—

atcelt Komisijas 2021. gada 26. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru Komisija, apstiprinot iepriekšējo 2021. gada 3. marta noraidošo lēmumu, noraidīja prasītājas lūgumu saņemt piekļuvi galīgajam ziņojumam un attiecīgajiem pielikumiem, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) sagatavojis izmeklēšanas OC/2019/0766 rezultātā;

—

uzdot Komisijai iesniegt OLAF ziņojumu un attiecīgos pielikumus; un

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Pirmais pamats – kļūdaina seku, kas izriet no piekļuves OLAF ziņojumam, interpretācija.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ tāpēc, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 (1) 10. panta 1. punktu un 2. panta 4. punktu OLAF ziņojums nevar kļūt “publiski pieejams”.

2.

Otrais pamats – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešās daļas pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo daļu, no kuras – atbilstoši tam, kā tā ir interpretēta judikatūrā – izriet, ka gadījumā, ja OLAF ziņojuma adresāts grasās veikt ieinteresētajām personām nelabvēlīgus pasākumus, šīm ieinteresētajām personām ir tiesības saņemt piekļuvi attiecīgajam ziņojumam.

3.

Trešais pamats – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta un samērīguma principa pārkāpums.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka tā kā prasītāja nekad neesot lūgusi nosūtīt fizisko personu personas datus, ziņojumā iespējami esošie personas dati varot tikt aizsargāti, gluži vienkārši tos aizklājot.

4.

Ceturtais pamats – Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta kļūdaina piemērošana un interpretācija.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot jāatceļ tāpēc, ka atbildētāja nav tostarp konkrēti pārbaudījusi iespēju piešķirt daļēju piekļuvi.

5.

Piektais pamats – pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot norādījusi nekādu pamatojumu jautājumā par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētā izņēmuma piemērojamību.

6.

Sestais pamats – kļūdains secinājums, ka attiecīgo dokumentu izpaušana neesot sabiedrības interesēs.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atbildētāja esot kļūdaini interpretējusi tiesības uz aizstāvību kā gluži vienkāršu personas interesi, neņemdama vērā, ka, lai atbildētu uz Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) finansējuma atgūšanas pieprasījumiem, prasītājai bija vajadzīga piekļuve OLAF ziņojumam.