13

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

14

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

29

Turklāt pamatregulas 13. panta 3. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka “attiecīgos šīs regulas procesuālos noteikumus par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu piemēro atbilstīgi šim pantam”. No tā izriet, ka minētās regulas 5. pants “Lietas izskatīšanas uzsākšana” ir piemērojams šajā lietā.

30

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu Komisija, ciktāl iespējams, pārbauda sūdzībā ietverto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas sākšanai. Turklāt daži procesuāli ierobežojumi, kas Komisijai ir saistoši saskaņā ar minēto regulu, var liegt Komisijai veikt izsmeļošas pārbaudes un analīzi attiecībā uz sūdzībā sniegto informāciju. Piemēram, saskaņā ar šīs regulas 5. panta 9. punktu Komisijai ir tikai 45 dienas pēc sūdzības iesniegšanas, lai lemtu par izmeklēšanas sākšanu. Šis termiņš var izrādīties nepietiekams, lai pilnībā pārbaudītu un analizētu visu sūdzībā ietverto informāciju. Šāds pārbaudes un analīzes pienākums radītu arī risku, ka sūdzība varētu kļūt zināma atklātībai pirms paziņojuma par [izmeklēšanas] sākšanu publicēšanas, bet ar to tiktu pārkāpts šīs regulas 5. panta 5. punkts (spriedumi, 2016. gada 15. decembris, Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T‑199/04 RENV, nav publicēts, EU:T:2016:740, 96. un 97. punkts, un 2017. gada 11. jūlijs, Viraj Profiles/Padome, T‑67/14, nav publicēts, EU:T:2017:481, 86. punkts).

31

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka to pierādījumu daudzums un kvalitāte, kuri vajadzīgi, lai izpildītu kritēriju par pierādījumu pietiekamību izmeklēšanas sākšanai, atšķiras no to pierādījumu daudzuma un kvalitātes, kuri vajadzīgi, lai galīgi noteiktu apiešanas esamību. Tādēļ pierādījumi, kas daudzuma vai kvalitātes ziņā nav pietiekami, lai pamatotu galīgo konstatējumu par apiešanas esamību, tomēr var būt pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. jūlijs, Viraj Profiles/Padome, T‑67/14, nav publicēts, EU:T:2017:481, 98. punkts). Tātad pamatregulas 5. panta 3. punkts nenosaka Komisijai pienākumu veikt visas pieejamās informācijas analīzi, kas būtu veicama saistībā ar pamatregulas 6. pantā paredzēto izmeklēšanu (spriedums, 2016. gada 15. decembris, Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T‑199/04 RENV, nav publicēts, EU:T:2016:740, 106. punkts). Proti, netiek prasīts, lai sūdzībā sniegtā informācija būtu neapstrīdams pierādījums apgalvoto faktu esamībai. Papildus tam minētās informācijas pietiekamība ir atkarīga no katras lietas apstākļiem un tātad ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā. Turklāt netiek prasīts, lai sūdzībā būtu ietverta informācijas analīze (spriedums, 2016. gada 15. decembris, Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T‑199/04 RENV, nav publicēts, EU:T:2016:740, 94. un 95. punkts).

[..]

44

Ir jāatgādina, ka “apiešanas” definīcija pamatregulas 13. panta 1. punktā ir formulēta ļoti vispārīgi, piešķirot Savienības iestādēm plašu novērtējuma brīvību, un ka nav sniegti nekādi precizējumi par to, kāda ir “pārmaiņu tirdzniecības modelī starp trešām valstīm un Savienību” būtība un raksturojums (spriedumi, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers & Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 48. punkts, un 2022. gada 8. jūnijs, Guangxi Xin Fu Yuan/Komisija, T‑144/20, nav publicēts, EU:T:2022:346, 145. punkts).

45

Šajā lietā, pirmām kārtām, no sūdzības izriet, ka 2017. gadā – kad pieņemta Īstenošanas regula 2017/271, ar kuru galīgais antidempinga maksājums attiecināts uz visiem attiecīgajiem ražojumiem, – eksports no Taizemes uz Savienību sasniedza kopējo daudzumu 375 t, turpretī 2016. gadā no šīs trešās valsts tika eksportētas 25 t. Turklāt 2018. gadā minētā eksporta apjoms palielinājās līdz 3417 t, savukārt 2019. gadā sasniedza kopējo daudzumu 7240 t.

