29.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 481/39


Prasība, kas celta 2021. gada 6. oktobrī – Bloom/Parlaments un Padome

(Lieta T-645/21)

(2021/C 481/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bloom (Parīze, Francija) (pārstāves: C. Saynac un L. Chovet-Ballester, advokātes)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pamatojoties uz LESD 256. un 263. pantu, daļēji atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (OV 2021, L 247, 1. lpp.), jo īpaši tās 17., 18. un 19. pantu;

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots augsta vides aizsardzības līmeņa un ilgtspējīgas attīstības mērķu pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka ar 17., 18. un 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1139 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk tekstā – “Jūrlietu fonda regula”), atkārtoti tiktu ieviestas subsīdijas, kas ir kaitīgas jūras videi, neievērojot augsta vides aizsardzības līmeņa un ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas ir atkārtoti apstiprināti Eiropas Savienības tiesību aktos.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Savienības tiesību vispārējais piesardzības un samērīguma princips. Prasītāja uzskata, ka Jūrlietu fonda regulas 17., 18. un 19. pants ir pretrunā LESD 191. panta 2. punktā noteiktajam piesardzības principam. Turklāt iepriekš minēto pantu ietekme būtu pretrunā ar zivsaimniecības jomā piemērojamo samērīguma principu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija, 2004. gada 9. jūlija Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību, kā arī princips par konvenciju īstenošanu labā ticībā. Prasītāja apgalvo, ka Jūrlietu fonda regulas 17., 18. un 19. pants ir pretrunā pienākumiem, kas noteikti iepriekš minētajās konvencijās pārzvejas apkarošanas un jūras resursu saglabāšanas jomā. Parlaments un Padome, pieņemot apstrīdētos pantus, esot pārkāpuši principu par konvenciju īstenošanu labā ticībā.