Lieta T‑328/21

Airoldi Metalli SpA

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2022. gada 2. maija rīkojums

Atcelšanas prasība – Dempings – Ķīnas izcelsmes alumīnija štancējumu imports – Akts, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu – Importētājs – Reglamentējošs akts, kas saistīts ar īstenošanas pasākumiem – Individuāla skāruma neesamība – Nepieņemamība

Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti, kas ietver īstenošanas pasākumus – Jēdziens – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Iekļaušana – Elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas starp tirgus dalībniekiem un valsts muitas dienestiem ieviešana – Ietekmes neesamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regula 2021/546)

(skat. 19., 20., 23.–33. un 35. punktu)

Rezumējums

Saistībā ar Eiropas alumīnija štancējumu (turpmāk tekstā – “attiecīgais ražojums”) ražotāju apvienības iesniegto sūdzību Eiropas Komisija pēc antidempinga izmeklēšanas pabeigšanas pieņēma Īstenošanas regulu, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu attiecīgajam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”) ( 1 ).

Airoldi Metalli SpA (turpmāk tekstā – “prasītāja”), kas ir attiecīgās preces importētāja sabiedrība, cēla prasību atcelt apstrīdēto regulu.

Komisija cēla iebildi par šīs prasības nepieņemamību, pamatojoties uz to, ka prasītājai nav locus standi saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, jo apstrīdētā regula attiecībā uz to esot saistīta ar īstenošanas pasākumiem un tā to neietekmē individuāli.

Šo iebildi par nepieņemamību Vispārējā tiesa apmierina, ņemot vērā prasītājas argumentus par muitas procedūru, kas notikusi pēc muitas tiesiskā regulējuma grozīšanas, automatizāciju, precizē tās judikatūru, saskaņā ar kuru regulas, ar kurām nosaka galīgos antidempinga maksājumus, ir saistītas ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Vispārējās tiesas vērtējums

Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai (pirmais gadījums) vai kas viņu skar tieši un individuāli (otrais gadījums), kā arī par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem (trešais gadījums).

Konstatējusi, ka šīs lietas apstākļos prasītāja nav apstrīdētās regulas adresāte, un norādījusi, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādu importētāju kā prasītāja šāda regula skar tieši, Vispārējā tiesa pārbauda, vai prasītājai bija locus standi attiecībā uz apstrīdēto regulu, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto otro vai trešo gadījumu.

Pirmkārt, attiecībā uz trešo gadījumu, kas ir par apstrīdētā reglamentējošā akta īstenošanas pasākumu neesamību, Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kas uzsākta, pamatojoties uz 1992. gada Muitas kodeksa noteikumiem ( 2 ) un kas ir pārņemta, piemērojot 2013. gada Muitas kodeksa noteikumus ( 3 ), regulas, ar kurām tiek noteikti galīgie antidempinga maksājumi, ir saistītas ar īstenošanas pasākumiem pret importētājiem, kuriem ir jāmaksā šie maksājumi, kas izpaužas kā šī muitas parāda atklāšana vai paziņošana importētājam.

It īpaši Vispārējā tiesa norāda, ka 2013. gada Muitas kodeksa noteikumos tostarp ir paredzēts, ka maksājamo nodokļu summu nosaka valsts muitas iestādes, ka minētās iestādes par šīm summām paziņo parādniekam un ka muitas iestāžu veikta preču izlaišana ir uzskatāma par muitas parāda paziņošanu parādniekam gadījumā, ja ir saistība starp šī parāda summu un importētāja deklarēto summu. Līdz ar to no muitas noteikumu grozījumiem nevar secināt, ka saskaņā ar 2013. gada Muitas kodeksu, kas ir piemērojams šajā lietā, noteikumi, ar kuriem piemēro galīgos antidempinga maksājumus, vairs neietver izpildes pasākumus pret importētājiem. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs 2013. gada Muitas kodeksa normas gandrīz neatšķiras no iepriekš spēkā esošajām normām.

Vispārējā tiesa uzskata, ka šos apsvērumus vispirms neatspēko informācijas apmaiņas sistēmas, kas ieviesta ar 2013. gada Muitas kodeksu, datorizācija. Proti, datorizācija attiecas uz informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un muitas dienestiem un nekādā gadījumā nenozīmē, ka ražojumu importēšana un antidempinga maksājumu maksāšana turpmāk būs saistīta tikai ar uzņēmējiem bez jebkādas turpmākas valsts muitas dienestu iejaukšanās.

Turpinājumā, pārbaudot muitas deklarācijas procesu un maksājamo nodokļu noteikšanas procesu, Vispārējā tiesa uzskata, ka apstrīdētā regula var radīt sekas tikai pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, ko importētājs izdara elektroniskajā muitas sistēmā, pēc kuras pašas par sevi noteikti seko valsts muitas iestāžu veikts pasākums. Lai gan ir taisnība, ka šis pasākums visbiežāk izpaužas kā elektroniska saziņa, tas tomēr nemaina to, ka runa ir par valsts iestāžu pieņemtu tiesību aktu.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa norāda, ka no 2013. gada Muitas kodeksa ieviestās automatizācijas secināt, ka apstrīdētā regula nav saistīta ar īstenošanas pasākumiem, nozīmētu, ka tiesību akta īstenošanas pasākumu neesamības juridiskā kritērija vērtējums tiktu pakārtots tīri tehniskiem apstākļiem. Tomēr šādai materiālai vienkāršošanai, pat ja tā būtu pamatota ar valsts iestāžu rīcības brīvības neesamību, ieviešot apstrīdēto regulu, nevar būt šādas sekas.

Ņemot vērā it īpaši šos apsvērumus, Vispārējā tiesa secina, ka prasītājai nav locus standi prasībā atcelt apstrīdēto regulu, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzēto trešo gadījumu, jo minētā regula ir saistīta ar īstenošanas pasākumiem pret prasītāju.

Otrkārt, konstatējot, ka apstrīdētā regula prasītāju neskar individuāli LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētā otrā gadījuma izpratnē, Vispārējā tiesa prasību atcelt tiesību aktu noraida kā nepieņemamu.

( 1 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/546 (2021. gada 29. marts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (OV 2021, L 109, 1. lpp.).

( 2 ) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.), ar grozījumiem.

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.), ar grozījumiem.