46

Prasītājas neapstrīd šo datu patiesumu. Turpretim tās apgalvo, ka šie dati ir saistīti ar kombinētās nomenklatūras kodiem KN 76071119 un KN 76071190, kas attiecoties uz ļoti plašu ražojumu klāstu, kurā ietilpst ne tikai attiecīgie ražojumi.

47

Ir taisnība, ka kombinētās nomenklatūras kodi KN 76071119 un KN 76071190 papildus attiecīgajiem ražojumiem ietver arī citus ražojumus, piemēram, pārveidoto alumīnija foliju.

48

Tomēr prasītājas atzīst, gan nesniedzot sīkākus precizējumus, ka kombinētās nomenklatūras kods KN 76071119 aptver visreprezentatīvākos ražojumu veidus. Turklāt, ņemot vērā alumīnija folijas, tostarp mājsaimniecības un pārveidotās folijas, importa apjoma ievērojamo pieaugumu trīs gadu laikā, jo kopš galīgā antidempinga maksājuma paplašināšanas 2017. gadā šis apjoms ir kļuvis 289 reizes lielāks, Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka ir pietiekami pierādījumi par pārmaiņām tirdzniecības modelī vai vismaz par apiešanas risku saistībā ar attiecīgajiem ražojumiem.

49

Proti, pirmkārt, ņemot vērā alumīnija folijas importa pieaugumu no Taizemes, bija ticams, ka attiecīgo ražojumu īpatsvars minētajā pieaugumā bija tikpat liels. Tomēr prasītājas nav apgalvojušas, ka minētais imports gandrīz pilnībā attiecas uz ražojumiem, kas nav attiecīgie ražojumi, tādiem kā pārveidotā alumīnija folija. Otrkārt, kā izriet no šā sprieduma 34. punktā minētās judikatūras, antidempinga maksājuma noteikšana var tikt balstīta uz apiešanas risku, ciktāl šāds risks ir konstatējams un nav tikai hipotētisks. Ņemot vērā šā sprieduma 31. punktā minēto judikatūru, šie principi a fortiori ir piemērojami pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas gadījumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija bija tiesīga uzskatīt, ka šāds risks vismaz pastāvēja minētās izmeklēšanas sākšanas brīdī.

50

Otrām kārtām, sūdzībā ir ietverti statistikas dati par izejvielu – proti, alumīnija folijas sagatavju un lielo ruļļu, kas tiktu izmantotas attiecīgo ražojumu ražošanai Taizemē un kas veicinātu attiecīgo ražojumu eksportu uz Savienību, – importu Taizemē no Ķīnas. Pirmkārt, no šiem datiem izriet, ka laikposmā no 2016. gada, kad pieņemta Īstenošanas regula 2016/865, ar kuru sākta pretapiešanas izmeklēšana par attiecīgajiem ražojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, līdz 2019. gadam tādas alumīnija folijas imports, uz kuru attiecas harmonizētās sistēmas kods HS 760711, katru gadu palielinājās, šim pieaugumam svārstoties no 9 % līdz 32 %. Otrkārt, no 2015. līdz 2018. gadam alumīnija sakausējumu plātņu, lokšņu un slokšņu, uz kurām attiecas harmonizētās sistēmas kods HS 760612, imports no Ķīnas uz Taizemi palielinājās, šim pieaugumam svārstoties no 13 % līdz 18 %, un pēc tam 2019. gadā samazinājās par 22 %.

51

Šie statistikas dati apstiprina attiecīgo ražojumu eksporta no Taizemes uz Savienību ievērojamo pieaugumu. Proti, Komisija bija tiesīga balstīties uz šiem datiem, lai secinātu, ka imports no Ķīnas uz Taizemi varēja sekmēt attiecīgo ražojumu ražošanu pēdējā minētajā valstī, lai šie ražojumi tiktu eksportēti uz Savienību, apejot antidempinga maksājumu, kas noteikts attiecīgo ražojumu eksportam no Ķīnas. Lai gan harmonizētās sistēmas kodi HS 760612 un HS 760711 patiešām ietver plašāku ražojumu klāstu nekā tikai attiecīgie ražojumi, pēc analoģijas ar šā sprieduma 48. punktā izklāstītajiem motīviem no minētā fakta nav secināms, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar pretapiešanas izmeklēšanas sākšanu. Šāda kļūda būtu konstatējama vēl jo mazāk tādēļ, ka saskaņā ar šā sprieduma 31. punktā minēto judikatūru netiek prasīts, lai sūdzībā sniegtā informācija būtu neapstrīdams pierādījums apgalvoto faktu esamībai.

