumi. Uzskatu, ka tas tā ir šajā lietā, jo:

53.

Īsumā, uzskatu, ka ir izpildīti visi VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. punktā prasītie nosacījumi. Visbeidzot, piebildīšu, ka iesniedzējtiesa neizsaka nekādas šaubas par VDAR 5. panta principu piemērošanu šajā lietā.

54.

Ievērojot izklāstīto, iesaku Tiesai uz Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK, 61. panta 1. un 4. punkts kopsakarā ar tās X pielikuma 6.1. punktu

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tas mehānisko transportlīdzekļu ražotājiem uzliek juridisku pienākumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta izpratnē, kas attaisno transportlīdzekļu identifikācijas numuru (VIN) nodošanu neatkarīgu ekonomikas dalībnieku rīcībā.