1

Ar prasību, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 91. pantu, SY būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt paziņojuma par atklāto konkursu EPSO/AD/374/19 (OV 2020, C 374 A, 3. lpp.) papildinājumu, ar kuru tika grozīta šī konkursa pārbaudījumu kārtība pandēmijas Covid‑19 iestāšanās dēļ, Eiropas Komisijas 2020. gada 20. novembra uzaicinājumu piedalīties pārbaudījumā, rezerves sarakstu, kas sastādīts šī konkursa rezultātā konkurences tiesību jomā, lēmumu par to kandidātu pieņemšanu darbā, kuri pieņemti uz minētā rezerves saraksta pamata, un atlases komisijas lēmumu par pārskatīšanu, ar kuru ir apstiprināts lēmums neiekļaut viņa uzvārdu rezerves sarakstā. Otrkārt, viņš pakārtoti lūdz, lai pasludināmajā spriedumā tiktu precizētas konkrētas prasības, kas Komisijai ir jāievēro, lai atjaunotu tiesisko stāvokli, kādā viņš bija pirms minētās atlases komisijas prettiesiskās rīcības izdarīšanas, lai tā varētu iekļaut viņa uzvārdu rezerves sarakstā. Treškārt, viņš lūdz Vispārējo tiesu konstatēt, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 265. pantu, jo tā prasītājam nav nosūtījusi lēmumu par viņa 2021. gada 17. janvāra administratīvo sūdzību.

2

2019. gada 6. jūnijā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par atklātu konkursu, pamatojoties uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem, EPSO/AD/374/19 par administratoru (funkciju grupa AD) pieņemšanu darbā konkurences tiesību, finanšu tiesību, ekonomikas un monetārās savienības, ES budžetam piemērojamo finanšu noteikumu un Euro monētu aizsardzības pret viltošanu jomās (OV 2019, C 191 A, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par konkursu”), lai sastādītu piecus rezerves sarakstus, no kuriem Komisija pieņemtu darbā jaunos civildienesta locekļus administratoru amatā. Paziņojums par konkursu un tā pielikumi, it īpaši III pielikums, bija ar to saistītajām atlases procedūrām piemērojamais tiesiskais regulējums.

3

Paziņojumā par konkursu bija paredzēta procedūra sešās stadijās. Pirmkārt, kandidāti iesniedz iepriekšēju elektroniskās kandidatūras pieteikumu. Otrkārt, viņi tiek aicināti kārtot virkni testu aptaujas anketas ar atbilžu variantiem formā vienā no apstiprinātajiem EPSO centriem. Gadījumā, ja šis aicinājums netiek izsniegts pirms vērtēšanas centrā organizēto kompetenču pārbaudījuma, bija paredzēts, ka minētie testi jākārto vienlaicīgi ar šiem pārbaudījumiem. Treškārt, tiek veikta kandidātu lietas materiālu pārbaude, lai pārliecinātos, vai viņi atbilst nosacījumiem par pielaišanu dalībai konkursā. Ceturtkārt, no kandidātiem, kas atbilst šiem pielaišanas nosacījumiem, tiek veikta atlase, pamatojoties uz viņu pieteikumā norādīto kvalifikāciju. Piektkārt, kandidāti, kuri atlases, pamatojoties uz kvalifikāciju, beigās iegūst vienu no vislabākajiem kopējiem vērtējumiem, tiek aicināti kārtot četrus vērtēšanas centrā organizētos kompetenču pārbaudījumus. Sestkārt, konkursa atlases komisija attiecībā uz katru no piecām atklātā konkursa jomām sagatavo rezerves sarakstu, kurā iekļauti to kandidātu uzvārdi, kas ir saņēmuši visus prasītos minimālos punktus, kā arī visaugstāko kopējo novērtējumu novērtēšanas centra pārbaudījumu beigās, līdz tiek izsmelts katrai jomai paredzēto veiksmīgo kandidātu skaits.

4

It īpaši paziņojuma par konkursu sadaļas “Atlases procedūra” 5. punktā “Vērtēšanas centrs” bija norādīts:

“Astoņas vispārīgās kompetences un konkrētās kompetences, kas nepieciešamas katrai jomai, tiks pārbaudītas vērtēšanas centrā četros pārbaudījumos (uz vispārīgajām kompetencēm vērsta intervija, intervija par konkrēto jomu, uzdevums grupā un konkrēta gadījuma izpēte) [..].”

5

No vienas puses, no paziņojuma par konkursu sadaļas “Atlases procedūra” 5. punktā sniegtajām tabulām izriet, ka vispārējo kompetenču un kompetenču katrā jomā novērtējums vērtēšanas centrā organizētajiem pārbaudījumiem ir sadalīts šādi:

Nepieciešamais minimums: 3/10 par katru kompetenci un 40/80 kopā

6

No otras puses, atbilstoši aplūkojamajām tabulām katra vispārējā kompetence tika novērtēta 10 punktu skalā ar minimālo atzīmi 3/10 par kompetenci un minimālo atzīmi attiecībā uz visām šīm kompetencēm 40/80, savukārt kompetences konkrētā jomā tika novērtētas 100 punktu skalā ar nepieciešamo minimālo atzīmi 50/100.

7

2019. gada 26. jūnijā prasītājs pieteicās dalībai konkursā.

8

Savā kandidatūrā atbilstoši Atklātajos konkursos piemērojamo vispārīgo noteikumu, kas ir ietverti paziņojuma par konkursu III pielikumā, 1.3. punktam “Iespēju vienlīdzība un īpaši pielāgojumi”, prasītājs darīja zināmu, ka viņam ir vajadzīgi īpaši pielāgojumi, lai piedalītos pārbaudījumos, tostarp tajos, kas ir jākārto uz datora, uz papīra un mutiskajos pārbaudījumos, jo viņa invaliditāte vai medicīniskais stāvoklis var ierobežot viņa spējas tajos piedalīties, [konfidenciāli].

9

Ar 2019. gada 9. decembra elektroniskā pasta vēstuli EPSO grupa, kas atbildīga par pieejamību, informēja prasītāju, ka konkrēta gadījuma izpētes pārbaudījumā viņam tiek atļauts [konfidenciāli].

10

Atlases procedūras laikā prasītājs tika uzaicināts piedalīties četros vērtēšanas centrā organizētos kompetenču pārbaudījumos un vienlaikus testos aptaujas anketu ar atbilžu variantiem formā uz datora.

11

2020. gada 10. janvārī prasītājs piedalījās pirmajā pārbaudījumā, kurā tika vērtētas viņa vispārējās prasmes, proti, gadījuma izpētes pārbaudījumā, ārējā novērtēšanas centrā [konfidenciāli]. Ar 2020. gada 18. janvāra elektroniskā pasta vēstuli viņš informēja EPSO grupu, kas atbildīga par pieejamību, par šī pārbaudījuma laikā radušos problēmu, proti, ka pakalpojumu sniedzējs, kuram EPSO bija uzticējis pārbaudījuma organizēšanu, viņam nebija ļāvis [konfidenciāli]. Ar 2020. gada 22. janvāra elektroniskā pasta vēstuli EPSO grupa, kas atbildīga par pieejamību, prasītājam atzina, ka ir pieļauta kļūda saziņā ar šo pakalpojumu sniedzēju.