52

Turklāt ir jākonstatē, ka prasības pieteikumā prasītājas neapstrīd Komisijas konstatējumus attiecībā uz montāžas operācijām un tātad izejvielu importa no Ķīnas uz Taizemi esamību.

53

Proti, iebildumus attiecībā uz montāžas operāciju esamību prasītājas ir izvirzījušas tikai replikas stadijā.

54

Saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

55

Turklāt saskaņā ar judikatūru Reglamenta 84. panta 1. punkts ir piemērojams arī tiem iebildumiem vai argumentiem, kas nav atzīstami par prasības pieteikumā izvirzīto pamatu vai iebildumu paplašināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 14. jūlijs, AQ/eu‑LISA, T‑164/19, nav publicēts, EU:T:2021:456, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Visbeidzot ir jānorāda, ka Komisijas konstatējumi par montāžas operācijām ir ietverti sākšanas regulas 9. apsvērumā un apstrīdētās regulas 42. un 79.–82. apsvērumā un uz to ir norādīts arī sūdzībā.

57

Tātad prasītājām bija pilnībā iespējams apstrīdēt šos konstatējumus prasības pieteikumā.

58

Tāpēc prasītāju argumenti par montāžas operāciju esamību, kas ir izvirzīti replikas rakstā un kas nav atzīstami par šī prasības pieteikumā izvirzītā iebilduma paplašināšanu, atbilstoši Reglamenta 84. pantam ir nepieņemami.

59

Katrā ziņā replikas rakstā prasītājas ir vienīgi norādījušas, ka savās ražotnēs Taizemē tās alumīnija folijas sagataves pārveidoja par alumīnija foliju. Tātad nav runas par atsevišķu detaļu “montāžu”, lai izveidotu jaunu atsevišķu ražojumu. Turklāt prasītājas nekādi nepamato savus apgalvojumus.

60

No tā izriet, ka prasītājām nav izdevies likt apšaubīt faktus par attiecīgo ražojumu montāžu un tātad par izejvielu importu Taizemē no Ķīnas.

61

Trešām kārtām, ir jāatgādina, ka pamatregulas 13. panta 1. punktā kā obligāts nosacījums, lai konstatētu apiešanu, nav paredzēta prasība par to, ka imports no valsts, attiecībā uz kuru ir noteikts antidempinga maksājums, tiek aizstāts ar importu no valsts, caur kuru tiek veikta apiešana (spriedums, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers & Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 47. punkts).

62

Tādējādi prasītājām nav pamata izvirzīt argumentu par to, ka nav pierādīts, ka eksports no Ķīnas Tautas Republikas uz Savienību ir aizstāts ar eksportu no Taizemes uz Savienību.

63

Ceturtām kārtām, attiecībā uz apgalvojumu, ka sūdzībā ietvertie statistikas dati esot novecojuši, vispirms, ņemot vērā šā sprieduma 24. punktā izklāstītos apsvērumus, ir jānoraida Komisijas arguments, ka tā esot savākusi detalizētākus datus par laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, jo Komisija to nav pierādījusi.

64

Tomēr no sūdzībā ietvertajiem datiem izriet, ka Komisija ir balstījusies uz saskanīgu netiešu pierādījumu kopumu, lai secinātu, ka pastāv apiešana, un ka pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Taizemi un Savienību sakrita ar pretapiešanas izmeklēšanas sākšanu 2016. gadā un antidempinga maksājuma paplašināšanu, to attiecinot uz attiecīgajiem ražojumiem no Ķīnas 2017. gadā. Šī sakritība laikā ir uzskatāma par būtisku netiešu pierādījumu, kas ļauj konstatēt loģisku un pamatotu saikni starp būtisku no Taizemes Savienībā veiktā importa pieaugumu un iepriekš sākto pretapiešanas izmeklēšanu (skat. spriedumu, 2022. gada 8. jūnijs, Guangxi Xin Fu Yuan/Komisija, T‑144/20, nav publicēts, EU:T:2022:346, 159. punkts un tajā minētā judikatūra).

65

Turklāt no sūdzības izriet, ka pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas brīdī Komisijas rīcībā esošā informācija šķietami norādīja uz to, ka būtiskas attiecīgā ražojuma montāžas operācijas bija veiktas Taizemē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers & Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 53. punkts).

66

Tāpēc Komisija bija tiesīga pamatoties uz sūdzībā ietverto informāciju vien, lai sāktu pretapiešanas izmeklēšanu.

