Lieta T‑396/21

Deutsche Bank AG

pret

Vienoto noregulējuma valdi (VNV)

Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 17. jūlija spriedums

Ekonomikas un monetārā savienība – Banku savienība – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) – Vienotais noregulējuma fonds (VNF) – VNV lēmums par 2021. gada ex ante iemaksu aprēķinu – Pienākums norādīt pamatojumu – Efektīva tiesību aizsardzība tiesā – Vienlīdzīga attieksme – Samērīguma princips – VNV novērtējuma brīvība – Iebilde par prettiesiskumu – Komisijas rīcības brīvība – Sprieduma iedarbības laikā ierobežošana

Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā – Priekšmets – Apdrošināšanā balstīta loģika – Finanšu nozares sniegts pietiekams finansējums – Galīgā mērķapjoma noteikšana – Šī apjoma dinamika – Noteikšana, izmantojot segto noguldījumu summas aprēķinu sākotnējā perioda beigās – Pieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 41. un 101. apsvērums, 69. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts)

(skat. 35.–40. punktu)
Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotais noregulējuma mehānisms – “Ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā – Galīgais mērķapjoms – Šī apjoma aprēķināšana, izmantojot segto noguldījumu summu sākotnējā perioda beigās – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

(LESD 5. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkts)

(skat. 48.–50., 58., 62., 64., 66., 69. un 71. punktu)
Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Komisijai piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus – Tvērums – Sarežģīti vērtējumi un novērtējumi – Plaša rīcības brīvība – “Ex ante” iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) aprēķināšanas metodes noteikšana – Minēto iemaksu koriģēšanas kritēriju noteikšana – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 290. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 41. apsvērums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)

(skat. 207., 209 un 214. punktu)
Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums– Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmums, ar ko nosaka “ex ante” iemaksas Vienotajā noregulējuma fondā (VNF) – Nosacījums, ka šajā lēmumā nav jāiekļauj visa attiecīgā informācija, lai varētu pārbaudīt iemaksu aprēķina pareizību – Pienākuma norādīt pamatojumu un attiecīgo iestāžu vispārējā komercnoslēpuma aizsardzības principa līdzsvarošana – Tādu tiesību normu tiesiskums, kurās noteikta “ex ante” iemaksu VNF aprēķināšanas metode – Komercnoslēpuma aizsardzības princips – VNV pienākums apkopotā veidā un anonīmi publicēt vai sniegt attiecīgajām iestādēm to informāciju par šīm iestādēm, kas izmantota “ex ante” iemaksu aprēķināšanai

(LESD 296. panta otrā daļa, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 806/2014, Komisijas Regulas 2015/63 4.–7. un 9. pants un I pielikums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59)

(skat. 298.–310. punktu)

Rezumējums

Izskatījusi prasību atcelt Vienotās noregulējuma valdes (VNV) lēmumu, ar kuru noteiktas kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību 2021. gada ex ante iemaksas vienotajā noregulējuma fondā (VNF) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ( 1 ), Vispārējā tiesa apmierina prasību un atceļ šo lēmumu, jo VNV pieļāvusi pārkāpumu saistībā ar pienākumu norādīt pamatojumu gada mērķapjoma noteikšanai. Vispārējā tiesa lemj arī par Regulas Nr. 806/2014 ( 2 ) 69. panta 1. punkta tvērumu, pirmkārt, tā definē VNF galīgā mērķapjoma dinamiku un, otrkārt, izvērtē tā atbilstību samērīguma principam, pamatojoties uz ex ante iemaksu iezīmēm.

Prasītāja Deutsche Bank AG ir Vācijā reģistrēta kredītiestāde.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkta tvērumu prasītāja apgalvoja, ka šī tiesību norma jāinterpretē tādējādi, ka galīgais mērķapjoms jānosaka “statiskā” veidā, proti, ņemot vērā segto noguldījumu summu šīs regulas spēkā stāšanās brīdī, nevis šo noguldījumu līmeni sākotnējā perioda beigās.

