12.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/39


Prasība, kas celta 2021. gada 14. janvārī – Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior/Komisija

(Lieta T-22/21)

(2021/C 128/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: D. Luff and R. Sciaudone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 4. novembra vēstuli (ar atsauci Ares(2020)6365704), kas attiecas uz finanšu garantijas – uz kuru atsaucās Turcijas zinātnes, rūpniecības un tehnoloģijas ministrijas ES un ārlietu ģenerāldirekcijas ES finanšu programmu direkcija – likvidēšanu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots rūpības pienākums, objektivitāte, pušu procesuālo tiesību vienlīdzība un Finanšu regulas 78. pants (1).

Tiek argumentēts, ka Komisija nav pārbaudījusi Turcijas iestāžu lēmumu likvidēt garantiju. Faktiski Komisija esot lūgusi Turcijas iestādes, lai tās šo lēmumu pārbauda pašas. Ar šo rīcību esot pārkāpts Finanšu regulas 79. pants, to aplūkojot kopsakarā ar Deleģētās regulas (2) 80., 81. un 82. pantu. Saskaņā ar šīm tiesību normām ES kredītrīkotājam dokumenti esot jāpārbauda personīgi.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

Prasītāja argumentē, ka apstrīdētajā lēmumā nebija sniegta pietiekama informācija, lai [,pirmkārt,] varētu noskaidrot, vai šis akts ir pareizi pamatots vai arī tajā ir pieļauti trūkumi, kas ļautu apšaubīt tā tiesiskumu Eiropas Savienības tiesā, un, otrkārt, šī pati tiesa varētu pārbaudīt šī akta tiesiskumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam.

Tiek argumentēts, ka prasītāja nav piedalījusies administratīvajā procedūrā, ko Komisija ir īstenojusi, lai izlemtu – uzdot vai neuzdot Eiropas delegācijai Ankarā ar parakstu apstiprināt garantijas likvidēšanu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips.

Prasītāja argumentē, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, neveicot līgumslēdzējas iestādes lūguma un summu, kas pienākas prasītājai, līdzsvarošanu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par garantijas likvidēšanas nosacījumiem.

Tiek argumentēts, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par garantijas likvidēšanai piemērojamajiem nosacījumiem, kas visi ir saistīti ar apgalvoto pakalpojuma līguma laušanu.


(1)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).