67

Šajos apstākļos, lai gan, kā secināts šā sprieduma 63. punktā, Komisija nav pierādījusi, ka tā būtu savākusi detalizētākus datus par laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, saskaņā ar šā sprieduma 22. punktā minētajiem principiem tai nebija pienākuma to darīt, jo sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi un tai nebija nepieciešams savākt šādus detalizētākus datus.

68

Turklāt ir jānorāda, ka, apstrīdot Komisijas vērtējumu, prasītājs nevar aprobežoties ar to, ka tas piedāvā savu dažādu ekonomisko faktoru interpretāciju, bet tam ir jāprecizē iemesli, kuru dēļ Komisijai, pamatojoties uz šiem faktoriem, būtu bijis jāizdara citāds secinājums par apiešanas esamību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 11. jūlijs, Viraj Profiles/Padome, T‑67/14, nav publicēts, EU:T:2017:481, 54. punkts). Tas vēl jo vairāk attiecas uz posmu, kad tiek sākta izmeklēšana, kas var tikt attaisnota, ja pastāv apiešanas risks atbilstoši pamatregulas 5. panta 3. punktam.

69

Šajā lietā, pirmkārt, prasītājas nav likušas apšaubīt sūdzībā ietvertos faktu konstatējumus vai skaitliskos datus, uz kuriem ir balstījusies Komisija. Otrkārt, tās ir vienīgi norādījušas, ka eksporta statistikas dati ir novecojuši. Tomēr tās nav iesniegušas nekādus pierādījumus tam, ka Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2015. līdz 2019. gadam. Tāpat tās nav iesniegušas nesenākus statistikas datus, lai pamatotu savus apgalvojumus, lai gan tās norāda, ka sūdzības iesniedzējs to varēja viegli iegūt.

70

Turklāt nesenāki dati, kas ietverti 2021. gada 24. jūnija vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta 1. un 2. tabulā un atspoguļoti apstrīdētās regulas 44. un 48. apsvērumā, liecina, ka atsauces laikposmā – no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam – gan lielo ruļļu eksports no Taizemes uz Savienību, gan izejvielu eksports no Ķīnas uz Taizemi palielinājās. Tādējādi katrā ziņā prasītājām nav izdevies pamatot savus apgalvojumus ar šiem nesenākiem statistikas datiem.

71

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, šis iebildums ir jānoraida.

74

Ir jākonstatē, ka apiešanas konstatēšanas mērķiem pamatregulas 13. panta 1. punktā ir atsauce uz antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes saglabāšanu līdzīgu ražojumu cenu un/vai daudzumu ziņā. No šī kritērija izriet, ka pietiek ar to, ka šāda koriģējošā ietekme tiek konstatēta alternatīvi, proti, vai nu līdzīgu ražojumu cenu ziņā, vai arī šādu ražojumu daudzumu ziņā.

75

Aplūkojamajā lietā no sūdzības izriet, ka apgalvojumi par sākotnējā antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes neitralizēšanu ir balstīti ne tikai uz argumentāciju par līdzīgu ražojumu cenām, bet arī uz faktoriem, kas attiecas uz šādu ražojumu daudzumiem, kas Savienībā importēti no Taizemes.

76

Replikas rakstā prasītājas atzīst, ka tās nav izvirzījušas atsevišķu argumentu par antidempinga pasākumu koriģējošās ietekmes neitralizēšanu saistībā ar līdzīgu ražojumu daudzumiem. Tomēr tās attaisno šo nepilnību ar apstākli, ka tas loģiski izriet no to argumentiem par sūdzībā sniegtajiem neprecīziem un novecojušiem statistikas datiem.

77

Šajā ziņā, pirmkārt, ņemot vērā šā sprieduma 54. un 55. punktā izklāstītos apsvērumus, šis arguments ir jānoraida kā novēlots, jo no sūdzības un no sākšanas regulas 10. apsvēruma izriet, ka pretapiešanas izmeklēšana tika sākta tostarp tāpēc, ka esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tika neitralizēta arī daudzumu ziņā. Tātad šajā ziņā prasītājas varēja izvirzīt argumentus prasības pieteikuma stadijā.

