Lieta T‑422/21

Daimler AG

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2021. gada 7. decembra rīkojums

Atcelšanas prasība – Eiropas Savienības preču zīme – Advokāta, kurš ir tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kas ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, pārstāvības neesamība – Acīmredzama nepieņemamība

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Advokāta paraksts – Prasības pieteikums, ko ir parakstījis advokāts, kurš nav tiesīgs praktizēt dalībvalsts vai valsts, kura ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu līgumslēdzēja puse, tiesā – Prasība atcelt Savienības aģentūras lēmumu, kas pieņemts pēc Līgumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības noteiktā pārejas perioda beigām – Prasības pieteikums, ko parakstījis advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās – Acīmredzama nepieņemamība

(Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 87. pants, 91. panta 1. un 2. punkts, 92. panta 1. punkts, 93. pants, 95. panta 1. punkts un 97. pants; Tiesas statūtu 19. panta ceturtā daļa un 53. pants)

(skat. 15. un 17.–25. punktu)

Rezumējums

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 12. jūlijā, Daimler AG cēla prasību par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes 2021. gada 7. maija lēmumu. Daimler norādīja, ka to pārstāv divi advokāti, kuriem ir tiesības praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās.

Izstāšanās līgumā ( 1 ) ir paredzēts pārejas periods, kurš beidzās 2020. gada 31. decembrī.

Ar savu rīkojumu Vispārējā tiesa Daimler prasību noraidīja kā acīmredzami nepieņemamu. Tā pirmo reizi lemj jautājumā par prasītājas, ko pārstāv advokāti, kuriem ir tiesības praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās, celtās prasības par EUIPO Apelācijas padomes lēmumu, kurš pieņemts pēc pārejas perioda beigām, pieņemamību.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa atgādina, ka tikai advokāts, kuram ir tiesības praktizēt dalībvalsts vai citas valsts, kas ir EEZ līguma līgumslēdzēja puse, tiesā, var pārstāvēt lietas dalībnieku vai palīdzēt tam Savienības tiesās ( 2 ). Šajā ziņā Izstāšanās līgumā paredzēti dažādi gadījumi, kad advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās, var pārstāvēt vai palīdzēt lietas dalībniekam Savienības tiesās ( 3 ).

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa konstatē, ka šī prasība neattiecas ne uz vienu no Izstāšanās līgumā paredzētajiem gadījumiem, līdz ar to prasītājas advokāti nevarēja to pārstāvēt Savienības tiesās.

Proti, tā norāda, ka, tā kā prasības pieteikums tika iesniegts pēc pārejas perioda beigām, Izstāšanās līguma noteikums, kas attiecas uz tiesvedībām Savienības tiesās pirms pārejas perioda beigām, vairs nav piemērojams. Tāpat, ņemot vērā, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts pēc pārejas perioda beigām, tiesību norma, kas attiecas uz lēmumiem, kurus Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pieņēmušas pirms šī perioda beigām, arī nav piemērojama ( 4 ).

Turklāt Vispārējā tiesa konstatē, ka šis gadījums neattiecas nedz uz Komisijas uzsāktajām procedūrām sakarā ar pienākumu neizpildi ( 5 ), nedz uz administratīvajām procedūrām saistībā ar Apvienotās Karalistes vai fizisku vai juridisku personu, kas dzīvo vai ir izveidotas Apvienotajā Karalistē, atbilstību Savienības tiesībām vai atbilstību Savienības tiesībām konkurences jomā ( 6 ), nedz uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) procedūrām vai procedūrām valsts atbalsta jomā ( 7 ). Uz lietu neattiecas arī Izstāšanās līguma 97. pants, jo šī tiesību norma attiecas vienīgi uz pārstāvību procesos EUIPO, nevis Vispārējā tiesā.

( 1 ) Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Izstāšanās līgums”).

( 2 ) Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta ceturtā daļa.

( 3 ) Izstāšanas līguma 91. panta 1. un 2. punkts.

( 4 ) Izstāšanās līguma 91. panta 1. un 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar 95. panta 1. punktu.

( 5 ) Izstāšanās līguma 91. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar 87. pantu.

( 6 ) Izstāšanās līguma 91. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar 92. panta 1. punktu.

( 7 ) Izstāšanās līguma 91. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar 93. pantu.