1)

LESD 101. pants un efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kā tas interpretēts valsts judikatūrā, saskaņā ar kuru noilguma termiņš, kas piemērojams zaudējumu atlīdzināšanas prasībai par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, kuru vēlas celt patērētājs, sāk tecējumu no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts Eiropas Komisijas galīgā lēmuma, ar kuru konstatēts šis pārkāpums, kopsavilkums, jo saprātīgi var uzskatīt, ka šīs publikācijas dienā aizskartajai personai ir kļuvusi zināma nepieciešamā informācija, kas tai ļauj celt savu zaudējumu atlīdzināšanas prasību.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (2) 10. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams laikā attiecībā uz tādu zaudējumu atlīdzināšanas prasību par konkurences tiesību pārkāpumu, kas, lai gan attiecas uz pārkāpumu, kurš noticis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, tomēr ir celta pēc tam, kad stājušās spēkā tiesību normas, ar kurām šī direktīva transponēta valsts tiesībās, ja vien šai prasībai piemērojamais noilguma termiņš nav beidzies pirms minētās direktīvas transponēšanas termiņa beigām.