12

2020. gada 3. martā prasītājs vērtēšanas centrā Briselē (Beļģija) piedalījās testos aptaujas anketas ar atbilžu variantiem formā uz datora un trīs citos kompetences pārbaudījumos, proti, uz vispārīgajām kompetencēm vērstā intervijā, uzdevumā grupā un intervijā par konkrēto jomu.

13

2020. gada 6. martā atlases procedūra tika apturēta sakarā ar Covid‑19 pandēmijas iestāšanos un no tās izrietošo sanitāro krīzi. Šajā datumā visi kandidāti vēl nebija nokārtojuši vērtēšanas centrā organizētos pārbaudījumus.

14

Ar 2020. gada 1. jūlija vēstuli, kuru konkursa atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā parakstījis EPSO nodaļas vadītājs, prasītājs tika informēts, ka “tika nolemts atsākt pārbaudījumus vērtēšanas centrā septembra otrajā pusē” un ka “kandidāti, kas jau ir nokārtojuši pārbaudījumus, netiks atkārtoti uzaicināti”.

15

Ar 2020. gada 28. augusta elektroniskā pasta vēstuli EPSO kandidātu kontaktdienests tos informēja, ka tiek plānots, ka atzīmes, ko viņi ir saņēmuši pirms marta pēc vērtēšanas centrā rīkoto kompetenču pārbaudījumu nokārtošanas, joprojām atstās spēkā, izņemot tās, kas iegūtas uzdevumā grupā, jo šis uzdevums tika aizstāts ar pārbaudījumu tiešsaistē, kurā jāpiedalās visiem kandidātiem, tostarp tiem, kas jau ir kārtojuši pārbaudījumus 2020. gada martā.

16

Prasītājs izteica savus iebildumus pret šo jauno paredzēto pārbaudījumu kārtību divās sūdzībās – 2020. gada 28. augustā un 15. oktobrī – attiecīgi ar atsauces numuriem EPSOCRS‑50590 un EPSOCRS‑52914, it īpaši uzsverot, ka tie radot nelabvēlīgu situāciju kandidātiem, kuri jau bija nokārtojuši pārbaudījumus 2020. gada martā, un ka šo jauno pārbaudījumu norises laikā kandidātu veselībai, iespējams, var tikt radīts risks. Viņš arī uzstāja, ka EPSO ir pienākums ievērot paziņojumu par konkursu. Tomēr viņš izteica vēlmi piedalīties jaunajā pārbaudījumā, kas aizstāj uzdevumu grupā, neskarot viņa sūdzības šajā sakarā.

17

Ar 2020. gada 26. oktobra vēstuli, ko parakstījis EPSO nodaļas vadītājs atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā, kandidāti tika informēti par atlases procedūras atsākšanu pēc paziņojuma par konkursu papildinājuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

18

2020. gada 5. novembrī paziņojuma par konkursu papildinājums tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2020, C 374 A, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojuma par konkursu papildinājums”).

19

Paziņojuma par konkursu papildinājumā vispirms bija paredzēts, ka kandidātiem, kuri līdz 2020. gada 6. martam nav nokārtojuši testus vērtēšanas centrā, visi šie testi ir jānokārto attālināti. Pēc tam uzdevums grupā tika aizstāts ar interviju par konkrēto situāciju, kas tika organizēta attālināti videokonferences režīmā (situational Competency‑based interview, turpmāk tekstā – “SCBI intervija”). Visbeidzot kandidātiem, kuri bija nokārtojuši visus vērtēšanas centrā pirms 2020. gada 6. marta organizētos pārbaudījumus, bija jānokārto arī minētā intervija, kurā saņemtā atzīme aizstāja uzdevumā grupā iegūto.

20

Ar 2020. gada 20. novembra vēstuli prasītājs saņēma EPSO nodaļas vadītāja parakstītu uzaicinājumu atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā uz SCBI interviju 2020. gada 14. decembrī. Tajā bija precizēts, ka, piekrītot šim aicinājumam, prasītājs piekrīt konkursa nosacījumiem un paziņojuma par konkursu papildinājumam.

21

Prasītājs ieradās uz SCBI interviju 2020. gada 14. decembrī.

22

Ar 2021. gada 14. janvāra vēstuli, kuru konkursa atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā parakstījis EPSO nodaļas vadītājs, prasītājs tika informēts par konkursa atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa uzvārdu rezerves sarakstā, jo viņš nebija viens no kandidātiem, kas ieguvuši visaugstāko kopējo novērtējumu novērtēšanas centrā, proti, vismaz 119,5 punktus (turpmāk tekstā – “lēmums par neiekļaušanu rezerves sarakstā”).

23

Ar 2021. gada 17. janvāra elektroniskā pasta vēstuli prasītājs lūdza pārskatīt lēmumu par neiekļaušanu rezerves sarakstā un, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, iesniedza sūdzību par šo lēmumu, tostarp norādot uz nevienlīdzīgu attieksmi, jo EPSO neesot ievērojis viņa labā paredzētos īpašos pielāgojumus pārbaudījumos, papildinājuma neatbilstību vispārīgajam paziņojumam par konkursa un nevienlīdzīgo attieksmi pret citiem kandidātiem, jo sākotnēji paredzētie pārbaudījumi vērtēšanas centā tika organizēti attālināti.

24

Ar 2021. gada 21. aprīļa vēstuli, kuru konkursa atlases komisijas priekšsēdētāja vārdā parakstījis EPSO nodaļas vadītājs, prasītājs tika informēts par konkursa atlases komisijas lēmumu apstiprināt lēmumu par neiekļaušanu rezerves sarakstā (turpmāk tekstā – “pārskatīšanas lēmums”).

25

2021. gada 22. martā prasītājs elektroniski iesniedza sūdzību EPSO kandidātu kontaktdienestā, kas reģistrēta ar numuru EPSOCRS‑61721, lai saņemtu precizējumus par viņa 2021. gada 17. janvāra sūdzības rezultātiem.

26

Ar jaunu sūdzību 2021. gada 8. maijā, kas reģistrēta ar numuru EPSOCRS‑65320, viņš iesniedza pieteikumu par piekļuvi tai EPSO konkursu dokumentācijas informācijai, kas ir saistīta ar rezerves sarakstā iekļauto kandidātu skaitu, kuri strādā vai ir strādājuši kā līgumdarbinieki saskaņā ar līgumiem uz noteiktu vai uz nenoteiktu laiku, kā pagaidu darbinieki vai kā valsts norīkotie eksperti Konkurences ģenerāldirektorātā (ĢD), juridiskā dienesta komandā, kurš atbild par konkurences lietu izskatīšanu, vai kādā citā Komisijas ģenerāldirektorātā vismaz vienu gadu pirms konkursa procedūras uzsākšanas.