78

Otrkārt, saskaņā ar Reglamenta 76. panta d) punktu prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. No judikatūras izriet, ka prasības pieteikumā ir jābūt paskaidrotai tā pamata būtībai, uz kuru ir balstīta prasība. Tādējādi galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem balstīta prasība, vismaz kopsavilkuma veidā, taču loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta. Lai gan ir taisnība, ka prasības pieteikuma pamattekstu var pamatot un papildināt replikas rakstā, tomēr tas nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, jo atbilstoši iepriekš atgādinātajai tiesību normai tiem jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Prasības pieteikumā ir jāizskaidro tā pamata būtība, uz kuru balstīta prasība, un tādēļ vienīgi abstrakts šī pamata izklāsts Reglamenta prasībām neatbilst. Proti, lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, kopsavilkumam par prasītāja izvirzītajiem pamatiem ir jābūt pietiekami skaidram un konkrētam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un kompetentā tiesa – lemt par prasību. Tādējādi Vispārējai tiesai nav jāmeklē un jāidentificē prasības pamati, ko varētu uzskatīt par tādiem, uz kuriem ir balstīta prasība (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 14. maijs, Mo och Domsjö/Komisija,T‑352/94, EU:T:1998:103, 333. punkts, un 2016. gada 15. decembris, Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T‑199/04 RENV, nav publicēts, EU:T:2016:740, 110. punkts).

79

Tātad prasītājas nevar atsaukties uz loģisku korelāciju, kas skaidri neizriet no prasības pieteikuma.

80

Tāpēc prasītāju argumenti par antidempinga pasākumu koriģējošās ietekmes neitralizēšanu daudzumu ziņā, kuri pirmo reizi izvirzīti replikas rakstā, lai gan tie varēja būt iekļauti prasības pieteikumā, un kuri nav atzīstami par prasības pieteikumā izvirzītā iebilduma paplašināšanu, ir jānoraida kā nepieņemami.

81

No tā izriet, ka šis iebildums ir balstīts tikai uz argumentāciju par līdzīgu ražojumu cenām, savukārt saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu Komisijai bija tiesības atsaukties uz koriģējošās ietekmes neitralizēšanu līdzīgu ražojumu daudzumu ziņā vien un tai nebija pienākuma atsaukties arī uz šādu ražojumu cenām.

82

Tādēļ šis iebildums, kas ir formulēts vienīgi attiecībā uz līdzīgu ražojumu cenām, ir jānoraida kā neiedarbīgs.

85

Ievērojot šā sprieduma 24. punktā izdarīto secinājumu, šis iebildums ir jāanalizē, ņemot vērā tikai sūdzībā ietvertos pierādījumus un informāciju.

86

Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 28. punktā minētās judikatūras, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu antidempinga pasākumu apiešanas esamība ir konstatējama tostarp tad, ja ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgiem ražojumiem agrāk noteikto normālo vērtību.

87

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu no sūdzības izriet, ka dempinga esamības pierādīšana bija balstīta uz datiem, kas tika izmantoti Īstenošanas regulā 2015/2384 saistībā ar pasākumu termiņa beigām.

88

No tā izriet, ka sūdzībā ir ņemta vērā iepriekš noteiktā normālā vērtība.

89

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru, ja attiecīgais ražojums – kā tas ir šajā lietā – ietver vairākus ražojumu veidus, pamatregulā nav prasīts, lai sūdzībā būtu sniegta informācija par visiem šiem ražojumu veidiem. No minētās regulas 13. panta 1. un 3. punkta drīzāk izriet, ka pierādījumiem par dempingu attiecībā uz ražojumu – to aplūkojot kopumā – ir jābūt pietiekamiem, lai Komisija varētu secināt, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Tādējādi tie pierādījumi, kas attiecas uz nenozīmīgas importētā ražojuma apakškategorijas dempingu, šajā kontekstā nav uzskatāmi par pietiekamiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 15. decembris, Gul Ahmed Textile Mills/Padome, T‑199/04 RENV, nav publicēts, EU:T:2016:740, 100. punkts).

90

Prasītājas nav apgalvojušas, ka Īstenošanas regulā 2015/2384 minētais ražojums, proti, alumīnija folija, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg, veidotu attiecīgo ražojumu nenozīmīgu apakškategoriju.

91

Otrkārt, ir arī jāpārbauda, vai saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu sūdzībā noteiktā normālā vērtība attiecas uz Īstenošanas regulā 2015/2384 minētajam ražojumam līdzīgiem ražojumiem, proti, attiecīgajiem ražojumiem.

