3.5.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 163/41


Prasība, kas celta 2021. gada 3. martā – Malacalza Investimenti un Malacalza/ECB

(Lieta T-134/21)

(2021/C 163/53)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Malacalza Investimenti Srl (Dženova, Itālija) un Vittorio Malacalza (Dženova) (pārstāvji: L. Boggio, S. Carbone un A. D’Angelo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt šādus zaudējumus:

Malacalza Investimenti s.r.l.870 525 670 EUR vai citu lielāku vai mazāku summu, kas pēc tiesas ieskatiem tiktu uzskatīta par taisnīgu;

Vittorio Malacalza4 546 022 EUR vai citu lielāku vai mazāku summu, kas pēc tiesas ieskatiem tiktu uzskatīta par taisnīgu;

piespriest atbildētājai atlīdzināt abiem prasītājiem radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības priekšmets ir lūgums, kas ir balstīts uz LESD 268. un 340. pantu un ar ko tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, kurus prasītājiem ir izraisījusi virkne ECB darbību, ko tā ir veikusi, īstenojot Banca Carige S.p.A. (turpmāk tekstā – “Carige”) uzraudzības funkcijas, un kas esot izpaudušās gan kā bezdarbība pienācīgi rīkoties, gan kā kaitējumu nodarīšana.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.

1.

Pirmkārt, tiek apgalvots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) esot piedalījusies Carige stāvokļa un perspektīvu atspoguļošanā, uz kuru paļaujoties, akcionāri ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus Carige akciju iegādē un kapitāla parakstīšanā un tā palielinājuma apmaksāšanā; vēlāk [ECB] šo paļāvību esot izjaukusi, rīkodamās pretrunīgi un pieņemdama pretrunīgus noteikumus, ar ko tika uzspiesti nepamatoti, nesamērīgi un arī citos aspektos prettiesiski pasākumi, kuri ir daļa no vispārējas prettiesiskas un kaitnieciskas rīcības. Šajā ziņā prasītāji tostarp un it īpaši norāda uz: i) paļāvību, kas radās attiecībā uz Carige situāciju un izrietēja no kapitāla palielināšanas 2014. un 2015. gadā; ii) šīs paļāvības turpmāku izjaukšanu, kas sekoja ECB rīcībai un pasākumiem; iii) šo pasākumu prettiesiskumu un kopējās rīcības, kurā tie ietilpst, prettiesiskumu; iv) paļāvību, kas radās saistībā ar Carige situāciju un kuras izrietēja no kapitāla palielināšanas 2017. gadā; v) šīs paļāvības turpmāku izjaukšanu, kura sekoja ECB rīcībai un pasākumiem; vi) šo pasākumu prettiesiskumu un kopējās rīcības, kurā tie ietilpst, prettiesiskumu; vii) ECB pasākumu – nopietna kaitējuma priekšvēstnešu, kas izpaudās kā Carige akcionāru akciju vērtības samazināšanās, – prettiesiskumu, tādējādi izraisot ienākumus nenesošu aizdevumu atsavināšanu, kas esot nepamatota, nesamērīga un pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kā arī citiem principiem.

2.

Papildus tiek apgalvots, ka ECB esot prettiesiski ietekmējusi Carige vadības procesus un prettiesiski iejaukusies tajos, veicinot izpilddirektoru autokrātisku vadības stilu, kas ir pretrunā sabiedrību tiesību normām un normālai domstarpību risināšanai koleģiālā pārvaldes institūcijā, tā rezultātā panākot, ka tiek īstenoti kļūdainie pasākumi, turklāt arī neļaujot reaģēt uz neatbilstošu un aizskarošu vadības praksi, kā arī radot Carige vājinošu faktoru.

3.

Tāpat tiek apgalvots, ka ECB esot veicinājusi tādu apstākļu radīšanu, kurus šī pati iestāde ir izvirzījusi par pamatu savam prettiesiskajam lēmumam par ārkārtas pārvaldīšanas piemērošanu Carige, un ka ar šo un turpmāko rīcību tā esot veicinājusi prettiesisku kapitāla palielināšanu, izslēdzot pirmpirkuma tiesības, par ko tika pieņemts lēmums 2019. gadā, kas ir izraisījusi akcionāru kapitāldaļu vērtības būtisku samazināšanos.

4.

Tiek apgalvots, ka ECB atbildība izrietot no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 340. panta 2. un 3. punktā noteiktās ģenerālklauzulas, kā arī no tā, ka ECB rīcība un pasākumi dažādos aspektos esot bijuši pretrunā tās uzraudzības funkcijām piemītošajiem pienākumiem, tostarp attiecībā uz banku stabilas un piesardzīgas pārvaldības nodrošināšanu, un no īpašuma aizsardzības, samērīguma, labas pārvaldības, vienlīdzības, objektivitātes un vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības, labticības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpuma, it īpaši ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17., 20. un 41. pantu, LES 5. panta 4. punktu un Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 16. pantu.

5.

Attiecībā konkrēti uz prasītāju Vittorio Malacalza tiek izvirzīti argumentēti apgalvojumi par viņa kā Carige bijušā vadītāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pildīšanas apstākļiem.