27

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

28

Komisija lūdz Vispārējo tiesu:

32

Prasījumu pirmajā daļā prasītājs lūdz atcelt rezerves sarakstu, lēmumus par šajā sarakstā iekļauto kandidātu pieņemšanu darbā, lēmumu par neiekļaušanu rezerves sarakstā, pārskatīšanas lēmumu, kā arī paziņojuma par konkursu papildinājumu un 2020. gada 20. novembra uzaicinājumu uz SCBI interviju.

[..]

36

Pamatojot savu prasījumu pirmo daļu, prasītājs izvirza četrus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz atlases procedūras kārtības grozījumu prettiesiskumu, otrkārt, nevienlīdzīgu attieksmi iepriekš pastāvējušās slimības dēļ un šajā ziņā paredzēto pielāgojumu neievērošanu, piedaloties konkursa pārbaudījumos, treškārt, nevienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar kandidātiem, kuri piedalījās visos pārbaudījumos attālināti, un, ceturtkārt, nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, kuri pirms konkursa bija nodarbināti Komisijā un kuru uzvārdi tika iekļauti rezerves sarakstā.

37

Prasītājs uzskata, ka atlases procedūras kārtības grozīšana ar paziņojuma par konkursu papildinājumu esot prettiesiska, jo ar šo papildinājumu uzdevums grupā tika aizstāts ar SCBI interviju. Viņš uzskata, ka šim pārbaudījumu rakstura grozījumam, lai gan daļa no kandidātiem, tostarp viņš pats, jau bija nokārtojis paziņojumā par konkursu paredzētos pārbaudījumus, neesot juridiska pamata, jo tiem ir a posteriori raksturs un atpakaļejošs spēks.

38

Šajā ziņā, pirmkārt, prasītājs norāda, ka Komisijas arguments par nepārvaramas varas gadījumu saistībā ar Covid‑19 pandēmijas iestāšanos nevarot atspēkot šo apgalvojumu. Tas uzskata, ka, ja Komisija nebūtu kļūdaini turpinājusi atlases procedūru 2020. gada pavasarī un vasarā, kas ir laikposms, kurā sanitārie apstākļi bija labvēlīgāki, tā nebūtu saskārusies ar neiespējamību organizēt pārbaudījumu kārtošanu klātienē procedūras faktiskajā atsākšanas laikposmā, sākot no 2020. gada novembra. Viņš piebilst, ka Komisijas lēmumu pārbaudījumus kārtot attālināti, sākot no ziemas perioda, esot bijis pamatots ar nevienlīdzīgo vēlmi dot priekšroku kandidātiem, kuri jau strādā Komisijā un kuru līgumu termiņš varēja beigties īsā un vidējā termiņā.

39

Otrkārt, atlases procedūras kārtības grozīšana ar paziņojuma par konkursu papildinājumu esot pretrunā Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. un 2. punktam, kuros kandidātiem ir piešķirtas tiesības saglabāt pārbaudījumu kārtību, paredzot, no vienas puses, ka pārbaudījumu raksturs un to norise ir jāprecizē paziņojumā par konkursu un, no otras puses, ka šī paziņojuma publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ir jāveic vienu mēnesi pirms kandidatūru iesniegšanas beigu termiņa un divus mēnešus pirms pārbaudījumu datuma. Turklāt šis grozījums esot pretrunā pārskatāmības prasībai, kas izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar Civildienesta noteikumu 1.d pantu, 28. panta d) punktu un 29. panta 1. punktu, ar kuru konkursa kandidātiem tiek garantēta konstanta un paredzama atlases procedūra pirms tās sākuma.

40

Treškārt, SCBI intervija neesot bijis cits pārbaudījums, kas atbilst uzdevumam grupā, objektīvas atlases nodrošināšanai. Prasītājs uzskata, ka dokumenti, ko Komisija iesniegusi, lai pierādītu pārbaudījumu līdzvērtību, nevarot atspēkot šo apgalvojumu.

41

Ceturtkārt, prasītājs uzskata, ka EPSO neesot izpildījis savu rūpības pienākumu un neievērojis tiesības uz labu pārvaldību, kas aizsargātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā, kā arī tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus. Attiecībā uz šo pēdējo aspektu viņš atsaucas uz garantiju, kas viņam esot bijusi – ka viņam nav no jauna jāpiedalās pārbaudījumos, kas esot radusies no 2020. gada 1. jūlija vēstules, ar kuru EPSO nodaļas vadītājs viņu informēja par pārbaudījumu atsākšanu vērtēšanas centrā septembrī un par to, ka kandidāti, kas jau piedalījās pārbaudījumos, netiks no jauna aicināti uz tiem.

42

Piektkārt, prasītājs apgalvo, ka EPSO uzdevis visiem kandidātiem piedalīties SCBI intervijā bez juridiska pamata vienpusējā un nevienlīdzīgā veidā un tādējādi nepareizi izmantojis pilnvaras, un uzskatījis, ka šī dalība nozīmē piekrišanu paziņojuma par konkursu papildinājumam. Šajā ziņā viņš uzsver, ka nevarēja prezumēt viņa piekrišanu piedalīties pārbaudījumos saskaņā ar jauno kārtību, it īpaši ņemot vērā viņa sūdzības un faktu, ka viņa piedalīšanās ir uzskatāma par pienākumu, jo tā ir saistīta ar draudiem par izslēgšanu no procedūras, ko izraisītu nepiedalīšanās.

43

Sestkārt un pakārtoti, prasītājs atsaucas uz to, ka EPSO neesot izpildījis pienākumu norādīt pamatojumu, nenorādot juridisko pamatu un konkrētos iemeslus lēmumam grozīt paziņojumu par konkursu.

44

Komisija apstrīd prasītāja argumentus.

[..]

50

Ir jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.   Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju iestādes uztic [EPSO] [..] veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienības ierēdņu atlases procedūrās [..] piemēro vienotus kritērijus.

2.   [EPSO] ir šādi uzdevumi:

3.   Pēc atsevišķu iestāžu pieprasījuma [EPSO] var veikt citus ar ierēdņu atlasi saistītus uzdevumus.”

51

Tādējādi, piemērojot Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punktu, EPSO sniedz palīdzību dažādām iestādēm, definējot un organizējot ierēdņu atlases procedūras, ievērojot minēto iestāžu pieņemtos vispārējos noteikumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 29. septembris, Aparicio u.c./Komisija, F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08, EU:F:2009:132, 57. punkts).

52

Līdz ar to, tieši īstenojot pilnvaras definēt un organizēt konkursa pārbaudījumus, kas tam izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punkta, EPSO varēja nolemt pieņemt paziņojuma par konkursu papildinājumu. Līdz ar to šis juridiskais pamats ļāva EPSO ar šo papildinājumu grozīt atlases procedūras kārtību.

