Lieta T‑293/21

Ulrike Muschaweck

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2022. gada 8. jūnija spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “UM” – Preču zīmes faktiska izmantošana – Izmantošana ar īpašnieka piekrišanu – Izmantošana tādā formā, kādā preču zīme ir reģistrēta – Regulas (EK) Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts) – Preču zīmes īpašnieka pārstāvība – Noteiktajā termiņā iesniegti pierādījumi par izmantošanu

Eiropas Savienības preču zīme – Procesi Biroja instancēs – Biroja pamatnostādnes – Tvērums – Biroja noteiktās normas par pagarināma termiņa pagarināšanu – Tādu pierādījumu elementu ņemšana vērā, kas iesniegti laikā starp otro pieteikumu par termiņa pagarināšanu un Biroja atbildi

(skat. 38.–44. punktu)

Rezumējums

2010. gadā medicīnas uzņēmums MSM ( 1 ) iesniedza pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “UM” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz medicīniskiem pakalpojumiem. 2015. gadā tika sākts šī uzņēmuma maksātnespējas process un tika iecelts maksātnespējas administrators.

Pēc tam, 2017. gadā, prasītāja Ulrike Muschaweck iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes atcelšanu tās faktiskās izmantošanas neesamības dēļ ( 2 ). Pēc medicīnas uzņēmuma MSM bankrota tajā pašā gadā šī preču zīme tika nodota ārstu praksei HUMJC ( 3 ) un gadu vēlāk pārreģistrēta uz šīs ārstu prakses tiesību pārņēmēja Joachim Conze vārda.

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Anulēšanas nodaļa daļēji apmierināja prasītājas pieteikumu, apstrīdēto preču zīmi atzīstot par atceltu attiecībā uz visām reģistrētajām precēm un pakalpojumiem, izņemot medicīniskos pakalpojumus trūču ķirurģijas jomā. Par šo lēmumu tika iesniegta apelācijas sūdzība, kuru EUIPO Apelācijas otrā padome noraidīja.

Izskatot prasību par šo abu lēmumu atcelšanu, Vispārējā tiesa pirmo reizi interpretē EUIPO pamatnostādnes par Eiropas Savienības preču zīmju pārbaudi ( 4 ) un tādējādi sniedz precizējumus par termiņa pagarināšanu gadījumā, ja iesniegts otrs pieteikums par pagarināma termiņa pagarināšanu. Tādējādi Vispārējā tiesa noraida prasību un atzīst, ka apstrīdētā preču zīme patiešām ir tikusi faktiski izmantota attiecībā uz medicīniskiem pakalpojumiem trūču ķirurģijas jomā.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa uzskata, ka J. Conze kā HUMJC ārstu prakses partneris bija tiesīgs pēc savas iniciatīvas un bez prasītājas piekrišanas pilnvarot advokātu biroju, kas viņu pārstāvēja Anulēšanas nodaļā. Proti, ja prasītājai būtu bijis jāapstiprina lēmums attiecībā uz šo pārstāvību, būtu augsta varbūtība, ka tā to neapstiprinātu, ņemot vērā tai piemītošo apstrīdētās preču zīmes atcelšanas pieteikuma iesniedzējas statusu. Šāda situācija apdraudētu HUMJC ārstu prakses tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ( 5 ).

Otrām kārtām, Vispārējā tiesa noraida pamatu attiecībā uz pierādījuma elementu par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu novēlotu iesniegšanu Anulēšanas nodaļā, ko veikusi ārstu prakse HUMJC.

Vispārējā tiesa atgādina, ka EUIPO pamatnostādnes par preču zīmju pārbaudi ir kodificēts rīcības modelis, ko pats EUIPO ierosina izmantot savā darbībā, tādējādi, ja vien šīs pamatnostādnes atbilst augstāka spēka tiesību normām, EUIPO šīs pamatnostādnes ir jāievēro. Proti, lai gan šīm EUIPO pamatnostādnēm nav saistoša spēka, tās ir atsauces dokuments attiecībā uz EUIPO praksi preču zīmju jomā. Saskaņā ar EUIPO pamatnostādnēm par preču zīmju pārbaudi, ja pieteikums par pagarināma termiņa pagarināšanu tiek iesniegts pirms minētā termiņa beigām un ja tas netiek akceptēts, attiecīgajam lietas dalībniekam tiek piešķirta vismaz viena diena, lai tas varētu ievērot termiņu, pat ja pieteikums par termiņa pagarināšanu iesniegts pēdējā dienā pirms termiņa beigām ( 6 ). Lai nodrošinātu šo pamatnostādņu lietderīgu iedarbību, Vispārējā tiesa uzskata, ka jaunais termiņš ir piešķirts no dienas, kad EUIPO instance, kurai iesniegts pieteikums par termiņa pagarināšanu, paziņo savu atbildi. Turklāt otrais pieteikums par viena un tā paša termiņa pagarināšanu ir noraidāms, ja vien šo pieteikumu iesniegušais lietas dalībnieks nav paskaidrojis un pienācīgi pamatojis “ārkārtas apstākļus”, kuri tam abos iepriekšējos termiņos ir traucējuši īstenot vajadzīgo darbību un kuri pieteikuma iesniedzējam joprojām traucē to īstenot ( 7 ).

Šajā lietā Vispārējā tiesa konstatē, pirmkārt, ka apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pierādījumu iesniegšanas termiņš, kura pagarināšanu otro reizi lūdza HUMJC ārstu prakse, ir pagarināms termiņš un ka šī [ārstu] prakse šo pieteikumu iesniedza pēdējā dienā pirms minētā termiņa beigām. Otrkārt, tā norāda, ka būtībā taisnīguma apsvērumu labad piešķirot vismaz vienu papildu dienu, ņemot vērā šī termiņa pēdējā dienā iesniegto pieteikumu par termiņa pagarināšanu, augstāka juridiska spēka tiesību norma nepaliek neievērota. Līdz ar to Anulēšanas nodaļa neesot varējusi vienkārši noraidīt HUMJC ārstu prakses otro pieteikumu par termiņa pagarināšanu, nepiešķirot papildu termiņu, kas sākas dienā, kad paziņota tās atbilde. Tādējādi pierādījuma elementus, kuri iesniegti laikposmā starp dienu, kad iesniegts otrais pieteikums par termiņa pagarināšanu, un Anulēšanas nodaļas atbildi, nevar uzskatīt par novēloti iesniegtiem un tie ir jāņem vērā apstrīdētās preču zīmes izmantošanas pārbaudes mērķiem.

Trešām kārtām un visbeidzot, Vispārējā tiesa apstiprina apstrīdētās preču zīmes faktiskas izmantošanas esamību attiecībā uz medicīniskiem pakalpojumiem trūču ķirurģijas jomā. Vispirms tā norāda, ka laikposms, kas jāņem vērā, lai pierādītu apstrīdētās preču zīmes faktisku izmantošanu, ir pieci gadi pirms pieteikuma par atcelšanu iesniegšanas datuma, pat ja šis laikposms daļēji pārklājas ar “labvēlības periodu” ( 8 ). Tad Vispārējā tiesa nospriež, ka attiecīgajā laikposmā apstrīdēto preču zīmi izmantojusi HUMJC ārstu prakse ar medicīnas uzņēmuma MSM, šīs preču zīmes īpašnieces, piekrišanu. Konkrētāk, šī uzņēmuma maksātnespējas administrators jau vairākus gadus bija devis netieši izteiktu piekrišanu apstrīdētās preču zīmes izmantošanai. Visbeidzot, lemjot par apstrīdētās preču zīmes teritoriālo izmantošanu, Vispārējā tiesa konstatē, ka pierādījumi apstiprina HUMJC ārstu prakses darbību ne tikai Minhenē, bet visā Vācijas teritorijā, kā arī Londonā.

( 1 ) Medizinische Systeme Dr . Muschaweck GmbH (turpmāk tekstā – “medicīnas uzņēmums MSM”).

( 2 ) Pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

( 3 ) Ārstu prakse Hernienzentrum Dr . Ulrike Muschaweck und PD Dr. Joachim Conze PartG.

( 4 ) Turpmāk tekstā – “EUIPO pamatnostādnes par preču zīmju pārbaudi”. Ar tām var iepazīties EUIPO tīmekļvietnē.

( 5 ) Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu.

( 6 ) EUIPO pamatnostādņu par preču zīmju pārbaudi 4.3. punkts attiecībā uz EUIPO noteikto termiņu pagarināšanu.

( 7 ) Turpat.

( 8 ) Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta pirmo daļu un 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu šis labvēlības periods attiecas uz piecu gadu laikposmu no Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas dienas. Šajā laikposmā īpašnieka tiesības nevar tikt atzītas par atceltām.