Vispirms, Vispārējā tiesa atgādina, ka šajā tiesību normā paredzēts, ka sākotnējā perioda beigās VNF pieejamajiem finanšu līdzekļiem jāsasniedz vismaz 1 % no segto noguldījumu summas visās kredītiestādēs, kuras saņēmušas darbības atļaujas visās Vienotajā noregulējuma mehānismā (VNM) iesaistītajās dalībvalstīs (turpmāk tekstā – “galīgais mērķapjoms”). No šīs pašas tiesību normas izriet, ka sākotnējā perioda beigu datums ir noteicošais ne tikai, nosakot datumu, kad jāsasniedz galīgais mērķapjoms, bet arī, lai precizētu šo noguldījumu, kuri jāņem vērā mērķapjoma aprēķinā, summu.

Turpinot – Regulas Nr. 806/2014 ( 3 ) sagatavošanas darbi apstiprina hipotēzi, ka minētais 69. panta 1. punkts ir balstīts uz dinamisku pieeju galīgajam mērķapjomam, jo tas jānosaka, ņemot vērā segto noguldījumu summu sākotnējā perioda beigās.

Visbeidzot Vispārējā tiesa uzsver, ka nepieciešamība ņemt vērā izmaiņas segto noguldījumu summā ir skaidrojama ar ex ante iemaksu iekasēšanas mērķi, kas pēc apdrošināšanā balstītas loģikas ir nodrošināt, ka finanšu nozare sniedz VNM pietiekamus finanšu līdzekļus, lai tas varētu īstenot savas funkcijas. VNM mērķis ir stiprināt iestāžu stabilitāti iesaistītajās dalībvalstīs un novērst iespējamu krīžu izplatīšanos neiesaistītajās dalībvalstīs.

Šajā ziņā no sagatavošanas darbiem ( 4 ) izriet, ka, laika gaitā palielinoties banku nozares apmēram, būtu jāpalielina arī VNF pieejamie finanšu līdzekļi. Šī apmēra aplēse ļauj prognozēt finanšu līdzekļu summu, kas jānodrošina VNF, lai krīzē, kura skar banku nozari, to varētu izmantot noregulējuma instrumentu finansēšanai un tādējādi nodrošinātu to efektīvu piemērošanu ( 5 ). Tomēr Savienības likumdevējs izvēlējās pieeju, saskaņā ar kuru banku nozares apmēru paredzēts novērtēt pēc segto noguldījumu summas un tādējādi aprēķināt finanšu līdzekļus, kas jānodrošina VNF. No šī viedokļa raugoties, jebkurš iespējamais segto noguldījumu summas palielinājums no sākotnējā perioda sākuma līdz tā beigām atspoguļo banku nozares apmēra palielināšanos, un tas nozīmē VNF nepieciešamo finanšu līdzekļu palielināšanos šī perioda beigās.

Tālab Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā galīgā mērķapjoma summa jānosaka, ņemot vērā segto noguldījumu summu sākotnējā perioda beigās. Tāpēc VNV, lai noteiktu galīgo mērķapjomu un no tā pēc tam aplēstu gada mērķapjomu, pamatoti ņēmusi vērā izmaiņas šajos noguldījumos.

Otrām kārtām, attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkta atbilstību samērīguma principam Vispārējā tiesa norāda, ka, nosakot ex ante iemaksu aprēķināšanas metodi, veicamo sarežģīto vērtējumu dēļ Savienības likumdevējam ir plaša rīcības brīvība. Tādējādi Vispārējās tiesas veiktajā samērīguma principa ievērošanas pārbaudē ir tikai jāpārliecinās, vai Savienības likumdevēja pieņemtie pasākumi nav acīmredzami nepiemēroti, lai sasniegtu noteikto mērķi, vai tie acīmredzami nepārsniedz iecerētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo un vai tie nerada ar minēto mērķi acīmredzami nesamērīgas neērtības.

Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punktā paredzētās normas, kuras mērķis ir nodrošināt VNM pietiekamus līdzekļus, lai tas varētu pildīt savas funkcijas (turpmāk tekstā – “noteiktais mērķis”), atbilstību, Vispārējā tiesa atzīst, ka vispirms, lai sasniegtu noteikto mērķi, Savienības likumdevējam jānodrošina VNF pietiekami finanšu līdzekļi ( 6 ), kuri atbilst gala mērķapjomam un kuri jāaprēķina atbilstoši banku nozares apmēram. Šajā ziņā VNV paskaidroja, ka segtie noguldījumi ļauj aptuveni aplēst banku nozares apmēru un tādējādi aprēķināt VNF iemaksājamos finanšu līdzekļus. Proti, šie noguldījumi ir saistības, ko uzņēmušās iestādes, un tie veido pat lielāko daļu no šīm saistībām, vismaz attiecībā uz lielām iestādēm. Šādos apstākļos nav konstatēts, ka segtie noguldījumi kā īpaša iestāžu uzņemto saistību kategorija ir acīmredzami nepiemēroti, lai noteiktu banku nozares apmēru un tādējādi aprēķinātu VNF iemaksājamos līdzekļus.

Šo secinājumu nevar apšaubīt ar argumentu, ka noregulējuma gadījumā segtos noguldījumus aizsargā noguldījumu garantiju sistēmas un tādējādi to pieaugums nepalielina VNF segto risku. Proti, segto noguldījumu summa, kas ir visu iestāžu rīcībā, var atspoguļot banku nozares vispārējo attīstību. Konkrēti – nekas neliecina, ka šīs summas iespējamais pieaugums nevar būt saistīts ar citu šo iestāžu uzņemto saistību pieaugumu, piemēram, tādu nesegto noguldījumu pieaugumu, kurus neaizsargā noguldījumu garantiju sistēmas un kuri savukārt nozīmē VNF segtā riska palielināšanos.

Tāpat prasītāja nevar apgalvot, ka segtie noguldījumi būtu acīmredzami nepiemērots pasākums galīgā mērķapjoma aprēķināšanai, balstoties uz Regulas Nr. 806/2014 ( 7 ) 105. apsvērumu. Proti, tas vien, ka cits kritērijs var būt tikpat piemērots kā attiecīgajā tiesību aktā noteiktais un ka Savienības likumdevējs ir norādījis, ka šī kritērija piemērošana nākotnē atkārtoti jāvērtē Komisijai, nenozīmē, ka šī likumdevēja apzināti pieņemtais kritērijs ir acīmredzami nepiemērots, lai sasniegtu noteikto mērķi. Šajā ziņā Vispārējai tiesai, pārbaudot samērīguma principa ievērošanu, nav jānosaka, vai minētā likumdevēja pieņemtais pasākums bija vienīgais vai labākais iespējamais, bet gan tas, vai šis pasākums nebija acīmredzami nepiemērots.

Turpinājumā Vispārējā tiesa atgādina – lai ļautu VNM efektīvi pildīt savas funkcijas, Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka galīgais mērķapjoms tiks aprēķināts, pamatojoties uz segto noguldījumu summu, kāda aplēsta sākotnējā perioda beigās. Tomēr, iesakot šādu metodi galīgā mērķapjoma noteikšanai, likumdevējs nav pieņēmis kritēriju, kas būtu acīmredzami nepiemērots, lai atspoguļotu attiecīgās nozares apjomu nākotnē un tādējādi garantētu pietiekamu finansējumu VNF, ņemot vērā paredzamo situāciju šajā nozarē. Vispārējā tiesa arī atzīst, ka nav nepārprotami nepiemēroti paļauties uz segto noguldījumu izmaiņām, lai prezumētu citu iestāžu uzņemto saistību pieaugumu un tādējādi aplēstu iespējamo VNF segtā riska pieaugumu.

Šajā kontekstā Vispārējā tiesa uzsver, ka argumentu, kas balstīts uz Regulas Nr. 575/2013 ( 8 ) 428.m un 428.n pantu, saskaņā ar kuriem segtie noguldījumi samazina iestāžu likviditātes risku un tādējādi to pieaugums nenozīmē VNF izmantošanas risku, kālab tam nevajadzētu izraisīt galīgā mērķapjoma pieaugumu, nevar atbalstīt. Proti, tiesību aktiem par prudenciālajām prasībām ( 9 ) ir cits mērķis nekā tiesību aktiem par iestāžu noregulējumu ( 10 ). Šādos apstākļos šīs Regulas Nr. 575/2013 tiesību normas nav tādas, lai konstatētu galīgā mērķapjoma noteikšanas metodes acīmredzamu nepiemērotību.

Visbeidzot apstāklis, ka segto noguldījumu augstās likviditātes ņemšana vērā, aprēķinot riska rādītāju “likviditātes seguma rādītājs” ( 11 ), izraisītu attiecīgās iestādes korekcijas koeficienta samazinājumu, nepierāda, ka segto noguldījumu summas svārstības ir acīmredzami nepiemērotas, lai atspoguļotu izmaiņas banku nozares apmērā un attiecīgi noteiktu VNF finansiālās vajadzības un – it īpaši – lai aplēstu saistību, kas rada risku VNF, pieaugumu un tādējādi novērtētu šādu risku, kurš VNF būtu jāsedz noregulējuma procedūrās. Tāpēc Vispārējā tiesa secina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka galīgā mērķapjoma noteikšanas metode bija acīmredzami nepiemērota noteiktā mērķa sasniegšanai.

Otrkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītāja nepaskaidro, kādā veidā galīgā mērķapjoma noteikšanas metode ( 12 ) acīmredzami pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu noteikto mērķi, un ka tā arī nepierāda, kādā veidā metode, kura balstīta uz segtajiem noguldījumiem Regulas Nr. 806/2014 spēkā stāšanās brīdī, būtu mazāk ierobežojošs pasākums, kas ļautu VNF iegūt pietiekamus finanšu līdzekļus.

Tas pats attiecas uz argumentu, ka galīgajā mērķapjomā būtu jāņem vērā VNF izmantošanas riska samazināšanās iestāžu atbilstīgo saistību dēļ saskaņā ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un prasību zaudējumu segšanas spējai. Proti, prasītāja nav pierādījusi nedz to, ka šo saistību ņemšana vērā attiecīgajām iestādēm radītu mazākus izdevumus, vienlaikus ļaujot VNF iegūt pietiekamus finanšu resursus, nedz to, ka galīgā mērķapjoma aprēķins, ņemot vērā šīs saistības, pieņemot, ka tas ir piemērots pasākums, radītu mazākas izmaksas attiecīgajām iestādēm nekā šī mērķapjoma noteikšana, pamatojoties uz segto noguldījumu summu sākotnējā perioda beigās.

Treškārt, Vispārējā tiesa atzīst, ka tai nav iesniegta konkrēta informācija, kas pierādītu, ka galīgā mērķapjoma noteikšanā, atsaucoties uz segtajiem noguldījumiem sākotnējā perioda beigās, Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkts būtu radījis iestādēm nelabvēlīgus apstākļus, kuri ir acīmredzami nesamērīgi ar Savienības likumdevēja noteiktajiem mērķiem.

( 1 ) Vienotās noregulējuma valdes 2021. gada 14. aprīļa Lēmums SRB/ES/2021/22 par 2021. gada ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā aprēķinu.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

( 3 ) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (COM/2013/0520 final).

( 4 ) Priekšlikuma COM(2013) 520 final paskaidrojuma raksta 4.3.2. punkts.

( 5 ) Atbilstoši Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punktam, lasot to kopā ar šīs pašas regulas 101. apsvērumu.

( 6 ) Saskaņā ar uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Regulas Nr. 806/2014 76. panta 1. punktu.

( 7 ) Minētais apsvērums ir izteikts šādi: “[VNF] mērķapjoma līmenis būtu jānosaka kā procentuāla daļa no visu to kredītiestāžu segto noguldījumu summas, kurām piešķirta darbības atļauja iesaistītajās dalībvalstīs. Tomēr, tā kā, ņemot vērā [VNF] funkcijas, minēto iestāžu kopējo saistību apjoms būtu piemērotāka atsauces vērtība, Komisijai būtu jāizvērtē, kas ir piemērotāks pamats – segto noguldījumu apjoms vai saistību kopējais apjoms, un vai nākotnē attiecībā uz [VNF] nevajadzētu noteikt minimālā absolūtā apjoma rādītāju, saglabājot konkurences apstākļus, kuri ir līdzvērtīgi Direktīvā [2014/59] paredzētajiem.”

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

( 9 ) Skat. Regulas Nr. 575/2013 32. apsvērumu.

( 10 ) Skat. Regulas Nr. 806/2014 12. apsvērumu.

( 11 ) Saskaņā ar Komisijas Deleģētā regulas (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.), 6. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

( 12 ) Kā izriet no Regulas Nr. 806/2014 69. panta 1. punkta.