53

Jāatgādina, ka samērīguma princips pastāvīgajā judikatūrā ir atzīts par vienu no Savienības tiesību vispārējiem principiem. Saskaņā ar šo principu, lai Savienības iestādes veikts pasākums būtu tiesisks, tam ir jāatbilst nosacījumam, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar izvirzīto mērķi (spriedums, 2004. gada 21. oktobris, Schumann/Komisija, T‑49/03, EU:T:2004:314, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).

54

Savienības iestādēm konkursa rīkošanas noteikumu izstrādē ir plaša novērtējuma brīvība un Savienības tiesas veiktā šo noteikumu pārbaude ir jāierobežo tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un starp tiem veiktās izvēles objektivitāti (spriedums, 2021. gada 13. janvāris, Helbert/EUIPO, T‑548/18, EU:T:2021:4, 30. punkts). Turklāt judikatūrā konkursa atlases komisijai ir atzīta plaša novērtējuma brīvība tādā pašā apmērā, ja tā saskaras ar pārkāpumiem vai kļūdām, kas ir pieļautas atklāta konkursa ar lielu dalībnieku skaitu norises laikā un kuras tā nevar novērst atbilstoši samērīguma un labas pārvaldības principiem, atkārtojot konkursa pārbaudījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2001. gada 2. maijs, Giulietti u.c./Komisija, T‑167/99 un T‑174/99, EU:T:2001:126, 58. punkts). Konkursa atlases komisijai ir jāatzīst šī plašā novērtējuma brīvība arī tad, ja tā saskaras ar nepārvaramas varas gadījumu.

55

Savienības tiesai nav jāpārskata pārbaudījuma detalizētais saturs, izņemot, ja tas pārsniedz paziņojuma par konkursu ietvarus vai nav saistīts ar pārbaudījuma vai konkursa mērķiem (spriedums, 2002. gada 7. februāris, Felix/Komisija, T‑193/00, EU:T:2002:29, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

56

Šajā lietā, lai gan EPSO nav atlases komisija, tam var piemērot iepriekš 53. un 54. punktā atgādinātos principus, jo tam ir plaša rīcības brīvība atlases testu organizēšanā, lai tostarp nodrošinātu vienotu normu piemērošanu Savienības ierēdņu atlases procedūrās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 29. septembris, Aparicio u.c./Komisija, F‑20/08, F‑34/08 un F‑75/08, EU:F:2009:132, 77. un 78. punkts). Šī rīcības brīvība ir jāizvērtē Covid‑19 pandēmijas iestāšanās kontekstā, kas ir izmainījusi attiecīgā konkursa ar lielu dalībnieku skaitu pārbaudījumu organizēšanu.

57

Šajā ziņā pandēmijas Covid‑19 norises laikā 2020. gada ziemā EPSO saskārās ar neparastu un neparedzamu ārējo epidemioloģisko situāciju, kas ir uzskatāma par nepārvaramas varas gadījumu un kas dalībvalstīm attiecībā uz saviem pilsoņiem lika noteikt ceļošanas un pulcēšanās tiesību ierobežojumus, tiem pievienojot sanitāros pasākumus. EPSO bija pienākums ievērot šos pasākumus konkursa pārbaudījumu organizēšanā, un tam nebija kontroles pār šiem pasākumiem. Līdz ar to šī pandēmija attiecībā uz EPSO bija nepārvaramas varas gadījums, kas izmainīja minēto pārbaudījumu organizāciju, proti, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, tas bija ārējs, neparasts un neparedzams apstāklis, no kura ietekmes tas nevarēja izvairīties, neraugoties uz visu izmantoto rūpību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 28. aprīlis, C un CD (Juridiskie šķēršļi lēmuma par nodošanu izpildei), C‑804/21 PPU, EU:C:2022:307, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Šajā kontekstā paziņojuma par konkursu papildinājuma 1. un 2. punktā, kas minēti iepriekš 47. punktā, vispirms ir atgādināts, ka EPSO Covid‑19 pandēmijas iestāšanās dēļ procedūras gaitā, sākot no 2020. gada 6. marta, bija spiests pārtraukt un apturēt visas ar vērtēšanas centru saistītās darbības, lai garantētu visu atbilstošo piesardzības pasākumu piemērošanu. Turpinājumā ir atgādināts, ka, neraugoties uz minēto pandēmiju, atjaunojot atlases procedūru, sabiedrības veselības apsvērumu dēļ nebija iespējams īsā termiņā organizēt klātienes pārbaudījumus EPSO telpās un ka, visbeidzot, lai varētu pabeigt konkursu saprātīgā termiņā, EPSO sākotnēji vērtēšanas centrā paredzēto pārbaudījumu kārtošanu nolēma organizēt tiešsaistē (attālināti).

59

Līdz ar to EPSO saskārās ar nepārvaramas varas gadījumu, kas padarīja par neiespējamu pārbaudījumu uzticamu plānošanu neparedzamas pandēmijas attīstības dēļ, sākot no 2020. gada 6. marta, un ar niecīgu iespēju, ka atlases procedūra atsāksies 2020. gada rudenī līdzīgos apstākļos, kādi bija spēkā pirms Covid–19 pandēmijas iestāšanās. Īstenojot savu būtisko rīcības brīvību un no Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1.–3. punkta izrietošās pilnvaras, no vienas puses, EPSO tādējādi varēja uzskatīt, ka, lai nodrošinātu šīs procedūras turpināšanu un lai pēc iespējas ierobežotu nelabvēlīgo ietekmi gan uz kandidātiem, gan uz attiecīgo iestādi, kas radās no minētās procedūras apturēšanas vai atsākšanas, bija vajadzīga konkursa pārbaudījumu kārtības pielāgošana, vienlaikus neapdraudot kandidātu veselību. No otras puses, tas varēja nolemt, ka šī pielāgošana ir jāveic tikai tiktāl, cik tas ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā šo mērķi.

60

Attiecībā uz šo pēdējo aspektu vispirms no lietas materiāliem izriet, ka 2020. gada 13. martā no 385 kandidātiem, kas tika uzaicināti uz vērtēšanas centrā organizētajiem pārbaudījumiem abās attiecīgajās atlases procedūrās, kuras tika apturētas, lielākā daļa kandidātu, proti, 289 kandidāti, pārbaudījumus jau bija nokārtojuši klātienē.

61

Ir jānorāda, ka šajos apstākļos EPSO centās ņemt vērā šo kandidātu, kuri jau bija nokārtojuši pārbaudījumus, interesi nebūt pakļautiem pienākumam kārtot pārbaudījumus no jauna, un tas bija liels skaits kandidātu, bet šī interese principā prasīja atstāt spēkā pārbaudījumus, kā arī ar tiem saistītos pirms atlases procedūras apturēšanas iegūtos rezultātus. Tādējādi tas pamatoti uzskatīja, ka risinājums likt visiem kandidātiem no jauna attālināti piedalīties visos pārbaudījumos būtu nesamērīgs un pretrunā samērīguma un labas pārvaldības principiem, ņemot vērā minēto kandidātu intereses.