92

Atbilstoši pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmajai daļai “saskaņā ar šo regulu uzlikto antidempinga maksājumu darbības jomu var paplašināt arī attiecībā uz nedaudz pārveidota vai nepārveidota līdzīga izstrādājuma importu no trešām valstīm vai uz nedaudz pārveidota līdzīga izstrādājuma vai šāda izstrādājuma sastāvdaļu importu no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, ja notiek šo pasākumu apiešana”.

93

Ņemot vērā pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo daļu, šā sprieduma 7. punktā uzskaitītie ražojumi, uz kuriem ar Īstenošanas regulu 2017/271 tika attiecināts sākotnējais antidempinga maksājums, ir jāuzskata par līdzīgiem Īstenošanas regulā 2015/2384 minētajam ražojumam.

94

Tāpat ir jāatgādina, ka līdzīga ražojuma noteikšana ietilpst iestādēm piešķirtajā plašajā novērtējuma brīvībā un tātad uz to attiecas ierobežota kontrole (skat. spriedumu, 2013. gada 11. jūlijs, Hangzhou Duralamp Electronics/Padome, T‑459/07, nav publicēts, EU:T:2013:369, 71. punkts un tajā minētā judikatūra).

95

No tā izriet, ka apstāklis, ka sūdzībā ir ņemta vērā normālā vērtība, kas iepriekš noteikta tikai Īstenošanas regulā 2015/2384 minētajam ražojumam, atbilst pamatregulas 13. pantam.

96

Tātad Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, balstoties uz sūdzībā ietvertajiem datiem par normālo vērtību, kas iepriekš bija noteikta Īstenošanas regulā 2015/2384.

97

Attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu no sūdzības izriet, ka šī cena tikusi noteikta, atsaucoties uz ražojumiem, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras kods KN 76071119.

98

Ir taisnība, kā to apgalvo prasītājas, ka ražojumi, kas atbilst kombinētās nomenklatūras kodam KN 76071119, aptver plašu ražojumu klāstu, kas neaprobežojas tikai ar attiecīgajiem ražojumiem.

99

Tomēr pašas prasītājas atzīst, ka kombinētās nomenklatūras kods KN 76071119 aptver visreprezentatīvākos ražojumu veidus.

100

Katrā ziņā, kā atgādināts šā sprieduma 30. un 89. punktā, saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu, kas šajā gadījumā ir piemērojams atbilstoši minētās regulas 13. panta 3. punkta trešajai daļai, Komisijai ir jānosaka, vai pierādījumi – tos aplūkojot kopumā – ir pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. Ņemot vērā saistībā ar šo prasības pamatu izklāstītos apsvērumus, Komisija, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, bija tiesīga secināt, ka sūdzībā ir ietverti pietiekami pierādījumi, un balstīties uz saskanīgu netiešu pierādījumu kopumu, lai nolemtu sākt antidempinga izmeklēšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 4. septembris, Simon, Evers & Co., C‑21/13, EU:C:2014:2154, 52. punkts). Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar šā sprieduma 32. punktā minēto judikatūru juridiskais kritērijs, kas ir jāpiemēro atbilstoši pamatregulas 13. panta 3. punktam, pats par sevi ir nevis pierādījumu precizitāte un atbilstība, bet gan to pietiekamība.

101

Turklāt, pirmkārt, saskaņā ar šā sprieduma 44. punktā minēto judikatūru termins “apiešana” pamatregulas 13. panta 1. punktā ir definēts ļoti vispārīgi, piešķirot Savienības iestādēm plašu novērtējuma brīvību. Šis princips vēl jo vairāk ir piemērojams saistībā ar pretapiešanas izmeklēšanas sākšanu, kas paredzēta minētās regulas 5. panta 3. punktā.

102

Otrkārt, kā izklāstīts šā sprieduma 31., 34. un 49. punktā, Komisija bija tiesīga pamatoties uz apiešanas risku un nav prasīts, lai sūdzībā sniegtā informācija būtu neapstrīdams pierādījums apgalvoto faktu esamībai. Proti, antidempinga izmeklēšana ir process, kura gaitā administrācija pakāpeniski, izmeklēšanai virzoties uz priekšu, iegūst pārliecību, ka pastāv visi elementi, kas nepieciešami pasākuma veikšanai (šajā nozīmē saistībā ar PTO skat. īpašās grupas 2007. gada 8. jūnija ziņojumu “Meksika – Antidempinga maksājums par tērauda caurulēm un caurulītēm no Gvatemalas” (WT/DS331/R, 7.22. punkts)).

103

Tāpēc šis iebildums un tādējādi šis prasības pamats kopumā ir jānoraida.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: