1)

LESD 101. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

konstatēt, ka vertikāls nolīgums par minimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu ietver “konkurences ierobežojumu mērķa dēļ”, var tikai pēc tam, kad ir noskaidrots, ka šim nolīgumam ir pietiekami kaitīga ietekme uz konkurenci, ņemot vērā šā nolīguma noteikumu saturu, ar to sasniedzamos mērķus, kā arī visus apstākļus, kas raksturo tā ekonomisko un juridisko kontekstu.

2)

LESD 101. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

gadījumā, kad piegādātājs saviem izplatītājiem nosaka minimālās tā tirgoto preču tālākpārdošanas cenas, pastāv “nolīgums” šā panta izpratnē, ja piegādātāja veiktā šo cenu noteikšana un izplatītāju īstenotā to ievērošana atspoguļo šo pušu saskaņotas gribas izpausmi. Šī saskaņotā griba var izrietēt gan no attiecīgā izplatīšanas līguma noteikumiem – ja tajā ir ietverts nepārprotams aicinājums ievērot minimālās tālākpārdošanas cenas vai vismaz ir ļauts piegādātājam noteikt šādas cenas –, gan no līguma pušu rīcības, un it īpaši no iespējamas izplatītāju tiešas vai klusējot izteiktas piekrišanas aicinājumam ievērot minimālās tālākpārdošanas cenas.

3)

LESD 101. pants, lasot to kopsakarā ar efektivitātes principu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka

“nolīguma” esamību starp piegādātāju un tā izplatītājiem šā panta izpratnē var konstatēt ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī ar objektīvām un saskanīgām norādēm, no kurām var izsecināt šāda nolīguma esamību.

4)

LESD 101. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

apstāklis, ka vertikāls nolīgums par minimālo tālākpārdošanas cenu noteikšanu aptver gandrīz visu, bet tomēr ne visu dalībvalsts teritoriju pilnībā, neliedz uzskatīt, ka šis nolīgums varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.