62

Turpinot, no EPSO iesniegtajiem vispārīgajiem iepriekšējiem pētījumiem izriet, ka pārbaudījumu kārtošanas kārtība attālināti jau tikusi praktizēta un eksperimentēta iepriekšējās atlases procedūrās un ka administrācija un kandidāti to varēja uzskatīt par tehniski uzticamu un tādu, kurās nav būtisku atšķirību attiecībā uz kandidātu novērtējuma pareizību un rezultātiem, un turklāt viņi var to apstrīdēt. Šādos apstākļos, ievērojot šos iepriekšējos pētījumus, EPSO varēja pamatoti, pirmkārt, paredzēt, ka priekšroka tiek dota pārbaudījumu kārtošanai attālināti, lai aizsargātu kandidātu veselību, un, otrkārt, uzskatīt, ka pārbaudījumu kārtošana attālināti tiem kandidātiem, kuri procedūras apturēšanas brīdī vēl nebija nokārtojuši uz vispārīgajām kompetencēm vērsto interviju, interviju par konkrēto jomu un gadījuma izpētes pārbaudījumu, neprasa no tiem pārmērīgas pielāgošanās pūles, kas būtu pretēji samērīguma principam.

63

Visbeidzot, attiecībā uz uzdevumu grupā ir jānorāda, ka EPSO, pamatojoties uz speciālistu konsultācijām un zinātniskām publikācijām, ir ņēmis vērā šī pārbaudījuma kārtošanas organizatorisko tehnisko sarežģītību un šī pārbaudījuma nepiemērotību tā kārtošanas organizēšanai attālinātā kārtībā, kas ietver īpašu dinamiku saistībā ar kandidātu klātbūtni uz vietas, kura ir vajadzīga īpašo kompetenču novērtēšanai. Tādējādi EPSO plašās rīcības brīvības ietvaros varēja uzskatīt, ka šīs grūtības bija iemesls tam, lai pārdefinētu uzdevuma grupā pārbaudījumu.

64

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka paziņojuma par konkursu sadaļas “Atlases procedūra” 5. punktā “Vērtēšanas centrs” bija paredzēts konkursā minētās astoņas kompetences sadalīt starp novērtējuma pārbaudījumiem un ka tādējādi bija obligāti vajadzīgs uzdevumam grupā līdzīgs pārbaudījums, lai nodrošinātu ticamību iegūtajiem rezultātiem šādu sešu kompetenču papildu vērtējumā: “analītiskās spējas un problēmu risināšana”, “spēja mācīties un pilnveidoties”, “māka noteikt prioritātes un organizēt”, “izturība”, “māka strādāt komandā” un “vadītāja spējas” (skat. šī sprieduma 5. punktu).

65

Līdz ar to EPSO nevarēja paredzēt, ka būtu tikai vienkārši jālikvidē uzdevuma grupā pārbaudījums, jo tad atlases komisija sniegtu kandidātu vērtēto kompetenču nepilnīgu novērtējumu. Tātad EPSO joprojām savas plašās rīcības brīvības ietvaros varēja uzskatīt, ka pārbaudījuma organizēšana šo sešu kompetenču izvērtēšanai joprojām bija nepieciešama, lai nodrošinātu kandidātu visu rezultātu spēkā esamību.

66

Šādos apstākļos EPSO izveidoja SCBI interviju kā pārbaudījumu to kompetenču izvērtēšanai, kas ir līdzīgas uzdevumā grupā vērtētajām, turklāt to bija vienkāršāk noorganizēt un tai bija lielāka tehniskā uzticamība nekā uzdevumam grupā, ja tas tiktu organizēts attālināti.

67

Līdz ar to ir jāsecina, ka tas, ka EPSO pieņēma paziņojuma par konkursu papildinājumu, ar kuru tika ieviesta SCBI intervija, izriet no EPSO izvēles izmantot visiem kandidātiem mazāk ierobežojošu pārbaudījumu metodi, ņemot vērā ārkārtas gadījumu, ko radīja Covid‑19 pandēmija.

68

Līdz ar to attiecīgais papildinājums nav pretrunā samērīguma principam.

69

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, ka salīdzināmas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas atšķirīgi, bet atšķirīgas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedumi, 2007. gada 11. septembris, Lindorfer/Padome, C‑227/04 P, EU:C:2007:490, 63. punkts, un 2012. gada 20. marts, Kurrer u.c./Komisija, no T‑441/10 P līdz T‑443/10 P, EU:T:2012:133, 53. punkts). Turklāt jomā, kurā tiek īstenota rīcības brīvība, vienlīdzīgas attieksmes princips nav ņemts vērā, ja attiecīgā iestāde ir patvaļīgi vai acīmredzami neatbilstoši, ņemot vērā tiesiskā regulējuma mērķi, ir veikusi nošķiršanu (spriedums, 2012. gada 20. marts, Kurrer u.c./Komisija, no T‑441/10 P līdz T‑443/10 P, EU:T:2012:133, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

70

Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums nozīmē, ka apstrīdētā attieksme rada nelabvēlīgu situāciju konkrētām personām salīdzinājumā ar citām personām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. decembris, Arcelor Atlantique un Lorraine u.c., C‑127/07, EU:C:2008:728, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

71

Atlases komisijai konkursa norises laikā ir strikti jārūpējas par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa ievērošanu. Lai gan atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz pārbaudījumu kārtību un detalizētu saturu, Savienības tiesai tomēr ir jāveic pārbaude, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un objektivitāti no atlases komisijas pusei, tai izvēloties veiksmīgos kandidātus (spriedums, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 132. punkts). Šajā kontekstā iecēlējinstitūcijai kā konkursa rīkotājai, kā arī atlases komisijai ir jārīkojas tā, lai visi viena konkursa kandidāti kārtotu vienādu pārbaudījumu ar vienādiem nosacījumiem. Tādējādi konkursa atlases komisijai ir jāpārliecinās, ka pārbaudījumi pēc būtības ir vienlīdz sarežģīti visiem kandidātiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 1988. gada 24. marts, Goossens u.c./Komisija, 228/86, EU:C:1988:172, 15. punkts, un 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

72

Lai nodrošinātu vienlīdzību starp kandidātiem, vērtēšanas saskaņotību un objektivitāti, atlases komisijai ir jāgarantē novērtēšanas kritēriju saskaņota piemērošana visiem kandidātiem (spriedums, 2021. gada 13. janvāris, Helbert/EUIPO, T‑548/18, EU:T:2021:4, 32. punkts). Šī prasība īpašā veidā tiek noteikta attiecībā uz mutiskajiem pārbaudījumiem, tāpēc, ka šie pārbaudījumi ir mazāk vienveidīgi nekā rakstveida pārbaudījumi (spriedums, 2021. gada 13. janvāris, Helbert/EUIPO, T‑548/18, EU:T:2021:4, 33. punkts).

73

Tomēr no Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkta pirmā teikuma izriet, ka ir iespējami nediskriminācijas principa ierobežojumi ar nosacījumu, ka tie ir “objektīvi un saprātīgi pamatoti” un ka tie atbilst leģitīmiem vispārējo interešu mērķiem saistībā ar personāla politiku (spriedums, 2022. gada 6. jūlijs, MZ/Komisija, T‑631/20, EU:T:2022:426, 62. punkts).

74

Tādējādi plašā novērtējuma brīvība, kas ir Savienības iestādēm, organizējot savus dienestus un it īpaši nosakot spēju kritērijus, kas tiek prasīti vakantajiem amatiem, un izmantojot šos kritērijus un dienesta interesēs – nosakot konkursa organizēšanas nosacījumus un kārtību, ir strikti paredzēta Civildienesta noteikumu 1.d pantā, līdz ar to atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja šāds ierobežojums ir objektīvi pamatots un samērīgs ar patiesajām dienesta interesēm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2022. gada 6. jūlijs, MZ/Komisija, T‑631/20, EU:T:2022:426, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

75

Šajā lietā ir jānorāda, ka EPSO ir organizējis SCBI intervijas mutvārdu pārbaudījumu visiem kandidātiem, proti, neatkarīgi no viņu situācijas atlases procedūras atjaunošanas datumā, ar to aizstājot uzdevumu grupā, lai novērtētu tās pašas kompetences, kas īpaši paredzētas uzdevuma grupā pārbaudījumā.

76

Ņemot vērā SCBI intervijas jaunā pārbaudījuma īpašo organizāciju, pirmkārt, ir jāsecina, ka EPSO ir raudzījies, lai šis pārbaudījums konkursa atlases komisijai ļautu visiem kandidātiem tikt saskaņoti un vienlīdzīgi novērtētiem paziņojumā par konkursu minētajās sešās kompetencēs atbilstoši iepriekš 71. un 72. punktā minētajai judikatūrai. Līdz ar to ir jāsecina, ka EPSO pret visiem kandidātiem ir izturējies vienādi.

77

Otrkārt, ir taisnība, ka EPSO, ņemot vērā konkursa vispārējo organizāciju, izturējās vienādi pret kandidātiem, kuri atradās dažādās situācijās, proti, pret kandidātiem, kuri jau bija nokārtojuši sākotnēji paziņojumā par konkursu paredzētos pārbaudījumus, un kandidātiem, kuri tos vēl nebija nokārtojuši.

78

Līdz ar to ir jāpārbauda, vai šī vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana bija objektīvi un saprātīgi attaisnojama ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi personāla politikas ietvaros.

79

No paziņojuma par konkursu papildinājuma 4. punkta izriet, ka šī identiskā attieksme bija pamatota ar EPSO pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem saistībā ar SCBI intervijas pārbaudījuma kārtošanu. Tātad šāda identiska attieksme bija saderīga ar EPSO mērķi iejaukties atlases procedūrā, kas noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1. punktā, proti, veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu vienotu standartu piemērošanu Savienības ierēdņu atlases procedūrās. Tādējādi tāda attieksme šķiet objektīvi pamatota iepriekš 69. un 73. punktā minētās judikatūras izpratnē.

80

Šādos apstākļos ir jāsecina, ka EPSO, aicinot prasītāju kārtot SCBI intervijas pārbaudījumu, iepriekš 70. punktā minētās judikatūras izpratnē nav pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu.

81

Jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. un 2. punkts ir formulēti šādi:

“1.   Paziņojumu par konkursiem sagatavo iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju. Tajā jānorāda:

[..]

[..].

Paziņojumu par atklātu konkursu, kas ir kopīgs divām vai vairākām iestādēm, pēc apspriešanās ar kopējo Apvienoto komiteju sagatavo iecēlējinstitūcija, kura minēta Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punktā.

2.   Paziņojumu par atklātu konkursu publicē [Oficiālajā Vēstnesī] vismaz vienu mēnesi pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām un, attiecīgajā gadījumā, vismaz divus mēnešus pirms pārbaudījumu dienas.”

82

Tādējādi saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu paziņojumā par konkursu, ja konkurss notiek, pamatojoties uz pārbaudījumiem, ir jānorāda, kādi tie būs un kā tie tiks vērtēti (spriedums, 2013. gada 21. marts, Taghani/Komisija, F‑93/11, EU:F:2013:40, 65. punkts; skat. arī šajā nozīmē spriedumu, 1983. gada 14. jūlijs, Detti/Tiesa, 144/82, EU:C:1983:211, 27. punkts).

83

Turklāt, lai gan atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība konkursa kārtības noteikšanā, tai ir saistošs publicētā paziņojuma par konkursu teksts. Paziņojuma par konkursu formulējums veido gan likumības, gan arī atlases komisijas vērtējuma ietvarus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 21. oktobris, Schumann/Komisija, T‑49/03, EU:T:2004:314, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

84

Šajā lietā nav strīda par to, ka ar paziņojuma par konkursu papildinājumu pēc piekļuves pārbaudījumiem attiecībā uz daļu kandidātu ir grozīta to kompetenču novērtēšanas kārtība, ko bija paredzēts novērtēt ar uzdevumu grupā, mainot šī pārbaudījuma raksturu, kas iepriekš bija definēts saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu, to aizstājot ar individuālu attālinātu pārbaudījumu, kas izpaužas kā SCBI intervija.

85

Šajā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu, kurš prasa, lai tiesību normas būtu skaidras un precīzas un lai to mērķis būtu garantēt juridisko situāciju un attiecību, uz kurām attiecas Savienības tiesības, paredzamību (spriedumi, 1996. gada 15. februāris, Duff u.c., C‑63/93, EU:C:1996:51, 20. punkts, un 2014. gada 5. septembris, Éditions Odile Jacob/Komisija, T‑471/11, EU:T:2014:739, 90. punkts). Turklāt šie principi nepieļauj, ka Savienības tiesību akta piemērojamības laikā sākums tiktu noteikts konkrētā datumā pirms tā publicēšanas, izņemot gadījumu, ja to prasa sasniedzamais mērķis un ja ir atbilstoši ievērota ieinteresēto personu tiesiskās paļāvības aizsardzība (skat. spriedumu, 2010. gada 10. novembris, ITSB/Simões Dos Santos, T‑260/09 P, EU:T:2010:461, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

86

Līdz ar to ir jāpārbauda, vai, kā uzskata prasītājs, pārbaudījuma neprognozējamas rakstura izmaiņas pēc tā daļējas norises pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības un tiesiskās drošības principus iepriekš 85. punktā minētās judikatūras izpratnē.

87

Šajā lietā, no vienas puses, attiecībā uz nosacījumu par sasniedzamo mērķi ir jāatgādina, ka izņēmuma apstāklis, kāds bija Covid‑19 pandēmija, attaisnoja paziņojuma par konkursu papildinājuma pieņemšanu, lai ļautu kandidātiem un iestādei turpināt atlases procedūru no veselības viedokļa iespējamos, samērīgos un pieņemamos nosacījumos (skat. šī sprieduma 58. un 67. punktu). Šādi rīkojoties, šis apstāklis in fine attiecās uz konkursa rezultātā veicamās darbā pieņemšanas efektivitāti. Tā kā attiecīgais atlases procedūras grozījums izņēmuma kārtā bija vajadzīgs, lai, neraugoties uz veselības krīzes konteksta grūtībām, garantētu šajā procedūrā paredzēto pieņemšanu darbā, ir jāuzskata, ka iepriekš 85. punktā minētajā judikatūrā paredzētais pirmais izņēmuma nosacījums ir izpildīts.

88

No otras puses, attiecībā uz otro izņēmuma nosacījumu, kas ir par prasītāja tiesiskās paļāvības ievērošanu, ir taisnība, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ir ikvienam, kam kāda Savienības iestāde ir radījusi pamatotas cerības. Tiesības atsaukties uz tiesisko paļāvību rodas, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, Savienības iestādei ir jābūt sniegušai ieinteresētajai personai konkrētus, beznosacījuma un saskanīgus solījumus no pilnvarotiem un ticamiem avotiem. Otrkārt, šiem solījumiem ir jābūt tādiem, kas var radīt pamatotas cerības personai, kurai tie ir adresēti. Treškārt, sniegtajiem solījumiem ir jāatbilst piemērojamām tiesību normām (skat. spriedumu, 2014. gada 5. septembris, Éditions Odile Jacob/Komisija, T‑471/11, EU:T:2014:739, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).

89

Tomēr ir jākonstatē, ka šajā lietā, kā tas izriet no 57. punkta, EPSO procedūras laikā saskārās ar nepārvaramas varas gadījumu sakarā ar Covid‑19 pandēmijas iestāšanos, kas šādos apstākļos padarīja par neiespējamu saglabāt sākotnēji paziņojumā par konkursu noteikto atlases procedūras kārtību. Līdz ar to šīs lietas īpašajos apstākļos prasītājs nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa neievērošanu, lai viņam tiktu piemērota šī iepriekšējā kārtība.

90

Turklāt ir jāpiebilst, ka EPSO, lai gan tas mainīja grupas darba pārbaudījuma raksturu, tomēr ir centies izteikt šo grozījumu tādējādi, lai tiktu ievērots šī pārbaudījuma mērķis, kāds tas ir noteikts paziņojuma par konkursu sadaļas “Atlases procedūra” 5. punktā, proti, novērtēt sešas šajā punktā detalizētās kompetences. Turklāt ir jānorāda, ka noteikumu par šī pārbaudījuma raksturu grozīšana nav ietekmējusi prasītāja iespēju tikt faktiski novērtētam šajās sešās kompetencēs, jo viņš tika uzaicināts piedalīties jaunajā SCBI intervijas pārbaudījumā tādā pašā veidā kā visi pārējie kandidāti.

91

Šādos apstākļos un tā kā EPSO no Civildienesta noteikumu III pielikuma 7. panta 1. un 2. punkta izriet kompetence organizēt atklātos konkursus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vienotu normu piemērošanu atlases procedūrās, šajā ziņā īstenojot plašu novērtējuma brīvību, EPSO nebija pienākuma iepriekš saņemt kandidātu, tostarp prasītāja, piekrišanu attiecībā uz pārbaudījumu kārtības grozījumiem. Līdz ar to prasītāja iebildums, ka viņa piekrišanu dalībai pārbaudījumos nevarēja prezumēt (skat. šī sprieduma 42. punktu), ir jānoraida kā neefektīvs.

92

Turklāt, 2020. gada 1. jūlija vēstulē (skat. šī sprieduma 14. un 41. punktu) EPSO precizēja, ka, “ņemot vērā neseno attīstību un politiku, ko dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz Covid‑19 situāciju, [tika] nolemts plānot [procedūras] atsākšanu novērtēšanas centros aptuveni septembra otrajā pusē”. Tādējādi, lai gan šajā vēstulē patiešām ir precizēts, ka “kandidāti, kas jau ir kārtojuši novērtēšanas centra [pārbaudījumus], no jauna netiks aicināti to darīt”, tomēr šī informācija ir skaidri atkarīga no iepriekš aprakstītās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās un tajā minētās procedūras atsākšanās klātienē vērtēšanas centros, proti, saskaņā ar paziņojumā par konkursu paredzēto kārtību. Šī savstarpējā atbilstība nevar radīt prasītājam tiesisko paļāvību attiecībā uz pašreizējas procedūras saglabāšanu gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinātos un ja nepārvaramas varas apstākļi noteikti liktu to pielāgot, lai to varētu turpināt.

93

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmais pamats ir jānoraida.

[..]

115

Prasītājs uzsver, ka 2020. gada 3. martā viņš nokārtoja klātienē uz vispārīgajām kompetencēm vērstas intervijas un intervijas par konkrēto jomu pārbaudījumus vērtēšanas centrā, savukārt tie kandidāti, kuri šos pārbaudījumus nebija nokārtojuši šajā datumā, tos vēlāk kārtoja attālināti videokonferences režīmā, atsākot procedūru no 2020. gada rudens. Šīs pārbaudījumu kārtošanas atšķirīgās kārtības dēļ EPSO, pirmkārt, pret viņu neesot izturējies tāpat kā pret citiem kandidātiem un, otrkārt, esot pieļāvis procesuālas kļūdas.

116

No vienas puses, prasītājs apgalvo, ka gadījumā, ja pārbaudījumu laikā attālināti kandidātiem sniegtie uzdevumi vai uzdotie jautājumi ir bijuši tādi paši kā tie, kas tika izmantoti ar kandidātiem, kuri jau bija nokārtojuši vērtēšanas centrā organizētos pārbaudījumus klātienē, pirmajiem minētajiem būtu bijusi priekšrocība salīdzinājumā ar otrajiem, tā kā tiem tika piešķirts papildu laiks, lai atbildētu uz jautājumiem, jo šis laiks ir daļa no elektroniskās retranslācijas, kas paredzēta jaunajai pārbaudījumu kārtošanas kārtībai attālināti. Pateicoties šim papildu laikam, šiem kandidātiem esot bijusi piekļuve labākiem intervijas apstākļiem, kas pozitīvi ietekmē viņu novērtējumu. Viņš norāda, ka EPSO nav mēģinājis labot vai kompensēt šo trūkumu, lai gan šādi pasākumi esot juridiski pieņemami atlases procedūrā, kas veicama, pamatojoties uz kvalifikāciju.

117

No otras puses, prasītājs norāda, ka tas, ka EPSO ir ieviesis objektīvi nevienlīdzīgus kandidātu pārbaudes nosacījumus, nozīmējot, ka EPSO ir pieļāvis procesuālu kļūdu, pieņemot paziņojuma par konkursu papildinājumu un neņemot vērā ne prasītāja, ne citu kandidātu, kuri pārbaudījumus ir nokārtojuši klātienē, intereses. Viņš uzskata, ka tas, ka pārskatīšanas lēmumā nav ietverts nekāds pamatojums šajā sakarā, lai gan pārskatīšanas lūgumam tomēr bija šis mērķis, esot izraisījis to, ka EPSO ir pārkāpis LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu.

118

Komisija apstrīd prasītāja argumentus.

[..]

124

Otrām kārtām, kas attiecas uz iespējamo nevienlīdzību saistībā ar pārbaudījumu organizēšanu elektroniski, lēmuma, saskaņā ar kuru konkursa atlases komisija ir atteikusi kandidāta iekļaušanu kandidātu rezerves sarakstā, pārbaudes tiesā ietvaros Vispārējā tiesa pārbauda, vai ir ievērotas piemērojamās tiesību normas, it īpaši procesuālo tiesību normas, kuras definētas konkursa nolikumā un paziņojumā par konkursu, un normas, kuras regulē atlases komisijas darbu, īpaši par atlases komisijas objektivitāti un to, ka pēdējai minētajai ir jāsaglabā vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem, kā arī par pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (spriedums, 2022. gada 6. jūlijs, JP/Komisija, T‑179/20, nav publicēts, EU:T:2022:423, 67. punkts).

125

Saskaņā ar šī sprieduma 69.–74. punktā atgādināto judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota un atbilst leģitīmiem vispārējo interešu mērķiem saistībā ar personāla politiku. Turklāt atlases komisijai, kurai ir jānodrošina novērtēšanas kritēriju saskaņota piemērošana visiem kandidātiem, ir jārīkojas tā, lai visi viena un tā paša konkursa kandidāti kārtotu vienu un to pašu pārbaudījumu ar vienādiem nosacījumiem, un tādējādi jāpārliecinās, ka pārbaudījumiem pēc būtības ir vienāda grūtības pakāpe visiem kandidātiem. Šī prasība ir īpaši jāievēro mutiskajos pārbaudījumos.

126

Turklāt no judikatūras izriet, ka ikviens konkurss vispārīgi un būtībā ietver nevienlīdzīgas attieksmes risku. Tādējādi vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu var konstatēt tikai tad, ja atlases komisija, izvēloties pārbaudījumus, nav ierobežojusi iespēju nevienlīdzības risku ar to, kas parasti ir raksturīgs jebkuram pārbaudījumam (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 133. punkts). Līdz ar to lēmums par kandidāta neiekļaušanu rezerves sarakstā ir jāatceļ, ja tiek konstatēts, ka konkurss ir organizēts tādā veidā, ka rada lielāku nevienlīdzīgas attieksmes risku, nekā tas parasti raksturīgs jebkuram konkursam, un attiecīgajam kandidātam nav jāsniedz pierādījums par to, ka dažiem kandidātiem ir bijušas lielākas priekšrocības (spriedums, 2014. gada 12. februāris, De Mendoza Asensi/Komisija, F‑127/11, EU:F:2014:14, 46. punkts).

127

Šajā lietā ir jāatgādina, ka pārbaudījumu kārtības izmaiņas izriet no tā, ka EPSO, saskaroties ar Covid‑19 pandēmiju, kas ir nepārvaramas varas gadījums, bija jānodrošina visiem kandidātiem atlases procedūras turpināšana ar vienādiem nosacījumiem, vienlaikus samērīgi pielāgojot pārbaudījumu kārtību, lai ierobežotu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas izriet no procedūras apturēšanas vai atsākšanas gan attiecībā uz kandidātiem, gan darbā pieņemošo iestādi (skat. šī sprieduma 59. punktu). Līdz ar to, lai gan attieksme pret kandidātiem, kas atrodas salīdzināmās situācijās attiecībā uz konkursu, saistībā ar pārbaudījumu kārtošanu ir bijusi atšķirīga vairāku to norises kārtības dēļ, šāda attieksme tomēr bija objektīvi pamatota un atbilda leģitīmam vispārējo interešu mērķim personāla politikas ietvaros.

128

Turklāt iepriekšējos pētījumos, uz kuriem EPSO balstījās, lai grozītu pārbaudījumu kārtību, ir konstatēts, ka kārtība pārbaudījumu kārtošanai attālināti Covid‑19 pandēmijas kontekstā bija jau pieredzēta iepriekšējo pārbaudījumu laikā un ex post varēja tikt uzskatīta par tehniski uzticamu un tādu, kurā nav būtisku atšķirību saistībā ar kandidātu novērtējumu un rezultātiem, turklāt viņi var to apstrīdēt (skat. šī sprieduma 62. punktu). Turklāt no paziņojuma par konkursu papildinājuma 2. un 4. punkta būtībā izriet, ka kandidāti ir nokārtojuši vienus un tos pašus pārbaudījumus pēc būtības kopā ar īpašu uzdevumu grupā, kurš tika aizstāts ar SCBI interviju, kurā visi bija piedalījušies, un ka līdz ar to bija mainījusies vienīgi pārbaudījumu kārtošanas forma un vide, savukārt pārbaudījumu saturs, metodoloģija un grūtības pakāpe joprojām bija tādi paši.

129

Tāpat ir jāatgādina, ka, lai gan novērtējuma kritēriji bija vienādi visiem kandidātiem neatkarīgi no pārbaudījuma kārtošanas veida, pārbaudītājiem katra kandidāta pārbaudījuma kārtošanas brīdī tomēr bija plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz intervijas norisi, jautājumiem un jomām, kas tiek apskatītas konkursa paziņojuma tvērumā, kā arī uzdodamajiem jautājumiem. Proti, vērtējumi, kurus konkursa atlases komisija sniedz, izvērtējot kandidātu zināšanas un prasmes, ir novērtējošs spriedums par katra kandidāta sniegumu pārbaudījumā un ietilpst atlases komisijas plašajā novērtējuma brīvībā. Tiesa to pārbauda tikai acīmredzama atlases komisijas darbu regulējošu normu pārkāpuma gadījumā. Proti, Vispārējai tiesai konkursa atlases komisijas novērtējums nav jāaizstāj ar savējo (spriedums, 2008. gada 12. marts, Giannini/Komisija, T‑100/04, EU:T:2008:68, 275. punkts).

130

Līdz ar to ir jāuzskata, ka atšķirīgā attieksme pret kandidātiem, pamatojoties uz to, ka ne visi pārbaudījumi, kas sākotnēji bija paredzēti vērtēšanas centrā, šajā gadījumā norisinājās klātienē, nevarēja dažiem no tiem radīt priekšrocības salīdzinājumā ar citiem un arī neradīja nevienlīdzīgas attieksmes risku, kas būtu lielāks par to, kurš raksturīgs jebkuram konkursam. Tā kā šīs atšķirīgās attieksmes īstenošana turklāt notikusi, atbildot uz nepārvaramas varas gadījumu, ir jāsecina, ka visu šo iemeslu dēļ šī atšķirīgā attieksme, kas ir objektīvi un saprātīgi pamatota, nav izraisījusi vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

131

No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

nospriež: